Lai īstenotu pēdējo 20 gadu laikā vērienīgāko skrejceļa rekonstrukciju, no 14. jūlija līdz 17. augustam, uz 35 dienām pilnībā tiek slēgta Viļņas Starptautiskā lidosta, informē rekonstrukcijas veicēja - būvniecības uzņēmuma A.C.B. pārstāvji.

Būtiskākās no pārmaiņām Viļņas lidostā būs rekonstruētais skrejceļš 150 tūkst. m2 platībā, no jauna izbūvējot četras asfaltbetona kārtas, tā infrastruktūras pilnveide, lidjoslas seguma pastiprināšana un jaunākas klases gaismu sistēmas uzstādīšana. Līdz ar šo rekonstrukciju Viļņas lidosta būtiski uzlabos lidojumu drošību īpaši nelabvēlīgos laikapstākļos un savu konkurētspēju reģionā.

Kompānijā skaidro, ka skrejceļa rekonstrukcijas laikā tiks atjaunots ne tikai skrejceļa segums, bet arī pilnībā pārbūvēta tā infrastruktūra – izbūvēta elektroapgādes un sakaru kabeļu kanalizācija, izveidotas jaunas lidlauka gaismu un drenāžas sistēmas, kā arī izbūvēti jauni lietus ūdens savākšanas kolektori, ūdens novadīšanai no skrejceļa. Vienā virzienā tiks uzlabota CAT II gaismu sistēma, kas ļaus būtiski palielināt drošību, lidmašīnām nolaižoties nelabvēlīgos laika apstākļos. Skrejceļa abos galos tiks pārbūvētas tuvošanās gaismas. Turklāt, skrejceļa apgaismojuma sistēmai tiks izmantoti mūsdienīgākie LED gaismekļi, kas nodrošina labāku apgaismojumu, kā arī uzlabos Viļņas lidostas energoefektivitāti. Pārējie Viļņas lidostas rekonstrukcijas darbi noritēs no 18. augusta pusnakts līdz rudenim, un tie neietekmēs Viļņas lidostas darbību.

Lidostā "Rīga" pabeigta skrejceļa rekonstrukcija, tajā ieguldot kopumā septiņus miljonus eiro, informē lidostā.

Tostarp par 4,5 miljoniem eiro, ieguldot lidostas līdzekļus, atjaunota daļa skrejceļa, bet, piesaistot Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzekļus, par 2,5 miljoniem eiro izbūvēts otrais ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš un rekonstruēta daļa skrejceļa.

Lidlauka infrastruktūras asfalta segums nomainīts 5,7 kilometru garumā, tostarp skrejceļa sānu drošības joslām piecu kilometru garumā un vairāk nekā septiņu metru platumā, kā arī atsevišķam 660 metru posmam visā skrejceļa platumā. Būvdarbos ietilpa arī drenāžas sistēmas un lietus ūdens kanalizācijas izbūve, kā arī skrejceļa uguņu sistēmas atjaunošana, horizontālā marķējuma uzklāšana un teritorijas apzaļumošana.

Foto: Pexels.com / Chris Peeters

No 2024. gada 1. decembra automašīnu vadītājiem jāņem vērā kāda būtiska nianse – satiksmē drīkstēs izmantot tikai tādus auto, kas aprīkoti ar riepām, uz kurām redzams “kalns un sniegpārsliņa” simbols. Saistībā ar šo tēmu radušās daudzas neskaidrības, tāpēc šī raksta ietvaros Riepu garāža speciālisti kliedēs izplatītākos mītus un izstāstīs, kādas ziemas un vissezonas riepas turpmāk drīkstēs izmantot ziemas periodā!

Izmantot drīkst tikai ziemas un vissezonas riepas ar “kalns un sniegpārsliņa” simbolu

Gatavojoties skrejceļa rekonstrukcijai, kas sāksies jūlija vidū, Viļņas lidosta informē par pagaidu izmaiņām lidmašīnu vadībā.

Divas nedēļas, no 3.jūlija līdz 14. jūlijam, lidostā tiks deaktivizēta ILS (lidmašīnu nolaišanās sistēma), un tās vietā tiks izmantota cita navigācijas sistēma, VOR/DME. Tas nozīmē, ka nelabvēlīgu laika apstākļu gadījumā lidmašīnas var tikt novirzītas uz citām tuvākajām lidostām, kā arī var būt spiestas pacelties no citas lidostas.

«Mēs apzināmies un atvainojamies pa sagādātajām neērtībām, taču lūdzam izturēties ar sapratni, jo notiekošais saistīts ar pasažieru drošību,» uzsver Lietuvas starptautisko lidostu operatorkompānijas Lietuvos oro uostai lidostu tīkla galvenais izpilddirektors Donāts Voveris [Donatas Voveris]. Viņš arī atzīmē – visi pasažieri lidmašīnas novirzīšanas gadījumā tiks nogādāti galamērķī, piemēram, organizējot bezmaksas autobusu uz Viļņu, ja lidmašīna būs nolaidusies Kauņā. Līdzīgi pasažieri tiks nogādāti citā lidostā, ja sliktu laika apstākļu dēļ ienākošā lidmašīna būs nosēdusies citur. Gala lēmumu par pacelšanos vai nolaišanos konkrētā lidostā vienmēr pieņem lidmašīnas apkalpe.

Valsts policija (VP) sākusi kriminālprocesu par pagājušā piektdienā notikušo negadījumu ar Vim Airlines lidmašīnu starptautiskajā lidostā Rīga, aģentūra LETA noskaidroja VP.

VP preses pārstāve Ilze Jurēvica aģentūrai LETA teica, ka kriminālprocess sākts pēc Krimināllikuma panta par gaisa transporta kustības drošības vai ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu vai par tehniski bojāta gaisa transportlīdzekļa apzinātu laišanu ekspluatācijā. Par šādu noziegumu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem, piespiedu darbu, vai naudas sodu.

Kriminālprocess sākts par faktu un aizdomās turēto šobrīd nav.

Policija kriminālprocesa izmeklēšanā sadarbosies ar satiksmes ministra pārraudzībā esošo Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroju.

Savukārt Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas nodaļas vadītājs Visvaldis Trūbs aģentūra LETA norādīja, ka birojam patlaban nav informācijas, kas ļautu apstiprināt incidenta patiesos cēloņus.

Latvijas ceļu būves uzņēmums A.C.B. šodien Lietuvā parakstījis vienošanos ar Viļņas Starptautisko lidostu par skrejceļa rekonstrukciju, kas tiks uzsākta šā gada martā un norisināsies līdz gada beigām. A.C.B. lielākajā Lietuvas lidostā veiks rekonstrukcijas darbus gandrīz 19 miljonu eiro vērtībā. Būtiskākās no pārmaiņām Viļņas lidostā būs 4 slāņos izbūvētais lidostas skrejceļš ar asfaltbetona segumu 150 tūkst. m2 platībā un lidjoslas seguma pastiprināšana, jaunākas klases gaismu sistēma.

Rekonstrukcijas darbu laikā Viļņas lidosta tiks pilnībā slēgta uz 35 dienām - no 14. jūlija līdz 18. augustam. Vairums aviosabiedrību lidojumus novirzīs uz Kauņas lidostu.

Pēdējo reizi Viļņas lidostas skrejceļš tika rekonstruēts pirms vairāk nekā 20 gadiem.

A.C.B. Viļņas Starptautiskās lidostas rekonstrukcija piešķirta konkursa rezultātā, uzvarot ar labāko piedāvājumu.

Viļņas lidostā tiks veikta skrejceļa rekonstrukcija, atjaunojot ne tikai tā segumu, bet arī pilnībā pārbūvējot pārējo ar to saistīto infrastruktūru - mainot un atjaunojot saistītās elektroinstalācijas, izbūvējot jaunas gaismu sistēmas, izveidojot jaunas drenāžas un meliorācijas sistēmas ūdens savākšanai un novadīšanai. Turklāt lidjoslas seguma pastiprināšana nodrošinās, lai, piemēram, gadījumos, kad lidmašīna paceļoties novirzās no skrejceļa, netiktu nodarīti būtiski bojājumi infrastruktūrai un tādējādi - arī kavēta lidostas darbība. Vienā virzienā tiks izbūvētas CAT III gaismu sistēmas, kas ļaus būtiski palielināt drošību, nolaižoties lidmašīnām miglas laikā. Skrejceļa abās pusēs tiks modernizēta arī tuvošanās gaismu rekonstrukcija.

Septembra sākumā uzsāktā Palangas lidostas lidlauka modernizācija jau ir sasniegusi savu pēdējo posmu: ir pabeigti visi lielākie darbi, nomainīti tūkstošiem kvadrātmetru dažādu lidlauka segumu, atjaunotas citas lidlauka daļas, uzstādītas virszemes notekūdeņu savākšanas sistēmas un pazemes elektroapgādes iekārtas lidmašīnām.

Pēc nepieciešamajām pārbaudes procedūrām Palangas lidosta darbību atsāks 21.oktobrī.

Jau iepriekš vēstīts, ka septembra sākumā Palangas lidosta tika slēgta uz 45 dienu ilgu rekonstrukciju, kuras galvenos būvdarbus veic Latvijas būvuzņēmums “A.C.B.”. Rekonstrukcijas ietvaros ļoti īsā laikā notika lidlauka pacelšanās un nolaišanās ceļa, manevrēšana ceļa un lidaparātu stāvvietu rekonstrukcija, kā arī tika atjaunotas inženiertehniskās un apgaismes sistēmas.

Šobrīd ir pabeigts viens no nozīmīgākajiem Palangas lidostas rekonstrukcijas darbiem – gandrīz 2,3 kilometrus garā un 45 metrus plata skrejceļa atjaunošana. Nomainīta ir lielākā daļa augšējā asfalta seguma, bet kopumā noasfaltēti aptuveni 470 tūkstoši kvadrātmetru. A.C.B. speciālisti ir nodrošinājuši veikto darbu testēšanu atbilstoši avio drošības prasībām, lai šonedēļ atklātu lidostu pasažieriem.

Starptautiskās lidostas «Rīga» infrastruktūras attīstībā plānots investēt vairāk nekā 23 miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja lidostas «Rīga» pārstāve Laura Karnīte.

Viņa norādīja, ka infrastruktūras attīstības projekta «Drošas un videi draudzīgas infrastruktūras attīstība starptautiskā lidostā «Rīga»» kopējās plānotās izmaksas veido 23 049 010 eiro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums 10 774 241 eiro apmērā, cits publiskais finansējums 710 524 eiro un starptautiskās lidostas «Rīga» finansējums 11 564 245 eiro apmērā.

Projekta mērķis ir uzlabot vides un drošības pasākumus lidostā, sekmējot klimata politikas mērķu sasniegšanu, mazinot lidostas saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi, kā arī paaugstinot infrastruktūras energoefektivitāti. Projekts paredz arī drošības infrastruktūras uzlabojumus ar mērķi mazināt terora draudu riskus un uzlabot nododamās bagāžas drošības pārbaužu kvalitāti.

Latvijas čārterreisu aviosabiedrības «SmartLynx Airlines» lidmašīna «Airbus A320», kas veica ārkārtas nolaišanos Tallinas lidostā, par mata tiesu izglābusies no katastrofas, jo nolaišanās brīdī tai bija apstājušies abi dzinēji, secināts izmeklēšanā.

«SmartLynx Airlines» pārstāve Ilva Priedniece aģentūrai LETA norādīja, ka kompānija ir informēta par OJK ziņojumu, kas apraksta notikumu gaitu incidenta laikā. Ziņojumā paustā informācija ir korekta.

Priedniece arī atzīmēja, ka incidentā iesaistīto lidmašīnu patlaban pēta tehniskie eksperti, lai aplēstu radušos bojājumus. Atkarībā no gūtajiem rezultātiem tiks lemts, vai un kādas ir iespējas lidmašīnu atgriezt «SmartLynx» flotē. Tāpat lidaparāta ražotājs veiks savu izpēti, lai noskaidrotu lidmašīnas tehnisko problēmu cēloņus, kas izraisīja ārkārtas nosēšanos, «tomēr paredzams, ka šis process nebūs ātrs,» prognozēja «SmartLynx Airlines» pārstāve.

Latvijas ceļu būves uzņēmums A.C.B. noslēdzis nozīmīgu posmu pēdējo 20 gadu laikā vērienīgākajā rekonstrukcijā – pilnībā no jauna izbūvētas četras asfaltbetona kārtas un pabeigta tā asfaltēšana, informē A.C.B. uzņēmumu grupas komunikācijas konsultante Ieva Kārkliņa.

Līdz lidostas skrejceļa atvēršanai lidojumiem 18. augustā jāveic vēl pieguļošās infrastruktūras izbūvēšana un pilnveide, lidjoslas seguma pastiprināšana un jaunākas klases gaismu sistēmas uzstādīšana. Vērienīgā Viļņas lidostas rekonstrukcija ir unikāls projekts ne vien Lietuvai, bet arī Eiropai.

Infografikā augstāk ieskats atsevišķos projektu faktos.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Viļņas lidostu slēdz uz skrejceļa rekonstrukcijas laiku

FOTO: Sākta Viļņas lidostas skrejceļa vērienīgā rekonstrukcija

Lidosta "Rīga", kur piektdien sniegputeņa dēļ tika slēgts skrejceļš, sestdien no plkst.6 pakāpeniski atsākusi drošu skrejceļa darbu, informēja lidostā.

Kā liecina informācija lidostas mājaslapā, pirmā lidmašīna no Rīgas devās plkst.6.30, kas bija lidsabiedrības "airBaltic" reiss uz Dubaju. Savukārt pirmā lidmašīna, kas sestdienas rītā lidostā Rīgā nosēdās plkst.6.56, bija "airBaltic" reiss no Tallinas.

Atbilstoši lidostas mājaslapā pieejamajai informācijai sestdienas rītā sākusies iekāpšana vairākos reisos, tiesa gan virknei lidmašīnu paredzamā izlidošana kavēsies.

Naktī uz sestdienu lidostas dienesti strādāja, lai atjaunotu drošu gaisa kuģu pacelšanos, nolaišanos un apkalpošanu lidlaukā, tai skaitā, veicot skrejceļa un peronu tīrīšanu un sniega izvešanu.

Lidojumi gan atsākti pakāpeniski, tāpēc visas dienas garumā iespējama lidojumu kavēšanās. Pasažieri joprojām tiek aicināti sazināties ar savām aviokompānijām, lai noskaidrotu precīzāku informāciju par lidojumiem. Informācija par lidojumiem tiek regulāri atjaunota arī lidostas mājaslapā.

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

#SIA Ernesto Design mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis ir stikls, no kura tiek veidoti estētiski kapu pieminekļi, dažādi interjera, eksterjera elementi.

SIA Ernesto Design mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis ir stikls, no kura tiek veidoti estētiski kapu pieminekļi, dažādi interjera, eksterjera elementi.

Mākslas objektu idejas autors un stikla meistars ir Ernests Vītiņš, kurš pamata iemaņas, kā strādāt ar stiklu, ieguva, studējot Latvijas Mākslas akadēmijā. «Ir lietas, kuras dzīvē var iemācīties pašmācības ceļā, bet strādāšana ar stiklu nav šajā kategorijā. Bakalaura studijas beidzu krīzes zemākajā punktā, 2009. gadā, bet maģistrantūru – 2011. gadā. Visu krīzes laiku akadēmijā pētīju un izzināju stikla kā materiāla potenciālu. Doma bija attīstīt biznesu, bet situācija valstī nebija labvēlīga uzņēmējdarbībai, lai piesaistītu finansējumu un domātu par preču, kas ir stipri virs vidējās cenas, ražošanu,» atminas SIA Ernesto Design stikla mākslinieks E. Vītiņš.

Jāņa Daliņa stadiona pārbūves un vieglatlētikas manēžas būvniecības darbi Valmierā tuvojas noslēgumam. Objektu plānots nodot ekspluatācijā vasarā.

Ministru kabinetā sēdē 1.jūnijā tika lemts par valsts budžeta finansējuma piešķiršanu 27 miljonu eiro apmērā 21 augstas gatavības projekta īstenošanai valstī. Valdība lēma no minētās summas 2,673 miljonus eiro piešķirt arī Jāņa Daliņa stadiona un vieglatlētikas manēžas pārbūves projektam.

Projektu būtiskākie kritēriji bija to augstā gatavība un īstenošanas uzsākšana vai pabeigšana 2021.gadā. Tāpat vērā tika ņemta projekta īstenošanas rezultātu ilgtspējas nodrošināšana pēc administratīvi teritoriālās reformas.

Tādejādi valsts finansējuma daļa nacionālas nozīmes sporta infrastruktūrai Valmierā - Jāņa Daliņa stadiona pārbūvei, palielinājusies no 6,1 miljona eiro uz 8,773 miljoniem eiro.

Šodien no manevrēšanas ceļa Šeremetjevas lidostā Maskavā izslīdējusi Latvijas nacionālās aviokompānijas «airBaltic» pasažieru lidmašīna, apliecināja «airBaltic» pārstāvis Didzis Rudmanis.

«Šodien, 6.decembrī, spēcīgu vēja brāzmu un slidena manevrēšanas ceļa dēļ reiss BT428 no Rīgas uz Maskavu ar lidmašīnu Boeing 737-500 saslīdēja uz manevrēšanas ceļa pēc nosēšanās Šeremetjevas starptautiskajā lidostā,» informēja Rudmanis.

Visi pasažieri tika nogādāti lidostas terminālī. Neviens pasažieris nav guvis savainojumus, kā arī lidmašīnai nav novērojami nekādi vizuāli defekti.

Pasažieru vidū bijis arī Latvijas satiksmes ministrs Uldis Augulis, kas ieradies apmeklēt forumu «Krievijas transports», žurnālistiem pavēstīja Krievijas transporta ministrs Maksims Sokolovs.

Lidmašīnai pēc aizvilkšanas uz stāvvietu tiks veiktas papildu pārbaudes. «airBaltic» varēšot sniegt plašāku informāciju pēc pilnīgas situācijas izmeklēšanas.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Konvencionāla kara gadījumā Latvijas lidostas būtu viens no galvenajiem uzbrukuma mērķiem, un pietiktu ar vienu raķeti, lai skrejceļa izmantošana iedzīvotāju evakuācijai vairs nebūtu iespējama, atzina bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un Gaisa spēku komandieris Juris Maklakovs.

Atgādinot par Latvijas nelielajiem mērogiem un spriežot hipotētiski, Maklakovs norādīja, ka potenciālais agresors pirmos triecienus vērstu pret kritisko infrastruktūru - lidostām, ostām, dzelzceļa sistēmu un citiem objektiem. Šie objekti būtu primārais uzbrukuma mērķis, lai nepieļautu papildu NATO spēku nosūtīšanu uz Latviju.

Eksperts norādīja, ka pietiek ar samērā nelieliem gaisa triecieniem lidostas skrejceļa sabojāšanai. "Ar raķetēm skrejceļš tiktu sabojāts, plus vēl ir šķembas. Infrastruktūras atjaunošanai būtu nepieciešami pat mēneši," piebilda Maklakovs.

Tāpat pastāvot iespēja, ka kara gadījumā civilajai aviācijai Latvijas gaisa telpa tiktu slēgta vai arī būtu noteikti lidojumu ierobežojumi.

Neskaidrība par Latvijas ceļu būves attīstību pēc tam, kad izsīks Eiropas Savienības naudas rene, mudina vietējos uzņēmējus aktīvāk meklēt darba iespējas ārvalstīs

«Latvijas ceļu būve pēdējos gados ir kā narkomāns sēdējusi uz ES fondu naudas adatas, kas 2019.-2020. gadā beigsies. Nodokļu reformā ceļi tika aizmirsti, tādēļ vietējie uzņēmumi meklē eksporta iespējas, jo pretējā gadījumā pēc diviem gadiem nozares apjoms, kas ir pilnībā atkarīgs no valsts un pašvaldību pasūtījumiem, samazināsies četras reizes, trīs ceturtdaļām uzņēmumu būs jābeidz darbība vai jāmaina savs darbības profils,» atzīst biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Latvijas nozares uzņēmumi periodiski piedalās dažādos iepirkumu konkursos ārzemēs. Tiesa, sekmes ir dažādas. Lietuvā līdz šim tiem ir izdevies veikt vairāk darbu; uzņēmumi ir būvējuši tiltus, lidostu, pārvadus, promenādi u.c. Igaunijā līdz šim pieredze nav bijusi tik rožaina. «Ļoti skaidri redzam, ka pat mūsu tuvākie kaimiņi mēģina nosargāt savu tirgu, lai gan teorētiski visas trīs Baltijas valstis ir ES sastāvā un formāli šķēršļiem nevajadzētu būt, bet realitātē tādi ir, piemēram, tiek prasītas konkrētās valsts valodu zināšanas,» stāsta A. Bērziņš. Taujāts, kādēļ līdz šim Latvijas ceļu būvniekiem labāk veicies tieši Lietuvā, nevis Igaunijā, viņš teic, ka viens no faktoriem ir tas, ka mūsējie uzņēmumi ir iekļāvuši lietuviešus savu uzņēmumu kapitāldaļās.

Nākamo divu gadu laikā valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) ar Kohēzijas fonda (KF) atbalstu plāno izveidot bezpilota gaisu kuģu jeb dronu pārvaldības un uzraudzības sistēmu Latvijā.

Pieejamais kopējais attiecināmais KF projekta “Bezpilota gaisa kuģu pārvaldības un uzraudzības sistēmas izveide”” finansējums ir 1 764 705,88 eiro, no kuriem 1 500 000,00 eiro ir Kohēzijas fonda finansējums, bet 264 705,88 eiro privātais jeb CAA finansējums.

Sistēma paredz dronu lietotājiem ērtā, viegli saprotamā un digitālā veidā pieprasīt un saņemt pakalpojumus, kā arī nodrošināt datu apmaiņu ar dronu jomu saistītām valsts institūcijām, pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem. Tāpat paredzēts iegādāties infrastruktūru dronu uztveršanai starptautiskās lidostas “Rīga” un lidostas “Liepāja” tuvumā.

Lai izveidotu dronu pārvaldības un uzraudzības sistēmu, sākotnēji tiks izstrādāts kopējais sistēmas koncepts, tad izveidota IT infrastruktūra. Tā būs dronu lietotājiem un uzraugošajām institūcijām draudzīga un vienota informācijas sistēma, kas ļaus ērti izpildīt normatīvā regulējuma prasības un saskaņot lidojumus, tādejādi uzlabojot kopējo lidojumu drošuma un drošības līmeni.

Lai sagatavotos apjomīgajai Viļņas Starptautiskās lidostas skrejceļa rekonstrukcijai, Latvijas ceļu būves uzņēmums A.C.B. uzsācis sagatavošanas darbus nakts stundās. Tāpēc laikā no plkst. 2.05 līdz 5.05 rītā lidmašīnas Viļņas lidostā netiek pieņemtas, informē uzņēmumā.

No 14. jūlija līdz 18. augustam lidosta tiks slēgta pilnībā, lidmašīnas novirzot uz blakus esošo Kauņas lidostu.

«Pirms lidostas slēgšanas jūlijā un augustā, patlaban veicam sagatavošanās darbus - atsevišķās zonās noņemam lieko sauszemi, veidojam lidostas lidjoslas konstrukcijas, izbūvējam kabeļkanalizācijas u.c. Šis sagatavošanās darbs mums atvieglos apjomīgo skrejceļa rekonstrukciju īsajā laikā», stāsta A.C.B. tehniskā direktora vietnieks Dzintars Blumers.

A.C.B. lielākajā Lietuvas lidostā veic rekonstrukcijas darbus gandrīz 19 miljonu eiro vērtībā. Nozīmīgākos rekonstrukcijas darbus plānots veikt 35 dienas no 14.jūlija līdz 18.augustam, kad plānots pabeigt 70% - 80% no veicamā darba apjoma.

Uzņēmums “Lithuanian Airports” (“Lietuvos oro uostai”) šonedēļ noslēdza līgumu ar Latvijas būvuzņēmumu “A.C.B.”, kas jau šī gada rudenī plāno pārbūvēt Palangas lidostas skrejceļu, kā arī manevrēšanas ceļu un atsevišķas lidostas perona daļas.

Būvuzņēmums jau 2017. gadā veica Viļņas lidostas skrejceļa pārbūvi. Publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesības ieguvušais uzņēmums veiks visus līgumā paredzētos būvdarbus par 13,6 miljoniem eiro (bez PVN).

Palangas lidostas rekonstrukcijas darbu laikā paredzēts modernizēt ne tikai skrejceļu, bet arī manevrēšanas ceļu un nozīmīgas perona daļas. Saskaņā ar pašlaik pieejamo informāciju galvenie būvdarbi norisināsies šī gada septembrī un oktobrī. Būvdarbu ietvaros lidostas darbība tiks apturēta uz laiku līdz 45 dienām, kas ir visīsākais iespējamais būvdarbu veikšanas laiks.

“Mums šis ir jau otrais liela mēroga lidostas infrastruktūras rekonstrukcijas projekts Lietuvā, jo 2017. gadā “A.C.B.” izpildīja tehnoloģiski līdzīgu projektu Viļņas lidostā, ko arī pārvalda uzņēmums “Lithuanian Airports”. Toreizējā projektā 35 dienās rekonstruējām skrejceļa segumu vairāk nekā 150 000 m2 platībā. Pateicoties šai pieredzei, esam pārliecināti, ka spēsim izpildīt projektu Palangas lidostā saskaņā ar klienta noteikto grafiku, ievērojot visas tehniskās un kvalitātes prasības,” saka “A.C.B.” uzņēmumu grupas operatīvais vadītājs Armands Sviķis.

Ķīnas pasažieru lidmašīna spēcīgā lietū naktī nolaišanās laikā noslīdējusi no galvenā skrejceļa Manilas lidostā, kas pēc incidenta daļēji slēgta, piektdien paziņojušas Filipīnu amatpersonas.

Visi 157 pasažieri un astoņi apkalpes locekļi tika evakuēti un neviens no viņiem nav cietis.

Lidmašīna, kas lidoja no Ķīnas dienvidaustrumu pilsētas Sjameņas, nolaidās otrajā piegājienā, bet pēc tam noslīdēja no skrejceļa.

Lidmašīnas spārni un dzinēji ir nopietni bojāti, vēsta Ķīnas ziņu aģentūra «Siņhua».

Lidmašīnas «melnā kaste» tiks nosūtīta uz Singapūru, jo Filipīnu varasiestādēm nav iespēju to analizēt.

Manilas starptautiskās lidostas pārvaldes pārstāvis paziņoja, ka tagad viņu prioritāte ir no jauna atvērt skrejceļu, bet piebilda, ka viņi nesteidzas, jo cilvēku drošība ir pirmajā vietā.

Incidenta dēļ piektdien lidostā atcelti vai citur novirzīti 32 avioreisi, lai gan divi mazāki skrejceļi turpina darboties.

Albānijas galvaspilsētas Tirānas lidostā otrdien tika nolaupīti miljoniem eiro no Austrijas aviokompānijas «Austrian Airlines» lidmašīnas, paziņoja policija.

Bruņoti vīri izlauzās uz lidostas skrejceļa un nolaupīja naudu, kuru bija paredzēts aizvest uz kādu banku Vīnē.

Ārvalstu bankas Albānijā sūta savu konvertējamo valūtu uz Vīni, jo Albānijas centrālā banka nepieņem šādus noguldījumus.

Viens no uzbrucējiem tika nogalināts apšaudē ar policiju.

Albānijas policija saistībā ar šo uzbrukumu aizturēja četrus cilvēkus un nopratināja vēl 40.

Laupītāji nokļuva uz Tirānas Mātes Terēzes starptautiskās lidostas skrejceļa caur vārtiem, kurus izmanto ugunsdzēsēji.

Policija paziņoja, ka trīs bruņoti laupītāji militārā apģērbā ieradās un izteica draudus bagāžas kontroles darbiniekiem, bet pēc tam nolaupīja naudu.

Sākotnēji tika ziņots par nolaupītiem 2,5 miljoniem eiro, bet vietējie mediji apgalvo, ka šī summa varētu būt pat piecas reizes lielāka.

Stambulas lidostā trešdien nolaišanās laikā no skrejceļa noskrējusi un aizdegusies pasažieru lidmašīna, kā rezultātā trīs cilvēki gājuši bojā un 179 ievainoti, vēstīja ziņu aģentūra "Anadolu", citējot Turcijas veselības ministra Fahretina Kodžas teikto.

Lidmašīna slīdēja 50 līdz 60 metrus šosejas virzienā, pēc tam 30 līdz 40 metrus krita grāvī un apstājās kādā laukā, paziņoja Stambulas gubernators Ali Jerlikaja.

Gubernators arī pavēstīja žurnālistiem, ka ievainotie nogādāti 18 slimnīcās un ka vairums no viņiem guvuši vieglus ievainojumus un "jūtas labi, izņemot vienu, divus cilvēkus".

Televīzijā pārraidītajos attēlos redzams, ka Turcijas zemo cenu aviokompānijas "Pegasus" lidmašīnas "Boeing 737" priekšgals ir pilnībā sadragāts un ka sašķēlusies arī lidaparāta aste.

Turcijas transporta ministra Mehmeta Čahita Turhana sniegtā informācija liecināja, ka lidmašīnā kopumā atradušies 177 cilvēki. Jerlikaja precizēja, ka lidmašīnā bija 183 cilvēki - 177 pasažieri, tai skaitā divi zīdaiņi, kā arī četri stjuarti un divi piloti.

Jamaikas sprinta zvaigzne Useins Bolts svētdien noliedza iespēju atgriezties sacensībās un sacīja, ka viņam bija skumji, taču satraucoši atvadīties no vieglatlētikas. Sportists gan uzsvēra, ka neveiksmīgais pasaules čempionāts Londonā nemainīs viņa iepriekšējos sasniegumus.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka 100 metru sprintā Bolts bija spiests samierināties ar bronzu, kamēr par pasaules čempionu kļuva viens no viņa niknākajiem konkurentiem, amerikānis Džastins Getlins. Savukārt savā pēdējā startā sprinteris augšstilba muskuļa krampju dēļ veica tikai nepilnu pusi no pēdējā posma 4x100 metru stafetē, nokrītot uz skrejceļa un paliekot bez rezultāta.

«Katru reizi 100 metros esmu centies demonstrēt savu labāko sniegumu un sniegt labu šovu. Esmu bēdīgs aiziet šādi,» sacīja 30 gadus vecais Bolts. «Taču nedomāju, ka viens čempionāts mainīs manis iepriekš paveikto.»

Pasaules Vieglatlētikas federācijas (IAAF) prezidents Sebastjans Ko ir salīdzinājis Boltu ar bokseri Muhamedu Ali ne tikai sportisko sasniegumu, bet arī harizmas un personības dēļ.