Par valsts naudu Murjāņu sporta ģimnāzijā uzbūvēta sporta halle – brāķis, bet amatpersonas pauž uzskatu, ka viss ir kārtībā
Tas izklausās pēc pilnīga absurda, bet ir Latvijas mūsdienu realitāte. Vienīgajā sporta ģimnāzijā valstī par vairākiem miljoniem valsts piešķirtas naudas ir notikusi sen gaidīta sporta halles rekonstrukcija, ko paši iesaistītie nodēvē teju par jaunbūvi- tik vērienīgas esot veiktās izmaiņas.
Tāpēc kā bīstama paņirgāšanās šķiet fakts, ka izveidotā handbola laukuma vidū atrodas tur nekādi neiederīgi stabi. Stabi atrodas arī uz skrejceļa, uz kura taču kvalitatīvi vajadzētu trenēties Latvijas jaunajām sporta zvaigznēm. DB aptaujātās amatpersonas pauž uzskatu, ka šiem stabiem, kuriem pat esot izredzes kādreiz tikt notītiem ar jauniem matračiem, tiekot pievērsta neveselīgi liela uzmanība. Galu galā skolas audzēkņiem jaunā halle patīkot, lai turpina vien, riskējot ar traumām, skriet ap monstrozajiem stabiem, kā to skolas audzēkņi ir darījuši arī iepriekšējos 20 gadus. Arī Izglītības un zinātnes ministrija, kuras tiešā pārraudzībā šī skola atrodas, samiernieciski bilst, ka, lai arī halle stabu dēļ esot nestandarta, oficiālas un starptautiskas sacensības te netikšot rīkotas, bet treniņiem šāda būve esot OK.
Izskatās, ka šis ir tikai vēl viens skumjš apliecinājums tam, ka kvalitatīvs darbs Latvijā var tikt veikts tikai tad, ja ir ārvalstu - starptautisko partneru - spiediens. Pārējā laikā ko tur lieki iespringt - kaut kas taču tika uzbūvēts, varbūt no kaut kāda aspekta pat labāks nekā iepriekšējais, bet bērni lai pierod un zina, ka ir dzimuši Latvijā, tāpēc ir jāmācās sasniegt starptautiski atzītus rezultātus arī ar neatbilstošu ekipējumu. Vai tas neizklausās nožēlojami vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu neatkarīgajā Latvijā, pilntiesīgā Eiropas Savienības dalībvalstī, kas vismaz vārdos tiecas pēc Eiropas līmeņa labklājības? Taču to nekad nebūs iespējams sasniegt bez atbilstošas attieksmes pret savas valsts iedzīvotājiem.
Bieži kā visu ķibeļu cēloni pie mums min trūkstošu vai nepietiekamu finansējumu, tomēr vēl svarīgāka par naudu ir atbildīga attieksme pret savu darbu un līdzcilvēkiem. Bez tās rodas ne tikai stabi ceļa vai haļļu vidū, bet arī brūkošas ēkas un defektīvi likumi, ko politiķiem tīk apzīmēt par nozīmīgām un pozitīvām reformām, taču to dēļ nodokļu maksātāju skaits rūk, bet aizbraucēju - pieaug.
Pirms žēli pūst par kārtējo no Latvijas aizbraukušo talantu vai citu valstij zaudēto iespēju, der atcerēties, ka viss sākas no sīkumiem - nepilnības vai kļūdas ir jāizlabo pilnībā, nevis ar tām jāsamierinās. Tikai tā mēs varam cerēt uz šīs valsts attīstību un tās iedzīvotāju panākumiem, kuri gribēs dzīvot šeit un nest Latvijas vārdu pasaulē, nevis pie pirmās izdevības pārcelsies uz turieni, kur viņiem un viņu bērniem neliek uzdauzīt sāpīgus punus uz savu laiku nokalpojušām paliekām.