Mārupes pagasta Lavandās top jaunā Brazīlija, kas būs modernākais pludmales sporta centrs Baltijā.

13. decembrī jaunās ēkas pamatos iemūrēta vēstījuma kapsula. Vēstījuma kapsulā ievietots jaunās Brazīlijas projekts, tikko sarakstītā un pagaidām vēl nepublicētā Latvijas pludmales volejbola vēsture, kā arī vēstule nākamajām paaudzēm.

Jaunā Brazīlija piedāvās sešus pludmales laukumus, ko savā starpā dalīs volejbolisti un tenisisti. Tāpat būs pieejami arī āra laukumi. Kopējās investīcijas veido 2 miljonus eiro.

Brazīlijas pirmsākumi meklējami 2009. gadā. Sākotnēji tā bija volejbola entuziasta Andra Blakas ideja, kurš savu mīļāko sporta veidu nevēlējās atmest pat ziemā. Iesākumā sporta centrs tika iecerēts kā pludmales volejbola profesionāļu, entuziastu, kā arī to ģimeņu un draugu pulcēšanās vieta. Brazīlija šo ieceri pārspēja, kļūstot ne tikai par iekštelpu pludmales volejbola aizsācēju Latvijā, bet arī padarot to par vienu no mūsu valsts populārākajiem un visātrāk augošajiem sporta veidiem. Tagad uz Brazīliju spēlēt brauc ne tikai profesionāļi un entuziasti, bet tajā norisinās arī dažādi turnīri. Pēdējos gados pludmales volejbolam pievienojies arī pludmales teniss.

Pludmales sporta centrs Brazīlija, kā tobrīd pop-up projekts, tika atklāts 2009. gada decembrī. Pašlaik, pēc deviņiem gadiem, Brazīlija ir gatava pārcelt savu pieredzi nākamajā līmenī un 2019. gada pavasarī doties uz jaunām telpām Mārupē, kurās ieguldīti 2 miljoni eiro.

Pludmales sporta centrs Brazīlija nav tikai halle. Sākotnēji tā ir volejbola entuziasta Andra Blakas ideja, kurš savu mīļāko sporta veidu nevēlējās atmest pat ziemā. Iesākumā sporta centrs tika iecerēts kā pludmales volejbola profesionāļu, entuziastu, kā arī to ģimeņu un draugu pulcēšanās vieta. Uz Brazīliju spēlēt brauc ne tikai profesionāļi un entuziasti, bet tajā norisinās arī dažādi turnīri. Pēdējos gados pludmales volejbolam pievienojies arī pludmales teniss.

«Es diezgan bieži ziemā trenējos Brazīlijā, kaut arī tā vairāk paredzēta jauniešiem un amatieriem. Ir lieliski, ka Brazīlijas aizsāktais turpinās un šādas halles Latvijā attīstās un pilnveidojas – tas svarīgi ne tikai sporta veidam, bet arī jaunajai paaudzei. Jaunā Brazīlija, tās jaunie laukumi būs ļoti kvalitatīvi un tos varēs izmantot starptautisku pasākumu organizēšanā, kas pēdējos divos gados Latvijā kļuvis ļoti aktuāli. Šogad gan Pasaules kausa posms, gan Eiropas posms norisinājās iekštelpās, tā ka iespējams, ka jau ziemā varam sagaidīt arī kādu no Pasaules kausa posmiem Latvijā,» stāsta Aleksandrs Samoilovs, Olimpisko spēļu dalībnieks.

Pasaulē populārākais sporta forums – Pasaules kauss futbolā – jau kārtējo reizi liek uzdot jautājumu: vai milzīgi tēriņi svētku rīkošanā pēcāk neizvēršas par kārtīgām paģirām saimniekiem

Veselu mēnesi pasaule dzīvojusi kājasbumbas paēnā un, lai gan Pasaules kauss atnesa vairākus lielākus un mazākus pārsteigums, tā noslēguma fāze tomēr bija likumsakarīga. Pusfinālā iekļuva Vācija, Argentīna, Nīderlande un Brazīlija jeb komandas, kurām jau sākotnēji prognozēja ceļu līdz turnīra noslēdzošajai fāzei. Tāpat, lai gan čempionāta sākumā izskatījās, ka Eiropas komandām šoreiz ies grūti, tieši tām izdevās plūkt galvenos laurus – triumfēja Vācija, bet spēlē par trešo vietu uzvarēja Nīderlande. Nevar neatgādināt arī to, ka čempionāta sākumā dominēja dažādas bukmeikeru prognozes, kas pārsvarā pareģoja, ka Pasaules kausā pārliecinoši uzvarēs Brazīlija. Tiesa gan, prakse pierādīja, ka šādām prognozēm ne vienmēr vajag uzticēties.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Latvijas Volejbola federācijas valdes loceklis, pludmales sporta centra Brazīlija īpašnieks Andris Blaka.

Andris Blaka ir Jūrmalā augusta beigās notiekošā starptautiska mēroga turnīra pludmales volejbolā vīriešiem CEV Satellite Jūrmala idejas iniciators. Šāda mēroga turnīrs pēdējo piecu gadu laikā Baltijas valstīs nav noticis, tas ir iekļauts Starptautiskās Volejbola federācijas (FIVB) 2014. gada oficiālajā pludmales volejbola kalendārā un starptautiskajā turnīru sistēmā ar iespēju sportistiem iegūt reitinga punktus.

Brazīlija ir izklaides un sporta centrs, kas piedāvā uzspēlēt pludmales volejbolu, neizbraucot no Rīgas.

Mārupē, Lavandās, 12.septembrī atklāts pludmales sporta centrs Ruukki, kurā investēti divi miljoni eiro.

Sporta centra īpašnieks ir iepriekšējā pludmales sporta centra «Brazīlija» idejas autors Andris Blaka. Ikdienā hallē pieejami seši laukumi, sacensību režīmā pieejami trīs laukumi.

Brazīlijas pirmsākumi meklējami 2009. gadā, un sākotnēji tā bija volejbola entuziasta Blakas ideja, kurš savu mīļāko sporta veidu nevēlējās atmest pat ziemā. Iesākumā sporta centrs tika iecerēts kā pludmales volejbola profesionāļu, entuziastu, kā arī to ģimeņu un draugu pulcēšanās vieta. Brazīlija šo ieceri pārspēja, kļūstot ne tikai par iekštelpu pludmales volejbola aizsācēju Latvijā, bet arī padarot to par vienu no mūsu valsts populārākajiem un visātrāk augošajiem sporta veidiem. Tagad uz Brazīliju spēlēt brauc ne tikai profesionāļi un entuziasti, bet tajā norisinās arī dažādi turnīri. Pēdējos gados pludmales volejbolam pievienojies arī pludmales teniss.

Brazīlijā otrdien tika reģistrēti 1039 jauni nāves gadījumi, kas saistīti ar Covid-19, un valsts piekto dienu pēc kārtas bija pirmajā vietā pasaulē pēc jauno Covid-19 upuru skaita.

Latīņamerikas lielākā valsts Brazīlija ir kļuvusi par jaunu epicentru jaunā koronavīrusa pandēmijā, un pēc jauno ar Covid-19 saistīto nāves gadījumu skaita tā pārspēj ASV, kas ir Covid-19 vissmagāk skartā valsts.

ASV pēdējās trīs dienas pēc kārtas jauno ar Covid-19 saistīto nāves gadījumu skaits ir bijis mazāks par 700.

Kopš Brazīlijā pirms nedēļas saasinājās Covid-19 pandēmija, jauno vienas diennakts nāves gadījumu skaits četras reizes ir pārsniedzis tūkstoti.

Brazīlijā tagad ir apstiprināti 24 512 nāves gadījumi, kas saistīti ar Covid-19, liecina Veselības ministrijas oficiālie dati. Nepietiekama testu veikšana gan nozīmē to, ka reālais skaits var būt daudz lielāks.

Laba kafijas pupiņu raža var nozīmēt zemāku to cenu

Nav apstiprinājušās bažas, ka šogad Brazīlijā, kas ir pasaules lielākā kafijas pupiņu audzētāja un eksportētāja, būtu gaidāma slikta šīs pārtikas izejvielas raža (Brazīlija ir arī pasaulē lielākā cukura un apelsīnu sulas eksportētāja). Līdz ar to pasaules vadošajās preču biržās ir novērojams kafijas pupiņu cenu kritums, liecina pieejamā informācija. Piemēram, ASV preču biržā Arabica kafijas pupiņu cena kopš šā gada sākuma sarukusi jau par 22%, līdz 1,3 ASV dolāru atzīmei par mārciņu. Par 11% kopš šā gada sarukusi arī Arabica kafijas pupiņu cena Londonas preču biržā.

Jāatgādina, ka 2013. gada beigās un 2014. gada sākumā preču biržās bija vērojams straujš kafijas pupiņu cenu pieaugums, jo Brazīlijā bija aktuāls postošs sausums. Šobrīd gan laiks šajā valsī esot pietiekami lietains, un pēc izejvielu tirgus analītiķu prognozēm šogad Brazīlijā kafijas raža varētu būt aptuveni par 10 līdz 20% lielāka nekā pagājušajā gadā. Interesanti, ka Brazīlija ir atbildīga aptuveni par trešo daļu no pasaulē patērētās kafijas. Labā kafijas pupiņu raža tiek prognozēta arī pārējos šīs pārtikas izejvielas audzēšanas reģionos, piemēram, Dienvidaustrumāzijā (Vjetnama ir lielākā robusta šķirnes kafijas pupiņu audzētāja pasaulē; arī Indonēzijā šogad tiek prognozēta robusta šķirnes kafijas pupiņu rekordraža).

Uz Brazīliju devos tirgus izpētes braucienā, lai izzinātu šīs valsts biznesa vidi. Tur nodzīvoju ilgāk nekā mēnesi. Kā patstāvīgo mītnes vietu izvēlējos Sanpaulu (Sao Paulo), kas ir Brazīlijas finanšu un darījumu centrs. Turklāt šajā pilsētā dzīvo arī mani paziņas, kuri man varēja ieteikt, kur labāk doties un kur savu kāju nespert, ko Brazīlijā ir svarīgi zināt, jo īpaši tūristu iecienītās vietās garnadži sekmīgi dara savu darbu.

Brazīlijā saulains ir visu gadu, un katram pašam ir jāizlemj, vai prioritāte ir sauļošanās un peldēšana okeānā vai kas cits. Brazīlijā biju augustā, kad tur ir ziema, un biju priecīgs izbaudīt šo laiku, kad pludmales nebija atpūtnieku piepildītas. Viņu ziema būtībā ir patīkama Latvijas vasara, jo gaisa temperatūra bija no + 15 līdz + 25 grādiem. Priecājos, ka bez piepūles varēju veltīt laiku garām pastaigām pa pilsētas ielām, plašajiem parkiem un pludmali, ko 40 grādu karstumā būtu grūtāk paveikt.

Neskatoties uz to, ka tas ir bija biznesa, nevis atpūtas brauciens, arī šoreiz pieturējos pie savas ceļošanas filozofijas, kad atrodu visus iespējamos veidus, kā uzsūkt sevī lokālās kultūras pieredzi. Lai to izdarītu, vienmēr izvairos no nakšņošanas dārgās viesnīcās, kur pasniedz brokastis un ik dienu maina gultas veļu. Dodu priekšroku Airbnb naktsmāju piedāvājumam, kas ir lielisks veids, kā uzzināt pēc iespējas vairāk par konkrēto zemi. Cilvēki, kuri izīrē savu istabu, parasti velta laiku, lai ciemiņam pastāstītu un parādītu savas iecienītākas atpūtas vietas, kafejnīcas un dabas nostūrus. Šādu informāciju tūrisma ceļvežos neatrast. Turklāt, atrodoties svešā vietā, ir patīkami, ja ir cilvēks, kuram vari uzticēties.

Lai arī Arena da Baixada, viena no stadioniem, kur šogad notiks futbola Pasaules kausa spēles, būve bija jāpabeidz jau pagājušā gada decembrī, celtniecības darbi tajā vēl aizvien rit pilnā sparā, ziņo Reuters.

Arena da Baixada ir viens no pieciem futbola stadioniem, kura būvdarbu nodošanas termiņš – pērnā gada decembris – nu ir pamatīgi nokavēts.

Iepriekš futbola stadionu būvniecība Brazīlijā Pasaules kausa gaidās mediju ziņās parādījušās arī saistībā ar būvdarbu laikā notikušajiem negadījumiem. Piemēram, pērnā gada novembra beigās futbola stadiona būvlaukumā Brazīlijas lielākajā pilsētā Sanpaulu nogāzās ceļamkrāns, kā rezultātā bojā gāja divi cilvēki. Tas nav vienīgais gadījums, kad stadionu būvniecības misēkļi ir letāli. Iepriekš būvlaukumā dzīvību zaudēja strādnieki arī Braziljā un Manausā.

Izejvielu frontē manāms cukura cenas kāpums, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Daži pēdējie mēneši visai drūmi bijuši izejvielu investoram, jo šajā tirgū vērojama samērā noturīga cenu depresija. Tiesa gan, šā gada sākums atsevišķos izejvielu tirgos padevies visai cerīgs. Viena no šādām izejvielām ir cukurs – jēlcukura vērtība ASV preču biržās kopš šā gada sākuma ir palielinājusies par 7% – līdz 15,7 ASV dolāra centu atzīmei par mārciņu. Londonas preču biržā baltā cukura cenas pieaugums bijis mazāk straujš – par 3,3% – līdz 403 ASV dolāru atzīmei par tonnu.

Pašlaik cukura vērtībai palielināties likuši nelabvēlīgi laika apstākļi Brazīlijā, kas finanšu tirgos licis spekulēt par cukurniedru potenciālo ražu nākotnē. Proti, Brazīlijā, kas ir pasaules lielākā cukura ražotāja un eksportētāja, gada sākums esot padevies visai sauss. Valdot šādam fonam, piemēram, The Wall Street Journal raksta, ka līdz ar pliekanāku cukurniedru ražu pasaulē šogad, iespējams, būs vērojams mazākais cukura ražošanas pārpalikums piecu gadu laikā. Izejvielu tirgus dalībnieki kā vēl vienu faktoru min nodokļu izmaiņas Brazīlijā, kas savukārt varētu audzēt pieprasījumu pēc biodegvielas, kas ražota no cukurniedrēm (Brazīlija paaugstinās nodokļus tradicionālajam benzīnam).

Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (Vienotība) paziņojums par to, ka Latvijas interesēs ir ekonomisko sakaru paplašināšana ar Latīņameriku un Karību valstīm, izpelnījies zināmu neizpratni uzņēmēju vidū. Reģions atrodas ļoti tālu, un izteikti lielākajai daļai eksporta preču transporta izmaksas nemaz neatmaksājas. Tikmēr pats ministrs laikrakstam Diena norāda, ka ir konkrētu jomu uzņēmumi, kuri šajā reģionā ir ieinteresēti, tāpēc būtu jārada iespēja tiem attīstīt biznesu.

Īpaši sarunās tiek izcelta Brazīlija, kur 2017.gadā paredzēts atklāt Latvijas vēstniecību. Līdz šim ekonomiskā sadarbība ar Brazīliju nav bijusi pārāk spoža. Ekonomikas ministrijas dati atklāj ainu tikai par 2013. un 2012.gadu. Statistika rāda, ka eksports krities teju par ceturto daļu, savukārt imports – par gandrīz 17%.

Visvairāk Latvija uz Brazīliju eksportē iekārtas balss un attēlu pārraidei, otro vietu ieņem kokizstrādājumi un raidaparatūra.

Roku Latīņamerikas tirgū ir ievingrinājis datu pārraides aparatūras ražotājs SAF tehnika. Runājot par Brazīliju, uzņēmuma vadītājs Normunds Bergs Dienai gan atzīst, ka kopumā nemaz tik viegli uzņēmumiem šeit nesokas un pēdējā laikā ejot kā pa kalniem. «Ja vienu brīdi Brazīlija likās ļoti perspektīva un strauji augoša, tad tagad tās izaugsme ir sabremzējusies. Tam ir dažādi iemesli. Iespējams, ekonomika bija pārkarsusi. Pērn pēdējā pusgadā ietekmi atstāja arī krītošās naftas un gāzes cenas, tāpat jāņem vērā arī publiskās pārvaldes nianses,» klāsta Bergs. Turklāt Brazīlija ir ļoti birokrātiska. «Tiem, kas raud par to, ka Latvija ir birokrātiska, es ieteiktu pamēģināt strādāt Brazīlijā, tad viņiem mūsu valsts liksies kā sapņu zeme. Lai nokārtotu tur vienu atļauju, vajag rēķināties ar apmēram pusgadu. Tam ir dažādi iemesli, sākot no sava tirgus protekcionisma, beidzot ar ierēdniecības vēlmi nodrošināt sev labas vecumdienas,» skaidro Bergs.

Baltijas līderis savā nozarē SIA Melnā kafija vairo saražotās produkcijas apjomu un apgrozījumu, iestaigā jaunus eksporta ceļus, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Melnā kafija ne tikai pati grauzdē kafijas pupiņas ražotnē Ķekavā, bet arī veic mātes kompānijas Zviedrijas kafijas ražotāja Löfbergs Lila grupas produkcijas izplatīšanu Baltijā un Austrumeiropā. Kā stāsta Baltijā lielākā kafijas ražošanas uzņēmuma ģenerāldirektors Mārtiņš Čakste, Brazīlijā un citās kafijas audzēšanas zemēs ap ekvatoru kafija šomēnes zied, bet ražas novākšana sāksies pēc vairāk nekā sešiem mēnešiem.

Pašlaik pasaulē kafijas cena ir visai zema, biržas cenas samazinājuma turpināšanās nesīs negatīvas sekas nozarei. Cena bīstami noslīdējusi zem viduspunkta, kas apmierina gan ražotājus, gan audzētājus, norāda M. Čakste. «Ja fermeri netiks pienācīgi atalgoti, tas ietekmēs nākamās ražas, jo viņi sāks ekonomēt uz mēslojumu vai kafijas vietā izvēlēsies audzēt ko citu, atzīmē M. Čakste, kurš nesen apmeklēja kafijas plantācijas Brazīlijā. «Jau pašlaik kalnainajos Brazīlijas apgabalos, kur kafiju tradicionāli novāca ar rokam, tās vietā tagad stāda eikaliptus. Pārejot uz audzēšanu līdzenumos, kafija savā ziņā kļūst vienveidīga, pazūd nianses. Tas nozīmē, ka Brazīlijā, kas veido 50–60% no pasaules kafijas tirgus, kafija kļūs arvien industriālāka. 20 gadu laikā brazīlieši spējuši trīskāršot ražīgumu no hektāra, pateicoties laistīšanas sistēmām un minerālmēsliem,» stāsta M. Čakste.

Latvijas atvērtā pirmkoda programmatūras uzņēmums SIA "Zabbix" šodien atver savu pārstāvniecību Brazīlijā, Porto Alegre. Uzņēmumam jau darbojas trīs pārstāvniecības ārpus Latvijas – Japānā (dibināta 2012.g.), ASV (2015) un Krievijā (2018).

Zabbix ir Latvijā radīta atvērtā pirmkoda programmatūra, kas ir paredzēta IT infrastruktūras resursu veiktspējas un pieejamības uzraudzībai un izsekošanai. Programmatūru plaši pielieto visā pasaulē un Latvijā dažādās nozarēs – finanšu un bankas, mazumtirdzniecības, izglītības, valsts un pašvaldību, kā arī organizāciju IT infrastruktūras monitorēšanai.

Ar Brazīlijas filiāles atvēršanu SIA "Zabbix" varēs sniegt savus profesionālos pakalpojumus un palīdzēt vietējiem uzņēmumiem atrisināt sarežģītus IT monitoringa uzdevumus daudz vienkāršāk – pakalpojumi pieejami vietējās valodās, biznesa darījumus var veikt Brazīlijas reālos, kā arī "Zabbix" klientiem ir iespēja saņemt tehnisko atbalstu uz vietas savā valstī. "Zabbix" kā programmatūra un uzņēmums ir pilnībā lokalizēts gan portugāļu valodā Brazīlijas tirgum, gan spāņu valodā pārējām valstīm šajā reģionā. Jaunās izmaiņas ļaus samazināt izdevumus un piedāvāt daudz konkurētspējīgākas cenas šim tirgum.

Lai atvieglotu Eiropas Savienības mazajiem un vidējiem uzņēmējiem eksporta iespējas Latīņamerikas un Āzijas valstīs radītas divas platformas

Elanbiz.org ir vērsta uz Latīņamerikas valstīm, savukārt ealink.eu – uz Āziju. Pašlaik Latvijas uzņēmēju interese vairāk ir fokusēta uz Āzijas valstīm, tomēr arī Latīņamerikai nišas produkti var būt gana pievilcīgi.

Var jautāt ekspertiem

Elan Biz platforma ES uzņēmumiem sniedz praktisko informāciju par šādu valstu tirgiem: Argentīna, Brazīlija, Čīle, Kolumbija, Kostarika, Meksika un Peru. Elan Biz pārstāvis Havjers Sančess DB stāsta, ka platformā ir pieejama informācija par prasībām, kas tiek izvirzītas ES precēm un pakalpojumiem katrā no pieminētajām Latīņamerikas valstīm. H. Sančess kā īpaši vērtīgu informācijas ieguves iespēju min platformas sadaļu Pajautā ekspertam, kur ES uzņēmumi var konkrētiem speciālistiem uzdot jautājumu par viņus interesējošās valsts tirgu un izvirzītajām prasībām. Atbildes tiek sagatavotas piecu darba dienu laikā. Līdz šim eksperti jau ir sagatavojuši 1500 atbildes un to saņēmēji piecu ballu skalā to kvalitāti ir vidēji novērtējuši ar 4,7 punktiem. Eksperti pārstāv gan ES institūcijas, gan konkrētas valstis un ir specializējušies jautājumos, kas saistīti ar ES uzņēmumu darbību Latīņamerikas valstīs. Informācija, kas interesē uzņēmējus, ir dažāda, un atsevišķa sadaļa ir veltīta konkrētās valsts publisko iepirkumu prasībām, jo tieši valsts pasūtījumi ir tā biznesa iespēja, kas interesē daudzus ES uzņēmumus. H. Sančess teic, ka vienīgā informācija, kuru eksperti nesniedz, ir par konkrētās valsts importētājiem un izplatītājiem, jo šādu informāciju sniedz citas institūcijas, piemēram, tirdzniecības pārstāvniecības. Platformā visa ievietotā informācija uzņēmējiem ir pieejama par velti, vienīgi ir jāpiereģistrējas. Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras ES projektu vadītāja Līga Ābola atzinīgi novērtē izstrādāto sadarbības platformu un uzsver, ka tā ir lieliska iespēja maziem un vidējiem uzņēmumiem iegūt sev nepieciešamo informāciju par Latīņamerikas valstu tirgiem, jo katram uzņēmumam pašam veikt tirgus izpēti ir samērā laikietilpīgi un arī dārgi.

Sanpaulu, Brazīlijā, noslēdzies pasaulē lielākais un prestižākais jauno profesionāļu meistarības konkurss WorldSkills 2015, kurā četri no septiņiem Latvijas konkursantiem ieguva ekselences medaļas, informē Valsts izglītības attīstības aģentūra.

Par izcilu sniegumu konkursā tās saņēma mēbeļu galdnieks Reinis Gusts, elektriķis Maksims Ivancovs, skatlogu noformētāja Anna Līva Traumane un pavārs Haralds Saušs, savukārt par labāko sniegumu valsts komandā titulu Best of Nation ieguva web lapu dizainers Artūrs Krapāns.

Ekselences balvas saņēma konkursanti, kuri 599 punktu vērtējuma skalā ieguvuši vismaz 500. Valstu kopvērtējumā Latvijai ir 19. labākais komandas rezultāts, atstājot aiz sevis tādas valstis kā Vācija, Zviedrija, Somija, Beļģija, Nīderlande, Igaunija un citas.

Dita Traidās, WorldSkills Latvijas delegācijas vadītāja un Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) direktore, komentē: «Latvijas komandas sniegums 59 valstu konkurencē ir vērtējams kā ļoti veiksmīgs! Konkursā, kurā jau pierasts, ka laurus plūc tādas lielās nācijas kā Ķīna, Koreja, Japāna, Brazīlija un, protams, tās valstis, kurās vēsturiski industrija ir stabils izglītības partneris (Austrija, Šveice, Francija un Vācija), Latvijas komandas četri no septiņiem konkursantiem ir ieguvuši ekselences medaļas, un pārējiem trim jaunajiem profesionāļiem līdz ekselencei pietrūka viens vai daži punkti. Šī ir tikai otrā reize, kad mēs pilntiesīgi piedalāmies WorldSkills konkursā. Lai izzinātu, kas palīdz nokļūt izcilāko vidū, esam analizējuši konkursa līderu sniegumu, gūstot daudz atziņu, lai vēl mērķtiecīgāk ar ekspertu palīdzību ietekmētu profesionālās izglītības programmu saturu un veicinātu Latvijas veiksmīgu dalību nākamajās sacensībās.»

Banku darbinieku streiks Brazīlijā trešdien turpinājies 30.dienu pēc kārtas, tam kļūstot par pēdējo desmit gadu laikā ilgāko streiku nozarē.

Streikojošie darbinieki pieprasījuši algu palielinājumu par 15%, lai kompensētu inflāciju Brazīlijā, kas šobrīd ir sasniegusi 9%.

Arodbiedrība Contraf-CUT norāda, ka banku darbinieki noraidījuši iepriekšējo piedāvājumu, kas paredzēja viņu atalgojumu palielināt par 7% un izmaksāt vienreizēju prēmiju 3500 reālu (962 eiro) apmērā.

Banku darbinieku streiki Brazīlijā ir ierasta parādība, taču šis ir ilgākais kopš 2004.gada. Laikraksts Estadao de Sao Paulo vēsta, ka valstī slēgti aptuveni 55% banku filiāļu.

Pagājušajā nedēļā sausums Brazīlijā un aukstais laiks ASV veicināja vairāku izejvielu sadārdzināšanos, raksta Bloomberg.

Standard&Poor’s GSCI Spot indekss, kas apkopo 24 izejmateriālu cenas, pagājušajā nedēļā pieauga par 1,7%, kas ir pieaugums trešo nedēļu pēc kārtas un ilgākais kāpums četru mēnešu laikā. Palielinājās gandrīz visu izejvielu cenas, izņemot varu un cinku, un lielākā sadārdzināšanās bija kafijai, dabasgāzei, gaļai un cukuram.

Savukārt 11 lauksaimniecības produktu spekulatīvās pozīcijas pagājušajā nedēļā pieauga par 19% līdz 573 189 līgumiem, kas ir lielākais skaits kopš 2012.gada oktobra. Kopš janvāra beigām šis rādītājs ir dubultojies.

Savukārt S&P GSCI Agricultural Index, kas apkopo astoņu labību cenas, pieauga par 3%, un tam bija trešais nedēļas kāpums pēc kārtas un ilgākais pieaugums kopš 2012.gada septembra.

Ford EcoSport ir neparasts auto ar džipisku ārieni, kas pie mums tiks tirgots tikai ar priekšējiem velkošajiem riteņiem

Eiropas tirgum paredzēto Ford EcoSport pirmo reizi varēja ieraudzīt 2013. gada Ženēvas autoizstādē, bet tikai tagad jeb precīzāk 2015. gada viducī EcoSport ir nonācis arī līdz pašmāju tirgum. Jāatgādina, ka Ford pseidodžipiņš ir guvis milzīgu popularitāti Latīņamerikā, jo īpaši Brazīlijā, kur 2003. gadā aizsākās Ford EcoSport pirmās paaudzes dzīvesstāsts. Otrās paaudzes EcoSport jau ir kļuvis par globālu modeli, izvēršot ražošanu ne tikai Brazīlijā, bet arī Ķīnā, Krievijā un Indijā. Otrās paaudzes Ford EcoSport ir pieprasīts un mīlēts auto gan Indijā, gan Krievijā. Ņemot vērā klimatiskos apstākļus un tirgus specifiku, Krievijā ražotais un tirgotais modelis tiek piedāvāts ar visiem četriem velkošajiem riteņiem, bet mums, tāpat kā citām Eiropas valstīm, jaunais priekšpiedziņas EcoSport tiek piegādāts no Indijas rūpnīcas. Spriežot pēc vietējo Ford tirgotāju sejas grimasēm šis modelis noteikti nebūs tāds dižpārdoklis kā Brazīlijā vai Indijā, tas arī diez vai kvalificēsies kā produkts, kas varētu atklāt jaunus pircēju medību laukus. Ford EcoSport ne tikai Latvijā, bet arī citviet Eiropā drīzāk būs eksotisks eksemplārs tikpat īpatnējiem pircējiem, kā pats auto.

Pasaules iedzīvotāju viedoklis par Krieviju pēdējā gada laika ir ievērojami pasliktinājies, liecina pēdējā BBC World Service aptauja, kurā viedoklis tika vaicāts 24 valstu iedzīvotājiem.

Laikā no 2013. gada decembra līdz 2014. gada aprīlim tika aptaujāti vairāk nekā 24,5 tūkstoši dažādu valstu iedzīvotāju. Viņiem tika lūgts novērtēt 16 dažādas pasaules valstis, tostarp arī Eiropas Savienību kopumā.

Aptauja tika veikta drīz pēc notikumiem Krimas pussalā, kuru rezultātā šī Ukrainas teritorija tika anektēta. Pētījums liecina, ka pasaules iedzīvotāju Krievijas vērtējums ir zemākais, kopš šī aptauja tika uzsākta (2005. gads). Negatīvu vērtējumu par šo valsti snieguši 45% no visiem aptaujātajiem, bet pozitīvu – 31%. Krievijas tēla pasliktināšanās novērota visās valstīs, kurās tika veikta aptauja, taču sevišķi krasi Krievijas vērtējums krities tādās valstīs kā Kenija, Spānija, Brazīlija un Kanāda.

Latvijas vīriešu basketbola izlase svētdien Džakartā Pasaules kausa finālturnīra otrā posma otrajā spēlē ar 104:84 uzvarēja Brazīliju. Līdz ar panākumu Latvija iekļuva ceturtdaļfinālā un turpinās cīņu par ceļazīmi uz Parīzes olimpiskajām spēlēm.

Mūsējo pretinieki cīņā par vietu pusfinālā būs Vācijas vai Slovēnijas basketbolisti.

Latvijas izlasē rezultatīvāko spēli Džakartā aizvadīja Andrejs Gražulis, kurš guva 24 punktus, realizējot deviņus no 12 divpunktu un divus no trim trīspunktu metieniem. 17 punktus guva Artūrs Žagars, trāpot abus divpunktu un visus četrus soda metienus, kā arī trīs no pieciem tālmetieniem.

14 punktus sakrāja Dāvis Bertāns, kurš realizēja četrus no deviņiem tālmetieniem, Artūrs Kurucs guva 12 punktus, trāpot visus četrus tālmetienus, bet Rolands Šmits guva desmit punktus.

Pretiniekiem Brunu Kaboklu sakrāja 20 punktus un septiņas atlēkušās bumbas, 14 punktus guva Jagu Santoss, bet 13 punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Lukass Diass.

Datu vizualizācijas start-up uzņēmums Infogr.am iegādājies vienu no vadošajām datu vizualizācijas ziņu vietnēm Brazīlijā - Visualoop, kas raksta par infografikām un datu vizualizāciju angļu un portugāļu valodās, trešdien medijiem paziņoja viens no Infogr.am dibinātājiem Uldis Leiterts.

Darījuma summa netiek atklāta, taču tas esot sešciparu skaitlis. Infogr.am kontrolē 100% Visualoop.

«Mūsu mērķis ir panākt, ka Visualoop kļūst par vadošo ziņu mediju datu vizualizācijas nozarē globāli,» saka U. Leiterts. «Šis darījums stiprinās mūsu klātbūtni Brazīlijā. Sadarbība ar patiešām kvalitatīvu mediju nostiprinās Infogr.am globālās pozīcijas, kā arī veicinās kompānijas sociālo misiju vairot izpratni un interesi par datu vizualizāciju visā pasaulē.»

No šodienas Infogr.am piedāvās savu pakalpojumu arī portugāļu valodā. Jau šobrīd tas pieejams angļu un japāņu valodās. Līdz gada beigām šīm valodām tiks pievienotas arī latviešu, krievu un franču.

Patlaban Portugāles ekonomikas lejupslīde sasniegusi zemāko punktu un apstājusies, krīze nepadziļinās, bet tautsaimniecības augšupeja vēl nav sākusies. Tā šā gada pavasarī ekonomisko situāciju savā valstī raksturoja dažādu paaudžu un atšķirīgu profesiju Portugāles iedzīvotāji, turklāt gan valsts galvaspilsētā Lisabonā, gan lauku reģionos, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Lai gan saistībā ar nestabilo situāciju Grieķijā izskanējuši pieļāvumi, ja īstenosies scenārijs par Grieķijas aiziešanu no eirozonas, tad pa pēdām var sekot citas Dienvideiropas valstis un to vidū arī Portugāle, pašu portugāļu vidū valsts iespējamā aiziešana no eirozonas netiek apsvērta kā reāls scenārijs. Vairāk nekā desmit gados portugāļi jau saraduši ar eiro, turklāt eiro ar savu starptautiski plašo pielietojumu un relatīvo stabilitāti tiek uzskatīts par izdevīgu Portugāles ekonomikai.

Jāatceras, ka aptuveni pirms gada Portugāle pārtrauca dalību trīs gadus ilgušajā un 78 miljardus eiro vērtajā valsts glābšanas programmā, kurā iesaistījās gan Starptautiskais Valūtas fonds, gan Eiropas Savienība (ES). Tomēr jāņem arī vērā, ka šopavasar publiskotajā aģentūras Bloomberg indeksā Portugāles ekonomika ierindojas «nožēlojamāko ekonomiku pirmajā desmitniekā» līdz ar Venecuēlu, Argentīnu, Dienvidāfriku, Ukrainu, Grieķiju, Spāniju, Krieviju, Horvātiju un Turciju.

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkevičs nolēmis tomēr nebraukt uz olimpiskajām spēlēm Riodežaneiro, jo tas izmaksātu pārāk dārgi.

«Pat pirms pusgada, sākot plānot vizīti Brazīlijā un atbilstoši likumam mēģinot atrast vislētākās biļetes, piedāvātā cena šķiet ļoti uzpūsta. Premjerministrs sacīja, ka, uzzinājis [biļešu] cenu visai delegācijai, viņš nevēlas apstiprināt šādus izdevumus vizītei,» aģentūrai BNS ceturtdien teica Lietuvas premjera preses sekretāre Evelina Butkute-Lazdauskiene.

Viņa apliecināja, ka saņemti priekšlikumi no trim tūrisma aģentūrām, un mazākā cena biļetēm lidojumam uz Riodežaneiro bijusi 44 000 eiro. Lidsabiedrību un aviobiļešu rezervēšanas portālos cenas ir vairākas reizes zemākas.

Ceturtdien uz Riodežaneiro devās Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, kura noskatīsies atklāšanas ceremoniju un Brazīlijā būs līdz 10.augustam. Bija paredzēts, ka Butkevičs apmeklēs spēļu otro pusi un būs klāt spēļu slēgšanas ceremonijā.

Šajā gadā kafijas cena pieaugusi jau par 95%, ko veicinājis sausums Brazīlijā, raksta Bloomberg.

Otrdien Arabica kafijas cena jūlija piegādēm pieauga par 7,1%, sasniedzot 2,134 dolārus par mārciņu. Iepriekš cena sasniedza 2,157 dolārus, kas ir augstākā atzīme kopš 2012.gada februāra vidus. Kā liecina dati, pēdējā mēneša laikā kafijas cena ir pieaugusi par 19%. Robusta markas kafijas cena pieauga par 0,9% līdz 2156 dolāriem par tonnu.

Strauju kafijas cenas pieaugumu veicinājis lielākais sausums Brazīlijā, kas radījis ievērojamus postījumus ražai, tādējādi arabica markas kafijas raža šogad būs par 18% mazāka nekā iepriekš tika prognozēts, informē izejvielu tirgotāja ED&F Man struktūrā ietilpstošais uzņēmums Volcafe.