Neraugoties uz biznesa apjomu ievērojamu samazinājumu, pērn ieguldījumu pārvaldes sabiedrība Finasta Asset Management, kas pārvalda 2. un 3. pensiju līmeņa plānus, uzlabojusi peļņas rādītājus.

Bankrotējušās Lietuvas Snoras bankas meitai Finasta Holding piederošā Finasta Asset Management 2012.gadu noslēdza ar 99,6 tūkstošu latu pelņu, kas ir ievērojami labāks rādītājs nekā 449,24 tūkstošu latu zaudējumi pirms gada, Db.lv uzzināja no Finasta Asset Management finanšu pārskata.

Saskaņā ar to, Finasta Asset Management procentu un komisijas naudas ienākumi pērn bija 414 tūkstoši latu, kas ir par 46% mazāk nekā pirms gada. Pagājušā gada laikā būtiski – par 62% - samazinājās administratīvie izdevumi. Pērn Finasta Asset Management nebija izveidoti uzkrājumi šaubīgiem parādiem, kamēr 2011.gadā tas radīja sabiedrībai papildu izdevumus 398 tūkstošu latu apjomā.

Nacionalizētajai Lietuvas komercbankai Snoras piederošā investīciju banka Finasta turpina strādāt kā līdz šim, jo nav saistīta ar esošo situāciju tās īpašniecē.

Finasta bankas vadības ar Snoras bankas pagaidu administratoru tikšanas laikā, 18.novembrī, pagaidu administrators Saimons Friklijs (Zolfo Cooper LLP. vecāko partneri) atzīmēja, ka Finasta banka ir atsevišķa juridiska organizācija ar pastāvīgu neatkarīgu menedžmentu, kas strādā zem atsevišķas banku licences, kuru izdeva Lietuvas Banka, Db.lv pavēstīja Finasta.

Tikšanas laikā S. Friklijs apliecinājis, ka Finasta banka ir Snoras grupas daļa, tomēr pagaidu administrēšana un ierobežojumi, kas ir piemēroti Snoras bankai, nav attiecināmi uz Finasta.

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība AS IPS «LKB Krājfondi» maina nosaukumu uz IPAS «Finasta Asset Management». Nosaukums mainīts uzņēmumam integrējoties AB Finasta Holdin grupā.

Šobrīd AB «Finasta Holding» Latvijā pieder trīs ieguldījumu pārvaldes sabiedrības un atklātais pensiju fonds. Šī gada septembrī Latvijā tika reģistrēta arī AB «Finasta Holding» piederošās AB bankas Finasta pārstāvniecība.

IPAS Finasta Asset Management ir ceturtais lielākais pensiju 2. līmeņa pārvaldītājs Latvijā. IPAS Finasta Asset Management pārvalda arī piecus pensiju 3. līmeņa plānus, trīs atvērtos ieguldījumu fondus un privāto un institucionālo klientu individuālos ieguldījumu portfeļus.

Savukārt AB Finasta Holding ir lielākā grupa, kas sniedz investīciju bankas un uzņēmumu aktīvu pārvaldīšanas pakalpojumus Baltijas reģionā, dibināta 1993.gadā. Grupas sastāvā ietilpst finanšu uzņēmumi Latvijā, Lietuvā un Krievijā, kas sniedz ieguldījumu un korporatīvo finanšu pakalpojumus. AB Finasta Holding vienīgais akcionārs ir AB bankas Snoras. AB Finasta Holding grupas kopējie aktīvi ir 1.73 miljardus eiro vērti.

Lietuvas investīciju kompānija Invalda LT noslēgusi darījumu, kurā iegādājusies 100% IPAS Finasta Asset Management akciju, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

2014.gada beigās IPAS Finasta Asset Management Latvijā pārvaldīja aktīvus 48 tūkstošiem klientu 45,1 miljonu eiro vērtībā.

Finasta Asset Management Latvijā darbojas kopš 2002.gada un šobrīd pārvalda trīs Valsts Fondētās pensiju shēmas (pensiju 2.līmeņa) plānus Finasta Konservatīvais IP, Finasta Komforts, Finasta Ekstra Plus, trīs brīvprātīgās pensiju shēmas (pensiju 3.līmeņa) ieguldījumu plānus Saule-Sabalansētais, Dzintars-Konservatīvais, Jūra-Aktīvais, trīs atvērtos ieguldījumu fondus Finasta Sabalansētais fonds, Finasta Obligāciju Fonds, Finasta Baltic Fund, alternatīvo ieguldījumu fondu Core Property Fund, kā arī privāto un institucionālo klientu ieguldījumu portfeļus.

Latvijas Krājbanka izbeigusi savu līdzdalību AS Pirmais atklātais pensiju fonds, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Krājbanka pārdevusi visas tai piederošās 250 tūkstošus AS Pirmais atklātais pensiju fonds akcijas investīciju grupas AB Finasta Holding uzņēmumam AB Bankas Finasta.

Aprīlī Krājbanka noslēdza līgumu ar sabiedrību AB Finasta Holding par AS Pirmais atklātais pensiju fonds akciju pārdošanu. Vēlāk līgumam pievienojās AB Bankas Finasta.

Līgums noslēgts, realizējot Snoras finanšu grupas izstrādāto stratēģiju, kas paredz, ka visu Snoras grupas (kurai pieder arī Krājbanka) investīciju aktīvu pārvaldīšanu nodrošina investīciju grupa Finasta Holding, tādējādi optimizējot piedāvāto investīciju pakalpojumu attīstību Latvijas un Lietuvas tirgū.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēmusi izsniegt licenci alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka darbībai IPAS Finasta Asset Management un reģistrēt tās dibināto slēgto alternatīvo ieguldījumu fondu Core Property Fund, informē FKTK.

Iepriekš Finasta Asset Management saņēmusi FKTK ieguldījumu pārvaldes sabiedrības licenci, tagad tai ir vēl viena licence – alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka darbībai.

Pašlaik šī ir jau trešā licence, ko FKTK izsniegusi alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka darbībai.

Licences saņemšana sabiedrībai ļaus diversificēt savu pakalpojumu klāstu, izmantojot jaunus, ieguldījumu risinājumus, ko sniedz alternatīvo ieguldījumu tirgus, skaidro Finasta Asset Management pārstāvji.

Savukārt Core Property Fund ir nekustamā īpašuma fonds, kas veiks ieguldījumus Latvijā, attīstot nekustamo īpašumu projektus un piesaistot profesionālus attīstītājus un būvniekus. Fonda darbības termiņš ir 10 gadi un tas ir paredzēts profesionāliem ieguldītājiem. Fonda turetājbankas funkciju veiks AS Swedbank.

Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas saskaņojuma un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras atļaujas saņemšanas, IPAS Finasta Asset Management noslēdzis ieguldījumu plāna Finasta pensiju plāns Klasika pievienošanu Finasta konservatīvajam ieguldījumu plānam.

Kā liecina uzņēmuma paziņojums, abiem pensiju plāniem ir konservatīva līdzekļu ieguldīšanas stratēģija un plānu apvienošana dos iespēju sasniegt labākus ienesīguma rezultātus un samazināt ar ieguldījumu plānu darbību saistītās izmaksas.

Investīciju pārvaldes akciju sabiedrība Finasta Asset Management Latvijā darbojas kopš 2002.gada un šobrīd pārvalda četrus pensiju 2.līmeņa plānus, trīs pensiju 3.līmeņa ieguldījumu plānus, trīs atvērtos ieguldījumu fondus, kā arī privāto un institucionālo klientu individuālos ieguldījumu portfeļus

Lielbritānijā bāzētā investīciju banka Omada Capital, kurai pieder aktīvi arī Baltijas valstīs, apliecinājusi, ka ir viena no četrām pretendentēm, kas pieteikusies uz bankrotējušās Snoras bankas meitasuzņēmumu Finasta, Finasta Holding un Snoro lizingas iegādi, raksta Lietuvas biznesa ziņu portāls Vz.lt.

«Iesniedzām izdevīgu piedāvājumu - cena ir augstāka par bilances vērtību. Vēlamies dot uzņēmumam Finasta jaunu dzīvību un realizēt tās potenciālu gan vietējā, gan starptautiskajos tirgos, gan jaunās darbības jomās,» ziņu aģentūrai Bloomberg sacījis Omada Capital līdzīpašnieks Pīters Helmans.

Pēc viņa teiktā, Omada Capital pērn izvērtējusi arī iespējas iegādāties Snoras akciju paketi.

Vz.lt iepriekš rakstīja, ka visus minētos Snoras meitasuzņēmumus nolemts pārdot vienam pircējam. Augusta beigās izskanēja pieņēmumi, ka iespējamākais pircējs ir Igaunijas kompānija Redgate Capital.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome deva atļauju IPAS INVL Asset Management pārvaldīto atvērto ieguldījumu fondu apvienošanai.

FKTK ļāvusi apvienot Finasta Obligāciju fonds, Finasta Sabalansētais fonds un UAB INVL Asset Management (Lietuva) pārvaldītā harmonizētā atvērtā ieguldījumu fonda Finasta Umbrella Fund apakšfondu Finasta Emerging Europe Bond, informē FKTK.

IPAS INVL Asset Management nodrošinās fondu ieguldītāju informēšanu, kā arī ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanu vai maiņu pret cita fonda ieguldījumu apliecībām pēc pieprasījuma.

Sākot ar 2013. gada 1. augustu, banka Finasta pievienojas NASDAQ OMX Baltijas Tirgus uzturētāju programmai, kļūstot par likviditātes nodrošinātāju sešu Baltijas uzņēmumu akcijām.

Banka Finasta kļūs par tirgus uzturētāju Rokiškio Sūris, Linas Agro Group un Grigiškės akcijām, kā arī turpinās nodrošināt tirgus likviditāti Pro Kapital, Ekspress Grupp un Olainfarm akcijām.

Baltijas tirgus uzturētāju programmā pašlaik piedalās LHV Pank, kas nodrošina likviditāti Tallinna Kaubamaja, Olympic Entertainment Group un Tallinna Vesi akcijām.

«Mēs pievienojamies Baltijas Tirgus uzturētāju programmai, jo saskatām tajā lielu nozīmi. Lielāka tirgus likviditāte ir izdevīga gan investoriem, gan uzņēmumiem, kas iekļauti biržā,» saka Andrejs Ciba (Andrej Cyba), Finasta valdes loceklis un Finanšu tirgus nodaļas direktors.

Latvijas Krājbanka izbeigusi līdzdalību ieguldījumu pārvaldes sabiedrībās LKB Krājfondi un LKB Asset Management, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Visas šo uzņēmumu akcijas pārdotas kompānijai AB Finasta Holding.

Aprīlī Krājbanka noslēdza līgumu ar sabiedrību AB Finasta Holding par Krājbankai piederošo ieguldījumu sabiedrību akciju pārdošanu. Līgums tika noslēgts, realizējot Snoras finanšu grupas stratēģiju, kas paredz, ka visu Snoras grupas (kurai pieder arī Krājbanka) investīciju aktīvu pārvaldīšanu nodrošina AB Finasta Holding, tādējādi optimizējot piedāvāto investīciju pakalpojumu attīstību Latvijas un Lietuvas tirgū.

Norvik Bankas valdē turpmāk darbosies Deniss Novikovs, kurš līdz šim bija bankas viceprezidents resursu jautājumos, informē bankas pārstāvji.

Denisa Novikova atbildības joma Norvik Bankas valdē būs bankas darbība kapitāla tirgos.

Denisam Novikovam ir plaša pieredze investīciju biznesa un kapitāla tirgu jautājumos, kā arī finanšu institūciju vadībā. Pirms darba Norvik Bankā Deniss Novikovs bijis Finasta Asset Management padomes priekšsēdētājs, vadījis Finasta Bank pārstāvniecību Latvijā, vadījis Citadele Asset Management Mārketinga un pārdošanas departamentu.

Norvik Bankas valdē šobrīd strādā Olivers Bramvels (valdes priekšsēdētājs), Marija Stepiņa, Igors Rozanovs, Raivis Ruskulis un Aleksandrs Zikovs.

Pašu uzkrājēju ziņā ir tas, ko nozīmē viņu pensiju plāns - dinamiku, stabilitāti vai rezignētu vienaldzību

Swedbank, Citadeles un SEB bankas veiktie pētījumi šā gada sākumā rāda vienādu ainu – iedzīvotāji neseko līdzi un nezina, cik efektīvi darbojas viņu izvēlētā pensijas otrā līmeņa pārvalde un kāds ir viņu pensijas plāna ienesīgums.

Izpratne par pensijas lielumu un tās veidošanos Latvijā ir vismazākā starp Baltijas valstīm, un tikai pavisam neliels skaits strādājošo aktīvi rīkojas, lai nodrošinātu lielākus ienākumus vecumdienās. Viens iemesls ir neuzticēšanās pensiju sistēmas ilgtspējai, otrs – zemie ienākumi, kas neļauj novirzīt pensijai papildu līdzekļus.

Tomēr tas nekādi neattaisno zemo informētības līmeni un vispārējo pasivitāti, jo pensijas otrā līmeņa kapitāla uzkrājumu būtiski var palielināt, sekojot plānu ienesīgumam un izšķirīgajā brīdī mainot ieguldījumu plānu vai tā pārvaldītāju.

2015. gadu Baltijas fondu tirgus uzsāka pozitīvās noskaņās, stāsta Finasta Asset Management brokeris Sergejs Orlovs.

Ja salīdzinājumam pagājušā gada sākums investoriem nebija iepriecinošs, tad šī gada pirmais ceturksnis Baltijas fondu tirgos iezīmējas ar augšupejošu trendu, OMX Baltic Benchmark GI pieaugot par 11,79%.

Fondu tirgus izaugsmi veicināja Eiropas Centrālās bankas lēmums uzsākt apjomīgu valsts obligāciju uzpirkšanas programmu, pēc būtības devalvējot eiro valūtu. Otrkārt naftas cenas kritums un Krievijas rubļa kursa nostiprināšanās atstāja pozitīvu ietekmi uz to uzņēmumu darbības rezultātiem, kuri darbojās NVS valstīs.

Neskatoties uz to, ka investoru aktivitāte Baltijas biržās kopumā turpina krist un kopējais apgrozījums samazinājās par 13% līdz 59 miljoniem eiro, lielākā daļa uzņēmumu uzrādīja kapitalizācijas pieaugumu.

Vairāku NASDAQ OMX Riga kotēto uzņēmumu akcijas šogad spējušas augt par vairākiem desmitiem procentu.

Investīciju pārvaldes akciju sabiedrības Finasta Asset Management apkopojusi NASDAQ OMX Riga biržā iekļauto uzņēmumu akciju šī gada rezultātus. Vēsturiski vislabāko sniegumu uzrādījušas relatīvi nelikvīdās Baltijas otrā saraksta akcijas, tādēļ tika atlasīti tikai tie uzņēmumi, kuru akciju apgrozījums pārsniedza 0,5% uzņēmuma tirgus vērtības. Tika izvēlēti uzņēmumi, kuri šogad uzrādījuši vislabāko atdevi saviem investoriem, un visi no sarakstā minētajiem uzņēmumiem saviem akcionāriem ir ienesuši vairāk nekā 40% šogad, kas kalpo kā kārtējais pierādījums investīciju iespējām gan arī Rīgas biržā, gan Baltijas biržās kopumā, saka eksperti.

Šā gada marta beigās 3. līmeņa jeb privāto pensiju plānu, kuros tiek uzkrāts pensijas kapitāls papildu 1. un 2. pensiju līmeņa plānu līdzekļiem,dalībnieku skaits sasniedzis 194,68 tūkstošus.

Latvijas komercbanku asociācijas privāto pensiju fondu komitejas apkopotie dati liecina, ka, salīdzinot ar 2010.gada decembra beigām, privātās pensijas krājēju skaits pieaudzis par 1142 dalībniekiem. Tajā skaitā atklātajos piecu pensiju fondu pārvaldītajos 18 pensiju plānos dalībnieku skaits audzis par 1149, bet vienīgā slēgtā pensiju fonda pārvaldītā pensiju plāna dalībnieku skaits sarucis par septiņiem cilvēkiem. Uz šā gada marta beigām dalībnieku iemaksātais un uzkrātais kapitāls 3. pensiju līmenī kopumā sasniedzis 114,5 miljonus latu, tajā skaitā atklātajos pensiju plānos – 82,5 miljonus latu. Salīdzinot ar 2010. gada beigām, atklāto pensiju plānu pārvaldīto aktīvu apjoms audzis par 2,3 miljoniem latu.

Pēc aktīvu apjoma un dalībnieku skaita trīs lielākie 2. pensiju līmeņa plāni pagājušā gadā atkal cieta zaudējumus un to gada ienesīgums bija negatīvs iepretim pozitīvam ienesīgumam 2010. gadā.

Pērn šiem plāniem bijis sliktāks rezultāts arī, salīdzinot ar 2009. gadu, bet labāks nekā 2008. gadā, kad pensiju plāni krīzes dēļ uzrādīja būtiskus mīnusus, liecina manapensija.lv dati.

Lielākā pensiju plāna Swedbank Dinamika (aktīvo pensiju plānu kategorijā) 2011.gada ienesīgums bija -4,41% iepretim 10,38% ienesīgumam 2010. gadā. Savukārt kopš darbības sākuma 2003. gadā Dinamikas ienesīgums pērn sasniedza 2,65%, kas ir par teju procentpunktu mazāks nekā iepriekšējā gadā un ir zemāks nekā aktīvo pensiju plānu vidējais ienesīguma rādītājs, kas bija 3,39%.

Pensiju plānā Dinamika kopējais iesaistīto dalībnieku skaits 2011. gada 30. decembrī bija 364,5 tūkstoši, kas ir par 8882 dalībniekiem jeb 2,5% vairāk nekā 2010. gada 30.decembrī. Šī pensiju plāna neto aktīvu apjoms gada laikā pieaudzis par 513 tūkstošiem latu jeb 0,2%, 2011. gada beigās sansiedzot 269,8 miljonus latu. Tas nozīmē, ka 2011. gada beigās uz vienu dalībnieku bija uzkrāti vidēji 740,25 lati (attiecīgi pirms gada tie bija 757,3 Ls).

Pagājušajā gadā vairāki NASDAQ OMX Baltijas biržu uzņēmumi spējuši audzēt peļņu un apgrozījumu, priecējot investorus.

Tomēr patlaban gan noskaņojumu arī Baltijas biržās pasliktinājuši notikumi pasaules un Rietumeiropas tirgos.

Kā norāda Finasta Asset Management valdes loceklis Andrejs Martinovs, Baltijā visvairāk cietuši uzņēmumi, kas realizē produkciju Krievijas un Ukrainas tirgos. No vienas puses, ierobežotas likviditātes dēļ kritums ir pārmērīgs un vairāk panisks, no otras puses, visticamāk, ziņu plūsma no krīzes reģiona varētu turpināt pasliktināties, kas veicinās papildu izpārdošanas viļņus. Ir gan arī skaidrs, ka salīdzinājums ar 2008. gadu ir nevietā un ar laiku situācija tirgos stabilizēsies. Jebkurā gadījumā šobrīd ir treideru laiks un svārstības jāizmanto, lai veiktu īstermiņa spekulatīvas operācijas,» saka eksperts.

No 1. oktobra Baltijas Tirgus uzturētāju programmai pievienojas Orion Securities un SEB Pank, lai veicinātu tirgus likviditāti, informē NASDAQ OMX Riga.

Orion Securities darbosies kā tirgus uzturētājs trīs uzņēmumu akcijām, savukārt SEB Pank nodrošinās tirgus likviditāti astoņu uzņēmumu akcijām, kas ir iekļautas Baltijas Oficiālajā sarakstā. AB bank Finasta, kas jau piedalās Baltijas Tirgus uzturētāju programmā, nodrošinās likviditāti vēl viena uzņēmuma akcijām.

NASDAQ OMX Baltijas Tirgus uzturētāju programma tika uzsākta šā gada 1. jūlijā. Lai rosinātu tirgus dalībniekus iesaistīties šajā brīvprātīgajā programmā, NASDAQ OMX piedāvā atlaides standarta tirdzniecības komisijas maksām 40% apmērā. Dalībniekam, kurš nodrošina likviditāti vismaz trim akcijām, pienākas tirdzniecības maksas atlaide par visām attiecīgajā tirgū tirgotajām akcijām.

Pēc Krievijas paziņojuma par embargo lielākajai daļai no Eiropas Savienības importēto pārtikas produktu samazinās Baltijas biržās kotēto uzņēmumu akciju cenas - sarūk gan pārtikas ražotāju un lauksaimniecības uzņēmumu, gan arī citu uzņēmumu akciju cenas.

Krievijas noteiktajam embargo ir ļoti negatīva ietekme uz Baltijas akciju tirgu, gan vakar, gan šodien visā Baltijā diezgan pamatīgi krīt cenas, sacīja IPAS Finasta Asset Management vadītājs Andrejs Martinovs.

Viņš skaidroja, ka investori, saņemot informāciju par ierobežojumiem pārtikas importam Krievijā un zinot Baltijas ekonomikas un uzņēmumu saistību ar Krievijas tirgu, kļūst nervozi un mēģina pārdot akcijas. Pircēju, kas ir optimisti, patlaban ir salīdzinoši maz, tādējādi cenas krīt, turklāt diezgan pamatīgi. Šodien tirgū dominē pārdevēji. Visticamāk, akciju cenu kritums kādu laiku turpināsies, vērtēja Martinovs.

Bankām kļūstot piesardzīgām aizdevumu izsniegšanā, tirgū parādās jauni spēlētāji, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā izveidota pirmā savstarpējo aizdevumu (peer-to-peer jeb P2P) platforma, ar kuras palīdzību kopā tiek savestas privātpersonas, kuras vēlas aizņemties naudu, ar tām personām, kurām ir brīvi līdzekļi un kuras labprāt tos investētu vai kādam aizdotu. Ārvalstīs šāds finansējuma veids nav svešs, un lielākajos tirgos apjomi pēdējo gadu laikā auguši vairākas reizes. Eksperti gan brīdina, ka šādi ieguldījumi ir saistīti ar samērā augstu risku, tomēr kā plusu min augstāku peļņu, nekā ieguldot tradicionā- lajos noguldījumu produktos.

Šonedēļ Latvijas tirgū sevi pieteica savstarpējo aizdevumu platforma mintos.lv. Tā darbojas pēc šāda principa – cilvēks, kas vēlas aizņemties naudu (no 1000 līdz 100 tūkstošiem eiro uz laiku no 3 mēnešiem līdz 10 gadiem), aizpilda pieteikumu kompānijas mājaslapā, norādot savu ienākumu līmeni, aizņēmuma summu un citus datus. Aizdevums tiek nodrošināts ar nekustamā īpašuma ķīlu, kura vērtēšanu veic kompānija Latio. Pēc tam mintos.lv speciālisti pārbauda pieteikumu, datus no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, Kredītu reģistra un izsniedz aizdevumu vai noraida pieteikumu. Aizdevumu kompānija sākotnēji izsniedz no saviem līdzekļiem, taču pēc tam informāciju par šo aizdevumu publicē savā mājaslapā, kur investēt naudu tajā var cilvēks no malas, kuram ir brīvi līdzekļi. Tādējādi mintos.lv šim investoram nodod savas prasījumu daļas uz cesijas pamata.

Pārtikas nozares komersanti norāda, ka stingrāku prasību noteikšana nedrīkst notikt uz dažu uzņēmumu rēķina, graujot to prestižu sabiedrībā un nodarot zaudējumus. Turklāt nepieciešams nodrošināt vienādus noteikumus visiem - arī to produktu ražotājiem, kas savu preci ieved un tirgo Latvijā.

Lemberga lietā vienota viedokļa nav

Ekspertiem pretēji viedokļi par to, vai LR Uzņēmumu reģistram būtu jāīsteno Lielbritānijas tiesas lēmums.

Infrastruktūra

Hanzas tuneļa projekts apstiprināts

Rīgas dome apstiprinājusi Hanzas šķērsojuma variantu, kas paredz izbūvēt īso tuneli no Eksporta ielas līdz Ķīpsalai un tad tiltu līdz Daugavgrīvas ielai.

Viedokļi

Aleksandrs Makijenko, IPAS Finasta Asset Management valdes priekšsēdētājs: Būtu jāsaprot, ka pensionēšanās vecumu nevar palielināt mūžīgi.

Tirgvedība

Reklāmai jābūt ļoti vienkāršai

«Ir labāk būt lielai zivij nelielā dīķī nekā maziņai - lielā,» intervijā portālam Delfi.lt nesen sacīja Krievijas miljardieris, nule nacionalizētās Snoras bankas īpašnieks Vladimirs Antonovs, kura vārds Latvijā šobrīd kļuvis aktuāls kontekstā ar notikumiem Latvijas krājbankā. Papildus bankām V. Antonova intereses Latvijā minētas saistībā ar aviosabiedrību airBaltic, atsevišķiem masu medijiem un kopš vakardienas - arī saistībā ar Rīgas vagonbūves rūpnīcu, šodien raksta laikraksts Diena.

Nacionalizējot Snoras banku, Lietuva pamatīgi satricinājusi V. Antonova finanšu impēriju, pret kuru aizdomas līdz šim bija paudusi Eiropas Investīciju banka, ilgstoši liedzot V. Antonovam kļūt par autoražotāja SAAB līdzīpašnieku, kā arī britu komercbanku regulators, liedzot Snoras sniegt finanšu pakalpojumus Lielbritānijā.

V. Antonova darbība finanšu jomā aizsākusies ap 1999. gadu, kad viņa tēvs Aleksandrs Antonovs iegādājās uz bankrota sliekšņa esošo Akademhimbank Krievijā. «Banka Krievijā maksāja 100-200 tūkstošus ASV dolāru,» intervijā Delfi.lt atcerējies V. Antonovs, kurš tolaik bija Krievijas krājbankas darbinieks. «Tolaik tikai sliņķis nepelnīja naudu,» turpinājis baņķieris, stāstot par sava kapitāla sākotnējo izcelsmi. Krīze Krievijā ļāvusi lēti iegādāties banku, kura vēlāk nesusi peļņu.