Šā gada pirmajā pusgadā ieguldījumu pārvaldes sabiedrības LKB Krājfondi pensiju 2. līmeņa dalībnieku skaits palielinājies par 2,5%, informēja kompānijas pārstāvji.

Savukārt pensiju 2. līmeņa fondu aktīvi palielinājušies par 8,85%, sasniedzot 58 miljonus eiro (40,6 miljonus latu).

LKB Krājfondi pārvaldīto pensiju 3. līmeņa plānu ieguldītāju skaits pirmā pusgada laikā palielinājies par 34,9%, savukārt fonda aktīvi palielinājušies par 21,4%.

Visu LKB Krājfondi pārvaldīto pensiju plānu ienesīgumi pirmajā pusgadā bijuši pozitīvi.

«Pirmajā pusgadā mēs turpinājām sekot mūsu izvēlētai piesardzīgajai stratēģijai, pārsvarā ieguldot klientu līdzekļus instrumentos ar fiksēto ienesīgumu un atturoties no ievērojamiem ieguldījumiem akcijās. Šāda stratēģija izrādījusies ļoti veiksmīga un nesusi augļus – pirmās vietas pensiju 2. līmeņa plānu ienesīguma vidū,» norāda LKB Krājfondi valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Makijenko.

Investīciju banka Finasta, paplašinot savu darbību Baltijas reģionā, šogad Latvijā atvērs pārstāvniecību un pārstāvēs visu Finasta grupu.

«Pēdējā laika pasaules ekonomikas attīstības tendences ir ievērojami samazinājušas Latvijas investīciju un privātbaņķieru pakalpojumu tirgu. Konkurences vide ir paplašinājusies un kļuvusi ļoti labvēlīga jauniem dalībniekiem. Mēs šo iespēju izmantosim,» norāda bankas izpilddirektors Andrius Barštys.

Galvenais Latvijas pārstāvniecības mērķis būšot meklēt labākās iespējas ieiešanai vietējā tirgū. Pārstāvniecības personāla komandu ir plānots veidot no Latvijas Krājbankas iegādāto uzņēmumu darbiniekiem. Komandu vadīšot Deniss Novikovs, kurš šobrīd ieņem Latvijas Krājbanka Investīciju pārvaldes vadītāja amatu.

Policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde sāk pārbaudi par darbībām, kas veiktas ar SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas (BAS) kapitāla daļām un īpašumu.

Par to liecina DB rīcībā nonākušais LR Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes paziņojums. Tajā teikts, ka 8. novembrī uzsākta arī resoriskā pārbaude ar mērķi noskaidrot, vai netika pārkāptas tiesību normas, kuru izpildes kontroli un uzraudzību veic policijas darbinieki. Šis policijas paziņojums vismaz līdz galīgai pārbaudes pabeigšanai varētu būt signāls, ka darbības ar bijušā airBaltic privātā akcionāra BAS kapitāldaļām un īpašumu, iespējams, tiešām varētu būt nelikumīgas, uz ko jau iepriekš norādījis BAS līdzīpašnieks un bijušais airBaltic prezidents Bertolts Fliks.

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība AS IPS «LKB Krājfondi» maina nosaukumu uz IPAS «Finasta Asset Management». Nosaukums mainīts uzņēmumam integrējoties AB Finasta Holdin grupā.

Šobrīd AB «Finasta Holding» Latvijā pieder trīs ieguldījumu pārvaldes sabiedrības un atklātais pensiju fonds. Šī gada septembrī Latvijā tika reģistrēta arī AB «Finasta Holding» piederošās AB bankas Finasta pārstāvniecība.

IPAS Finasta Asset Management ir ceturtais lielākais pensiju 2. līmeņa pārvaldītājs Latvijā. IPAS Finasta Asset Management pārvalda arī piecus pensiju 3. līmeņa plānus, trīs atvērtos ieguldījumu fondus un privāto un institucionālo klientu individuālos ieguldījumu portfeļus.

Savukārt AB Finasta Holding ir lielākā grupa, kas sniedz investīciju bankas un uzņēmumu aktīvu pārvaldīšanas pakalpojumus Baltijas reģionā, dibināta 1993.gadā. Grupas sastāvā ietilpst finanšu uzņēmumi Latvijā, Lietuvā un Krievijā, kas sniedz ieguldījumu un korporatīvo finanšu pakalpojumus. AB Finasta Holding vienīgais akcionārs ir AB bankas Snoras. AB Finasta Holding grupas kopējie aktīvi ir 1.73 miljardus eiro vērti.

Eiropas Komisijas izmeklēšana ir nopietns pārbaudījums politiķu un ierēdņu lēmumiem un rīcībai, kas pieņemti airBaltic sakarā. Tā var nest valstij nopietnus zaudējumus arī finansiāli.

«Varu izteikt tikai cerību, ka valsts pārstāvjiem izdosies rast skaidrojumu savai rīcībai un tā tiks novērtēta kā atbilsotoša ES regulējumam šajā industrijā. Ceru, ka Rīgu negaida Viļņas vai Tallinas liktenis, kuras ir mazu un periferiālu lidostu pilsētas,» tā DB atzina bijušais politiķis, šobrīd uzņēmējs Andris Šķēle, kuram tiek piedēvēta zināma saistība ar airBaltic bijušo privāto akcionāru Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) un tā bijušo līdzīpašnieku Bertoltu Fliku.

DB jau vēstīja par izveidojusos situāciju starp valsti un BAS, kas iesniegusi sūdzību Eiropas Komisijai par to, ka valsts, ieguldot naudu airBaltic – kopā vairāk nekā 80 milj. Ls –, iespējams, ir sniegusi ES neatļautu valsts atbalstu brīvā konkurencē strādājošam uzņēmumam. Eiropas Komisija sāka šo apstākļu izmeklēšanu, un pašlaik nav vēl zināms, kādas sekas tā var atstāt uz airBaltic, jo vairākas Eiropas aviokompānijas šī iemesla dēļ ir bijušas spiestas pieteikt savu maksātnespēju.

Šobrīd strādājošajiem var nākties piedzīvot situāciju, ka valstij nebūs pietiekami daudz līdzekļu, ko izmaksāt pensijās, jo nauda, kas būtu paredzēta šo pensiju izmaksai, tiktu tērēta jau šodien, norāda IPS LKB Krājfondi valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Makijenko.

Ņemot vērā to, ka valsts budžetā pietrūkst naudas līdzekļu sociālo jautājumu apmierināšanai, pagaidu atskaitījumu samazināšana pensiju 2. līmenim bija loģiska 2009. gadā. Tomēr samazinājums jau ir bijis pietiekams – saskaņā ar kārtību, kas bija noteikta Valsts fondēto pensiju likumā, šogad pensiju 2. līmenim bija plānots novirzīt 10% no strādājošo bruto algas – faktiski šobrīd tiek novirzīti tikai 2%, tātad samazinājums sasniedzis jau 80%. Ja likme tiks samazināta līdz 0%, tas nozīmēs, ka valsts pilnībā atsakās no izveidotās pensiju sistēmas pamatprincipiem, norāda kompānijas pārstāvis.

Eiropas prakse liecina, ka iemaksas 2. līmenī netiek apturētas. Piemēram, Lietuvā likme šobrīd ir 2% un to samazināt netiek plānots. Igaunijā cilvēkam, turpinot iemaksas 2. līmenī, likme šobrīd ir 2% un no nākamā gada to paaugstinās līdz pat 4%. Rumānijā pensiju 2. līmenim šogad novirza 2,5% no algas un 2011. gadā to palielinās līdz 3%.