Īre ar izpirkuma tiesībām kā nekustamo īpašumu iegādes/pārdošanas veids Latvijā uzplauka krīzes gados. Tagad tās popularitāte ir mazinājusies, tomēr neliels pieprasījums pēc šādiem darījumiem saglabāsies arī nākotnē, biznesa portālam db.lv prognozēja nekustamo īpašumu jomas eksperti.

«Īre ar izpirkumu ir īre ar iespēju nākotnē noteiktā termiņā īpašumu nopirkt. Bieži vien šis darījuma veids tiek jaukts ar pirkumu uz nomaksu. Galvenā atšķirība ir tā, ka pirkums uz nomaksu ir darījums, kurā īpašumtiesības tiek reģistrētas uzreiz uz jauno īpašnieku, bet kopējā samaksa par īpašumu tiek veikta iepriekš atrunātajā termiņā.

Īres ar izpirkuma tiesībām gadījumā puses slēdz īres līgumu, kurā vienojas par mēneša īres maksu, kas parasti ir augstāka nekā tirgū esošās, un vienojas, ka veiktās īres maksas tiks iekļautas pirkuma cenā. Tāpat tiek fiksēts termiņš, kurā īpašums tiks nopirkts, kā arī pārdošanas cena. Mēdz būt arī priekšapmaksa, kas parasti ir robežās starp 10 – 20% no īpašuma cenas,» skaidroja ARCO REAL ESTATE valdes locekle, pārdošanas nodaļas vadītāja Ieva Jansone.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores vietnieks noziedzības apkarošanas jomā Kaspars Čerņeckis pārcelts VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktora amatā, līdz ar to patlaban ģenerāldirektora vietnieka noziedzības apkarošanas jomā amats ir vakants, šodien preses konferencē par veiktajiem pasākumiem VID darbības efektivitātes uzlabošanai un korupcijas risku mazināšanai sacīja dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

Kopumā dažādas rotācijas skar 39 VID darbiniekus, tajā skaitā, 22 dažāda līmeņa vadītājus - 18 struktūrvienību vadītāji līdz 11.maijam tiks pārcelti citos VID amatos, bet vēl četri līdz 23.maijam sāks darbu ārpus VID.

No pārējiem 17 rotācijā iesaistītājiem VID darbiniekiem 14 cilvēki tiks pārcelti citos amatos VID, bet trīs - darbā ārpus VID.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) informēja, ka uz Tieslietu ministrijas iestādēm tiek pārcelti pieci līdzšinējie Finanšu policijas darbinieki - Māris Kaminskis, Jurģis Kijoneks, Aivijs Lagzdiņš, Viesturs Burkovskis un Miks Indāns. Šie darbinieki turpmāk strādās Ieslodzījuma vietu pārvaldes Tiesvedības daļā un Tiesiskā regulējuma daļā. «Abas daļas pamatā strādā ar nacionālajām un starptautiskajām institūcijām, kā arī piedalās normatīvo aktu izstrādē,» piebilda tieslietu ministrs.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Šodien paziņoti septiņi Rīgas domes un Swedbank kopīgi rīkotās grantu programmas Atspēriens 2016.gada rudens konkursa uzvarētāji, kuriem piešķirts finansējums kopumā 81 342,20 eiro apmērā biznesa ideju īstenošanai un attīstībai.

Jaunākās grantu programmas Atspēriens atbalstītās uzņēmēju idejas un tām piešķirtā granta izlietojuma mērķi:

SIA Grafomap – personalizētu kartes plakātu dizaina izstrāde un pasūtīšana. Granta mērķis - mārketinga materiālu sagatavošana, preču zīmes reģistrēšana, grāmatvedības pakalpojumi, telpu īre;

SIA Focusd – TRACE – treniņu analīzes sistēma. Granta mērķis - speciālas programmatūras, licences un datora iegāde, grāmatvedības pakalpojumi, telpu īre;

Boont boards – veikborda, longborda, snovborda un ziemas slēpju ražošana. Granta mērķis - specifisku ražošanas iekārtu iegāde, grāmatvedības pakalpojumi, juridiskie pakalpojumi, telpu īre, interneta mājaslapas izveide, mārketinga izdevumi;

Finanšu ministrs Einars Repše atcēlis virkni bijušā VID ģenerāldirektora Dzintara Jakāna lēmumu, ar kuriem dažādos direktoru un vietnieku amatos ieceltas dažādas VID amatpersonas.

Tostarp atcelts lēmums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) līdzšinējā ģenerāldirektora vietnieka Vladimira Vaškeviča iecelšanu jaunizveidotās Administratīvās pārvaldes direktora amatā. Dz. Jakāns 15.oktobrī bija parakstījis virkni rīkojumu, tostarp par vairāku VID amatpersonu iecelšanu struktūrvienību vadītāju un viņu vietnieku posteņos. Finanšu ministrijā Db norādīja, ka no amatiem atceltas vien tās amatpersonas, kuru iecelšana nav bijusi saskaņota ar finanšu ministru.

Bez V. Vaskeviča atkal savos iepriekšējos amatos pārcelti: Kaspars Čerņeckis, kuru Jakāns iecēla Iekšējā audita pārvaldes direktora amatā. No Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes direktora amata atcelta Inga Brutāne, no Nodokļu kontroles pārvaldes direktora amata atcelts Aigars Undzēns, no nodokļu maksātāju konsultāciju pārvaldes direktora amatā atelts Uģis Muskovs, no Muitas auditu pārvaldes direktora amatā atcelts Viktors Liepiņš, no Sabiedrisko attiecību daļas priekšnieka amatā atcelta Agnese Grīnberga, no Muitas kriminālpārvaldes direktora amatā atcelts Ēriks Zaļenieks, no lielo nodokļu maksātāju pārvaldes direktora amatā atcelta Nelija Jezdakova, bet no galvenās nodokļu pārvaldes direktora vietas izpildītājas amata atcelta Inese Bahanovska.

Šodien paziņoti deviņi Rīgas domes un Swedbank kopīgi rīkotās grantu programmas Atspēriens 2015.gada otrā konkursa uzvarētāji, kuriem piešķirts finansējums kopumā 98 267,70 eiro apmērā biznesa ideju īstenošanai un attīstībai. Šā gada laureātu vidū pārstāvētas zināšanu ietilpīgas uzņēmējdarbības idejas informācijas tehnoloģiju, elektroierīču, apģērbu ražošanas un tūrisma nozares jomā.

Jaunākās grantu programmas Atspēriens atbalstītās uzņēmēju idejas un tām piešķirtā granta izlietojuma mērķi:

SIA EDURIO – Tīmekļa platforma atgriezeniskās saites vadībai skolās (Ilustrāciju izstrāde, video materiālu un animāciju izveide, konsultāciju izdevumi, telpu īre);

SIA Learn IT – Programmēšanas apmācību organizēšana sākumskolēniem (Specifiskas tehnikas iegāde, grāmatvedības pakalpojumi, mājas lapas izveide, telpu īre);

Track.it – kinētisko datu savācējsistēma (Mājas lapas un klientu portāla izveide, mobilās aplikācijas izveide, mārketinga izdevumi, juridiskie pakalpojumi);

SIA Airmed – Baktericīdās ierīces (Produktu sertifikācija, specifisku iekārtu un instrumentu iegāde, mājas lapas un interneta veikala izveide, tulkošanas pakalpojumi, telpu labiekārtošana un īres izdevumi, grāmatvedības pakalpojumi, juridiskās konsultācijas, mārketinga materiālu izveide);

Otrdien Rātsnamā svinīgā pasākumā tika paziņoti seši Rīgas domes un Swedbank kopīgi rīkotās grantu programmas Atspēriens 2016.gada pavasara konkursa uzvarētāji, kuriem piešķirts finansējums kopumā 71 320 eiro apmērā biznesa ideju īstenošanai un attīstībai. Šā gada laureātu vidū pārstāvētas zināšanu ietilpīgas uzņēmējdarbības idejas informācijas tehnoloģiju un elektroierīču jomās.

Jaunākās grantu programmas Atspēriens atbalstītās uzņēmēju idejas un tām piešķirtā granta izlietojuma mērķi:

SIA RobotNest – robotikas konstruktora SumoBoy attīstība. Granta mērķis - tehniskā prototipa izstrāde un pilnveidošana, mājas lapas uzlabošana, programmēšanas izdevumi, grāmatvedības pakalpojumi, telpu īre;

SIA Custome Shoes Web – IDX Shoes kedu dizainēšanas, ražošanas un tirgošanas platforma. Granta mērķis - video izveides/fotografēšanas izdevumi, grāmatvedības pakalpojumi, mājas lapas uzlabošana, telpu īre, specifiskas licences abonēšana;

Pirmajā nedēļā kopš stāšanās Dailes teātra direktora amatā Juris Žagars teātrī veicis personālstruktūras izmaiņas, ieviešot dažus jaunus amatus, bet citus - likvidējot.

Kā Žagars šorīt pastāstīja Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma", minētās izmaiņas pamatā skar teātra administrāciju. "Katrs nāk ar savu komandu, es arī nāku ar savu komandu. Es bez komandas neprotu strādāt," komentēja Žagars.

Viņš nolēmis teātrī ieviest finanšu direktora amatu, kura atbildības joma turpmāk iesniegsies arī pārdošanā un galvenā grāmatveža līdzšinējā kompetencē. "Tas nenozīmē, ka galvenās grāmatvedes vairs nebūs," piebilda Žagars.

Tāpat teātrī izveidots administratīvā direktora amats, kurā strādājošais cilvēks galvenokārt būs atbildīgs par administrācijas vadību.

Savukārt Literārās daļas vietā turpmāk darbošoties teātra dramaturgs. "Tā ir pozīcija, kas pasaules teātros angliski saucas "dramaticer", bet latviski tai īsti nav nosaukuma," skaidroja Žagars.

Finanšu ministrs Einars Repše, tiekoties ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju Neliju Jezdakovu, vienojušies par amatpersonu iecelšanu VID amatos rotācijas kārtībā.

Atbilstoši jaunajai VID struktūrai rotācijas kārtībā Muitas kriminālpārvaldes direktora amatā ir iecelts Marjans Burijs, kas līdz šim pildīja Muitas kriminālpārvaldes direktora vietnieka un Izlūkošanas daļas priekšnieks pienākums. Par Muitas auditu pārvaldes direktora pienākumu izpildītāju ir iecelts Tālis Kravalis, kas līdz šim bija Galvenās muitas pārvaldes direktora vietnieks.

Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes direktora pienākumu izpildītājas amatā iecelta Inga Brutāne, kas līdz šim bija Lielo nodokļu maksātāju pārvaldes direktore. Tāpat Inga Brutāne ir iecelta Nodokļu maksātāju konsultācijas pārvaldes direktores amatā. Lielo nodokļu maksātāju pārvaldes direktora amatā ir iecelts Valdis Lubgans, kas līdz šim bija Rīgas reģionālās iestādes (Ziemeļu rajona nodaļas, Latgales priekšpilsētas un Vidzemes priekšpilsētas) nodaļas vadītājs, savukārt Nodokļu kontroles pārvaldes direktores amatā ir iecelta Ināra Pētersone, kas līdz šim ir bija Galvenās nodokļu pārvaldes direktora vietniece.

Šā gada maijā Valsts policija aizturēja kādas Jūrmalas skolas direktoru, kurš tiek turēts aizdomās par organizētā grupā izdarītu noziegumu – kādas sievietes fiktīvu nodarbināšanu, viltojot dokumentus.

No šīm noziedzīgajām darbībām ilgstošā laika periodā ienākumus guva gan pats skolas direktors, gan viņa vietnieks, gan minētā sieviete. Šobrīd pret iesaistītājām personām ir uzsākts kriminālprocess un skolas direktoram piemērots aizliegums pildīt līdzšinējos amata pienākumus.

Šā gada maijā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirknī nonāca informācija par nelikumīgām darbībām, ko veicis kādas Jūrmalas skolas direktors. Proti, precīzi nenoskaidrotā laika periodā, apmēram no 2012. gada augusta līdz 2019. gada aprīlim viņš organizētā grupā īstenojis krāpnieciskas darbības ar mērķi gūt peļņu.

Valsts policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka 2012. gadā skolas direktors uz pilnu slodzi pieņēmis darbā kādu sievieti. Jaunajai darbiniecei noteikts, ka ik dienu ierasties darbā nav nepieciešams un viņa tiks izsaukta tikai pēc pieprasījuma. Taču, ja viņa vēlas strādāt papildu darbu citur, viņai, saņemot algu par pienākumu pildīšanu skolā, jānoņem tās daļa no konta, atstājot sev naudu tikai par tām dienām, kad viņa faktiski atradās darbā. Direktors noteica konkrētu summu, ko viņa varēja atstāt sev. Algas starpību pēc direktora rīkojuma darbiniecei vajadzēja nodot direktora vietniekam. Savukārt direktora vietnieks daļu no šīs naudas atdevis skolas apkopējai un strādniekiem un atlikušo daļu, pēc direktora noteiktā, viņš atdevis pašam direktoram.

Rīgas dome vakantajam Īpašuma departamenta direktora krēslam atkal virza dažādos skandālos ierauto Oļegu Burovu, kurš pēc tā tīkojis jau iepriekš.

Šobrīd O. Burovs ir Īpašuma departamenta direktora vietnieks, bet 2007. un 2008. gadā jau reiz pabijis direktora amatā, tiesa, kā pienākumu izpildītājs. No tā gan viņš aizgāja, sākoties skandālam par viņa iespējamo interešu konfliktu. Proti, konkursā par Latgales kultūras un mākslas centra un Park&Ride stāvvietas arhitektonisko risinājumu uzvarēja projektēšanas birojs Graf X, ar kuru iepriekš vairākkārt sadarbojusies O. Burova vadītā kompānija SIA Projektu vadības konsultanti.

Tiesa, jau pēc dažiem mēnešiem viņš departamentā atgriezās kā direktora vietnieks būvniecības jautājumos.

Ekonomikas ministrija (EM) lūgusi Valsts kanceleju izsludināt jaunu konkursu uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amatu, aģentūru LETA informēja EM.

LETA iepriekš ziņoja, ka ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) 22.aprīlī oficiāli informēja Valsts kanceleju, ka ir nolēmis izbeigt konkursu uz LIAA direktora amatu bez rezultāta.

LIAA direktora amats ir vakants kopš 2023.gada septembra beigām, kad to pameta Kaspars Rožkalns, kurš kļuvis par uzņēmuma "UPB nams" valdes priekšsēdētāju. Rožkalns LIAA direktora amatā strādāja kopš 2020.gada janvāra. Par LIAA vadītājas pienākumu uzpildītāju šobrīd iecelta LIAA direktora vietniece eksporta jautājumos Iveta Strupkāja.

Valainis solīja, ka jauns konkurss uz LIAA direktora amatu tiks izsludināts "visai drīz".

Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" iepriekš vēstīja, ka Valainim piedāvāta izvēle starp diviem finālistiem - Baibu Bļodnieci un Fredi Bikovu. Taču ekonomikas ministrs vērsies Valsts kancelejā, lūdzot papildu informāciju arī par citiem pretendentiem konkursā. Valsts kancelejā gan uzsvērts, ka nedrīkstot šādu informāciju atklāt, pat ne ministram. Kancelejas direktora vietniece Ieva Lībķena sacījusi, ka viņas pieredzē šī ir pirmā reize, kad ministrs prasījis sīkāku informāciju.

Pircēji, kas dārgās naudas apstākļos nevar iekrāt nepieciešamos finanšu līdzekļus pirmajai iemaksai un nevēlas mājokli vienkārši īrēt, sākuši interesēties par citu darījuma veidu – īri ar izpirkuma tiesībām, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio novērojumi.

Novembrī mājokļu tirgus svaru kausi nosvērušies pircēju virzienā, radot augsni diskusijai par iespēju pārdevējam samazināt noskatītā īpašuma cenu 10-20% robežās, secināts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”. Sevišķi tas redzams privātmāju segmentā.

Salīdzinoši lētāku īpašumu iegādei aktīvi tiek piesaistīts mazais mājokļu kredīts, palielinot to darījumu īpatsvaru, kas tiek veikti bez hipotēkas. Savukārt pircēji, kas dārgās naudas apstākļos nevar iekrāt nepieciešamos finanšu līdzekļus pirmajai iemaksai un nevēlas mājokli vienkārši īrēt, sākuši interesēties par citu darījuma veidu – īri ar izpirkuma tiesībām. Lai gan atsevišķos gadījumos tas var būt piemērots risinājums, “Latio” speciālisti iesaka savlaicīgi noskaidrot visus ar darījumu saistītos riskus, lai domstarpību gadījumā abām pusēm nebūtu jāiesaista juristi.

Ogres novada pašvaldības domes ārkārtas sēdē deputāti lēma par pašvaldības aģentūras «Ogres namsaimnieks» direktora Aigara Brieža atstādināšanu no amata un aģentūras «Ogres namsaimnieks» direktora pienākumu izpildītāja iecelšanu, informē Ogres novada dome.

Ņemot vērā pašvaldības aģentūras «Ogres namsaimnieks» direktora A. Brieža aizturēšanu sakarā ar iespējamiem finanšu pārkāpumiem, dome nolēma atstādināt viņu no amata ar šā gada 30. oktobri uz trīs mēnešiem.

Par pašvaldības aģentūras «Ogres namsaimnieks» direktora pienākumu izpildītāju uz šo laiku dome iecēla Kasparu Grīnbergu, nosakot mēnešalgu 1900 eiro apmērā.

Ar domes lēmumu K. Grīnbergam uzdots organizēt iekšējā audita veikšanu pašvaldības aģentūrā «Ogres namsaimnieks».

K. Grīnbergs Rīgas Tehniskajā universitātē ir ieguvis inženierzinātņu doktora grādu siltumenerģētikā, astoņus gadus vadījis Siltumapgādes un ēku apsaimniekošanas dienestu Ikšķiles novada pašvaldības SIA «Ikšķiles māja», 2017. gada 3. jūnijā pašvaldību vēlēšanās ievēlēts par deputātu Ikšķiles novada pašvaldības domē.

Otrdien, Ministru kabinets apstiprināja Maksātnespējas kontroles dienesta (MKD) direktora amatā uz noteiktu laiku pašreizējo direktora vietnieci Baibu Bangu.

Šāds lēmums tika pieņemts, jo Maksātnespējas kontroles dienesta direktore Inese Šteina atrodas ilgstošā prombūtnē. Baiba Banga ieņems MKD direktora amatu, sākot ar 2018. gada 1. novembri.

Baiba Banga strādā MKD kopš 2006. gada janvāra, savukārt no 2008. gada augusta ieņem iestādes direktora vietnieka amatu. MKD direktora pienākumus Baiba Banga pildīja laika periodā no 2016. gada 1. aprīļa līdz 2017. gada 19. martam, kad direktores amatā tika iecelta Inese Šteina.

Kā MKD direktora vietniece Baiba Banga ir piedalījusies visos iestādes funkciju un uzdevumu plānošanas, uzraudzības un kontroles procesos.

Baiba Banga norāda, ka dienesta stratēģija paliks nemainīga un saskaņā ar Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnēm 2016. - 2020. gadam tiks turpinātas uzsāktās reformas maksātnespējas procesu efektivitātes nodrošināšanā un maksātnespējas administratoru profesionālās reputācijas celšanā. Baiba Banga atzīmē, ka šobrīd ir izpildīti daudzi pamatnostādnēs noteiktie uzdevumi un turpmākie pasākumi tiks īstenoti saskaņā ar plānoto.

Valsts kanceleja ir izsludinājusi jaunu konkursu uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amatu, liecina publikācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Iepriekšējo konkursu uz šo amatu ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) aprīlī nolēma izbeigt bez rezultāta.

Starp jaunā konkursa pretendentiem izvirzītajām prasībām ir atbilstība likumam "Par valsts noslēpumu", lai varētu saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Tāpat tiek prasīta augstākā akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība vadības zinībās, ekonomikā, finansēs, tiesību zinātnēs vai inženierzinātnēs, turklāt vēlams ir maģistra grāds.

Pretendentiem uz LIAA direktora amatu jābūt ar pēdējo desmit gadu laikā iegūtu vismaz triju gadu ilgu pieredzi organizācijas vadītāja vai citā vadošā amatā. Tāpat kandidātiem jābūt pieredzei darbā privātajā sektorā.

Rīgas domes un Swedbank kopīgi rīkotās grantu programmas Atspēriens finansējumu kopumā 71 552 eiro apmērā saņems sešas biznesa idejas, teikts paziņojumā presei .

Šī gada laureātu vidū pārstāvētas zināšanu ietilpīgas uzņēmējdarbības idejas informācijas tehnoloģiju, tajā skaitā elektrotehnikas ražošanas, un pārtikas ražošanas nozares.

Jaunākās grantu programmas Atspēriens atbalstītās uzņēmēju idejas un tām piešķirtā granta izlietojuma mērķi: DIMD – audio skaņas lampu pastiprinātājs (prototipu izveide, preču zīmes reģistrācija, grāmatvedības izmaksas, telpu īre, mājas lapas izveide, mārketinga materiālu izveide, tirgus pētījums, darbarīki); FCI DOGS – tīršķirnes suņu informācijas sistēma (grāmatvedības un juriskonsulta pakalpojumi, tulka pakalpojumi, mājas lapas un sistēmas izstrāde, telpu īres un labiekārtošanas izdevumi); SIARīgas Darbnīca – akustisko paneļu ražošana (ražošanas iekārtas, grāmatvedības pakalpojumi, mājas lapas izveide, darbinieku apmācība, preču zīmes reģistrācija, telpu īre); SIA 4 B.E.E. – ventilācijas ieregulēšanas sistēmas W:air izveide (preču zīmes reģistrācija Latvijā un ārvalstīs, zīmola identitātes izstrāde, prototipa izveide, juridiskās konsultācijas, mājas lapas izveide, telpu īre); SIA Latwing – Musli uzkodu InGo ražošanas efektivitātes paaugstināšana un atpazīstamības veicināšana – (specifiskas ražošanas iekārtas, grāmatvedības pakalpojumi, dizaina izstrāde, mājas lapas izveide, preču zīmes reģistrācija, mārketinga materiālu izveide); SIA OSC Technologies – saules enerģijas mobilo ierīču lādētājs (specifiskas iekārtas iegāde, mājas lapas izstrāde, preču zīmes reģistrācija, produkta testēšanas un sertifikācijas izdevumi, grāmatvedības pakalpojumi, mārketinga materiālu izveide).

Latvijā pieaug interese par tenisu amatieru līmenī; tiek plānota sporta infrastruktūras modernizācija.

«Jau pusotru gadu tenisa amatieru vidū ir vērojama liela aktivitāte,» DB apliecina tenisa kluba Ādaži līdzīpašnieks Andris Upmiņš. Atslābums bijis 2010. un 2011. gadā, taču šobrīd interese ir lielāka, nekā tā bija pirms krīzes. Pārsvarā spēlēt nāk cilvēki, kas profesionālajā sfērā jau guvuši panākumus. «Tie, kuri aktīvi strādā, vēlas arī aktīvi atpūsties,» viņš novērojis. Spēlētājus varot iedalīt divās lielās daļās – ap 30 – 40 gadus veci aktīvi cilvēki, kas tenisu mācās spēlēt «no nulles», diezgan drīz padarot to par savu dzīvesveidu, un tādi, kas spēlējuši bērnībā, taču, iespējams, nesasniedzot ļoti augstus rezultātus, tenisu pametuši un tagad nolēmuši pie tā atgriezties ar jaunu sparu. Liela interese ir arī par tenisa nodarbībām bērniem, kas «nebija pazudusi arī krīzes gados,» apliecina A. Upmiņš.

SIA Koncertmeistars valdes priekšsēdētājs Ēriks Naļivaiko lūdzis Rīgas domi piešķirt 19.6 tūkstošus latu kā līdzfinansējumu Mārtiņa Brauna un grupas Sīpoli koncertam un tā ieraksta veikšanai, kā arī CD un DVD izdošanai.

Šā gada jūnijā iecerēts grupas Sīpoli un komponista M. Brauna koncerts, kas būs 2008. gada 18. novembrī notikušā īpašā koncerta atkārtojums. Koncerta rīkotājs SIA Koncertmeistars savā iesniegumā raksta, ka tikai par saviem līdzekļiem nevar realizēt šo projektu, un piedāvā Rīgas domei kļūt par koncerta – ieraksta un DVD un CD izdošanas līdzfinansētāju.

Iesniegumam pievienota izmaksu tāme par 38 tūkstošiem latu, tai skaitā mākslinieciskās izmaksas 3.6 tūkst. Ls, gaismas un skaņu aparatūras īre 4.4 tūkst. Ls, Dailes teātra telpu īre un personāla atalgojums 7.2 tūkst. Ls, TV tehnikas īre un personāls 5 tūkst. Ls, bet DVD un CD ierakstīšanas un izdošanas izmaksas lēstas 11.2 tūkst. Ls. Pati SIA Koncertmeistars apņēmusies segt 15.2 tūkstošus latu, bet Rīgas domei lūgusi 19.6 tūkstošus latu. Koncerta rīkotājs Ē. Naļivaiko projekta īstenošanā aicinājis piedalīties Latvijas Televīziju un Ivetas Mielavas vadīto mūzikas izdevniecību Upe tuviem un tāliem.

Izlaidums asociējas ne tikai ar kāda svarīga dzīves posma beigām, skaistajiem ziediem absolventa rokās, bet arī izmaksām, kas mēdz sasniegt vairākus simtus eiro, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Absolvējot kādu mācību iestādi, jārēķinās, ka naudas maks būs jāatver gana plaši. Izmaksu pozīciju ir daudz – ziedi, dāvanas, cienasts, fotogrāfa pakalpojumi, apģērbs, apavi u.c. DB veica vairāk nekā 20 cilvēku aptauju, lai noskaidrotu vidējo summu, kas jāatvēl izlaidumam. Aptaujāti tika gan bērnudārznieku, pamatskolas un vidusskolas beidzēju vecāki, gan augstskolu beidzēji. Lielākā daļa atzina, ka izlaidums nebūt nav lēts prieks. No kopējām izmaksām, kurās ietilpst ziedi un dāvanas skolotājiem, nevar izvairīties, bet ietaupīt var uz apģērba rēķina. Vairāki vecāki atzina, ka bērnudārzs nebūt nav tā vieta, kur izrādīt savu statusu un sapucēt atvasi pēc iespējas košāk, greznāk un šikāk, tādēļ var iztikt ar svinīgajām drēbēm, kas jau ir krājumos, vai arī tās iegādāties par sapratīgu cenu. Prasīgāki pēc smalkākām drānām ir pamatskolas un vidusskolas beidzēji, kuru vecākiem par atvašu pucēšanu nākas tērēt vairāk, bet augstskolas absolventi DB atzina, ka apģērbam nepievērš tik lielu nozīmi, kā to darīja, beidzot vidusskolu, jo sapratuši, ka šādām ārišķībām naudu var nešķiest.

Paziņoti seši Rīgas domes un Swedbank kopīgi rīkotās grantu programmas Atspēriens 2014.gada otrās kārtas uzvarētāji, kuriem piešķirts finansējums 66 410 eiro apmērā biznesa ideju īstenošanai un attīstībai.

«Kopumā šā gada otrajā Atspēriens kārtā saņēmām 103 idejas ar labu potenciālu, tomēr daļai no tām pietrūka pamatīgākas izstrādes jeb tā saucamā uzņēmēja gēna,» skaidroja Swedbank valdes loceklis, Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Reinis Rubenis.

Šoruden tika atbalstītas šādas grantu programmā Atspēriens iesūtītās uzņēmēju idejas:

• Certes PentaClass audio sistēmas ražošanas telpu paplašināšana un aprīkošana (SIA Certes Industry) - telpu īre un ražošanas līnijas izveide.

• Longbord skrituļdēļu ražošanas attīstība un pārdošanas veicināšana (SIA Lokal supply) - specifisku iekārtu iegāde, mārketinga izduvumi, iepakojuma dizaina izstrāde, telpu īre.

Līdz ar vasaras iestāšanos ir aktvizējies privātmāju pieprasījums īrei Mārupē, Babītē, Ķīpsalā, taču šajā sektorā valda piedāvājuma vakuums.

«Pieprasījums 3-4 reizes pārsniedz piedāvājumu, savukārt tirgū pārsvarā ir mājas, kas piedāvājumos reklamējas jau vairākus gadus, nav apdzīvotas un iekārtotas,» informē ARCO REAL ESTATE īres nodaļas vadītāja Līva Jaunozola.

Tā kā šobrīd jaunu privātmāju būvniecība praktiski ir apstājusies (izņemot gadījumus, kad īpašnieks būvē sev), uzņēmums prognozē, ka arī nākamgad šis privātmāju īres sektors neattīstīsies un īres maksas kāps, jo vēl joprojām māju būniecības izmaksas nav rentablas attiecībā pret potenciālo privātmājas īres maksu. Situāciju tirgū varētu mainīt banku atņemto privātmāju īpašumu pabeigšana, labiekārtošana un izīrēšana. Privātmāju īrnieks pārsvarā slēdz īres līgumu uz 3-5 gadiem un vēlas īrēt šo īpašumu ilgtermiņā, tas arī ir viens no iemesliem, kādēļ privātmāju piedāvājums ir tik neliels.

Nākamnedēļ varētu tikt izvēlēts jaunās Latvijas Zinātnes padomes (LZP) vadītājs, bet nozares pārstāvji norāda, ka, tā kā Izglītības un zinātnmes ministrijas (IZM) rīkotais konkurss uz šo amatu izslēdz veselīgu konkurenci un labākā kandidāta izvēli, ir jārīko jauns konkurss, pārskatot tā noteikumus un piedāvāto atalgojumu. Iespējams, tieši neadekvātā atalgojuma dēļ, konkursā ir pieteicies tikai viens pretendents.

"Šobrīd piedāvātais LZP direktora atalgojums ir aptuveni 2,2 tūkstoši eiro (bruto), kas ir aptuveni tikpat, cik saņem pēcdoktorantūras pētnieki, tātad, jaunie zinātnieki ar svaigi iegūtu doktora grādu. LZP pārvaldība ir ļoti atbildīgs administratīvs darbs, ko nevarēs apvienot ar pētniecību, turklāt konkursa nolikums izslēdz kandidātus pensijas vecumā," skaidro Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Ieva Siliņa, norādot, ka par Latvijas zinātnes vides sakārtošanu un jaunās institūcijas veiksmīgu iedzīvošanu lielā mērā atbildīgs būs tieši jaunās LZP direktors.

Arī Valsts zinātnisko institūciju asociācijas valdes priekšsedētājs Osvalds Pugovičs uzskata, ka konkursa pretendentu vērtēšanas komisijai vajadzētu anulēt konkursa rezultātu un nopietni izanalizēt cēloņus, kas varētu būt izraisījuši tik mazu interesi par prestižo LZP direktora amata vietu.

Saskaņā ar ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) rīkojumu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amatā iecelts Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks tautsaimniecības jautājumos Raivis Bremšmits, informē LIAA.

Šo amatu viņš pildīs uz laiku līdz jaunā direktora atlases konkursa noslēgumam.

Kā viens no galvenajiem uzdevumiem Bremšmitam būs LIAA iekšējās reorganizācijas procesa vadība, kura mērķis ir padarīt efektīvāku iestādes darbu, uzsvaru liekot uz investīciju piesaistes un eksporta veicināšanas jautājumiem.

Bremšmits līdz šim ieņēma EM valsts sekretāra vietnieka amatu tautsaimniecības jautājumos, kā arī uzkrājis nozīmīgu pieredzi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, kur departamenta direktora amatā bija atbildīgs par reģionālās politikas un reģionālo atbalsta pasākumu, tai skaitā uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras pasākumu izstrādi, Latgales Speciālās ekonomiskās zonas regulējumu, nodokļu atbalsta instrumentu izstrādi un citiem jautājumiem. Kopš 2006.gada Bremšmits ieņēmis dažādus amatus Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, bet 2024.gadā tika pārcelts darbā uz EM.

Valsts darba inspekcijas (VDI) direktora amatā iecelts Renārs Lūsis, kurš līdz šim bija VDI direktora vietnieks, bet 2011. gada februārī tika iecelts par VDI direktora pienākumu izpildītāju uz noteiktu laiku.

Valdība otrdien atbalstīja R. Lūša iecelšanu VDI direktora amatā, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt labu pārvaldību un Labklājības ministrijas (LM) ieteikumus. R. Lūsis atbilstot VDI direktora amata aprakstā izvirzītajām prasībām.

R. Lūsim ir maģistra grāds ekonomikā un profesionālā augstākā izglītība darba aizsardzībā. Pirms darba VDI viņš strādāja LM.

Iepriekšējais VDI vadītājs Arnis Luhse amatu atstāja pērn 14. janvārī. Uz VDI direktora amatu tika izsludināts konkurss, taču tas tika pārtraukts saistībā ar budžeta konsolidācijas pasākumiem un plānotajām strukturālajām reformām.