Latvijā pieaug interese par tenisu amatieru līmenī; tiek plānota sporta infrastruktūras modernizācija.
«Jau pusotru gadu tenisa amatieru vidū ir vērojama liela aktivitāte,» DB apliecina tenisa kluba Ādaži līdzīpašnieks Andris Upmiņš. Atslābums bijis 2010. un 2011. gadā, taču šobrīd interese ir lielāka, nekā tā bija pirms krīzes. Pārsvarā spēlēt nāk cilvēki, kas profesionālajā sfērā jau guvuši panākumus. «Tie, kuri aktīvi strādā, vēlas arī aktīvi atpūsties,» viņš novērojis. Spēlētājus varot iedalīt divās lielās daļās – ap 30 – 40 gadus veci aktīvi cilvēki, kas tenisu mācās spēlēt «no nulles», diezgan drīz padarot to par savu dzīvesveidu, un tādi, kas spēlējuši bērnībā, taču, iespējams, nesasniedzot ļoti augstus rezultātus, tenisu pametuši un tagad nolēmuši pie tā atgriezties ar jaunu sparu. Liela interese ir arī par tenisa nodarbībām bērniem, kas «nebija pazudusi arī krīzes gados,» apliecina A. Upmiņš.
Arī 80 gadu vecumā
Spēlē visi – no bērniem līdz pat cilvēkiem sirmā vecumā, papildina tenisa centra Lielupe valdes priekšsēdētāja Mārīte Martinsone. Lielupē, piemēram, reizi nedēļā uz treniņiem ierodas 80 un vairāk gadus veci kungi. «Tenisu var spēlēt līdz mūža beigām, tas nav tikai sports, bet arī kopā būšanas prieks,» viņa saka, piebilstot, ka arī sākt spēlēt varot jebkurā vecumā. M. Martinsone stāsta, ka pati sākusi spēlēt tikai 35 gadu vecumā bez priekšzināšanām.
Tam, ka interese par tenisu ir liela, piekrīt gan M. Martinsone, gan Latvijas Tenisa savienības sabiedrisko attiecību menedžere Zane Sausverde. Precīzu spēlētāju skaitu gan nosaukt grūti. Perspektīvā aina gan varētu būt skaidrāka, jo iecerēts veidot vienotu Latvijas spēlētāju reitingu. Šobrīd daudz sacensību notiek klubu iekšienē, klubiem ir savi spēlētāju reitingi.
Būs jaunas halles
Lai gan tenisa kortu ir diezgan daudz gan Rīgā un tās apkārt- nē, gan pa kādam arī reģionos (turklāt teniss tiek spēlēts arī pielāgotās telpās), trūkst vietas, kur nodoties tenisa spēlei ziemas sezonā.
Z. Sausverde stāsta, ka daļa slēgto kortu ir t.s. pūšļi – uzpūstas ar gāzi apsildāmas būves, kuru ekspluatācija ir dārga, līdz ar to arī kortu īre ir augsta. Latvijas klimatiskajiem apstākļiem tie nav īsti piemēroti un būtu jāpārveido par stacionāriem slēgtajiem kortiem, turpina Latvijas Tenisa savienības pārstāve.
Ir iecerēta jaunu kortu būvniecība. Vērienīgākie darbi varētu notikt Jūrmalā – tenisa centrā Lielupe, kura lielākais īpašnieks ar 99,99% ir Izglītības un zinātnes ministrija. 0,01% centra pieder Latvijas Olimpiskajai komitejai. Tenisa centrs Lielupe uzskatāms par plašāko tenisa bāzi Latvijā ar astoņiem atklātiem laukumiem un halli, kurā ir pieci slēgti korti. Tā rekonstrukcijas projekta īstenošanai no valsts budžeta paredzēti 12,8 milj. eiro. Nākamgad plānots atvēlēt 405,5 tūkst. eiro, 2016. gadā – 3,3 milj. eiro, 2017. gadā – 4,2 milj. eiro, bet 2018. gadā – 4,9 milj. eiro, iepriekš ziņojusi Izglītības un zinātnes ministrija.
«Jau kopš 2007. gada cīnāmies, tagad ūdens sakustējies,» DB pauda M. Martinsone. Pašreizējā infrastruktūra ir novecojusi – slēgtā halle būvēta 1989. gadā, bet atklātie korti – pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados. «Ja izdosies uzbūvēt vēl vienu halli slēgtiem kortiem, mums būtu fantastiska bāze,» pārliecināta ir M. Martinsone. Jāatgādina, ka Lielupe ir Nacionālā sporta bāze, kur trenējas gan Latvijas valsts tenisa izlase, gan notiek dažāda līmeņa valsts un starptautiskie tenisa turnīri.
DB jau 2008. gadā ziņoja, ka rekonstrukcijas ietvaros plānots ne tikai rekonstruēt esošo infrastruktūru, bet arī izbūvēt gan papildu kortus, gan multifunkcionālas telpas. Tagad Izglītības un zinātnes ministrija likusi rekonstrukcijas projektu precizēt, iekļaujot arī Latvijas Olimpiskās vienības darbības nodrošināšanai nepieciešamās telpas, iekārtas un aprīkojumu.
Paplašināšanās plāni ir arī tenisa centram Ādaži. Ja viss notiks, kā iecerēts, tad vēl šomēnes tiks lieti pamati otrai slēgtajai tenisa hallei ar trim kortiem, bet jau maijā tā varētu tikt atvērta spēlētājiem. Kopējās investīcijas varētu sasniegt 0,5 milj. Ls. 2004. gadā uzbūvētajā hallē jau ir trīs slēgtie korti. Perspektīvā varētu tikt izveidots arī vēl viens atklāts tenisa korts. Šobrīd tenisa klubā Ādaži ir trīs atklātie korti. «Latvijā deviņus mēnešus gadā ir ziema. Arī no trim vasaras mēnešiem nereti viens «izkrīt» lietus dēļ,» skaidro A. Upmiņš, tūlīt gan piebilstot, ka šī vasara no tenisa spēlēšanas viedokļa bijusi ideāla.
Pa nullēm
Lai gan kortu noslodze ir laba – pēc A. Upmiņa teiktā, «esam pilni līdz kliņķim» –, nevarot teikt, ka šis bizness ir ļoti rentabls. Bizness esot pa nullēm. «Nezinu nevienu sporta veidu, ar ko Latvijā var nopelnīt, tai skaitā ar tenisu,» – tā viņš, piebilstot, ka teniss visiem trim tenisa centra Ādaži īpašniekiem – A. Upmiņam, Atim Sausnītim un Ģirtam Ģedertam – ir hobijs. Viņš domā, ka sporta attīstību veicinātu valsts un pašvaldības atbalsts sporta infrastruktūrai, kaut vai atlaižot nomas maksu par zemi vai nekustamā īpašuma nodokli.
Rīgā un tās tuvumā esošajiem tenisa klubiem biznesu kropļo arī Mežaparkā esošais Rīgas satiksmes tenisa klubs, kuru dotē pašvaldības uzņēmums, stāsta A. Upmiņš. Iepriekš jau ziņots, ka kortus apsaimnieko Rīgas satiksmes arodbiedrība, kas saņem finansējumu no uzņēmuma.
Rīgas satiksmes tenisa klubā ir desmit atklātie korti, kuru cenas, kā DB pārliecinājās, ir zemākas par daudzu citu klubu cenām. Piemēram, brīvdienās un svētku dienās viena stunda laukuma īres maksā vien 6 Ls, tikpat jāmaksā par korta īri darba dienā darba laikā, bet pēc pieciem pēcpusdienā – par latu vairāk. Tikmēr, piemēram, tenisa centrā Lielupe cenas vasaras kortiem svārstās no 7 līdz 13 Ls, bet slēgtajiem kortiem – no 12 līdz 18 Ls. Līdzīgas cenas ir arī citos klubos, piemēram, Ādažos slēgto kortu īre svārstās no 10,5 Ls līdz 18,3 Ls. Savukārt vienā no modernākajiem tenisa centriem ACB Mār- upē atklāto kortu īre svārstās no 10 līdz 13 Ls, bet slēgto – no 17 līdz 25 Ls.
«Dārgāk būs, ja vēlas spēlēt viens ar treneri,» norāda Z. Sausverde. Latvijā ir 45 sertificēti tenisa treneri, liecina Latvijas Tenisa savienības mājaslapā publicētais treneru saraksts. Treneri ir arī bijušie tenisisti, kas nav sertificējušies, taču viņi nestrādā tenisa klubos, pauda Z. Sausverde.
Papildu bonusi
Latvijas tenisa klubos spēlētāju ērtībām darbojas arī kafejnīcas, tenisa inventāra veikali, solāriji, trenažieru zāles. Atsevišķos klubos piedāvā izmēģināt spēkus arī citos sporta veidos, piemēram, ACB ir pludmales volejbola laukums. Savukārt tenisa klubos Enri – Enri Kalnciems un Enri Stirnu – plānots uzstādīt golfa stimulatorus, teikts uzņēmuma mājaslapā. Tur arī minēts, ka kluba teritorijā darbu sācis rehabilitācijas centrs. Klubā Enri Kalnciems darbojas arī tenisa muzejs.
#1/15
#2/15
#3/15
#4/15
#5/15
#6/15
#7/15
#8/15
#9/15
#10/15
#11/15
#12/15
#13/15
#14/15
