Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Drīzumā Kaļiņingradas apgabalā varētu izveidot «medību trofeju muzeju» un arī Disnejlendu, uzskata apgabala gubernators Nikolajs Cukanovs, kurš šos jautājumus esot apspriedis ar Krievijas prezidentu Dmitriju Medvedevu, vēsta Kaļiņingradas pilsētas portāls Novij Kaliņingrad.

Lai attīstītu reģiona tūrisma nozari, šeit ir nepieciešams kāds «enkurprojekts». «Teorētiski, piemēra dēļ, es norādīju, ka tā varētu būt Disnejlenda. Prezidents to atbalstīja un jautāja, ko nepieciešams darīt, lai atbalstītu šo projektu,» stāsta N. Cukanovs uzsverot, ka ja Kaļiņingradā tiktu izveidota Disnejlenda, apvidus tad spētu piesaistīt daudz vairāk ārvalstu tūristu.

Pašlaik Eiropā ir tikai viena Disnejlenda, kas atrodas netālu no Parīzes. Ārpus ASV Disnejlendas vēl atrodas Tokijā un Honkongā. Paredzēts, ka 2016. gadā šāds atrakciju parks tiks pabeigts arī Šanhajā.

Baumas par to, ka Krievija varētu celt Disnejlendu, parādījās jau 2008. gadā, kad kā pirmās Krievijas Disnejlendas vieta tika minēta Jekaterinburga. Arī Maskava ir plānojusi uzcelt ASV atrakciju parka līdzinieku.

Savas pastāvēšanas divdesmitgades atzīmēšanai Parīzes Disnejlenda uzsākusi Eiropu aptverošu darbinieku meklēšanas kampaņu, kas norisināsies līdz nākamā gada marta beigām.

Kopumā Disnejlenda vēlas atrast četrus tūkstošus talantīgu personu, kas piedalīsies jubilejas svinībās. Parīzes Disnejlendes personāla atlases komandas dosies uz Baltiju, Franciju, Grieķiju, Itāliju, Spāniju, Lielbritāniju un citām Eiropas valstīm, lai klātienē pārbaudītu topošos darbiniekus, vēsta portāls onrec.

Kandidāti var pieteikties darbam daudzās Disnejlendas struktūrās – sākot ar ēdināšanas un viesnīcu pakalpojumiem, beidzot ar pārvaldes un finanšu struktūrām.

«Kā Eiropas galvenais tūristu galamērķis ir tikai normāli, ka mēs rīkojamies par labu nodarbinātībai,» norāda Parīzes Disnejlenda, kas ar 14,5 tūkstošiem darbinieku ir viens no lielākajiem Francijas darba devējiem.

Eiropas Komisija (EK) izmeklē sūdzības par to, ka Parīzes atrakciju parks Disnejlenda dažādu valstu iedzīvotājiem nosakot atšķirīgas ieejas biļešu cenas.

«Mēs esam saņēmuši sūdzības par Disnejlendu Parīzē, ko rūpīgi analizējam. Mēs uzdodam jautājumus, lai labāk izprastu Disnejlendas argumentus,» norāda EK pārstāve Lusija Kodē.

Francijas pilsoņiem un iedzīvotājiem par ieejas biļetēm jāmaksā mazāk nekā vāciešiem, britiem un itāļiem.

Tas nav vienīgais uzņēmums, piebilda Kodē. Diemžēl mēs esam saņēmusi vairākas sūdzības.

ES cenu diferenciācija nav aizliegta, taču tai jābūt atklātai. Uzņēmumi arī nedrīkst liegt pieeju citu valstu tirgiem, kas piedāvā zemākas cenas.

EK un Eiropas patērētāju centri bieži saņem sūdzības par neattaisnotu cenu diferenciāciju, kas atkarīga no pilsonības vai dzīvesvietas, sacīja Kodē.

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Krievijas bruņotais iebrukums Ukrainā un ieviestās sankcijas daudziem uzņēmējiem mainījis līdzšinējo biznesa kursu un darbības apjomus. Tāpat arī ne bez sekām palikusi Covid-19 pandēmija, kas iepriekšējos gados ievērojami sabremzēja vairākas nozares.

Lursoft pētījis, kā pēdējā gada laikā mainījies nozaru nodokļu parāds, un cik būtiski mainījies nodokļu parādnieku skaits pēdējo piecu mēnešu periodā.

Šī gada jūlija vidū uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedza nepilnus 550 milj. EUR, liecina Lursoft apkopotie datu. Balstoties uz VID publiskoto informāciju, kopš š.g. februāra beigām kopējā nodokļu parāda apjoms palielinājies par 8,3%, savukārt, salīdzinot ar aizvadītā gada jūliju, kopējā parāda apjoma pieaugums sasniedz pat 15,7%.

Visstraujāk kopš š.g. februāra beigām nodokļu parāda apmērs audzis dzērienu ražošanas nozarē. Lursoft apkopotā informācija atklāj, ka dzērienu ražotāju nodokļu parāds š.g. februārī bija 144,3 tūkst. EUR, teju tikpat liela nodokļu parāda summa nozarei bija uzkrāta arī pirms gada. Šogad jūlijā nozares nodokļu parāda summa bija palielinājusies jau līdz 1,78 milj. EUR. Vienlaikus palielinājies arī dzērienu ražošanas nozarē strādājošo nodokļu parādnieku skaits par septiņiem uzņēmumiem. Lursoft izpētījis, ka lielākais nodokļu parādnieks nozarē ir AS "Amber Latvijas balzams", kura nodokļa parāds š.g. jūlija sākumā pārsniedza 1 milj. EUR atzīmi. Analizējot datus par AS "Amber Latvijas balzams" nodokļu parādiem, redzams, ka periodiski ražotāja nodokļu parāda apjoms bijis vēl ievērojamāks. Piemēram, šogad maija beigās tas pat pietuvojies 10 milj. EUR. Vienlaikus kopš februāra bijuši arī vairāki periodi, kad AS "Amber Latvijas balzams" nav reģistrēti nodokļu parādi.

Pulcēšanās ierobežojumu mīkstināšana ļaus palielināt pasākumu skaitu un atsevišķos gadījumos tie varētu būt ekonomiski izdevīgāki nekā iepriekš, kad pulcēties iekštelpās varēja 500 cilvēku, tādu viedokli pauž "Arēnas Rīga" valdes priekšsēdētājs Ģirts Krastiņš.

Runājot par to, vai izmaiņas, kas stāsies spēkā no 17.augusta, ietekmēs arī lielo koncertu organizatorus, Krastiņš sacīja, ka pasākums ar 1000 cilvēkiem uzskatāms par vidēji mazu.

Iekštelpās pulcēties varēs līdz 1000 cilvēkiem; mazinās ierobežojumus ēdinātājiem un kultūrai 

No 17.augusta iekštelpās vienlaicīgi varēs pulcēties līdz 1000 cilvēkiem, pašreizējo 500 vietā,...

"Arēnas Rīga" gadījumā tādi koncerti, kad rīkotājs līguma slēgšanas brīdī norāda, ka viņu interesē 1000 apmeklētāji, notiek ārkārtīgi reti. Minimālais apmeklētāju skaits, kad varētu runāt par kaut kādu peļņu, varētu būt no 2500, 3000 skatītājiem un uz augšu.

Jautāts, kas patlaban notiek ar starptautisku koncertu organizēšanu, Krastiņš norādīja, ka situācija ir atbilstoša notiekošajam. Tā kā mākslinieki nevar brīvi pārvietoties pa visu Eiropu, lielās koncertturnejas nav ekonomiski izdevīgas, jo jādomā gan par tehniskā aprīkojuma nogādi pasākuma vietā, gan arī par apkalpojošo personālu, kas parasti ir diezgan liels.

"Ja, piemēram, Baltijā varētu notikt koncerti ar apmeklētāju skaitu līdz 5000, tas nenozīmē, ka grupai no Lielbritānijas, Vācijas vai Francijas būtu ekonomiski izdevīgi dzīt desmit smagās automašīnas un 50 darbiniekus uz Latviju, Lietuvu vai Igauniju," skaidroja Krastiņš, norādot, ka jāņem vērā arī tas, no kuras valsts mākslinieki ierodas un vai viņiem nav jāievēro karantīna.

Pēc "Arēnas Rīga" valdes priekšsēdētāja sacītā, starptautisko koncertu industrija patlaban gaida situācijas uzlabošanos un tikai tad sāks plānot koncertturnejas. Tie mākslinieki, kuriem bija paredzēti koncerti multifunkcionālajā hallē, ir pārcelti uz nākamo gadu. Krastiņa ieskatā, jaunu koncertu izziņošana būs reta. Tas esot cieši saistīts ar ceļošanu un ne tikai Eiropas Savienībā.

Jautāts, kā "Arēna Rīga" pārdzīvo Covid-19 krīzi, Krastiņš atzina, ka situācija ir smaga. Kopš 13.marta neviens pasākums "Arēnā Rīga" nav noticis. Ir samazinātas visas iespējamās izmaksas un atlaisti darbinieki.

"Mēs esam izmantojuši un plānojam izmantot visus iespējamos valsts atbalsta mehānismus un par tiem mēs esam ļoti pateicīgi. Tā mēs mēģinām izdzīvot šajā grūtajā laikā," sacīja Krastiņš, norādot, ka patlaban nav iespējams plānot kaut ko ilgstoši uz priekšu, jo "nenoteiktība ir mūsu jaunā realitāte".

Halles valdes priekšsēdētājs norādīja, ka septembrī atsāksies Kontinentālās hokeja līgas sezona un "Dinamo Rīga" sāks spēlēt "Arēnā Rīga" mājas spēles. Krastiņa ieskatā, tas būs neliels, bet tik un tā sākums tam, lai "Arēnā Rīga" atgrieztos kaut kāda dzīvība.

"Iepriekš uz pasākumiem hallē strādāja vairāk nekā 250 cilvēki. Patlaban vairums no darba ir atbrīvoti. Darbības atsākšana kaut vai nelielā apjomā palīdzēs mazināt zaudējumus. Mēs nerunājam par peļņu, bet gan par centieniem samazināt lielo mīnusu," sacīja Krastiņš.

Jautāts, vai Kontinentālā hokeja līga plāno izveidot, ko līdzīgu Nacionālās basketbola asociācijas tā dēvētajam "Disnejlendas burbulim", "Arēnas Rīga" valdes priekšsēdētājs atbildēja noraidoši. Plānots, ka Krievijas komandas ieradīsies Rīgā un nospēlēs spēles, ievērojot Latvijas likumus un noteiktos ierobežojumus, kā arī Kontinentālās hokeja līgas izstrādātās vadlīnijas.

"Vienkāršojot varu teikt, ka viņi "burbulī" ielidos un "burbulī" arī izlidos. Vienīgā saskarsme starp hokejistiem būs uz ledus. Visi riski ir pēc iespējas samazināti, lai sportisti nesatiktu vietējos iedzīvotājus un otrādi. Mēs saprotam arī to, ja situācija pasliktināsies, tas ietekmēs arī spēļu norisi," sacīja Krastiņš, atzīmējot, ka notiek gatavošanās arī šādam scenārijam.

2014. gadā situācija darba tirgū turpinās uzlaboties, pieaugot nodarbinātības līmenim un strādājošo atalgojumam, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online veiktais pētījums Baltijas valstīs, aptaujājot visu nozaru darba devējus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā – kopumā 636 uzņēmumus.

Vislielākās pārmaiņas nodarbināto atalgojuma ziņā, prognozējams, ka skars tieši Latviju. Katrs otrais aptaujātais jeb 56% Latvijas darba devēju norādījuši, ka nākamajā gadā iecerējuši atalgojumu paaugstināt. Kamēr Igaunijā apstiprinošu atbildi par atalgojuma paaugstināšanu minēja tikai 39%, bet Lietuvā – 34% aptaujāto darba devēju. Savukārt 43% Latvijas darba devēju nākamajā gadā plāno atalgojumu saglabāt līdzšinējā līmenī, bet tikai 1% - to samazināt.

Nākamajā gadā pieņemt jaunus darbiniekus plāno 63% no aptaujātajiem Latvijas uzņēmumiem, kamēr Lietuvā un Igaunijā šie skaitļi ir attiecīgi 58% un 56%. Salīdzinoši ar iepriekšējā gada Baltijas pētījuma rezultātiem, vislielākais procentuālais kāpums nākamgad sagaidāms Latvijā un Igaunijā. Tur salīdzinoši ar iepriekšējā pētījuma rezultātiem par 13% Latvijā un 16% Igaunijā ir pieaudzis darba devēju skaits, kuri ieplānojuši pieņemt darbā jaunus darbiniekus.

Pēdējā desmitgadē gan Eiropas, gan ASV darba tirgū darba devējiem visgrūtāk ir bijis aizpildīt programmēšanas inženieru darba vakances. Turklāt iespējamība, ka programmēšanas inženieri mainīs darba vietas, ir lielāka nekā citu profesiju pārstāvjiem, jo viņi var atļauties to darīt.

IT nozarē darbaspēka pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, kas savukārt rada sarežģītu situāciju uzņēmējiem, kuri cenšas izpildīt katra grūti iegūstamā un grūti noturamā programmētāja vēlmes. Šodien nav iespējams atrast programmatūru izstrādes uzņēmumu, kurš darbiniekiem nepiedāvātu virkni visdažādāko priekšrocību, piemēram, bezmaksas avokado maizītes, pingponga galdus, telpas meditācijai, izklaides ierīces un spēles, dušu un treniņu aprīkojumu. Darba devēju vidū ir milzīga konkurence, un uzņēmumiem kļūst arvien grūtāk izdomāt, ar ko vēl noturēt savus augstākā līmeņa speciālistus.

Kvalitatīvas programmatūras izstrādei nepietiek ar to vien, ka pieņemat darbā pašus labākos programmēšanas inženierus. Jārūpējas arī, lai jaunpieņemtie darbinieki būtu ieinteresēti darboties uzņēmumā ilgtermiņā un būtu motivēti radoši un efektīvi risināt darba uzdevumus. Pavisam vienkārši – ja nespējam uzturēt savu labāko darbinieku iesaisti, tad nespējam darbiniekus noturēt.

2020.gadā izaicinājumu biznesā nav trūcis, tāpēc daudzi savus sapņus par jauna uzņēmuma reģistrēšanu atlikuši, kā rezultātā pērn reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina SIA Lursoft dati.

Vienlaikus tie uzņēmēji, kuri spēruši drosmīgo soli un nav nobijušies no biznesa uzsākšanas pandēmijas apstākļos, nereti uzņēmuma nosaukuma izvēlei piegājuši ar radošumu. Tā teikt, ja apkārt valda neziņa un bailes, vismaz uzņēmuma nosaukums apkārtējos raisīs smaidu.

Lursoft apkopojis 2020.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus, lai pierādītu, ka humors, par spīti visām grūtībām, Latvijas uzņēmējos nav izzudis.

Janvāris

Gaujas Nacionālajā parkā vērojams liels uzņēmējdarbības un apmeklētāju blīvums. Izpratne par dabar vērtībām atšķiras

«Pēdējā laikā aizvien aug to cilvēku skaits, kuri, dzīvojot nacionālajā parkā, saskata arī šīs teritorijas pievienoto vērtību. Tie parasti ir izglītotākie cilvēki ar augstāku atbildības sajūtu. Viņi šeit nedzīvo ar vēlmi tikai patērēt pieejamos resursus. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas resursi vajadzīgi, lai cilvēkus priecētu, garīgi un fiziski uzlādētu, tāpēc kopumā sabiedrībā būtu jāmaina izpratne par nacionālo parku vērtībām,» uzsver Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Vidzemes reģionālās administrācijas direktors Rolands Auziņš.

Viņa pārziņā ir Latvijā pirmais, vecākais un teritorijas ziņā lielākais nacionālais parks - Gaujas Nacionālais parks (GNP) -, kas izveidots 1973. gadā, lai aizsargātu Gaujas senlejas un tās apkārtnes unikālās dabas vērtības, vienlaikus nodrošinot teritorijā gan rekreācijas, gan dabas aizsardzības funkcijas.

2013.gadā darba tirgus stabilizēsies un vairāk nekā puse uzņēmumu meklēs jaunus darbiniekus, liecina personāla atlases uzņēmuma CV-Online novembra sākumā veiktais pētījums Baltijas valstīs, aptaujājot visu nozaru darba devējus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā – kopumā 859 uzņēmumus.

Jaunus darbiniekus plāno pieņemt 60% no aptaujātajiem Lietuvas uzņēmumiem, kamēr Latvijā un Igaunijā šie skaitļi ir attiecīgi 50% un 40%. Darbinieku skaita samazināšanu nākamgad plāno mazāk kā viens procents Baltijas valstu uzņēmumu.

«Par spīti prognozēm, kas liecina, ka ekonomikas izaugsmes tempi Baltijā nākamajā gadā nedaudz samazināsies, darbaspēka pieprasījums joprojām saglabāsies augsts. Salīdzinājumā ar datiem, kas vēsta, ka Skandināvijas valstīs liela daļa uzņēmumu 2013.gadā plāno atlaist darbiniekus, Baltijas uzņēmēji ir krietni optimistiskāki. Ņemot vērā darbinieku trūkumu noteiktās nozarēs, ir sagaidāma daudz izteiktāka cīņa par nozares profesionāļiem,» stāsta Aivis Brodiņš, CV-Online Latvia Biznesa attīstības vadītājs.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

95.markas benzīna cena mazumtirdzniecībā Latvijā februāra sākumā bija 1396,54 eiro (981 lats) par 1000 litru, kas ir devītais zemākais līmenis Eiropas Savienībā (ES), liecina Eiropas Komisijas (EK) dati par degvielas cenām ES.

EK apkopotie dati atspoguļo vidējās degvielas cenas ES šā gada 4.februāri.

Augstākā 95.markas benzīna cena ar nodokļiem februāra sākumā bija Nīderlandē - 1967 eiro, savukārt zemākais cenu līmenis reģistrēts Polijā - 1301,91 eiro par 1000 litru.

Lietuvā 95.markas benzīna cena mazumtirdzniecībā februāra sākumā bija 1392,71 eiro par 1000 litru, kas ir septītā zemākā cena, bet Igaunijā - 1352 eiro par 1000 litru, kas ir ceturtā zemākā cena.

Vidējā 95.markas benzīna cena ES šā gada 4.februārī bija 1591,85 eiro, bet eirozonā - 1633,17 eiro par 1000 litru.

Tajā pašā laikā dīzeļdegvielas cena mazumtirdzniecībā Latvijā februāra sākumā bija 1368,34 eiro (962 lati) par 1000 litru, kas ir septītais zemākais līmenis ES.

95.markas benzīna cena mazumtirdzniecībā Latvijā februāra sākumā bija 1304,25 eiro par 1000 litru, kas ir sestais zemākais līmenis Eiropas Savienībā (ES), liecina Eiropas Komisijas (EK) dati par degvielas cenām ES.

EK apkopotie dati atspoguļo vidējās degvielas cenas ES šā gada 10.februārī.

Augstākā 95.markas benzīna cena februāra sākumā bija Itālijā - 1711,10 eiro, savukārt zemākais cenu līmenis reģistrēts Rumānijā - 1246,77 eiro par 1000 litru.

Lietuvā 95.markas benzīna cena mazumtirdzniecībā februāra sākumā bija 1332,45 eiro par 1000 litru, kas ir devītā zemākā cena, bet Igaunijā 1284 eiro, kas ir trešā zemākā cena.

Vidējā 95.markas benzīna cena ES šā gada 10.februārī bija 1524,03 eiro, bet eirozonā - 1555,70 eiro par 1000 litru.

Tajā pašā laikā dīzeļdegvielas cena mazumtirdzniecībā Latvijā februāra sākumā bija 1296 eiro par 1000 litru, kas ir ceturtais zemākais līmenis ES.

Baltijas valstu darba devēji nākamajā gadā pietiekami aktīvi meklēs jaunus darbiniekus un palielinās atalgojumu, bet būs piesardzīgāki nekā šogad, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online novembrī veiktais pētījums Baltijas valstīs, aptaujājot darba devējus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā – kopumā vairāk nekā 2500 uzņēmumus.

Nākamajā gadā pieņemt jaunus darbiniekus plāno 42% no aptaujātajiem Latvijas darba devējiem, kamēr Lietuvā un Igaunijā šie skaitļi ir attiecīgi 47% un 40%. Salīdzinot ar iepriekšējā gada pētījuma rezultātiem, visās Baltijas valstīs ir samazinājies to darba devēju skaits, kuri plāno pieņemt darbā jaunus darbiniekus. Latvijā šie rādītāji ir samazinājušies par 21%, Lietuvā par 11%, bet Igaunijā par 16%. Tādējādi var uzskatīt, ka optimistiskākie būs darba devēji Lietuvā, kamēr Latvijā un Igaunijā darba devēji būs noskaņoti konservatīvāk, meklējot salīdzinoši mazāk darbiniekus.

Šogad palielinājies tādu uzņēmumu skaits, kas nākamajā gadā plāno gan pieņemt, gan atlaist darbiniekus, attiecīgi Latvijā - 22% (pirms gada 16%), Lietuvā - 27% (pirms gada 24%), Igaunijā - 9% (pirms gada 2%) no aptaujātajiem darba devējiem. Tas nozīmē, ka aizvien vairāk uzņēmumu izvērtē esošo darbinieku darba rezultātus, atlaižot mazāk efektīvus un pieņemot to vietā efektīvākus darbiniekus.

Nākamgad situācija darba tirgū turpinās uzlaboties, pieaugot nodarbinātības līmenim un strādājošo atalgojumam, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online novembrī veiktais pētījums Baltijas valstīs.

Pētījumā tika aptaujāti visu nozaru darba devējus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā – kopumā 636 uzņēmumi.

Nākamajā gadā pieņemt jaunus darbiniekus plāno 63% no aptaujātajiem Latvijas uzņēmumiem, kamēr Lietuvā un Igaunijā šie skaitļi ir attiecīgi 58% un 56%.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada Baltijas pētījuma rezultātiem, šogad vislielākais procentuālais kāpums nākamgad sagaidāms Latvijā un Igaunijā. Tur, salīdzinot ar iepriekšējā pētījuma rezultātiem, darba devēju, kas ieplānojuši pieņemt darbā jaunus darbiniekus, skaits audzis par 13% (Latvijā) un 16% (Igaunijā).

Šanhajas amatpersonas un vadītāji no Walt Disney panākuši vienošanos par kontinentālās Ķīnas pirmo Disnejlendas izklaides parku, ziņo BBC.

3,7 miljardus ASV dolāru vērtā projekta pamatā ir desmit gadus ilgas sarunas.

Kā paredzēts, būvniecība aizņems piecus gadus, taču analītiķi ir dažādās domās par projekta izredzēm.

Honkongas Disnejlendā vairāk nekā 40% no apmeklētājiem ir no kontinentālās Ķīnas, un tā joprojām strādā ar zaudējumiem. Honkongas amatpersonas Šanhajas plānus ir nosaukušas par «postošu triecienu» Honkongas parkam.

«Mūsu Šanhajas kūrorts būs pasaules klases ģimenes brīvdienu galamērķis, kas apvieno klasiskos multfilmu varoņus un stāstus ar Ķīnas unikalitāti un skaistumu,» sacījis Walt Disney Co boss Bobs Aigers.

Investējot pusmiljonu eiro, darbu uzsācis jauns piedzīvojumu parks bērniem un aktīviem vecākiem "Adventures zone".

Jauno piedzīvojumu parku, kas izvietots tirdzniecības parkā "Alfa", ir projektējuši "Aerodium" inženieri – komanda, kura 2018. gadā Toma Krūza filmas vajadzībām uzbūvēja lielāko vēja tuneli pasaulē.

"Adventures zone" ir jauna koncepta aktīvās atpūtas un izklaides piedzīvojumu parks bērniem un viņu vecākiem, kas vienuviet 700 kvadrātmetru platībā, divos stāvos ļauj izmēģināt spēkus dažādās aktivitātēs.

Tajā pieejama "Nindzju" šķēršļu josla, kāpšana pa māju fasādēm un klinšu sienām, četru stāvu labirinti, batuti un tīklu parks, caurspīdīgs tilts septiņu metru augstumā un attīstošas spēles.

"Man pašam ir trīs bērni, un es kopā ar viņiem regulāri apmeklēju visdažādākos rotaļu laukumus. Kā jebkurš vecāks, gribu, lai bērni rotaļās attīstās un izaug sportiski, kreatīvi un gudri. Redzēju, ka Latvijā rotaļu laukumu līmenis diemžēl ne vienmēr ir apmierinošā kvalitātē, kā arī piedāvājuma dažādības ziņā mums vēl ir krietni, kur augt. Tā arī radās doma atvest uz Rīgu labāko, ko esmu redzējis pasaulē. Esot kopā ar bērniem, man ir vēlēšanās aktīvi līdzdarboties, tādējādi gūstot gan fizisku nodarbi sev, gan kopīgu piedzīvojumu ar bērniem. Tieši tas tagad ir iespējams "Adventures zone". Mums ir svarīga arī augstākā līmeņa drošība, laukuma higiēna un serviss. Gribējās radīt augstāko kvalitāti rotaļu laukumu segmentā. Ceru, ka to pamanīs un novērtēs arī citi vecāki," stāsta jaunā parka idejas autors un izveidotājs, "Aerodium" līdzīpašnieks Ivars Beitāns.