Pagājušajā gadā par 153 000 eiro samazinājies Latvijas Bankas padomes un valdes kopējais atalgojums, liecina Latvijas Bankas vadības iesniegtās amatpersonu deklarācijas.

2018.gadā par 110 430 eiro saruka Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča atalgojums. Ja 2017.gadā viņa alga bija 143 614 eiro, tad 2018.gadā tie bija 33 184 eiro.

Savukārt prezidenta vietnieces Zojas Razmusas atalgojums pērn auga par 20 784 eiro - no 106 732 eiro 2017.gadā līdz 127 516 eiro pagājušajā gadā.

Atalgojums audzis arī atsevišķiem Latvijas centrālās bankas padomes locekļiem. Vitas Pilsumas atalgojums auga par 1613 eiro - no 104 426 eiro 2017.gadā līdz 106 039 eiro pagājušajā gadā. Latvijas Bankas padomes locekļa Arvila Sautiņa alga auga par 1568 eiro - no 103 834 eiro 2017.gadā līdz 105 402 eiro pērn.

Par 2250 eiro samazinājies bankas padomes locekļa Aivara Skopiņa atalgojums - no 106 443 eiro 2017.gadā līdz 104 193 eiro pērn.

Neraugoties uz līdzšinējiem centieniem novērst atalgojuma atšķirību starp sievietēm un vīriešiem, Eiropas Savienības (ES) valstīs, tostarp Latvijā, tā aizvien ir ievērojama.

Šī gada pavasarī tika apstiprināta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (EU Pay Transparency Directive), kas paredz stiprināt juridisko regulējumu attiecībā uz taisnīgu atalgojumu ES. Direktīva nosaka konkrētus pasākumus un instrumentus, lai nodrošinātu, ka darba devēji ievēro taisnīga atalgojuma principu vienādam vai līdzīgas vērtības darbam. Gan valstij kopumā, gan uzņēmumiem ir tikai divi gadi, lai sagatavotos, jo jaunie noteikumi stāsies spēkā jau 2026. gada jūnijā. Lai izpildītu direktīvas prasības, darba devējiem jau šobrīd nepieciešams pārskatīt savu atalgojuma praksi, un pārliecināties, vai pastāv atalgojuma atšķirības starp vīriešiem un sievietēm? Jāatceras, ka, izdarot secinājumus, jāsamēro vienāds vai līdzīgas vērtības darbs. Lai gan direktīvā noteikti atšķirīgi termiņi pirmo ziņojumu publicēšanai dažādu lielumu uzņēmumiem, kopumā jau šobrīd var prognozēt, ka direktīva skars visus darba devējus.

Galvenais iemesls, kāpēc darbinieki aizietu no darba, ir lielāks atalgojums (66%). Turklāt darba ņēmēju gaidas attiecībā uz vēlamo samaksu divas reizes pārsniedz vidējo algu valstī. To atklāj pētījumu kompānijas TNS veiktais pētījums par darba tirgus tendencēm.

Vēlamā strādājošo vidējā mēnešalga uz rokas ir 1122 eiro. Savukārt vidējā alga valstī pēc 2015.gada CSP datiem bija apmēram 580 eiro uz rokas (818 eiro uz papīra). Visbiežāk nosauktais vēlamais vidējais atalgojums uz rokas ir 1000 eiro. Viens no trijiem darbiniekiem (34%) pēc nodokļu nomaksas uz rokas vēlētos saņemt vairāk nekā 1000 eiro.

Jāatzīmē, ka starp darbiniekiem, kurus pēc nodokļu nomaksas apmierinātu salīdzinoši zemāks atalgojums (līdz 600 eiro uz rokas), salīdzinoši biežāk ir sievietes, darbinieki ar pamata un vidējo izglītību, strādnieki un speciālisti, tirdzniecības nozarē strādājošie, darbinieki ar salīdzinoši zemāku patreizējo atalgojumu (līdz 500 EUR uz rokas), tie, kuri nedēļā strādā līdz 39 stundām, lauku reģionos un Latgalē strādājošie, kā arī mikro uzņēmumu darbinieki (1 – 9 darbinieki).

Lai gan mazumtirdzniecības nozarē notiek cīņa par darbiniekiem, atalgojums ir tikai viens no komponentiem to piesaistē.

Darbaspēka trūkumu Latvijā izjūt daudzas nozares. To starpā izņēmums nav arī mazumtirdzniecība, tomēr bieži vien tiek minēts, ka tirdzniecībā nodarbināto personu algas ir zemas, bet darba stundas – garas. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP), 2017. gadā regulārā mēneša vidējā bruto darba samaksa mazumtirdzniecībā, izņemot automašīnu un motociklu tirdzniecību, Latvijā bija 636 eiro.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis DB norāda, ka algas mazumtirdzniecības nozarē tiek celtas katru gadu, jo darbinieki ir vajadzīgi. Tas, par cik algas tiek palielinātas, gan ir katra uzņēmuma paša ziņā. Jāmin, ka šī gada sākumā, piemēram, mazumtirdzniecības uzņēmums Lidl paziņoja, ka Lietuvā palielinājis darbinieku algas par 7%. Lidl Lietuva vadītājs un projekta attīstītājs Latvijā un Igaunijā Radostins Rusevs-Peine DB norāda, ka arī Latvijā plāno sasniegt mērķi nodrošināt augstu atalgojumu darbiniekiem. Jāatgādina, ka minimālā alga Latvijā ir 430 eiro, Lietuvā – 400 eiro, bet Igaunijā – 540 eiro.

Satversmes tiesa (ST) šodien atzina, ka tiesnešu atalgojuma sistēma neatbilst valsts pamatlikumam.

Papildināta visa ziņa

Savā spriedumā ST norādīja, ka tiesnešu darba samaksas faktiskā vērtība nenodrošina tiesnešu finansiālo drošību.

ST uzsvēra, ka likumdevējam, lemjot par tiesnešu darba samaksas atbilstību, ir jānodrošina tas, lai tiesnešu neatkarības principam atbilstu ikviena tiesneša darba samaksa neatkarīgi no tiesas līmeņa vai tiesneša amatā nostrādātā laika.

Spriedumā arī tika norādīts, ka apstrīdētajās normās tiesneša amats atlīdzības ziņā ir samērots ar valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja amatu. Tomēr, samērojot minētos amatus, nav ņemtas vērā tiesneša un juridiskās struktūrvienības vadītāja atšķirīgās funkcijas, statuss un atbildība.

Reģionu slimnīcām rezidenti ir jāuzrunā jau pašā studiju sākumā. Ārstu un medmāsu piesaistē ļoti svarīga ir nemateriālā motivācija – cik sakārtota ir darba vide un darba procesi ārstniecības iestādē

To DB rīkotajā apaļā galda diskusijā par personālvadību veselības aprūpē, kas notiek sadarbībā ar holdingu Repharm, uzsvēra tā dalībnieki: Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece un Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egita Pole, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Arta Biruma, Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Striks, holdinga Repharm personāla vadības direktore Baiba Pedraudze, Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātes dekāne Ilze Grope un personāla vadītāja farmācijas uzņēmumos Edīte Kalniņa.

Pagājušajā mācību gadā pedagogu algas pieauga 24 Eiropas valstīs, liecina Eiropas Komisijas Eurydice ziņojums Pedagogu un skolu direktoru atalgojums un piemaksas 2015/2016.

2015./2016.mācību gadā pedagogu atalgojuma pieaugums piedzīvots 24 Eiropas valstīs, tomēr pārsvarā tas noticis uz vispārējās algu izlīdzināšanas rēķina. 16 valstīs sektora darbiniekiem noteiktā alga palikusi nemainīga.

Pedagogu atalgojums tikpat kā nebija mainījies Beļģijā, Francijā, Horvātijā, Luksemburgā, Polijā, Somijā, Ziemeļīrijā, Bosnijā un Hercegovinā, kā arī Latvijā.

Pēdējo septiņu gadu laikā minimālais pedagogu atalgojums palicis nemainīgs vai palielinājies vairumā Eiropas valstu. Vairāk nekā 15% palielinājums piedzīvots Beļģijas vāciski runājošajā daļā, Bulgārijā, Čehijā, Igaunijā, Lietuvā, Ungārijā, Slovākijā un Zviedrijā. Tomēr Maltā, Slovēnijā, Somijā, Lielbritānijā un Islandē atalgojums joprojām bijis zemāks par 2009.gadā fiksēto līmeni, turklāt Īrijā un Grieķijā atalgojuma līmenis kļuvis stipri zemāks, liecina ziņojums.

Ekonomiskās izaugsmes un pieaugošā darbaspēka pieprasījuma rezultātā atalgojuma līmenis Latvijā pērn sasniedzis straujāko pieaugumu pēdējo gadu laikā, taču joprojām pastāv atšķirības starp atalgojumu Rīgā un ārpus galvaspilsētas, kā arī sievietēm un vīriešiem, secināts interneta personāla atlases uzņēmuma «CV-Online Latvia» ikgadējā atalgojuma pētījumā.

Pētījuma dati liecina, ka atalgojuma pieaugums ir bijis straujāks nekā citus gadus – tie ir 6,2%. Vidējā neto alga 2017.gadā Latvijā bija 894 eiro, bet oficiālā statistika liecina par aptuveni 24% mazāku atalgojumu. «Šeit var vilkt paralēles ar aplokšņu algām, ēnu ekonomiku, protams, ka ir arī dažādu veidu atalgojums, piemēram, autoratlīdzības un citi. Tas parāda to, ka cilvēki realitātē Latvijā pelna nedaudz vairāk nekā tiek atspoguļots oficiālajā statistikā,»stāsta «CV-Online Latvia» vadītājs Aivis Brodiņš.

Tiek prognozēts, ka šogad 40% no uzņēmumiem plāno pārskatīt atalgojumu to palielinot.

Joprojām pastāv ļoti būtiska atšķirība starp Rīgu un lielākām pilsētām un reģioniem. Atalgojums Rīgā veido turpat 970 eiro uz rokas. Tajā pašā laikā Latgalē tie ir aptuveni 600 eiro. Vidēji atšķirība starp reģioniem un Rīgu ir aptuveni 40% un tā pēdējo gadu laikā pieaugusi par 2%.

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Konkurētspējīgs atalgojums un plašās karjeras iespējas IT jomā ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās nav mīts, bet gan realitāte.

Turklāt IT nozare pieprasa profesionāļus ar augstāko izglītību un praktiskām iemaņām. 2020. gada programmētāju aptaujas dati apliecina – 83% IT nozares pārstāvju ir apmierināti ar savu darbu un nemeklē neko citu.

46,2% IT nozares profesionāļiem ir bakalaura grāds, bet 22,8% - maģistra grāds

"Steka pārpilde" (no angļu val. "Stack Overflow") ir lielākā tiešsaistes kopiena, kas paredzēta topošiem un esošiem programmētājiem. Kopienas organizētajā aptaujā 2020. gadā piedalījās 65 000 respondenti, no tiem – 400 IT nozares pārstāvji no Latvijas. Aptauja atspoguļoja, ka 46,2% IT nozares profesionāļiem ir bakalaura grāds, bet 22,8% - maģistra grāds attiecīgajā jomā. Salīdzinot ar 2019. gadu, bakalauru skaits ir audzis par 0,9%, bet maģistru – par 0,1%. Nozare turpina pieprasīt zinošus un profesionālus speciālistus, turklāt augstākā izglītība sniedz papildus kompetences un sekmē konkurētspēju.

Pērnā gada nogalē eirozonā un Eiropas Savienībā augstākais atalgojums bijis rūpniecības nozarē, savukārt Latvijā – pakalpojumu sektorā, liecina Eurostat dati.

Eirozonā rūpniecības sektora vidējās stundas darbaspēka izmaksas bijuši 31 eiro, biznesa ekonomikā – 28,6 eiro, pakalpojumu sektorā – 28 eiro, nebiznesa sektora atalgojums – 27,7 eiro, bet būvniecības sektorā – 24,5 eiro stundā.

ES vidējās stundas darbaspēka izmaksas bijuši 24,6 eiro, biznesa ekonomikā – 23,8 eiro, pakalpojumu sektorā – 23,9 eiro, nebiznesa sektora atalgojums – 23,2 eiro, bet būvniecības sektorā – 21 eiro stundā.

Latvijā pelnošākais bijis pakalpojumu sektors, kur vidējās stundas darbaspēka izmaksas bijušas 6,8 eiro. Biznesa ekonomikā atalgojums bijis vidēji 6,5 eiro stundā, bet rūpniecībā – 6,2 eiro. Nebiznesa sektorā atalgojums bijis 5,5 eiro stundā, bet būvniecībā – 5,9 eiro.

Latviešiem, kuru vidējais atalgojums mēnesī ir 361 lats, lai nopirktu septiņus litrus dīzeļdegvielas, ar kuru var nobraukt 100 kilometrus, ir jāstrādā aptuveni trīsarpus stundas, liecina Baltijas transporta sludinājumu un tirdzniecības portāla Autoplius.lv auto tirgus ekspertu aprēķini.

Latvijas iedzīvotājiem, lai nopelnītu degvielas iegādei nepieciešamos līdzekļus, jāstrādā dažas minūtes mazāk nekā lietuviešiem. Lietuvā vidējais atalgojums ir mazāks nekā Latvijā – 352 lati, bet dīzeļdegviela ir nedaudz dārgāka – 0,9262 lati. Tikmēr kaimiņzemē Igaunijā, kur vidējais atalgojums sasniedz 541 latu, bet dīzeļdegviela ir tikai par aptuveni trim santīmiem dārgāka nekā Latvijā (0,9159 latu), autovadītājam, lai viņš varētu iegādāties 7 litrus degvielas, darbā vajadzētu pavadīt 2 stundas un 16 minūtes.

Baltijas valstīs ievērojami atšķiras arī benzīna cenas. Igauņi, kuri var priecāties par vislielāko vidējo atalgojumu, par litru A95 benzīna maksā mazāk nekā latvieši un lietuvieši (aptuveni par 6 santīmiem) - 0,8869 latu. Latvijā un Lietuvā cena par 1 litru benzīna ir apmēram 0,9567 latu.

Domāju, neviens nav jāpārliecina par to, cik svarīgi ir samazināt ēnu ekonomikas apjomus, uzlabot nodokļu maksāšanu un veidot godīgu uzņēmējdarbības vidi. Ciešā saistībā ar augstāk minētajiem mērķiem ir jāskata arī jautājums par minimālās algas apmēra paaugstināšanu valstī.

Nav noslēpums, ka daudzviet privātajā sektorā nodarbinātie cilvēki saņem divas algas – oficiālo minimumu un papildus daļu «aploksnē», no kuras netiek maksāti nekādi nodokļi. Nosakot lielāku minimālo algu, samazinātos «aplokšņu» algas apmērs un palielinātos valsts nodokļu ieņēmumi. Mazinoties pelēkās naudas daudzumam biznesā, uzlabotos arī godīgi strādājošo uzņēmumu konkurētspēja.

Nesen izskanēja ziņas, ka labklājības ministrs Uldis Augulis ierosinājis nākamajā gadā palielināt minimālo algu no 360 līdz 375 eiro mēnesī. (1) Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens tikmēr norādījis, ka minimālās algas celšanai uz valsts budžetu būtu «fiskāli neitrāla» ietekme – izdevumu pieaugums tiktu kompensēts ar lielākiem nodokļu ieņēmumiem, tāpēc teorētiski būtu iespējams noteikt minimālo algu arī 400 eiro apmērā. Galvenais - jāizvērtē cik lielas algas varētu maksāt uzņēmēji, jo jau pašlaik aptuveni 140 000 cilvēku oficiāli saņem mazāku atalgojumu nekā minimālā alga.(2)

Pieprasījums pēc IT speciālistiem un programmētājiem pēdējos gados strauji aug ne tikai Baltijā, bet visā Eiropā, padarot šo par vienu no vislabāk atalgotajām nozarēm darba tirgū. Salīdzinot IT jomas darbinieku atalgojumu Baltijas valstīs, Latvijā šobrīd algas ir vislielākās, svārstoties pat ap 3000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, liecina Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" apkopotā informācija.

Līdzīgi kā citās jomās, arī IT sektorā algas atšķiras atkarībā no darbinieka specializācijas, prasmēm un pieredzes. IT speciālista atalgojums Latvijā pēdējos gados strauji audzis - Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2018.gadā programmētāji, lietojumprogrammu veidotāji un analītiķi saņēma vidēji 2644 eiro pirms nodokļu nomaksas.

"Software Development Academy" pērn visā Baltijā veikts pētījums par atalgojumu IT nozares darbiniekiem rāda, ka Latvijā atalgojums nozares speciālistiem jau pērnā gada nogalē sasniedza 3000 eiro pirms nodokļu nomaksas, tādējādi vidējā darba samaksa pēdējo divu gadu laikā pieaugusi par 13,5%. Salīdzinājumam, vidējais atalgojums, vērtējot situāciju visos sektoros kopumā, šā gada pirmajā ceturksnī Latvijā bija 1100 eiro pirms nodokļu samaksas.

Kopš 2008. gada sākuma līdz 2023. gada 3. ceturkšņa beigām izglītības nozares vidējās regulārās bruto mēnešalgas izmaiņas bijušas visbēdīgākās uz pārējo fona un drīzumā būs pielīdzināmas mazumtirdzniecības veikala darbinieka vidējai regulārai mēnešalgai.

Pieņemot skolotāja algu par bāzi vai vienību, 2008. gadā veikala darbinieks vidēji pelnīja 0,7 izglītības darbinieka vidējās algas, bet 2023. gadā jau 0,91 izglītības darbinieka algu.

Krīzes un svārstības

Vidējā alga dažādās nozarēs aug dažādi, tādēļ arī par visu nozaru pārstāvjiem, jo sevišķi laikā, kad naudas vērtība strauji mainās, nav iespējams spriest vien no valsts vidējās algas izmaiņas. Līdz ar algas devalvēšanos vai straujāku pieaugumu mainās atsevišķās nozarēs strādājošo labklājība un pozicionējums starp citiem. Proti, pat, piedzīvojot algas pieaugumu, cilvēki nevar atļauties tikpat daudz kā tie, kuriem algas pieaugums bijis lielāks. Pirms 2008. gada krīzes daudzas nozares atradās pavisam citā situācijā nekā šodien, un, salīdzinot izglītības un veselības aprūpes darbinieku vidējās algas, tās bija krietni tuvākas nekā šobrīd. Salīdzinājumam Dienas Bizness izvēlējās dažādu nozaru apakšnozares, lai parādītu gan izmaiņas apstrādes rūpniecībā, gan valsts pārvaldē, gan tirdzniecībā.

Pēdējā gada laikā Latvijā strādājošo algas vidēji ir pieaugušas par septiņiem procentiem, atsevišķos amatos – pat par 20% un vairāk, tomēr atalgojuma līmenis joprojām būtiski atšķiras dažādos biznesa sektoros un reģionos, piektdien vēsta laikraksts Diena.

Šādus datus atklāj interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia sadarbībā ar žurnālu Kapitāls jau otro gadu veiktā atalgojuma pētījuma rezultāti, un tie sakrīt arī ar Centrālās statistikas pārvaldes apkopotajiem datiem, kas rāda, ka 2014. gadā vidējās darba samaksas kāpums (6,8%) bijis straujākais kopš Latvijas ekonomikas atkopšanās. CV-Online Latvia eksperti tomēr prognozē, ka šogad darba devēju optimisms attiecībā gan uz jaunu darbvietu izveidi, gan atalgojuma palielināšanu būs piesardzīgs un algas kāps lēnāk nekā pērn.

Augstākais vidējais mēneša neto atalgojums patlaban ir cilvēkiem, kas strādā IT, finanšu un farmācijas nozarē, bet zemākais – izglītībā, veselības aprūpē un sabiedriskajā ēdināšanā strādājošajiem. Šajos biznesa sektoros strādājošo vidējais neto atalgojums atšķiras pat līdz 55%, rāda pētījums.

#Sākot no šodienas VID publiskos informāciju par darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks.

Sākot no šodienas Valsts ieņēmumu dienests (VID) reizi mēnesī publiskos informāciju par darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks, informē VID.

Lai veicinātu komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu saistību izpildi, šodien spēkā stājas grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām», kas paredz nodrošināt publiski pieejamu informāciju par darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks.

Publiskoti 2604 darba devēji, kuri maksā minimālo algu vai mazāk

Lai gan likums paredz, ka darbinieku atalgojums un ar to saistītie nodokļi ir svarīgākais jeb pirmās kārtas maksājums, saskaroties ar maksātnespēju, uzņēmumi mēdz taupīt uz darbinieku rēķina un algas neizmaksā. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs skaidro, kas jāņem vērā darbiniekam, lai tiesvedības ceļā atgūtu neizmaksāto atalgojumu.

«Neizmaksātā atalgojuma atgūšanas process ir visnotaļ sarežģīts. Vispirms darbiniekam jāiesniedz prasība tiesā. Ja darba devējs labvēlīgo spriedumu nepilda, jāvēršas pie zvērināta tiesu izpildītāja, kas no darba devēja atgūst neizmaksāto algu. Situācijā, kad uzņēmums ir pasludināts par maksātnespējīgu, darbiniekam ar kreditora pieteikumu un tiesas spriedumu jādodas pie maksātnespējas administratora, kas parūpēsies, lai darbinieku garantiju fonds izmaksā atalgojumu likumā noteiktajā apmērā,» skaidro eksperts.

Kā norāda Kaspars Rācenājs, neizmaksātās algas atgūšanas process ir sarežģītāks, ja uzņēmums nav pieteicis maksātnespēju. Tad, nespējot atgūt neizmaksāto atalgojumu ar zvērināta tiesu izpildītāja palīdzību, darbiniekam pašam jāpiesaka darba devēja maksātnespēja un jāsamaksā valsts nodeva, kā arī depozīts 1095 eiro apmērā. Viņš arī piebilst, ka no šīs iemaksas tiesa darbinieku var atbrīvot tikai tad, ja darbinieks pierāda, ka šo summu samaksāt nevar.

2022. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 373 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2021. gadu, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 95 eiro jeb 7,5 %, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 6,6 % (no 8,54 līdz 9,10 eiro). Savukārt vidējā neto alga pieauga par 7.1% un beidzot pārsniedza psiholoģiski nozīmīgo 1000 eiro robežu, sasniedzot 1006 eiro.

Lai gan algu kāpums kopumā bija visai straujš, tas ne tuvu neturēja līdzi inflācijas skrējienam, vērtē banku ekonomisti. Viņuprāt šogad sāksies pirktspējas atjaunošanās, 2024. gadā tā paātrināsies.

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka augstās inflācijas dēļ vidējās algas pirktspēja samazinājās par 8,7%. Kopējā darba ņēmēju pirktspēja samazinājās ne tik krasi, jo darba algu fonds auga par 11,5%, palielinoties strādājošo skaitam un nostrādātajam laikam, beidzoties pandēmijas ierobežojumu ietekmei. Spilgts piemērs ir izmitināšanas un ēdināšanas nozare, kurā algu fonds auga pat par 58,1%, kultūras un izklaides nozarē tas auga par 20%.

Situācija darba tirgū 2014. gadā turpināja uzlaboties, vienmērīgi pieaugot strādājošo atalgojumam. Tāpat arī šajā, 2015. gadā, eksperti prognozē piesardzīgu darba devēju optimismu attiecībā gan uz jaunu darbavietu izveidošanu, gan atalgojuma palielināšanu. Tomēr joprojām pastāv ievērojamas atšķirības atalgojumā dažādos biznesa sektoros un reģionos strādājošajiem, noskaidrots interneta personāla atlases uzņēmuma CV‑Online Latvia veiktajā atalgojuma pētījumā.

Pētījuma rezultāti liecina, ka augstākais vidējais mēneša neto atalgojums ir tādos biznesa sektoros strādājošajiem kā IT, finanses, farmācija, bet zemākais – izglītība, veselības aprūpe un sabiedriskā ēdināšana. Šajos biznesa sektoros strādājošo vidējais neto atalgojums atšķiras līdz pat 55%.

Salīdzinot pētījuma datus Latvijas reģionos un lielākajās pilsētās, jāsecina, ka vidējā neto darba samaksa Rīgā un Daugavpilī atšķiras pat par 46%. Zemākais vidējais atalgojums ir Latgales reģionā, bet augstākais – Pierīgā. Salīdzinot pētījuma rezultātus ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, iespējamais «aplokšņu algas» īpatsvars ir vidēji 30% no kopējās darba samaksas.

Ir daudz avotu, kur pieejama informācija par atalgojumu - Latvijā vislielākā atalgojuma datubāze ir publicēta Valsts ieņēmuma dienesta (VID) vietnē, vēl informācija tiek publicēta darba sludinājumos un, protams, allaž aktuāls informācijas avots ir “kaimiņš teica”.

Nereti informācija šajos avotos ir ļoti atšķirīga, tāpēc darba meklētāji var viegli apjukt. Kāpēc pastāv šādas atšķirības un kā izvērtēt katrā avotā pieejamo informāciju?

Domājot par informācijas meklēšanu par atalgojumu, joprojām atceros personāla vadības kursa uzdevumu, ko pildīju 2008. gadā, studējot Rīgas Ekonomikas augstskolā – bija jānoskaidro, kādu atalgojumu varētu saņemt amatā, kuru vēlies ieņemt pēc studiju beigšanas. Toreiz šajā uzdevumā saņēmu nesekmīgu vērtējumu un daudz mulsinošus komentārus no pasniedzējas, kura bija atbraukusi no ASV. Mierinājumam gan jāsaka, ka nebiju vienīgā, kura netika galā ar uzdevumu – informācija par atalgojumu pirms 16 gadiem Latvijā tika uzskatīta par komercnoslēpumu. Darbinieki ne tikai nerunāja par savu algu, bet bieži arī darba līgumos bija iekļauts punkts, ka par savu atalgojumu ir aizliegts runāt - darba algas netika publicētas sludinājumos un interneta rīki, kur dalīties ar savu atalgojumu, vēl neeksistēja. Šobrīd, 2024. gadā, atrast informāciju par atalgojumu ir vieglāk kā jebkad. Vadītājiem aizvien biežāk nākas skaidrot darbiniekiem, kā tiek noteikts atalgojums un atspēkot informāciju par algām, kas nāk no dažādiem avotiem. Šo iemeslu dēļ izveidoju apkopojumu par šobrīd tirgū pieejamajiem informācijas avotiem, kur var atrast informāciju par atalgojumu un kā šo informāciju izvērtēt.

Atalgojuma līmenis Latvijā pagājušā gada laikā ir mēreni pieaudzis. 2016. gadā vidējā neto darba samaksa, ieskaitot prēmijas, kopumā palielinājusies par nepilniem 5%, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia ikgadējais atalgojuma pētījums.

Lielākais atalgojuma pieaugums pagājušā gada laikā bijis vidējos un lielos uzņēmumos, sasniedzot 6%, turpretī mazos uzņēmumos strādājošajiem par 4%. Joprojām pastāv arī ievērojamas atšķirības vidējā atalgojumā starp Rīgā un reģionos strādājošajiem, kā arī dažādu biznesa sektoru uzņēmumu vidējo atalgojumu un tā pieaugumu gada laikā.

«Atalgojuma pieaugums pagājušā gada laikā vērojams lielākajā daļā amatu un biznesa sektoru, tomēr atsevišķās jomās vērojams arī tā samazinājums. Analizējot atalgojuma pieaugumu pēc uzņēmuma darbinieku skaita, jāsecina, ka straujākais kāpums bijis vidējos un lielos uzņēmumos – par 6%, kur vidējā alga bijusi attiecīgi 881 eiro un 891 eiro neto, savukārt mazos uzņēmumos – par 4%. Pētījumā iegūtie dati arī ļauj secināt, ka lielākās algas ir starptautiskos privātā sektora uzņēmumos – 969 eiro neto un vietējos privātā sektora uzņēmumos – 799 eiro, turpretī valsts un pašvaldību sektorā, tai skaitā to kapitālsabiedrībās, atalgojums sasniedzis vidēji 700 eiro neto,» stāsta CV-Online Latvia vadītājs Aivis Brodiņš.

Saeima šodien noraidīja nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) rosinātus likuma grozījumus par deputātu algu iesaldēšanu nākamajā gadā.

VL-TB/LNNK rosinātie grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā paredz nākamgad saglabāt Saeimas deputātu algas 2015.gada līmenī.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka likuma izmaiņas veicinās sabiedrības uzticību likumdevējam, kā arī sniegs ietaupījumu nākamā gada valsts budžetā 700 000 eiro apmērā.

Kā ziņots, mainoties valstī strādājošo vidējai darba samaksai, nākamgad tiks pārskatīts valsts amatpersonu atalgojums. Amatpersonu algas apmērs ir piesaistīts valstī strādājošo vidējās darba samaksas izmaiņām. Atalgojums tām tiek pārskatīts katru gadu un saistīts ar tautsaimniecības attīstību. Ja ekonomika un algas iedzīvotājiem pieaug, pieaug arī likumā minēto amatpersonu atalgojums. Savukārt, ja samazinātos strādājošo vidējais atalgojums, attiecīgi tiktu samazināta arī amatpersonu amatalga. Šis princips nostiprināts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.

Latvijas valsts uzņēmumu vadītāju atalgojumam joprojām ir nesaprotami standarti – par valsts naudu uzturētās aviokompānijas airBaltic vadītājs Gauss algā saņem teju 80% no uzņēmuma peļņas

Apskatot VID datu bāzē Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic vadītāja Martina Gausa ienākumu deklarācijas datus, redzams, ka dzīve Latvijā viņam nākusi par labu. Divu gadu laikā viņa alga dubultojusies – no gandrīz 387 tūkst. eiro 2012. gadā uz 639 tūkst. eiro pērn, kā arī villa Itālijā un pieaudzēti uzkrājumi. Tomēr tie vēl ir tikai ziediņi, portāls pietiek.com atklājis, ka patiesībā Gausa atalgojums, ko veido dažādi bonusi, pērn sasniedzis teju 800 tūkst. eiro. Pārjautāju airBaltic padomes priekšsēdētājam Andrim Liepiņam – vai tiesa, ka par 800 tūkstošiem. Viņš summu nenosauca, bet šo skaitli arī nenoliedza, vien piebilda, ka airBaltic valdes atalgojums tieši atkarīgs no sasniegtajiem panākumiem. Panākumi? airBaltic tīrā peļņa pērn veidoja ap vienu miljonu eiro, toties vairāk nekā 100 miljonus eiro valsts dažādās formās pēdējos gados bija spiesta aviokompānijā ieguldīt, lai tā vispār turpinātu pastāvēt. Lai arī ar skrupulozu izmaksu griešanu aviokompānijā panākti vairāki rādītāju uzlabojumi, airBaltic pašu kapitāls joprojām ir negatīvs, pasažieru skaits turpina sarukt, savukārt īstermiņa saistības pieaug, bet Eiropas Komisijas uzsāktā izmeklēšana par airBaltic ieguldīto valsts naudu karājās virs uzņēmuma nākotnes kā Dāmokla zobens.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektoram mēnesī vajadzētu pelnīt vismaz tikpat daudz, cik nopelna analoģiska dienesta vadītājs Igaunijā, un šī summa ir 5800 eiro, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš.

Viņš minēja, ka tieši neadekvātais atalgojums, kāds patlaban pienākas VID ģenerāldirektoram, varētu būt viens no iemesliem, kāpēc konkurss uz šo amatu beidzās bez rezultāta.

Krieviņš pastāstīja, ka augusta vidū noslēgsies pētījums par atalgojuma atšķirībām privātajā un valsts sektorā. Viņš pieļāva, ka pēc iepazīšanās ar šī pētījuma rezultātiem varētu tikt izveidoti kādi izņēmumi attiecībā uz atalgojumu VID, bet par to vēl būšot jādiskutē. «Protams, mana preference būtu atrisināt atalgojuma jautājumu visā valsts pārvaldē kopumā,» sacīja Valsts kancelejas vadītājs.

Jautāts, kādu tieši atalgojumu viņa ieskatā vajadzētu saņemt VID ģenerāldirektoram, Krieviņš atbildēja, ka «tas minimums, uz ko mums vajadzētu iziet, ir Igaunijas Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora atalgojums, kas ir 5800 eiro mēnesī».