Tīģeris ir savas dzīves valdnieks, kurš rada situācijas un veido notikumus savā dzīvē un arī pasaulē

Tā uzskata Evija Dundure, apdrošināšanas sabiedrības Compensa TU S.A. Vienna Insurance Group Latvijas filiāles vadītāja. Viņa katru gadu seko līdzi konkursa Biznesa tīģeris norisei un pieteicās tāpēc, ka šis konkurss ir pamanāms. «Pirmajā gadā, kad uzvarēja Uģis Zemturis, es konkursā tiku pieteikta no savas toreizējās darbavietas – Ergo. Pa šiem gadiem ir redzama pretendentu attīstība, pielāgojoties ekonomiskajai situācijai – no ļoti trekniem līdz mierīgākiem laikiem. Tagad arī man ir jauna pieredze, ar ko dalīties,» saka E. Dundure.

Pati atlasa komandu

Pirms diviem gadiem Austrijas apdrošināšanas sabiedrība Compensa TU S.A. Vienna Insurance Group izlēma paplašināties un atvērt filiāli jaunā tirgū – Latvijā. Tas tika darīts pilnīgi no nulles, kas nav īpaši ierasta prakse.

Compensa Vienna Insurance Group UADB valdē notikušas izmaiņas, un Latvijas filiāles vadītāja Evija Dundure savu darbību kompānijā noslēgs 2016. gada 1. augustā, pievēršoties jauniem, personīgajiem izaicinājumiem, liecina šorīt izplatīts paziņojums.

Kompānijas vadītāja pienākumu izpilde uz pagaidu laiku ir uzticēta Kasparam Neivaldam, kurš strādā kompānijā kopš tās dibināšanas 2012. gadā kā riska parakstīšanas departamenta vadītājs.

«Esmu patiesi gandarīta par paveikto un esmu laimīga, ka man bija iespēja strādāt kopā ar tik aktīviem, entuziastiskiem un profesionāliem kolēģiem un sadarbības partneriem, kam piemīt izcilas darba spējas. Novēlu šiem cilvēkiem un kompānijai turpināt augt un celt darba kvalitāti arī turpmāk. Apdrošināšanas nozarē ir vairāki izaicinājumi, kuriem nepieciešams rast atrisinājumu, arī pakalpojumiem būtu jāuzlabojas – esmu pārliecināta, ka Compensa to izdarīs!,» pauž E. Dundure.

Šodien, 21.maijā, Dienas Bizness redakcijā visas dienas garumā norisinās konkursa «Biznesa Tīģeris» pusfināls, kurā konkursa dalībnieki aci pret aci tiekas ar žūriju, lai prezentētu savus sasniegumus.

Konkursa pusfinālā šogad startē 8 dalībnieki. Ar pusfinālistu vizītkartēm varat iepazīties šeit:

Andris Jēkabsons, SIA Baltijas Izklaides Aģentūra radošais valdes loceklis;

Evija Dundure, Compensa TU S.A. Vienna Insurance Group Latvijas filiāles vadītāja;

Valters Kaže, AS Latvijas balzams komercdirektors;

2014. gadā par titulu Biznesa Tīģeris cīnīsies pieci aktīvi un mērķtiecīgi dažādu nozaru uzņēmumu vadītāji:

Compensa TU S.A. Vienna Insurance Group Latvijas filiāles vadītāja Evija Dundure;

SIA Beng valdes loceklis (veikparka Mārupe Wake Park īpašnieks) Kristaps Gredzens;

SIA Baltijas Izklaides Aģentūra valdes loceklis Andris Jēkabsons;

AS Latvijas balzams komercdirektors Valters Kaže;

SmartLynx Airlines valdes loceklis, viceprezidents Jurģis Sedlenieks.

Pirmo reizi konkursa vēsturē spēja ietekmēt lēmumu, kurus pretendentus izvirzīt finālam, bija arī db.lv lasītājiem. Visvairāk balsu saņēma Evija Dundure. Vai viņa arī kļūs par Biznesa Tīģeris 2014 titula ieguvēju? To mēs uzzināsim jau 17. jūnija fināla pasākumā. Finālā visi pieci dalībnieki uzstāsies ar savām prezentācijām. Katram būs laiks 20 minūtes, lai parādītu sevi no vislabākās puses ne tikai skatītājiem, bet arī kompetentai žūrijai.

Ecattus apģērbu sortiments paplašinās, saglabājot savu rokrakstu un aplikāciju tehniku.

Kopš DB iepriekšējā reizē rakstīja par apģērbu zīmolu Ecattus un tā izveidotājām māsām Eviju Kalvi un Ingu Radeiko, ir nodibināts uzņēmums SIA Ecattus, pieaudzis tā darbinieku skaits no trim līdz sešiem. Uzņēmumam tagad ir arī sava darbnīca. «Tam ir gan plusi, gan mīnusi. Šobrīd mēs to uztveram kā lielu plusu, jo varam ātri reaģēt. Taču, no otras puses, ja vēlas lielākus apjomus, jāpieņem darbā vēl vairāk darbinieku, jāiepērk papildu aparatūra. Iespējams, ar laiku kādu daļu darbu veiksim savā uzņēmumā, bet daļu pirksim kā ārpakalpojumu,» pieļauj Inga.

Uz izstādi mācīties

Savulaik Ecattus šuva vien krekliņus, bet tagad sortimentu papildina arī džemperi, kleitas, virsjakas u.c. Ar katru kolekciju apģērbu sortiments paplašinās, un māsas vēro, kāda ir cilvēku atsaucība. «Ja cilvēkiem patīk, saprotam, ka no mūsu zīmola gaida plašāku sortimentu. Katrā apģērbā mēģinām saglabāt savu rokrakstu,» saka Inga.

Skaistumkopšanas salons un lietotu apģērbu veikaliņš Mademoiselle pārdzimis trīs frizētavu ķēdē Misha the Barber.

Pirms astoņiem gadiem atvērtais salons Mademoiselle strādāja sešus gadus, līdz beidzās nomas līgums. «Tobrīd tas bija pasaules gals, jo telpas bija mīļas. Bija jautājums – ko darīt, turklāt tas notika tieši tad, kad man dzima otrais bērniņš. Viens no variantiem bija visu beigt un kļūt par mājsaimnieci. Tā bija diezgan reāla iespēja, bet laikam liktenis neļāva tam notikt. Strādājām pēdējo mēnesi, un vienā vakarā pamanīju paziņojumu, ka pāris mājas tālāk piedāvājumā ir telpas. Nākamajā dienā jau biju tikusi pie jaunām telpām,» stāsta Evija Kerija Erta, friziersalonu Misha the Barber (SIA Smart Concept) īpašniece.

Uzņēmējai bija skaidrs, ka uz jaunajām telpām netiks pārcelta iepriekšējā salona koncepcija ar cakām, rožu tapetēm un lietotu apģērbu tirdzniecību. No šī salona uzņēmēja bija nogurusi un vēlējās kaut ko jaunu. «Mademoiselle nosaukums mira kopā ar iepriekšējo koncepciju,» saka Evija Kerija. Viņa bija ievērojusi, ka trūkst frizētavu, kur aizvest mazuli. Tāpēc viens no jaunās frizētavas galvenajiem objektiem ir specializētais friziera krēsls auto izskatā bērnu apkalpošanai.

Sākumā biznesā ir iestrādāšanās un mācīšanās posms, kam ar laiku seko stabilitāte un sistēma.

Tā otrdienas laikrakstā Dienas Bizness (DB) secina Evija Kerija Erta, skaistumkopšanas salona un veikaliņa Mademoiselle (SIA Smart Concept) īpašniece. «Es varētu strādāt frizētavā, pelnīt, bet esmu izvēlējusies citu ceļu,» viņa saka.

Šobrīd uzņēmējdarbībā veicoties labāk nekā biznesa sākumposmā, jo darbība ir nostabilizējusies – ir viss nepieciešamais aprīkojums, ir pastāvīgie klienti un atliek vien strādāt. «Sākumā ir taustīšanās, mācīšanās, bet ar laiku sāc saprast, ko klienti vēlas. Tagad strādāt vieglāk, jo ir sava sistēma, ritms, pie kura pieturos. Ir lielāka kārtība – gan galvā, gan uzņēmumā,» viņa saka.

Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Dizaina nodaļas Modes mākslas apakšnozares diplomande Evija Šaitere ir ieguvusi Čempiona balvu starptautiskā Fashion Future for Hong Kong 2016 modes dizaina konkursā, kuru rīko Honkongas Politehniskā universitāte (The Hong Kong Polytechnic University), informē LMA.

Konkursā Evija sacentās ar studentiem no tādām pasaules līmeņa augstskolām kā Londonas Central Saint Martins, Parīzes Institut Français de la Mode u.c.

«Starp pārstāvētajām 17 modes kolekcijām starptautiskajā modes dizaina konkursā Fashion Future for Hong Kong 2016 iegūtā atzinība par labāko dizaina kolekciju Pret-a-Porter (gatavs valkāšanai) bija ļoti negaidīts pārsteigums. Redzot milzīgo konkurenci no visas pasaules, nepārspējamos darbus un lielo ieguldījumu tajos, sapratu, ka jāizbauda modes skate, jāpriecājas par dalību konkursā kā par neatsveramu pieredzi. Konkursā piedalījos ar kolekciju Backbone - četriem apģērbu komplektiem. Ļoti augstu vērtēju šo atzinību, un tā man ir motivācija turpināt darboties un realizēt iecerēto. Izsaku pateicību mecenātes Ināras Teterevas atbalstam, kā arī Valsts kultūrkapitāla fondam,» saka Evija Šaitere.

Liepājas ostā strādājošā SIA V.Biļuka komercfirma Evija, kas galvenokārt nodarbojas ar dīzeļdegvielas vairumtirdzniecību, papildinājusi savu autoparku un plāno modernizēt savā īpašumā esošo terminālu, investējot jaunā degvielas un piedevu sajaukšanas iekārtā.

Lai nodrošinātu stabilas izaugsmes iespējas, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas SIA V.Biļuka komercfirma Evija sadarbībā ar banku Citadele un ALTUM ir saņēmusi finansējumu apgrozāmajiem līdzekļiem degvielas vairumtirdzniecībā, bankas garantiju akcīzes nodokļa nomaksai, kā arī noslēgusi valūtas riska apdrošināšanas līgumu. Esošie apstākļi ļāvuši ieguldīt uzņēmuma attīstībā – autoparks papildināts ar jaunu autocisternu, tāpat modernizāciju piedzīvos uzņēmuma īpašumā esošais termināls, kur tiks uzstādīta jauna iekārta degvielas un piedevu sajaukšanai ar plūsmas metodi.

SIA V.Biļuka komercfirma Evija strādā Liepājas ostā un ir starp vadošajiem dīzeļdegvielas vairumtirgotājiem un pārkraušanas uzņēmumiem Latvijā. Pateicoties 20 gadu pieredzei un īpašumā esošajai infrastruktūrai - naftas rezervuāri, noliktavas, dzelzceļa pievads, bunkurēšanas kuģi, autotransports - uzņēmums ir viens no nozares līderiem, gada apgrozījumam pārsniedzot 20 miljonus eiro. 80 % no apgrozījuma veido vietējais tirgus, savukārt pārējos 20 % - eksports.

Jau piekto gadu pēc kārtas norisinājās SIA Officeday rīkotais konkurss Biroja labākā administratore. Šogad uzvaras laurus plūca Evija Tentere no uzņēmuma SIA Mini Office.

Finālā tika četras pretendentes, kuras savāca vislielāko balsu skaitu. Evija Tentere no uzņēmuma Mini Office, Dita Sprukte no Rīgas Tehniskās universitātes, Zinta Jansone no Nordea Bank AB un Anda Rudzīte no loģistikas kompānijas KREISS. Finālistēm nācās sacensties vairākos uzdevumos, kuros vērtēja ne tikai praktiskās zināšanas, bet arī ķermeņa valodu, runu un spēju ātri risināt dažādas problēmsituācijas.

«Evija ļoti profesionāli pieiet saviem darba pienākumiem, gādā gan par klientu, gan par kolēģu labsajūtu. Evija ir atklāta, tieša un vienmēr ir gatava palīdzēt. Visi darba pasākumi vienmēr ir noorganizēti godam,» stāsta Evijas atbalstītāji un kolēģi no uzņēmuma Mini Office.

Jau desmito reizi Dienas Bizness meklē Latvijas biznesa tīģeri

Laikraksts Dienas Bizness un speciālistu darba portāls Cvmarket.lv ir izvēlējušies gadskārtējā konkursa «Biznesa tīģeris 2014» desmit pusfinālistus. 21. maijā notiks konkursa pusfināls, kur tīģeri tiksies ar žūriju, prezentēs sevi, uzņēmumu un savus kopīgos panākumus.

Pusfinālā izkristalizēsies pieci līderi, kuri tiksies finālā 17. jūnijā. Pretēji citiem gadiem, kad tikai žūrija noteica «tīģerīgākos» pretendentus, šogad žūrija lems par četriem atbilstošākajiem pretendentiem un piekto izvēlēsies interneta lietotāji, iepazīstoties ar kandidātiem Cvmarket.lv un balsojot – Dienas Biznesa portālā db.lv. «Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem šogad Biznesa tīģera titula kandidātu sniegumu būs iespējams vērtēt ne tikai stingrajai žūrijai, ņemot vērā no sagatavotās pretendentu prezentācijas un iesniegtos finanšu datus, kas apliecina uzņēmuma vai nodaļas izaugsmi, bet būs iespēja iesaistīties arī visiem interneta lietotājiem,» saka Inga Daliba, Cvmarket.lv mārketinga menedžere. Speciālistu darba portālā Cvmarket.lv būs apskatāmi profili, kur būs iespēja iepazīties ar kandidātu video un foto vizītkarti, kā arī uzzināt viņu dzīves moto vai pamatojumu, kāpēc ir pelnījuši nosaukumu par Biznesa tīģeris.

2013. gadā nedzīvības apdrošināšanas kompānija Compensa TU S.A. Vienna Insurance Group Latvijā un Lietuvā ir parakstījusi bruto prēmijas 18,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 50% vairāk salīdzinājumā ar 2012. gada rādītājiem, informē kompānijas pārstāvji.

Savukārt Compensa klientiem Latvijā un Lietuvā izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību summa ir sasniegusi 8,2 miljonus eiro.

Savu pirmo pilno darbības gadu Compensa Latvijas filiāle ir noslēgusi ar 3,8 miljonu eiro bruto parakstītajām prēmijām. 2013. gadā ir vērojams izteikts ienākumu pieaugums, un tiek paredzēts, ka 2014. gadā tas dubultosies.

Compensa Latvijas filiāles vadītāja Evija Dundure skaidro, ka kopā ar apdrošināšanas brokeriem, auto tirgotājiem un pārējiem kompānijas partneriem apdrošinātājs uzrunājis mazos un vidējos uzņēmumus, kā arī Latvijas iedzīvotājus, piedāvājot īpašuma, auto un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Šogad kompānija turpinās attīstīt privātpersonām paredzēto apdrošināšanas produktu klāstu, kā arī ir sākusi sadarbību ar vairākiem lieliem Latvijas uzņēmumiem.

Pagājušajā gadā nedzīvības apdrošināšanas kompānija Compensa Vienna Insurance Group UADB piedzīvoja 18% pieaugumu Baltijas valstīs, parakstot bruto prēmijas 28 miljonu eiro apmērā, informē apdrošinātājs.

Kompānija Latvijā parakstījusi bruto prēmijas 8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 28% vairāk nekā šajā pašā periodā gadu iepriekš. 2015. gads Lietuvā tika noslēgts ar 20 miljoniem eiro parakstītajās prēmijās un veido 15% pieaugumu, salīdzinot ar šo pašu periodu 2014. gadā. Latvijā atlīdzībās izmaksātā summa bija mērāma 5 miljonos eiro, bet Lietuvā - 9,6 miljonos eiro.

«2015. gadā Compensa Latvijā vērojams kāpums par 28%, kur līdzīgs pieaugums vērojams visiem nedzīvības apdrošināšanas produktiem. Savukārt Lietuvā pērnais gads tika noslēgts ar 20 miljoniem eiro, kur vislielāko pieaugumu veidoja KASKO apdrošināšana, tāpat arī nekustamā īpašuma apdrošināšana. Esmu gandarīta, ka 2016. gadā arī Igaunija ir pievienojusies Compensa,» saka Compensa Vienna Insurance Group UADB Latvijas filiāles vadītāja Evija Dundure.

Starp TOP 3 biežāk nodarītajiem bojājumiem transportlīdzeklim ir automašīnu virsbūves bojājumi auto stāvvietās. Tuvojoties svētkiem, tiek novērots negadījumu pieaugums. Visbiežāk auto virsbūve tiek bojāta tieši lielveikalu stāvvietās, kur pirmssvētku dienās satiksme ir īpaši intensīva, liecina apdrošinātāja Compensa apkopotie dati par automašīnu bojājumu raksturu.

Compensa dati par kopējo automašīnām nodarīto bojājumu raksturu liecina, ka visbiežāk transportlīdzekļi cieš sadursmē ar citiem auto – 26%, sadursmē ar šķērsli – 24%, un no bojājumiem autostāvietās – 22%. Nelieli bojājumi automašīnām tiek nodarīti visu gadu, kaut arī tie ir nebūtiski, tomēr transportlīdzekļa īpašniekam tas nozīmē neplānotus izdevumus un laika patēriņu remontam.

Visbiežākie bojājumi, ar ko automašīnu īpašniekiem jāsaskaras ir tie, ko atstāj blakus novietotie auto, atverot durvis, aizķerot citu auto, braucot ārā no stāvvietas un bojājumi no iepirkumu ratiņiem. Turklāt vairumā gadījumu vainīgais pat nepamana, ka ir nodarījis bojājumu un aizbrauc nesagaidījis saskrāpētā auto īpašnieku. Tādēļ daudzi autovadītāji savu auto cenšas nolikt tā, lai to pat netīšām neviens nenoskrāpētu. Tāpat bieži izbraucot no stāvvietas tiek noskrāpēti automašīnu sāni. Lai mazinātu auto drūzmēšanos, uzlabojamas ir iebraukšanas un izbraukšanas vietas pie lieveikaliem. Arī platāku autosstāvvietu ierīkošana būtiski atvieglotu autobraucēju ikdienu. Godprātīgi auto vadītāji atstāj savu telefona numuru cietušajam, ja tas nav uz vietas, tādējādi palīdzot atrisināt turpmākos jautājumus, kas saistīti ar apdrošināšanas atlīdzību.

Compensa TU S.A. Vienna Insurance Group Latvijas filiāle, turpinot attīstību Latvijā un Baltijā, pārstrukturē savu komercdarbību, nododot visus aktīvus, tiesības un saistības jaunajai Compensa Vienna Insurance Group UADB Baltijas kompānijai, kas reģistrēta Lietuvā.

Saskaņā ar Vienna Insurance Group paziņojumu, abas Latvijā un Lietuvā pārstāvētās Compensa TU S.A. Vienna Insurance Group filiāles kopīgiem spēkiem izveidojušas atsevišķu Baltijas kompāniju, kas reģistrēta ar nosaukumu Compensa Vienna Insurance Group UADB. Kā ziņo Vienna Insurance Group pārstāvji, minētās pārmaiņas stāsies spēkā no 2015. gada 31. decembra, kad sadarbību uzsāks līdzšinējās Latvijas un Lietuvas Compensa TU S.A. Vienna Insurance Group filiāles. Turklāt nākošā gada pirmajā pusē jaunajai Compensa Vienna Insurance Group UADB pievienosies Igaunija.

Compensa TU S.A. Vienna Insurance Group Latvijas filiāles vadītāja Evija Dundure norāda: «Visu Baltijas valstīs esošo Compensa filiāļu apvienošanās atsevišķā Baltijas kompānijā mūsu līdzšinējo darbu viennozīmīgi padarīs efektīvāku, kā arī mūsu piedāvājumu pievilcīgāku, īpaši jau klientiem, kas ir pārstāvēti visā Baltijā.»

Laikraksta Dienas Bizness un speciālistu darba portāla Cvmarket.lv organizētajā konkursā Biznesa tīģeris 2014 uzvar Jurģis Sedlenieks, SmartLynx Airlines viceprezidents komercjautājumos.

Konkursa finālā par uzvarētāja godu cīnījās pieci «tīģeri» – Evija Dundure, apdrošināšanas sabiedrības Compensa TU S.A. Vienna Insurance Group Latvijas filiāles vadītāja, Andris Jēkabsons, radošu korporatīvo risinājumu aģentūras Ideju nams (SIA Baltijas Izklaides aģentūra) valdes loceklis, Kristaps Gredzens, Mārupe Wake Park (SIA Beng) valdes loceklis un veikparka īpašnieks, Valters Kaže, a/s Latvijas balzams komercdirektors, un Jurģis Sedlenieks, SmartLynx Airlines viceprezidents komercjautājumos.

«Tīģeris» Jurģis Sedlenieks uzskata, ka jebkuras pārdošanas aktivitātes panākumu pamatā ir sistemātiskums un neatlaidība. Pārdevējam, īpaši B2B jomā, būtiski ir uzturēt kontaktu ar iespējamiem pakalpojuma klientiem arī gadījumā, ja pirmie centieni noslēgt darījumu nav vainagojušies panākumiem. J. Sedlenieka pieredze liecina, ka reizēm pirmos pārdošanas rezultātus var sasniegt pēc trim četriem gadiem. Periods līdz sadarbības sākšanai sekmē uzticību pušu starpā un stiprina sadarbību jau kontrakta fāzē. Aviācijai specifiski ir tas, ka panākumus sekmē arī klasisku, konservatīvu risinājumu izvēle.

Aizejošais 2018. gads Latvijai bijis ekonomiskās izaugsmes gads – audzis iekšzemes kopprodukts, nodarbinātības līmenis, darba samaksa valstī, kā arī piedzīvota vērienīga nodokļu reforma, kas īstenota ar mērķi vairot gan valsts, gan iedzīvotāju labklājību, norāda Swedbank Finanšu institūta eksperti.

Lai gan ekonomikas eksperti šo gadu finanšu jomā vērtē pozitīvi, Latvijas iedzīvotāji ir krietni piesardzīgāki un viņu noskaņojums nav tik optimistisks.

Teju puse jeb 42% iedzīvotāju uzskata, ka viņu finanšu situācija šajā laikā nav būtiski mainījusies, un tikai 28% – ka tā ir uzlabojusies, liecina

«Šis gads bijis bagāts ar dažādiem valstiska mēroga notikumiem, kas ietekmējuši mājsaimniecību finanses. Vērienīgā nodokļu reforma izmaiņas viesusi dažādu ienākumu veidu un apmēra saņēmējiem, tāpat mainītas pievienotā vērtības nodokļa likmes, akcīzes nodokļi, kā arī saņemšanas kārtība un apjoms virknei pabalstu. Visas iepriekšminētās pārmaiņas Latvijas iedzīvotāji varēja sajust gan ienākumu, gan arī izdevumu jomā, jo, par spīti tam, ka kopējā finanšu situācija uzlabojusies – ienākumi, nodarbinātības līmenis, mājsaimniecību noguldījumu un kopējo uzkrājumu līmenis audzis, sasniedzot aizvien jaunus rekordus, palielinājušies arī izdevumi. Atsevišķas preces un pakalpojumi iedzīvotājiem šogad izmaksājuši dārgāk nekā pērn, piemēram, degviela, siltumenerģija, dažādas pārtikas preces un veselības aprūpe, tādēļ arī kopējais vērtējums ir mērenāks,» skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Biotehnoloģiju jaunuzņēmums VeritaCell izstrādājis metodi, kā izolēt cilvēka ādas šūnas, lai pēc tam tās izmantotu ārstēšanā tam pašam cilvēkam

«Ambīcijas ir kļūt par lielāko uzņēmumu savā jomā globāli un tas, ka vairs nevajadzēs izmantot ādas pārstādīšanu,» saka Evija Vaščenko, SIA VeritaCell līdzīpašniece. Uzņēmuma līdzdibinātāja Kaija Kurme-Jansone cer, ka šī tehnoloģija ar laiku būs jebkurā slimnīcā, tā būs finansiāli pieejama un viegli lietojama, – lai nebūtu tā, ka metode nav pieejama, jo ir pārāk dārga vai sarežģīta. Uzņēmuma pirmsākums meklējams LIAA un Komercializācijas reaktora organizētajā pasākumā Deep Tech Atelier, kur tolaik savstarpēji nepazīstamajiem Aigaram Vītoliņam, Arsenijam Sergejevam, Kaijai un Evijai iepatikās viena un tā pati ideja – Lielbritānijas zinātnieku prezentētā inovācija ādas ārstēšanā. «Nāku no korporatīvās vides, esmu bijusi saistīta ar pārdošanu, mārketingu un e-komerciju. Biomedicīna man bija pilnīgi jauns lauciņš, kas šķita ļoti interesants izaicinājums. Tā kā man tuvs cilvēks bija cīnījies ar lielu brūci, spēju novērtēt šo inovāciju,» stāsta Kaija. Savukārt Evijai gribējās mesties kādā jaunā un ambiciozā projektā. «Esmu Rīgas Biznesa skolas (RBS) absolventu asociācijas prezidente, un man uzrakstīja Mārtiņš Ražuks-Ebels no Komercializācijas reaktora, ierosinot RBS sarīkot Deep Tech Atelier Ignition Event informācijas dienu. Dzirdot prezentāciju par izgudrojumu, uzreiz sapratu, ka vēlos piedalīties,» viņa saka. Aigars strādā finanšu analītikas jomā, un viņam šķita interesanti izmēģināt spēkus šajā nozarē. Pēc Deep Tech Atelier uzņēmums pieteicās Commercialization Reactor akselerācijas programmai. Sākumā uzņēmums saņēma 10 tūkst. eiro finansējumu un, izpildot izvirzītos kritērijus, vēl 40 tūkst. eiro.

Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 kvadrātmetru dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu namā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 41%, Viļņā 40%, bet Tallinā tikai 24% no mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu pētījuma dati.

Tas, nozīmē - ar tipisku patēriņa modeli šāda ģimene pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā iztērē ap 585 eiro mēnesī, Viļņā ap 525 eiro, bet Tallinā ap 493 eiro mēnesī.

Lai arī naudas izteiksmē izdevumu apjoms Baltijas valstu galvaspilsētās ir līdzīgs, tad līdzekļu apjoms, kas atliek citiem ikmēneša izdevumiem, būtiski atšķiras. Pēc trīs lielāko izdevumu segšanas – pārtika, mājoklis un transports - pārējiem tēriņiem ģimenei Tallinā paliek gandrīz divas reizes vairāk līdzekļu nekā kaimiņvalstu galvaspilsētās - 1560 eiro. Savukārt šādai pašai ģimenei Rīgā atliek 840 eiro, bet Viļņā - 774 eiro. Atšķirību pamatā galvenokārt ir dažādais ienākumu līmenis Baltijas valstu galvaspilsētās – bet vidējie ģimenes rīcībā esošie ienākumi Rīgā šogad ir 1425 eiro un Viļņā - 1299 eiro, tikmēr Tallinā tie sasniedz 2053 eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šie ienākumi palielinājušies par 63 eiro Viļņā, par 83 eiro - Rīgā un par 100 eiro - Tallinā.

Līdz ar jauno mācību gadu par Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāni kļūs Komercdarbības katedras docente, socioloģe un sertificēta mediatore Dr.sc.soc. Evija Kļave, kuras pārziņā būs jautājumi saistībā ar fakultātes stratēģisko un finanšu vadību, studiju programmu plānošanu, īstenošanas uzraudzību un kvalitātes vadību, kā arī ar nacionālo un starptautisku akreditāciju, zinātnisko un pētniecisko darbību.

Vakance uz Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāna amatu kļuva aktuāla, kad līdzšinējā dekāne Zane Driņķe kopš šī gada jūlija tika ievēlēta par Turības rektori.

Ar Biznesa augstskolu Turība Evija Kļave ir saistīta kopš 2020. gada, pasniedzot Uzņēmējdarbības vadības fakultātes bakalaura un maģistra studiju programmu studentiem tādus studiju kursus kā “Konfliktu risināšana un mediācija”, “Stratēģiskā un pārmaiņu vadība”, “Cilvēkresursu vadība un attīstība”, “Laika plānošana”, “Analītiskā domāšana”, “Taktiskā plānošana un stresa vadība” un “Pētījumu dizains un prognozēšana”. Vadītājas pieredzi E.Kļave ir ieguvusi kā ilggadīga nodibinājuma “Baltic Institute of Social Sciences” valdes locekle un vadošā pētniece, nacionālu un starptautisku projektu vadītāja, Sertificētu mediatoru padomes priekšsēdētāja.

Šogad gada ienākumu deklarāciju plāno iesniegt vien katrs otrais iedzīvotājs jeb 57%, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā iedzīvotāju aptauja.

Trešdaļa iedzīvotāju norādījuši, ka deklarāciju šogad neiesniegs, savukārt katrs desmitais (13%) vēl šaubās. Iedzīvotāji visbiežāk norāda (54%), ka neplāno iesniegt deklarāciju, jo gada laikā nav bijuši deklarējami izdevumi. Taču šāds priekšstats varētu būt maldīgs, jo šogad iedzīvotājiem ir iespēja atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākumu nodokli ne tikai par ārstniecības izdevumiem, izglītību un uzkrājumiem privātajai pensijai, bet arī par bērnu pulciņiem jeb interešu izglītību un diferencēto neapliekamo minimumu, kas pārsniedz mēnesī piemēroto.

Biežāk nekā vidēji deklarāciju plāno iesniegt sievietes (62% pretstatā 52% vīriešu) un iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 49 gadiem (66%). Izteikti maza interese iesniegt gada ienākumu deklarāciju (to plāno vien 35%) vērojama iedzīvotāju grupā, kuri saņem zemus ienākumus (līdz 280 eiro pēc nodokļu nomaksas), savukārt ievērojami aktīvāki (70%) uz pārmaksātā iedzīvotāju ienākumu nodokļa atgūšanu ir iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem (500 līdz 700 eiro).

No malas raugoties uz vienas no ietekmīgākās nevalstiskās organizācijas, kuras «jumts» ir arī atsevišķas politiskās partijas, – Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) – pēdējā laika aktivitātēm, jāteic, ka tās moto, šķiet, ir par katru cenu nepieļaut ne vismazākās reformas un nekādā gadījumā neizkāpt no komforta zonas.

Runa ir par trīs savstarpēji it kā nesaistītiem gadījumiem, kurus tomēr vieno spītīga turēšanās pretī ikvienam jaunievedumam, kas varētu sašūpot ierasto lietu kārtību un, nedod Dievs, apdraudēt vēl kāda amatu. Pirmais ir LPS pretestība izglītības satura reformai. Līdztekus iebildumiem pret skolas gaitu sākšanu sešu gadu vecumā LPS padomniece Ināra Dundure ir izteikusi arī šādu «pērli»: «Pašreizējais piedāvājums nav balstīts ne Satversmē, ne ģimeniskās, ne latviskās vērtībās.» Tas ļoti atgādina Polijas un Ungārijas amatpersonu retoriku, un cik tur tālu arī no Krievijas uzstādījumiem par tradicionālajām vērtībām iepretī «sapuvušajiem» Rietumiem. Un LPS darboņus ne mazākā mērā nemulsina tas, ka kompetenču izglītības saturu vairākus gadus ir izstrādājuši šīs jomas vadošie eksperti.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) otrdien valdības aicināja atbildīgās ministrijas "nopietni apsvērt" atsevišķu pakalpojumu sniedzējiem noteikt obligātu vakcināciju pret Covid-19.

Sēdes laikā Kariņš pauda bažas par Covid-19 Indijas celma izplatību Latvijā, kā arī par vakcinācijas tempa mazināšanos un to, ka Latvijā pirmo vakcīnu pret Covid-19 saņēmuši vien 40% senioru, proti, vecumā grupā no 60 gadiem. "Ja šie cilvēki nebūs pasargāti, tad agrāk vai vēlāk augs hospitalizēto skaits un nāves gadījumu skaits," bažījās premjers.

Viņš aicināja Veselības ministriju, Tieslietu ministriju un Operatīvās vadības grupu "nopietni apsvērt" iespēju, vai atsevišķu pakalpojumu sniedzējiem nevajadzētu paredzēt obligātu vakcināciju pret Covid-19.

"Mēs atgādinām, mudinām, informējam par vakcināciju pret Covid-19, bet būtu apspriežamas jomas, kurām varētu prasīt obligātu vakcināciju. Tas nav nekas neparasts, jo atsevišķos gadījumos šādas prasības pastāv," pauda Kariņš, atsaucoties uz savu agrāko pieredzi, kad vēloties piedalīties dzemdībās, drošības apsvērumu dēļ viņam nācies veikt plaušu rentgenu. Viņš uzsvēra, ka līdzīgi arī tagad nevakcinēts cilvēks apdraud sabiedrību.