Akcīzes nodoklim jāatrod optimālās likmes, neveicinot ātru pierašanu pie zemām likmēm un neveicinot kontrabandu pie augstām, pirmdien pētījuma "Akcīzes nodokļa politika Baltijas valstīs: alkoholiskie dzērieni, bezalkoholiskie dzērieni un tabakas izstrādājumi" prezentācijā sacīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējīga biznesa centra vadītājs, Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) asociētais pētnieks Arnis Sauka.

Viņš uzsvēra, ka, nosakot akcīzes nodokļa likmes, ir jāatrod līdzsvars starp ekonomiskiem aspektiem un cilvēku veselību.

"Ja likme ir pārāk zema, cenu pieaugums ir salīdzinoši neliels un patērētāji diezgan ātri pielāgojas šīm cenām, tāpēc šādas likmes nedod stimulu patērētājiem pāriet uz neapliekamiem aizvietotājiem. Savukārt pārāk augstu akcīzes nodokļu likmju noteikšana rada priekšnoteikumus kontrabandas pieaugumam," stāstīja Sauka.

Vienlaikus, lai novērstu stimulus iegādāties akcīzes preces kaimiņvalstīs, pēc Saukas teiktā, būtu ieteicams koordinēt un saskaņot akcīzes nodokļu likmes Baltijas valstu starpā. Akcīzes nodokļa palielināšana un līdz ar to arī produkta cenas pieaugums stimulē patērētājus iesaistīties pārrobežu tirdzniecībā, iegādāties preci nelegālajā tirgū vai pāriet uz lētākiem aizvietotājiem.

Līdz ar pirmā sniega uzsnigšanu un Ziemassvētku tuvošanos uzvaras gājienu piedzīvo karstie ziemas dzērieni – karstvīns, dažādi silto sulu dzērieni un kokteiļi, kā arī alus, kura garšas buķete liek domāt nevis par svelmīgu vasaras dienu, bet sniegotu ziemu.

Lai gan karstvīna dzeršanas tradīcijas pirmsākumi meklējami Vācijā, arī pie mums tā pēdējo gadu laikā sākusi iesakņoties. Teju katrā bārā, kafejnīcā vai restorānā ziemas mēnešos iespējams tikt pie kūpoša karstā dzēriena, jo bārmeņi aizvien izdomā jaunas receptes, kas ļauj apmeklētājiem izbaudīt jaunas garšas nianses. Arī ražotāji nesēž, rokas klēpī salikuši. Latvijā tiek darināts gan karstvīns, gan alus, kas īpaši piestāv ziemas sezonai. Veikalu plauktos atrodami arī vairāki bezalkoholiskie silto sulu dzērienu veidi. DB aptaujātie kafejnīcu pārstāvji atzīst, ka karsto dzērienu pieprasījuma palielinājums ir cieši saistīts ar pirmā sniega parādīšanos un, protams, gaidāmajiem ziemas saulgriežiem. Savukārt ražotājiem sezonālā produkta piedāvāšana ļauj palielināt apgrozījumu un nopelnīt arī laikā, kad pircējiem kāre pēc aukstajiem atspirdzinošajiem dzērieniem ir krietni samazinājusies.

Konditorejas un uzkodu ražotājs Orkla Confectionery & Snacks Latvija 2017. gada maijā Ādažu Čipsi ražotnē saražojis par 19% vairāk produkcijas nekā 2016. gada maijā, sasniedzot 598 tonnas. Tas ir lielākais čipsu un sāļo uzkodu ražošanas apjoms mēnesī kopš ražotnes dibināšanas 1979.gadā.

Šāds ražošanas apjoma pieaugums galvenokārt ir saistīts ar sāļo uzkodu un kartupeļu čipsu pieprasījuma pieaugumu Latvijā un eksporta tirgos, kā arī veiktajām investīcijām tehnoloģiskajos uzlabojumos.

Orkla Confectionery & Snacks Latvija ir lielākais kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu ražotājs Latvijā. Uzņēmuma produkcija ar zīmolu Taffel tiek eksportēta uz Baltijas valstīm, Skandināviju, ASV, Krieviju, Lielbritāniju, Gruziju, Kazahstānu un Azerbaidžānu.

2016. gadā Orkla Confectionery & Snacks Latvija ieguldīja Ādažu Čipsi ražošanas procesos, investējot 320 000 eiro kartupeļu pirmapstrādes līnijā un 60 000 eiro čipsu ražošanā, lai uzsāktu jauna veida vafeļčipsu izgatavošanu un virzīšanu tirgū.

Lai ierobežotu alkohola patēriņu jauniešu vidū, plānots noteikt, ka alkohola pircējiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem būs pārdevējam jāuzrāda personu apliecinošs dokuments, turklāt veikalos alkoholiskie dzērieni būs jāizvieto atseviškā tirdzniecības zonā.

Savukārt, lai ierobežotu alkohola tirdzniecību nakts laikā, likums precizēts, nosakot, ka alkoholu no pulksten 22 līdz 8 iespējams pārdot tikai tādās mazumtirdzniecības vietās, kurās alkoholiskie dzērieni tiek realizēti tikai izlejamā veidā un tiek nodrošināta to patērēšana uz vietas, kā arī beznodokļu tirdzniecības veikalos. Līdz šim vairāki tirgotāji izmantoja likuma neprecizitāti, pēc pulksten 22 izvietojot tirdzniecības zālē nelielu galdiņu un pasniedzot sevi kā iestādījumu, kur iespējams alkoholu patērēt uz vietas, skaidroja deputāts Aleksejs Loskutovs (Vienotība). «Domāju, ka katrs no jums zina vismaz vienu otru tādu veikaliņu, kur nakts laikā tirgo alkoholu, nevis izlejot un nodrošinot iespēju patērēt uz vietas, bet noskrūvējot vāciņu un pārdodot alkoholu līdzi nešanai,» viņš sacīja, aicinot samazināt alkohola pieejamību nakts laikā.

Izejvielu cenu kāpums pasaules preču biržās un valsts iekšējā patēriņa aktivizēšanās pērn veicināja dzīves dārdzības pieaugumu. Pērn dzīve Latvijā kļuvusi par četriem procentiem dārgāka, liecina centrālās statistikas pārvaldes dati. 2010. gadā Latvija piedzīvoja deflāciju, cenām samazinoties par 1,1%.

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pieaugumu 2011.gadā bija pārtikai, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, kā arī ar mājokli un transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Pārtikas preces un bezalkoholiskie dzērieni sadārdzinājās vidēji par 4,7%. Visvairāk cenas pieauga pienam, sieram un olām (+10,8%), gaļai un gaļas izstrādājumiem (+5,4%), tējai un kafijai (+24,2%), augu eļļai un taukiem (+10,5%), cukuram (+32,5%), pārtikas sālim (+18,3%) un gāzētajiem dzērieniem (+12,9%).

Nozīmīgākie cenu kritumi gada laikā bija vērojami dārzeņiem (-25,8%), kartupeļiem (-20,6%) un augļiem (-8,1%). Cenas samazinājās arī atsevišķiem maizes veidiem un griķiem. Alkoholiskie dzērieni gada laikā sadārdzinājās vidēji par 3,6%, tai skaitā stiprie alkoholiskie dzērieni - par 3,7%, vīni – par 2,4%, alus – par 4,0%. Cenu kāpumu stiprajiem dzērieniem, kā arī tabakas izstrādājumiem (+11,4%) ietekmēja akcīzes nodokļa pieaugums gada vidū.

Ukrainas lauksaimniecības biznesu karadarbība teju nav skārusi, līdz ar to agrārais sektors ir joma, kas Ukrainu izvilks no pašreizējām grūtībām, atzina Ukrainas agrārās politikas un pārtikas ministrs Aleksejs Pavlenko.

Vienlaikus viņš norādīja, ka pērn Ukraina piedzīvojusi 31% kritumu lauksaimniecības preču apgrozījumā ar Krieviju, tomēr situāciju glābusi laicīga pārorientēšanās uz citiem tirgiem, tostarp Eiropas Savienībā.

«Doņeckā, Luhanskā un okupētajā Krimā esam zaudējuši 1,5 miljonus tonnu graudaugu, tomēr uz kopējā fona tas ir tikai 3% zaudējums. Reģionos, kur karadarbības nav bijis, viss ir kārtībā. Lielākā problēma ir piesardzīgā banku attieksme pret kreditēšanu, uz zemniekiem tas atspēlēsies tā, ka nebūs naudas mēslojumam, pirks lētākas sēklas, kas rudenī varētu ietekmēt ražību. Turklāt samazināti izdevumi pensijām, pabalstiem, un visi saprot, ka šis Ukrainai nebūs vienkāršs gads. Tomēr valdībai ir pilnīgi skaidrs, ka tieši lauksaimniecības sektors kā lokomotīve izvilks valsti no pašreizējām grūtībām,» sacīja ministrs.

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieauga par 2,2%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2021.gada jūliju - patēriņa cenas palielinājās par 21,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 10,8%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022.gada jūlijā, salīdzinot ar 2021.gada jūliju, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 24,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija sieram un biezpienam (par 33,7%), piena produktiem (par 39,3%), pienam (par 36,6%) un jogurtam (par 29,9%). Dārgāka bija maize (par 28,3%), konditorejas izstrādājumi (par 20,6%), milti un citi graudaugi (par 56,8%), makaronu izstrādājumi (par 35,5%), rīsi (par 30,9%).

Valsts ilgstoši kavē visu darbu izmaksu veikšanu Ķekavas apvedceļa būvniekam.

Pagājušā mēneša vidū – 13. oktobrī – ar gana vērienīgu pasākumu, tostarp ierasto lentīšu griešanu, tika atklāts jaunais Ķekavas apvedceļš, kas ir padarījis ērtāku un ātrāku pārvietošanos ne tikai tiem autovadītājiem, kuri mēro ceļu virzienā no Rīgas uz Bausku, bet arī Ķekavas iedzīvotājiem, kuriem tādēļ tiek noņemts salīdzinoši intensīvās autosatiksmes slogs tieši caur Ķekavas centru, tādējādi mazinot gan troksni, gan arī gaisa piesārņojumu.

Ķekavas apvedceļa būvniecība tika īstenota kā Baltijā pirmais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu infrastruktūras būvniecībā, ko no vienas puses īstenoja Latvijas valsts VISA “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) personā (publiskais partneris) un AS “Kekava ABT”, kuru 80% apmērā pārstāv Luksemburgā reģistrētais infrastruktūras fonds “TIIC 2 S.C.A. SICAR. PPP” no otras puses kā privātais partneris. Līgums par darbu veikšanu tika noslēgts 2021. gada 16. jūlijā, sākotnējā līguma kopsumma bija 122,14 miljoni eiro. Būvnieki apjomīgo pasūtījumu ne tikai izpildīja nolīgtajā laikā, bet visa būvniecības procesa ietvaros ietaupīja 15 miljonus eiro.

Lai apdzēstu jaunāko koronavīrusa ugunsgrēku, Latvija un citas Eiropas valstis atkal ir spiestas ierobežot nozares, kas ir atkarīgas no cilvēku spējas satikties un runāt vienam ar otru klātienē.

Tāpēc ir neizbēgama ekonomiskās aktivitātes samazināšanās 4. ceturksnī. Patēriņa cenās šie notikumi daļēji atspoguļojas jau šobrīd, jo pasaules tirgi jau ņem vērā pandēmijas otrā viļņa efektus. Paralēli turpinās arī pavasarī notikušās straujās ekonomikas "atdzišanas" ietekme uz Latvijas darba tirgu un atsevišķu nozaru uzņēmumu cenu politiku.

Tāpēc oktobris bija jau otrais mēnesis, kad cenu līmenis saglabājās nemainīgs attiecībā pret iepriekšējo periodu. Parasti cenas oktobrī aug diezgan strauji, jo šajā laikā mēdz sadārdzināties apģērbs, kā arī pārtika un bezalkoholiskie dzērieni. Pēdējos desmit gados pārtika oktobrī caurmērā sadārdzinājās par 0,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, bet apģērbs un apavi - pat par 1,7%. Pēdējie kļuva dārgāki arī šogad (+3,1%), bet pārtika šī gada oktobrī kļuva par 0,1% lētāka. Transports mēneša griezumā kļuva par 1,1% lētāks, bet mājokļa uzturēšana - par 0,3%. Tāpēc deflācija gada griezumā padziļinājās līdz 0,7%. Produktu grupu datos nav redzami nozīmīgi īslaicīgi efekti, kas varētu izzust novembrī un decembrī, tāpēc deflācija varētu vēl padziļināties.

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (ESFA) laidusi klajā pētījumu par pesticīdu atliekvielām Eiropā nopērkamajos pārtikas produktos. Pētījums parāda, ka pesticīdu atliekvielas konstatējamas gandrīz pusē – 45% no produktiem, kuri tika pārbaudīti.

Latvijā pētījuma ietvaros analizēti 249 nopērkamās pārtikas paraugi, 53% no tiem – vietējā pārtika, 41.8% ES ražotā pārtika, un 5,2% no trešajām valstīm importētā. Latvijā pesticīdu atliekvielas ESFA noteiktās pieļaujamās normas robežās atklātas ābolu paraugos, galviņkāpostos, puravos, zemenēs, auzās, rudzos. Pārsniegta pieļaujamā pesticīdu norma atklāta atsevišķos pārbaudītajo ābolu paraugos. Pesticīdu atliekvielas neuzrādījās Latvijā pārbaudītājos salātos, govs pienā un cūkgaļā.

Lai arī ESFA uzskata, ka šie atliekvielu apjomi ir droši, Eiropas Vides birojs paziņojis, ka tomēr šie rezultāti ir satraucoši, jo netika pārbaudīta ietekme, kuru rada vairāk kā viena pesticīda atliekvielas. Šādas vairāku pesticīdu atliekvielas tika atrastas 27.3% pārbaudītās pārtikas. ESFA uzskata, ka vienas pesticīdu atliekvielas klātbūtne pārtikas produktā visdrīzāk neradīs nopietnu kaitējumu patērētāju veselībai, tomēr vairāku atliekvielu “kokteiļefekta” ietekme nav pārbaudīta.

Dzērienu ražotājs Latvijā “Cido Grupa” izziņojusi ilgstpējības stratēģiju ar ambicioziem mērķiem, un turpmākajos trīs gados plāno investēt vairāk nekā 6 miljonus eiro to realizēšanā un attīstībā.

Investīcijas tiks virzītas dabai draudzīgāku iepakojumu ieviešanā, atjaunīgās enerģijas ieguvē un izmantošanā, ūdens patēriņa samazināšanā ražošanas procesā, veselīgāku produktu izveidē, kā arī tiks atbalstītas sabiedrībai nozīmīgas iniciatīvas.

“Mums ir būtiski ne tikai ieņemt tirgus līderpozīciju savā nozarē, bet arī uzņemties vadību ilgtspējīgu risinājumu ieviešanā. Uzņēmuma ilgtermiņa stratēģijā esam izvirzījuši patiesi ambiciozus ilgtspējas mērķus – ievērojami samazinot ietekmi uz vidi un veicinot iedzīvotāju labbūtību jau nākamo trīs gadu laikā. Tam paredzētas apjomīgas investīcijas gan ražošanas procesu pilnveidošanā un resursu pārorientēšanā, gan ilgtspējīgu produktu izstrādāšanā, paplašinot veselīgāku alternatīvu produktu un ilgtspējīgāku iepakojumu klāstu, kā arī turpinot aktīvi darboties, lai veicinātu patērētājus dzīvot aktīvāku un ilgtspējīgāku dzīvesveidu,” uzsver “Cido Grupa” valdes loceklis Marijus Valdas Kirstukas.

Latvijā vadošais dzērienu ražotājs "Cido Grupa" ir pārtraucis produkcijas eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju. Uzņēmuma ikgadējais eksporta apjoms uz šīm valstīm sasniedz vairāk nekā 1 miljonu eiro jeb desmito daļu no kopējā eksporta apjoma, informē uzņēmums.

"Latvijas uzņēmumi, kas atbalsta demokrātiskas pamatvērtības un biznesa principus, patlaban sniedz ieguldījumu Ukrainas atbalstam un piemēro sankcijas Krievijai un Baltkrievijai. Nozīmīgs ir ne tikai finansiāls atbalsts Ukrainai, bet arī atteikšanās darboties Krievijas tirgū, pārtraucot eksportu un produktu ražošanu šajā tirgū," norāda "Cido Grupa" valdes loceklis Marijus Valdas Kirstukas.

M.V.Kirstukas uzsver, ka šajā situācijā ir ļoti būtiski, ka uzņēmumi rīkojas vienoti un ar savām darbībām pierāda, ka biznesa ētika un sociālā atbildība nav tikai skaļi saukļi, bet reāla rīcība.

Šajā situācijā, kad Ukrainā notiek aktīva karadarbība, "Cido Grupa" prioritāte ir palīdzēt Latvijas organizācijām, kas atbalsta bēgļu uzņemšanu, izmitināšanu un nodarbināšanu, kā arī palīdzēt iedzīvotājiem, kas palikuši Ukrainā, norāda uzņēmums.

Somijā izgudrotās spēles Angry Birds zīmols patlban tiek izmantots gan mīksto rotaļlietu, gan T-kreklu pārdošanā, un nav brīnums, ka tas ir pasaulē straujāk augošais franšīzes produkts. Angry Birds vārdu gana veiksmīgi izmanto arī pašmāju ražotājs - somiem piederošais Cēsu alus. Db.lv viesojās Vidzemes pilsētā Cēsīs, lai aplūkotu, kā top šis dzēriens.

Pasaules mērogā atpzīstamās spēles Angry Birds zīmola izmantošanu Cēsu alus pārstāvji uzskata par veiksmīgu - uzņēmuma skārdeņu segmentā pērn Angry Birds aizņēma 20% lielu īpatsvaru, kā arī bija viens no TOP3 jaunumiem bezalkoholisko dzērienu tirgū, Db.lv stāstīja Agita Baltvārde, Cēsu alus pārstāve.

Cēsu alus ceļš pie šī zīmola dzērienu pārdošanas saistāms ar Angry Birds izclesmes valsti - Somiju. Tā ir arī Cēsu alus mātes kompānijas - Olvi valsts. «Olvi grupai iegādājoties Angry Birds zīmola franšīzi, Cēsu alus ieguva tiesības šo dzērienu gan ražot, gan pildīt Latvijā – Cēsu alus darītavā esošajā skārdeņu līnijā,» stāsta uzņēmuma pārstāve A. Baltbāre. Viņa norāda, ka Cēsīs tiek ražoti Angry Birds dzērieni, kas tirgoti tiek arī citur Baltijā.

«Cēsu alus» laidis klajā jaunu tumšā alus šķirni «Cēsu Premium Bohemian». Kopējās investīcijas «Cēsu Premium» zīmola paplašināšanā un jaunas alus šķirnes izveidē sastāda apmēram 75 000 eiro, informē AS «Cēsu alus» Komunikāciju vadītāja Agita Kārkliņa.

«Atbalstot alus pasaules daudzveidību un attīstot Latvijas alus kultūru, «Cēsu alus» nepārtraukti domā par inovācijām produktu attīstībā un jaunu alus šķirņu radīšanu,« saka Eva Sietiņsone, AS «Cēsu alus» valdes priekšsēdētāja.

Viņa atzīmē, ka Latvijā pieaug tumšā alus popularitāte un līdzīga tendence ir vērojama arī Baltijas valstīs, īpaši Lietuvā, kur tumšā alus tirgus ir gandrīz divas reizes lielāks kā Latvijā. »Mēs redzam potenciālu tumšā alus tirgus attīstībai un šogad esam ieguldījuši sava vadošā alus zīmola «Cēsu Premium» attīstībā, alus baudītājiem piedāvājot jaunu tumšā alus šķirni - «Cēsu Premium Bohemian».»

«Cēsu Premium Bohemian» ir samtains, tumšs un viegls alus, karamelizētais iesals piedod alum greznu sarkankoka krāsu un patīkami saldenu garšu.

Dažādos veikalos pirms Ziemassvētkiem pirktāko preču vidū Latvijā ir logos iekarināmas dekoratīvās lampiņas, spilveni, mandarīni un piparkūkas, kā arī Bībele un dažādas enciklopēdijas, noskaidrots Latvijas Tirgotāju asociācijas biedru aptaujā.

Veikalā Jysk pirktāko preču sarakstā atrodas ne vien logos iekarināmas dekoratīvās lampiņas, bet arī segas, spilveni un dažāda veida sveces. Grāmatu nams Valters un Rapa kā pirms Ziemassvētkiem visvairāk pirktās preces nosaucis Bībeles jauno izdevumu un dažāda veida enciklopēdijas lieliem un maziem. Narvesen pirktākās preces ir «Take away» kafija un ātrie uzkodu komplekti ar kafiju, kā arī apsveikumu kartiņas, piparkūkas, kalendāri, gada grāmatas, šampanietis, Laimas saldumi, suvenīri ar Jaunā gada simboliku. Veikalos LaTS visvairāk pirktas piparkūkas, karstvīns, gaļas un zivju produkcija, Mego veikalos – mandarīni, suvenīri, trauki, paciņās fasēti saldumi, Elvi – saldēta zivju produkcija, sniega lāpstas, ragaviņas, suvenīri, ietinamais papīrs, piparkūkas un piparkūku mīkla, Aibe - pelēkie zirņi, konservētie zaļie zirnīši, konservēta kukurūza, gaļas produkti, vārītās un kūpinātās desas, saldumi, cepumi, šokolādes konfektes un dažāda stipruma alkoholiskie dzērieni, dzirkstošie vīni, karstvīns un bezalkoholiskie

Patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijā pieauga par 2,4%, bet gada laikā - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2021.gada jūniju - patēriņa cenas palielinājās par 19,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūnijā pieaudzis par 9,2%.

Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām 2022.gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam apģērbam un apaviem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 3%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu mēneša laikā attiecīgajā grupā bija kafijai (+8,3%), galvenokārt noslēdzoties akcijām. Akciju noslēgumu rezultātā dārgāka bija žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+4,2%), maize (+2,2%), saldējums (+5,7%), mājputnu gaļa (+2,1%), jogurts (+5,1%). Cenu kāpums bija konditorejas izstrādājumiem (+5%), šokolādei (+5,7%), miltiem un citiem graudaugiem (+4,2%), kā arī saldumiem (+10,1%).

Latvijas mājsaimniecības pārtikas un bezalkoholisko dzērienu iegādei pērn tērējušas 17,8% no kopējiem izdevumiem, kas ir augstāks līmenis nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" pirmdien publicētie dati par 27 bloka dalībvalstīm.

Visvairāk pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem pagājušajā gadā tērējušas mājsaimniecības Rumānijā (27,8% no kopējiem izdevumiem), tai seko Lietuva (20,9%), Igaunija (19,6%), Bulgārija (19,1%), Horvātija (18,8%), Ungārija (18,1%) un Latvija. Savukārt vismazākā izdevumu daļu šo produktu iegādei 2018.gadā bijusi mājsaimniecībām Lielbritānijā (7,8%), Īrijā (8,7%), Luksemburgā (9,1%), Austrijā (9,7%) un Vācijā (10,8%).

ES vidēji mājsaimniecības pārtikas un bezalkoholisko dzērienu iegādei tērējušas 12,1% no saviem kopējiem izdevumiem. "Eurostat" norāda, ka pārtikas produkti un bezalkoholiskie dzērieni ir trešā nozīmīgākā mājsaimniecību izdevumu kategorija pēc tēriņiem mājokļu uzturēšanai, ūdensapgādei, elektroenerģijas, gāzes un citu kurināmo iegādei, kas veido 24% no kopējiem izdevumiem, un tēriņiem transportam, kas sasniedz 13,2% no mājsaimniecību izdevumiem.

Rīgā Kārļa Ulmaņa gatvē izveidota līdz šim lielākā cash&carry (maksā un ņem) formāta tirdzniecības vieta Latvijā – Orange Cash&Carry.

Veikala radīšanā vairumtirdzniecības kompānija SIA RSKORPIONS līdz šim investējusi divus miljonus eiro.

Orange Cash&Carry precīzi atbilstot ASV dzimušajam vairumtirdzniecības formātam cash&carry, kas ir noliktavas tipa veikals – bāze, kur preces fasētas lielos iepakojumos un norēķinus iespējams veikt turpat uz vietas skaidrā naudā. Veikala kopējā platība ir ap pieciem tūkstošiem kvadrātmetru. Veikala izveides investīcijas sasniegušas divus miljonus eiro, taču tirdzniecības vietas pilnveidošanā plānots ieguldīt vēl ap 400 tūkstošiem eiro. Šobrīd veikalā pieejama iepakotā pārtika, alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni, saldētās un atdzesētās fasētās preces, dažādas sadzīves preces un dzīvnieku pārtika. Tuvākajā nākotnē preču klāstu plānots papildināt ar augļiem un dārzeņiem, svaigu gaļu un zivīm, kā arī tabakas izstrādājumiem.

Orange Cash&Carry (Rīgā, Kārļa Ulmaņa gatvē 140) ir līdz šim lielākā maksā un ņem formāta tirdzniecības vieta Latvijā, kur vienuviet pieejams plašs pārtikas produktu un citu preču sortiments par vairumtirdzniecības cenām, turklāt ar iespēju uzņēmumiem maksāt uz vietas skaidrā naudā.

Orange Cash&Carry precīzi atbilst ASV dzimušajam vairumtirdzniecības formātam cash&carry, kas ir noliktavas tipa veikals – bāze, kur preces fasētas lielos iepakojumos, un norēķinus iespējams veikt turpat uz vietas skaidrā naudā vai arī ar bankas norēķinu karti, uzreiz saņemot visus uzņēmumam nepieciešamos grāmatvedības dokumentus.

Pārtikas produkti un citas preces par vairumtirdzniecības cenām, kas citādi būtu pieejamas norēķinoties ar pēcapmaksu, uzņēmumam uzkavējoties debitora statusā, tagad ir pieejamas, izmantojot skaidru naudu. Nav jārēķinās ne ar piegāžu grafikiem, ne apjoma ierobežojumiem. Ierodoties pēc precēm pašam, ir iespēja operatīvi tās izvēlies un norēķinies tūlīt! Tas tiešām ir ērtāk un izdevīgāk. Turklāt pārsteigts jutīsieties ne tikai jūs, bet arī grāmatvede – par šāda risinājuma izdevīgumu!

Līdz ar strauji augošo pieprasījumu pēc pārtikas un saimniecības preču iegādes attālināti, palielinājies arī jaunu tirgus spēlētāju skaits - šajā segmentā ienācis arī pārtikas preču interneta veikals Partikasprodukti.lv, informē tā dibinātāji Kaspars un Kristers Gulbji.

"Ideja par pārtikas un saimniecības preču e-veikalu ar piegādi un mājām un birojiem radās, sekojot tirgus aizvien augušajam pieprasījumam un liekot lietā mūsu ilggadējo pieredzi pārtikas nozarē. Tā kā abi ar mūsdienu tehnoloģijām esam uz "tu", šis šķita tikai loģisks solis. Aktīvi strādājam pie tā, lai ik nedēļu papildinātu un paplašinātu Partikasprodukti.lv preču sortimentu, turklāt uz citu līdzīgu e-veikalu fona atšķiramies ar zemāku minimālā groza summu, piegādes ātrumu, kā arī ar iespēju izveidot savu iepirkumu sarakstu un iepirkties, izmantojot viedtālruni. Ticam, ka arī pašreizējās konkurences apstākļos tirgū aizvien ir vieta jauniem spēlētājiem," komentē uzņēmēji.

Turpinot tēmu par dzimumu kā biznesa vidi ietekmējošu faktoru, skaidrojām, vai dzimums ietekmē algas lielumu. Tā kā atalgojums ir konfidenciāls jautājums, par to runā reti un bieži vien gadu garumā netiek pamanīta vai apzināti tiek ignorēta bīstama tendence – dziemžēl sieviešu darbam tiek piešķirta zemāka vērtība, nekā vīriešu darbam. Rezultātā sievietes saņem mazāku atalgojumu nekā vīrietis.

Tas ir biznesa vides skelets skapī jeb birojā, par ko izvairāmies runāt, bet statistika nepārprotami liecina - šobrīd Latvijā sieviešu alga ir par vidēji 17% zemāka nekā vīriešiem. No vienas puses tas saistīts ar faktu, ka sievietes vairāk nodarbinātas zemāk atalgotās nozarēs un ieņem zemākus amatus, bet no otras puses – vēl joprojām atalgojuma līmeni ietekmē arī stereotipi par vīrieti kā galveno pelnītāju, ģimenes galvu, kuram pienākas lielāks atalgojums un līdz ar to par līdzvērtīgas nozīmes darbu vīrietis saņem lielāku algu nekā kolēģe - sieviete.

Rezultātā sieviete labprātīgi divus mēnešus gadā faktiski strādā bez atalgojuma, ja salīdzinām viņas ienākumus ar vīrieša algu. Vienkāršojot situāciju, varētu teikt, ka daļa vainas jāuzņemas pašām sievietēm, jo viņas izvēlējušās zemāk apmaksātas profesijas, turas pie darbavietas, kur netiek novērtētas un necīnās par tiesībām saņemt adekvātu atalgojumu par padarīto. Tomēr būtiski apzināties, ka ieguvēju šajā situācijā nav, bet zaudētāji ir visas iesaistītās puses – gan pati darbiniece un viņas ģimene, gan darba devējs, uzņēmums un tā peļņas rādītāji, gan arī ekonomika kopumā.

Latvijā ir spēcīgas lauksaimniecības tradīcijas, un pārtikas un lauksaimniecības produkti arī šodien ir viena no galvenajām Latvijas eksporta preču grupām.

Nākotnē pasaulei būs jāpabaro arvien vairāk iedzīvotāju – par pieprasījuma trūkumu diez vai varēs sūdzēties. Šodien mēs katrs kā patērētājs, iegādājoties vietējos produktus, varam balstīt mūsu ekonomiku un veicināt lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozares potenciāla īstenošanu.

Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozīme ekonomikā

Lauksaimniecība un pārtikas un dzērienu ražošana Latvijas ekonomikā ieņem daudz būtiskāku lomu nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Šīs nozares kopā veido aptuveni 4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Tās ir arī atbildīgas par aptuveni tādu pašu daļu no VID administrētajiem kopbudžeta ieņēmumiem, kas absolūtā izteiksmē ir ap 400 miljonu eiro. Darba tirgū ar pārtikas ražošanu saistīto nozaru loma ir lielāka – tajās nodarbināti 70 000 iedzīvotāju jeb 7,7% no visiem strādājošajiem. Vēl svarīgākas šīs nozares ir eksportā, jo lauksaimniecības un pārtikas produkti ir viena no Latvijas galvenajām eksporta preču grupām – vairāk nekā sestā daļa no kopējā preču eksporta jeb vairāk nekā divi miljardi eiro, kas ieplūst Latvijas ekonomikas asinsritē.

Pandēmija Eiropā nav smādējusi turpmākam mājokļu cenu pieaugumam. Proti, šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada, mājokļu cena eirozonā kopumā palielinājusies par 5%, liecina Eurostat dati.

Savukārt, salīdzinājumā ar pirmo ceturksni, mājokļu cena ir augusi par 1,7%.

Eirozona un Eiropas Savienība, protams, nav diez ko viendabīgs veidojums. Tādējādi ir valstis, kur cenas augušas straujāk vai pat ir sarukušas. Piemēram, Vācija gada laikā mājokļu cenas pieaugušas par 6,6% un Francijā – par 5,5%. Savukārt Latvijā šis pieaugums bijis mazāk straujš – 1,6% apmērā. Turklāt ceturkšņa skatījumā tās pat te ir planējušas par 2,3% zemāk.

Avots: Eurostat

Eurostat dati arī liecina, ka kopš 2010. gada reģionā mājokļu cena kopumā palēkusies par ceturto daļu. Savukārt īres maksas šajā periodā augušas par 14,2%. Vidējā temperatūra reģionā gan bieži vien neko daudz patiesībā nepasaka. Arī, piemēram, slimnīcā tā mēdz būt normas robežā, lai gan vairākus pavairāk atdzisušos tur kompensē tādi, kam ir pamatīgs drudzis.

Saskaņā ar Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat datiem pērn lielākais ārējās tirdzniecības pārpalikums ar Krieviju no visām 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm bija Latvijai un Slovēnijai, savukārt Centrālād Statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka Latvijas ārējās tirdzniecības bilance ar Krieviju ir bijusi negatīva. Atšķirības datos saistāmas ar t.s. netiešo tirdzniecību, skaidro CSB.

Saskaņā ar Eurostat datiem Latvijas ārējās tirdzniecības pārpalikums ar Krieviju veidoja 0,7 miljardus eiro, bet Slovēnijas – 0,6 miljardus eiro. CSP dati, savukārt, rāda, ka 2011. gadā ārējās tirdzniecības deficīts bija 35 milj. eiro (eksports 903 milj. eiro un imports 938 milj. eiro).

Atšķirības datos veido t.s. netiešā tirdzniecība. Netiešā tirdzniecība attiecas gan uz eksportu, gan uz importu. Uz netiešo tirdzniecību importa gadījumā attiecina darījumus, kad preces šķērso ES kādas dalībvalsts – konkrētajā gadījumā – Latvijas robežu, tad tās muitā, nomaksājot muitas nodokli, tiek deklarētas brīvai apgrozībai un pēc tam tiek nosūtītas uz citu dalībvalsti patēriņam. Eksporta gadījumā muitas formalitātes, nosūtot preces no kādas citas ES dalībvalsts uz trešo valsti, konkrētajā gadījumā – Krieviju, tiek veiktas uz ES ārējās robežas – Latvijā, skaidrots CSP mājas lapā.

Statistikas dati ir izziņas avots valsts amatpersonām un uzņēmējiem lēmumu pieņemšanā, tomēr svarīgākais ir pareiza šo datu izpratne; bez uzlabojumiem neiztikt

Tāds ir ES statistikas biroja Eurostat un Centrālās statistikas pārvaldes sadarbībā ar Dienas Biznesa rīkotā foruma «Statistika zināšanu sabiedrībai» darba rezultāts. Lai arī statistikas dati ir sava veida konkrētā brīža fotogrāfija, kura var patikt vai nepatikt, tomēr «sist» spoguli (statistiku), ka tā nerāda to, ko kādam gribētos redzēt, jau nav izeja no situācijas.

Latvija jau vairāk nekā desmit gadu ir ES dalībvalsts un tieši tāpēc ar Eurostat datiem tiek mērīts, kādi izskatāmies uz kopējā Eiropas fona, kādi esam salīdzinājumā ar tuvākajiem kaimiņiem Lietuvu un Igauniju, kurās jomās esam priekšā un kurās atpaliekam. Protams, statistika parādīs skaitļus, bet izskaidrojumi tiem un secinājumi ir meklējami citur. Tieši tāpēc ir svarīga iegūto skaitļu adekvāta izpratne par notiekošo. Statistikas datus izmanto ne tikai uzņēmējdarbības vajadzībām, bet arī labklājības, veselības aprūpes, sociālās nevienlīdzības jautājumu risināšanai.