Sodam par izvairīšanos no nodokļu nomaksas ir jābūt lielākam nekā ieguvumam no tās. Sodiem ir jābūt tādiem, kas risku neattaisno, ja nepieciešams, tas var būt arī cietumsods. Ēnu ekonomika un korupcija ir kā vēzis, kas saēd sabiedrību, tā rezultātā trūkst naudas izglītībai, veselībai, ceļiem, tam, kas nepieciešams normālai sabiedrības funkcionēšanai, intervijā laikrakstam Diena norāda Swedbank galvenais ekonomists Norvēģijā Haralds Magnuss Andreasens.

Fragments no intervijas

Latvijā daudz tiek runāts par nepieciešamību piesaistīt ārvalstu investīcijas. Kā Latvija var būt interesanta investoriem, kādi ir galvenie priekšnoteikumi, lai ārvalstu uzņēmēji vēlētos investēt Latvijā?

Tūlīt pēc Padomju Savienības sabrukuma, kad Baltijas valstis atguva savu neatkarību, ļoti daudzi ārvalstu uzņēmēji šeit saskatīja biznesa iespējas un vēlējās investēt. Tagad visās trīs Baltijas valstīs ir redzami vieni un tie paši investori, piemēram, banku sektorā un mazumtirdzniecībā, kas šajā reģionā ienāca pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, – Statoil, Rimi, Swedbank un citi. Tad sekoja finanšu krīze un nekustamā īpašuma burbuļa plīšana, kas neveicināja jaunu investīciju pieplūdumu. Tagad no krīzes jūs esat atguvušies un ir vērojama stabila ekonomikas izaugsme, kas atkal var piesaistīt ārvalstu investorus. Galvenais izaicinājums visām trim Baltijas valstīm manā skatījumā ir apturēt emigrāciju – darbaspēka aizplūšanu. Jāpiebilst, ka daudzi strādnieki no Baltijas strādā arī Norvēģijā, īpaši būvniecībā, un veic ļoti labus darbus. Taču jūsu ekonomikai ir svarīgi, lai būtu pieejami jauni, strādīgi darbinieki. Ļoti svarīgi ir izveidot labu izglītības sistēmu, lai ārzemju uzņēmumi zinātu, ka šeit ir pieejams izglītots un gudrs darbaspēks. Jums Rīgā un Pierīgā vēl ir gana daudz vietu, kur var būvēt gan birojus, gan rūpnīcas, kur investori var izvērsties. Taču jābūt darbaspēkam. Baltijas valstīs arī algu līmenis ir daudz pievilcīgāks nekā, piemēram, Skandināvijas valstīs. Protams, konkurēt ar zemām algām nav pašmērķis, taču ārzemju kompānijām, kuras domā par eksportu, tas ir nozīmīgs faktors. Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu investori vairāk orientējās uz vietējo tirgu, bet tagad pārsvarā uz eksportu, kur izmaksas ir svarīga konkurētspējas sastāvdaļa. Taču jāteic, ka pēckrīzes periodā investīciju apjomi ir sarukuši visā eirozonā, ne tikai Baltijā, bet es paredzu, ka jau drīzumā gaidāms to pieaugums.

Krūts vēža prevencijas digitālās platformas "skrinings.lv" mērķis ir gada laikā sasniegt 50 tūkstošus sieviešu Latvijā.

"Skrinings.lv" izstrādātāja medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmuma "Longenesis" tehniskā vadītāja Emīla Sjundjukova skatījumā pirmās nedēļas interese par krūts vēža riska faktoru atpazīšanu esot visai labs rezultāts. Kad platformas lietotāju skaits būs gana liels, ar iegūtajiem rezultātiem plānots iepazīstināt Slimību profilakses un kontroles centru. "Gribam parādīt, ka ir jaunāks veids, kā iesaistīt sievietes klasiskajā krūts vēža skrīningā, paplašinot aptverto populāciju un piedāvājot apmaksātus izmeklējumus arī jaunākām sievietēm augsta riska grupā. Aptverot plašāku sieviešu skaitu arī jaunākā vecumā riska grupās, ļautu atpazīst saslimšanu agrīnākā stadijā un samazināt saslimušo skaitu," teic E. Sjundjukovs.

Neskatoties uz pandēmiju un mūsdienās vēl nepieredzēti krasu ekonomikas kritumu, eksperti joprojām iesaka padomāt par ieguldījumu veikšanu.

Nemaz tik slikta šogad vismaz pagaidām nav bijusi naudas plūdināšana pasaulē populārāko akciju virzienā, kur, piemēram, ASV Standard & Poor's 500 šī tirgus indeksa vērtība kopš pagājušā decembra beigām pieaugusi par 6,5%.

“Bloomberg” apkopojis vairāku ekspertu ieteikumus par to, kur šobrīd būtu vērts ieguldīt visai ievērojamu naudas summu – vismaz miljona ASV dolāru apmērā. Populāri uz pārējo fona šobrīd ir izcelt ieguldījumus atsevišķos nekustamā īpašuma veidos. Piemēram, tiek norādīts, ka, attīstoties tiešsaistes tirdzniecībai, strauji augs pieprasījums pēc noliktavu platībām.

Perspektīvās noliktavas

Piemēram, ASV finanšu uzņēmuma “Cresset” dibinātājs Ēriks Bekers “Bloomberg” atklāj, ka miljonu šobrīd ieguldītu tieši šādā nekustamajā īpašumā. Viņš izceļ, ka par katru jaunu miljardu, ko ieņem e-komercija ir nepieciešami 1,25 miljoni kvadrātpēdu (~116 tūkst m2) papildu šo preču “izplatīšanas telpa”. Viņš norāda - ja e-komercija gadā augs aptuveni par piekto daļu, tas arī nozīmēs, ka nākamajos piecos gados būs nepieciešami 400 miljoni kvadrātpēdu ar papildu reālu platību, kas būs piemērota šādas izaugsmes apkalpošanai.

Latvijas Jūras medicīnas centrā (LJMC) jau no pavasara būs iespējams veikt vēža diagnostiku (neiroendokrīnie audzēji, prostatas audzēji, metastatiskais kaulu vēzis u.c.), izmantojot vienu no mūsdienu precīzākajiem izmeklējumu veidiem – pozitronu emisijas tomogrāfu un datortomogrāfu (PET/CT), liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

LJMC šobrīd uzsācis jauno iekārtu uzstādīšanu topošajā Radioloģijas nodaļā, kas būs viens no mūsdienīgākajiem un inovatīvākajiem ļaundabīgo audzēju diagnostikas un terapijas centriem Austrumeiropā. Kopējā iekārtu vērtība ir 1,4 miljoni eiro. Sadarbībā ar Kodolmedicīnas klīniku ir izveidota arī Radiofarmācijas laboratorija. Tas veicinās onkoloģisko izmeklējumu un ārstniecības pakalpojumu pieejamību Latvijā un tuvākajā reģionā, kā arī ļaus attīstīt valsts un privātā sektora sadarbību medicīnas pakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem.

Jānis Birks, LJMC valdes priekšsēdētājs: «Onkoloģisko saslimšanu skaits diemžēl visā pasaulē un arī Latvijā ir ar pieaugošu tendenci. Pēdējo 10 gadu laikā onkoloģisko slimību terapijā ir sasniegti ievērojami panākumi, tomēr Latvijā mēs pagaidām atpaliekam ne tikai Eiropas līmenī, bet arī Baltijā. Tādēļ LJMC, investējot lielus resursus Radioloģijas nodaļā, nodrošinās Latvijas iedzīvotājiem jaunākās izmeklēšanas metodes, kas ļauj konstatēt pat ļoti niecīga izmēra (~3mm) ļaundabīgos audzējus, slimības recidīva un metastāžu gadījumus.»

Latvijas Jūras medicīnas centrs investēs 1,11 miljonus eiro Radioloģijas nodaļas būvniecībā, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Turpmāko gadu laikā ieguldot vēl papildu līdzekļus dažādu medicīnas iekārtu iegādē un speciālistu apmācībā, centrs uzsāk inovatīvu ļaundabīgo audzēju diagnostikas un terapijas centru Austrumeiropā.

Sadarbībā ar Kodolmedicīnas klīniku ir izveidota arī Baltijas līmenī vienīgā Radiofarmācijas laboratorija.

Projekta mērķis ir veicināt onkoloģisko izmeklējumu un ārstniecības pakalpojumu pieejamību Latvijā, kā arī attīstīt valsts un privātā sektora sadarbību medicīnas pakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem, tādējādi veicinot onkopacientu kvalitatīvas un darbspējīgas dzīves pagarināšanu.

Latvijā ik gadu ļaundabīgi audzēji tiek atklāti aptuveni 11 000 iedzīvotāju, bet aptuveni 6 000 cilvēku ik gadu mirst no onkoloģiskām saslimšanām. Augstās mirstības dēļ Latvija katru gadu zaudē aptuveni par 3,9% vairāk darbspējīgu cilvēku, nekā tas ir vidēji Eiropas Savienībā. Tas liecina par vēža diagnostikas un terapijas pakalpojumu aktualitāti. Līdz ar LJMC projekta īstenošanu Latvijas iedzīvotājiem konkrētas grupas onkoloģiskie izmeklējumi būs finansiāli pieejamāki, kā arī nebūs jāmēro ceļš uz citām Eiropas valstīm.

Kalifornijas štata zvērināto tiesa pirmdien piespriedusi ASV higiēnas un veselības aprūpes preču kompānijai Johnson & Johnson samaksāt 417 miljonus dolāru sievietei, kura apgalvo, ka viņai kompānijas uz talku bāzēto produktu dēļ izveidojies vēzis pēdējā stadijā.

Šī lieta ir viena no vairākiem tūkstošiem prasību pret kompāniju, kurās tā apsūdzēta, ka nav brīdinājusi patērētājus par vēža briesmām, ko rada talks tās produktos.

63 gadus vecā Eva Ečeverija kompāniju iesūdzēja pagājušā gada jūlijā. Viņai izveidojies vēzis pēc Johnson & Johnson uz talka bāzēto sieviešu higiēnas pulveru lietošanas vairāku desmitgažu garumā.

Johnson & Johnson paziņoja, ka spriedumu pārsūdzēs.

«Mēs pārsūdzēsim šīsdienas spriedumu, jo vadāmies pēc zinātnes, kas atbalsta Johnson's Baby Powder drošību,» pavēstīja kompānijas preses pārstāve.

Līdz šim zvērināto tiesas piespriedušas Johnson & Johnson samaksāt kopumā 307 miljonus dolāru līdzīgās lietās par talku kompānijas produktos.

Pasaules Veselības organizācija (PVO) trešdien vainoja četras rūpniecības nozares - tabakas, intensīvi apstrādātu pārtikas produktu, fosiliju degvielas un alkohola rūpniecību, ka tās izraisa 2,7 miljonu cilvēku nāves gadījumus gadā.

Šīs "četras rūpniecības nozares katru dienu nogalina vismaz 7000 cilvēkus mūsu reģionā", paziņoja PVO Eiropas reģiona direktors Hanss Klūge. Šajā reģionā ir ietvertas 53 valstis, ieskaitot Vidusāzijas valstis.

Šo rūpniecības nozaru konsolidācija nedaudzos multinacionālos uzņēmumos "ir ļāvusi tiem iegūt ievērojamu varu pār politisko un juridisko kontekstu, kuros tie darbojas, un radīt šķēršļus sabiedrības interešu noteikumiem, kas varētu ietekmēt to peļņu," paziņoja PVO, publiskojot ziņojumu.

Šo nozaru taktika ietver neaizsargātu cilvēku izmantošanu ar mērķētām mārketinga stratēģijām, patērētāju maldināšanu un nepatiesu apgalvojumu izteikšanu par to produktu labajām īpašībām vai atbilstību vides prasībām.

Ieguldījumu pasaulē bieži vien vērojama situācija, kad amatieri investori par savām spējām pārspēt kopējo tirgus sniegumu ir visai pārliecināti. Patiesībā gan to izdarīt ir grūti, un ne velti tas ilgākā termiņā izdevies vien nelielai daļai finanšu tirgus profesionāļu.

Mazajiem investoriem to ceļā uz daudzmaz veiksmīgu ieguldīšanu bieži vien ceļā stājas emocijas. Šajā ziņā var runāt gan par pārlieku lielām bailēm no zaudējumiem, gan piezagušos neadekvātu pašpārliecinātību.

Pacietība un vēlreiz pacietība

Ne velti pēdējo gadu laikā vērojama tā saucamās pasīvās investēšanas uzvaras gājiens. Tas nozīmē, ka investori labāk naudu lemj ieguldīt kādā fondā, kas tikai kopē kāda tirgus indikatora vērtības izmaiņas. Mazajiem investoriem pretī nākuši paši lielie līdzekļu pārvaldnieki, kuri radījuši daudzus šādus ļoti zemu izmaksu biržā tirgotos fondus. Tas nozīmē, ka investēšana kļūst lētāka un nosacīti vieglāka. Pietiek vien iegādāties kādam biržas indeksam piesaistītu vērtspapīru ("biļeti"), lai, "iekāpjot šādā kopējā vilcienā", veiktu uzreiz sabalansētu ieguldījumu un varētu cerēt tik pie peļņas.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektorei Inārai Pētersonei šodien uzdots jau tuvākajā laikā veikt visu svarīgāko VID struktūrvienību vadītāju un viņu vietnieku rotāciju, žurnālistiem sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Turpmāk šāds rotācijas mehānisms VID struktūrās būs regulārs, un ik pa pieciem gadiem būs jānodrošina vadītāju rotācija.

Reizniece-Ozola norādīja, ka patlaban nevar komentēt, vai šī rotācija tiks veikta arī reģionālajās struktūrvienībās, taču pilnīgi noteikti tā ir jāveic svarīgākajās struktūrās, proti, Finanšu policijas pārvaldē, Muitas policijas pārvaldē, Nodokļu kontroles pārvaldē un Nodokļu parādu piedziņas pārvaldē. Ja Pētersone redzēs nepieciešamību veikt plašākas rotācijas, viņa tās var īstenot, sacīja Reizniece-Ozola.

Viņa sacīja, ka patlaban padziļināta analīze veikta tikai par Finanšu policijas pārvaldi, bet tāda ir jāveic arī par pārējo VID struktūrvienību darbiniekiem. Arī tas šodien ir uzdots Pētersonei.

No 47 Gerkens & Co veikaliem šobrīd ir palikuši vairs tikai četri, arī to dienas ir skaitītas. Uzņēmējs Raimonds Gerkens nolēmis restartēt savu biznesu un tirgoties ar dārgajiem itāļu zīmoliem, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Mani veikali būs lētākie no dārgākajiem, intervijā apgalvo R.Gerkens. Dienas Bizness bija pirmais preses izdevums, kuram viņš sniedza interviju, tas notika 1992. gada aprīlī.

Fragments no intervijas

Jūsu individuālais uzņēmums Gerkens & Co bija pirmais privātuzņēmums, kas reģistrēts Latvijas uzņēmumu reģistrā. Savulaik tas bija viens no plaukstošakajiem uzņēmumiem valstī. Kā Jūs nonācāt pie sava biznesa?

Ja precīzāk, sākotnēji tas bija izveidots ar speciālu Ministru padomes atļauju. Man tolaik bija lielas caursišanas spējas. Ja es varēju pie padomju varas, pie komunistiem atvērt bāru... Tas kā es to dabīju gatavu, lai paliek noslēpums, to es negribu stāstīt. (Smaida.) Esmu bijis viens no pirmajiem kooperatoriem valstī. Problēma bija, ka likums atļāva ne mazāk kā trīs īpašniekus, kas pēc populārās Krilova fabulas nozīmēja, ka vajadzēja, lai būtu gan šķuka, gan ļebeģ, gan rak (līdaka, gulbis un vēzis). Ja es vilku pa labi, tad tie citi vilka pa kreisi. Tā biznesā diemžēl nevar. Visiem vienādi bija 33% daļas, it kā visi bija vienādi priekšnieki. Es cīnījos un meklēju iespēju kā uzņēmumu noreģistrēt tikai uz sevi.

Lai apkarotu arvien pieaugošo baktēriju rezistenci pret mūsdienu antibiotikām, jāierobežo pašreizējo pretmikrobu medikamentu lietošana, un jāizstrādā jauni, ceturtdien pieņemtajos tiesību akta grozījumos norāda EP deputāti.

Balsojumā par uzlabojumiem ES veterinārās medicīnas tiesību aktos EP deputāti iebilst pret dzīvnieku kolektīvu un profilaktisku ārstēšanu ar antibiotikām, un atbalsta pasākumus jaunu medikamentu izstrādei.

«Pasaules veselības organizācija mūs brīdina, ka pasaule ir bīstami tuvu post-antibiotiku laikmetam, kurā antibiotiku rezistence gadā izraisīs vairāk nāves gadījumu nekā vēzis. Ir pēdējais laiks enerģiski pieķerties problēmas saknei,» uzsvēra ziņotāja Fransuā Grosetete (Eiropas Tautas partija (Kristīgie demokrāti) grupa (EPP), Francija).

«Cīņa pret antibiotiku rezistenci ir jāsāk fermās. Mēs vēlamies novērst antibiotiku lietošanu vienīgi profilaksei, ierobežot kolektīvo ārstēšanu, aizliegt veterinārijā lietot antibiotikas, kas ir kritiski svarīgas cilvēku ārstēšanai, un pārtraukt antibiotiku, vakcīnu un psihotropo vielu pārdošanu tiešsaistē. Ar šiem pasākumiem mēs ceram samazināt antibiotiku daudzumu, kas nonāk mūsu patērētāju šķīvjos,» viņa piebilda.

Sankciju apmaiņas un rubļa vērtības krituma sakausējuma bomis smagi iedragājis ekonomikas pakausi ne tikai Latvijā

Tāpat kā nevar ietekmēt saulaino dienu skaitu vai novecošanos, uzņēmēji ir bezspēcīgi pret ģeopolitiskās «gaļasmašīnas» darbību. Lielvaru cīkstiņus starp Krieviju un ES uz savas ādas visvairāk izjutuši uzņēmēji, jo tieši viņiem uz saviem pleciem bija jāiznes politisko teķu ragošanās radītās sekas. Diemžēl par politiskās varas dalīšanu un ietekmes demonstrēšanu nācies norēķināties ražotājiem un eksportētājiem. Latvijas uzņēmēji par to samaksājuši pusmiljardu eiro, bet kopumā ES ienākumi no eksporta uz Krieviju sarukuši par 45,5 miljardiem eiro. Kopš 2014. gada augusta, kad Krievija, atbildot ES par tās ieviestajām ekonomiskajām sankcijām, noteica pilnīgu embargo piena, gaļas un citu pārtikas produktu importam, Latvijas biznesa vidē sērga sāka izplatīties kā vēzis. Tas smagi skāra arī virkni citu nozaru bez šajā sakarā plaši daudzinātā piena nozares kraha vai zivrūpniecības krīzes apogejas. Lai gan kaimiņzemes embargo sarakstā nebija ne tūrisma, ne iekārtu ražotāju, ne arī tekstila izstrādājumu ražošanas, farmācijas, vieglās rūpniecības un daudzu citu jomu, cieta arī tās, jo pēc rubļa krituma Krievijas tirgus faktiski aizvērās. Pirktspējas panīkums Krievijā līdz tādam līmenim, kad mūsu ražotos produktus var atļauties tikai bagātie, nav pat vājš mierinājums. Tomēr nevar neņemt vērā, ka, ievērojami sarūkot krievu valūtas vērtībai, arī mūsu zemē tapušo izstrādājumu realizācija ciestu pamatīgi.

Holdings Repharm ziedos 350 000 eiro limfomas pacientu pozitronu emisijas tomogrāfijas jeb PET/CT diagnostikas izmeklējumiem, informē uzņēmumā.

Programmas ietvaros turpmāko divu gadu laikā ikviens limfomas pacients atbilstoši ārstu norādēm bez maksas varēs veikt PET/CT izmeklējumu, balstoties uz kuru ārsti daudz precīzāk varēs noteikt vēža lokāciju, attīstību un nozīmēt katram pacientam piemērotāko ārstēšanās terapiju.

PET/CT izmeklējums ir pozitronu emisijas tomogrāfija, kas atšķirībā no citām vizuālās diagnostikas metodēm spēj noteikt precīzu audzēja lokāciju, metastāzes un funkcionālo dabu, agresivitātes pakāpi un izplatību ķermenī. Tas 30 % gadījumu ir izšķirīgi precīzas ārstniecības metodes izvēlē. Turklāt pēc PET/CT pielietojuma 30–40 % gadījumu tiek mainīta turpmākā pacientu ārstēšanas taktika, kas kopumā ļauj uzlabot pacienta iespējas uz pilnīgu atveseļošanos. Tāpēc šāds izmeklējums ir vitāli svarīgs, taču, neskatoties uz daudzajām PET/CT izmeklējuma priekšrocībām un ekonomisko efektivitāti, netiek apmaksāts no valsts budžeta. PET/CT metode ir iekļauta starptautiskās ārstēšanas vadlīnijās, un Latvijā jau šobrīd šos izmeklējumus atsevišķi pacienti saņem par savu naudu.

Laikraksts Diena turpina pētīt Baltkrievijas uzņēmējdarbības specifiku, uzmanības centrā izvirzot uzņēmēju Pāvelu Topuzidi.

Raksta pirmajā daļā Diena jau analizēja Baltkrievijas uzņēmējdarbības ciešo saikni ar prezidentu Aleksandru Lukašenko. Tagad vēl vairākas epizodes.

Kā liecina prakse, valsts rīcībā var būt pietiekoši būtiski argumenti, lai miljonāriem neļautu atslābināties un noturētu viņu tonusu. Tabak-Invest gadījumā skaļākie atgadījumi Baltkrievijā saistīti nevis ar Pāvelu Topuzidi, bet gan ar viņa brāli Vitāliju. 2006. gadā tiesībsargājošās iestādes turēja Vitāliju Topuzidi aizdomās par cigarešu kontrabandu, savukārt 2011. gadā Pāvela Topuzida brālis tika aizturēts saistībā ar mudinājumu dot kukuli ierēdņiem.

Lai arī Eiropas Komisijas izstrādātā vīzija lauku attīstībai pēc 2020. gada ir vienkāršota un paredz lielākas pašnoteikšanās tiesības savu mērķu sasniegšanā katrai dalībvalstij, pagaidām nav skaidrs, kā būs iespējams visus priekšlikumus īstenot.

Eiropas Komisija norādījusi, ka jāsamazina atšķirības starp dalībvalstīm, tajā pašā laikā nepasakot, kā to izdarīt. Kā – tas jau nu būtu katras dalībvalsts ziņā. Atbildīgais ministrs uzskata, ka vienlīdzība tiešajos maksājumos jāsasniedz jau 2021. gadā, bet, spriežot pēc nesen notikušās konferences Lauksaimniecības politika pēc 2020. gada, var secināt, ka tas nenotiks tik drīz. Proti, jau tagad redzams, ka 2020. gadā plānotais vidējo tiešmaksājumu līmenis 196 eiro/ha netiks sasniegts, jo pieaugusi apsaimniekojamā zemes platība un līdz ar to maksājums saruks līdz 182 eiro/ ha. Savukārt ES vidējais līmenis augs līdz 267 eiro/ha, līdz ar to mēs attālināmies no šī vidējā tiešmaksājumu līmeņa. Lai to sasniegtu, būtu nepieciešami ne vairāk, ne mazāk kā 1,4 miljardi eiro.

Vairāk nekā 10 000 cilvēku portālā "Manabalss.lv" parakstījušies par iniciatīvu "Brīvu izvēli pilngadīgiem cilvēkiem! Par e-cigarešu aromātu saglabāšanu", informē Beztabakas Produktu Asociācija.

Līdz ar to tā būs jāizskata Saeimā. Vairāk nekā 10 000 cilvēku, kas parakstījuši iniciatīvu, aicina Saeimu neaizliegt elektronisko cigarešu aromātus, bet tā vietā ieviest mērķtiecīgus risinājumus cīņā pret nelegālo tirgu, kā arī izglītot sabiedrību par veselīgām izvēlēm.

Pretēji sabiedrībā radītajam priekšstatam, e-cigarešu industrija nav ieinteresēta, ka tās produktus lieto jaunieši. Beztabakas produktu asociācija vairākkārt aicinājusi noteikt tirdzniecības aizliegumu jauniešiem līdz 21 gada vecumam, kā arī nopietni pievērsties šā aizlieguma kontrolei. Industrijas mērķauditorija ir cilvēki, kas apzināti atsakās no tabakas lietošanas. Kā liecina daudzi jauni pētījumi, parasto tabakas cigarešu smēķēšana ir veselībai daudzkārt kaitīgāka nekā e-cigaretes. Un pieaugušiem cilvēkiem ir tiesības brīvi izvēlēties, tostarp - lietot e-cigaretes ar vai bez aromātiem.

Finansējuma pieejamība mudina veikt vērienīgas privātas investīcijas veselības aprūpē, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Stabilizējoties ekonomiskajai situācijai, bankas labprātāk dod kredītus, kā arī gaidījām iespēju piesaistīt Eiropas finansējumu – iemeslus, kādēļ tieši šoruden sākta vēža diagnostikas un nukleārās medicīnas centra būvniecība, DB skaidro SIA Nukleārās medicīnas centrs valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis. Kopējās investīcijas tiek plānotas ap 10 milj. eiro, no tā līdz 4 milj. eiro tiks piesaistīti no Norvik Bankas, bet 5,7 milj. eiro ir Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējums pētniecībai.

Kā norāda V. Skrīvelis, primāri tas būs pētniecības centrs, pētīs jaunus medikamentus vēža ārstēšanai, taču paralēli tiks veikta arī diagnostika. «Vēzis ir daudzveidīgs, var būt jebkur. Diagnostikas pamatā ir daudz zinātnes,» tā viņš. Jaunās nukleārās medicīnas tehnoloģijas ļauj diagnosticēt vēža un sirds slimības agrīnā stadijā, kad to ārstēšana ir daudz veiksmīgāka. Šī metode paredz diagnostikā izmantot īsu brīdi dzīvojošus radionuklīdus. Pacients tiek izmeklēts jauna veida tomogrāfā (pozitronu emisijas tomogrāfs jeb PET) apvienojumā ar datortomogrāfu. Paralēli tam paredzēts sintezēt un zinātniskos projektos eksportēt jaunu zāļu pētīšanai nepieciešamos radionuklīdus (radioizotopus) uz Viļņu, Kauņu, Vitebsku, Minsku, Tallinu un Tartu. Šajās pilsētās ir iespējams veikt PET diagnostiku, bet tur neražo izotopus, pašlaik tos importē no Vācijas un Somijas. Kopumā paredzēts saražot 5 tūkst. dozu gadā un veikt ap 3 tūkst. izmeklējumu.

Lielo legālo algu saņēmējus diskriminējošā likumdošanas norma piedzīvojusi fiasko, bet varas greizā valsēšana ar solidaritātes nodokli meklē jaunus ritmus

Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu. Atsperoties uz šiem teikumiem Satversmē, valdības sociālie partneri uzstāj uz solidaritātes nodokļa atcelšanu. Kopš tā pieņemšanas biezējušie neapmierinātības dūmi liecina, ka nodokļa īsais mūžs ved uz atteikšanos no tā vai, kas ir ticamāk, kādām tā modifikācijām. Solidaritātes nodokļa likums pompozi stājās spēkā tikai šā gada 1. janvārī, kad bija guvis Saeimas atbalstu. Praktiskā dzīve uz delnas izlika faktus par tā jēdzīgumu. Uzņēmēju peltā nodokļa iekasēšanas plāns nepildās, kā cerēts, un līdz ar tā ieviešanu nodokļa maksātāju skaita profilam atbilstošo personu skaits, pēc Finanšu ministrijas apkopotās informācijas, sarucis par 20% (pēc Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras datiem – pat par 30%), tā saņēmējiem meklējot un atrodot iespēju uz galvas uzmesto nodevu apiet. Valsts vara radīja jauno nodokli kā iespēju ar kuplāko algu saņēmēju piežmiegšanas palīdzību īstenot kārtējo valsts maka brutālu pildīšanu uz kāda kabatas rēķina jebšu, ietērpjot valdības leksikai piemērotākos vārdos, veikt valsts budžeta ieņēmumus palielinošos pasākumus.

#Investoru izcelto problēmu kompasa bultiņa no ēnu ekonomikas un tiesiskuma kaitēm sāk nosvērties uz demogrāfiju un tās ietekmēto darba tirgu.

Ārvalstu investoru ieskatā uzņēmējdarbības vide Latvijā uzlabojas, un to apliecina arī gan investīciju apmēra pieaugums, gan investoru apņēmība ieguldīt vēl papildu naudu Latvijā. Tomēr, pirms sist uz pleca valdībai, jāanalizē, kāpēc liela daļa no tomēr problēmām tiek pārmantotas no gada uz gadu.

Ārvalstu investīciju vides indekss, kuru veido uzņēmumi, kas veikuši ieguldījumus Latvijā, uzrāda pozitīvu tendenci, un ne bez iemesla, jo tas sakrīt ar ekonomikas aktivizēšanos. Tomēr nav ātru risinājumu tādām problēmām kā kvalificēta darbaspēka pieejamība, izglītības sistēmas restarts vai demogrāfijas līknes noturēšana no ietriekšanās grīdā. Jāpiebilst, ka līdz ar šiem izaicinājumiem cilvēkresursu bijāšana Latvijā pieņemsies spēkā, bet tas nerunā par labu nedz produktivitātei, nedz konkurencei darbaspēka tirgū.

61 gada vecumā miris Itālijas mafijas boss Mateo Mesīna-Denāro, kuru pēc 30 gadu ilgas bēguļošanas janvārī notvēra policija, pirmdien vēsta Itālijas ziņu aģentūra ANSA.

Sicīlijas mafijas "Cosa Nostra" vadītājs slimoja ar resnās zarnas vēzi un nomira slimnīcā valsts vidienes pilsētā L'Akvilā.

Kopš piektdienas Mesīna-Denāro atradās komā. Dzīvību uzturošos pasākumus mediķi pārtrauca, izpildot viņa iepriekš izteikto lūgumu, paziņoja slimnīcas ārsti.

Augusta sākumā Mesīnam-Denāro tika veikta operācija. Lai gan tā bija veiksmīga, vēzis bija izraisījis neatgriezenisku veselības pasliktināšanos, atsaucoties uz neoficāliem avotiem, vēsta ANSA.

Mesīnu-Denāro, kurš bija izsludināts meklēšanā 30 gadus, janvārī aizturēja policijas specvienība vēža klīnikā Palermo, kur viņš ārstējās, izmantojot viltus uzvārdu.

Viņam aizmuguriski bija piespriests mūža ieslodzījums par līdzdalību vairākās slepkavībās un automašīnu spridzināšanā Itālijā. Cita starpā viņš tiek vainots par 1992.gadā notikušo automobiļu spridzināsanu, kurā tika nogalināti izmeklēšanas tiesneši Džovanni Falkone un Paolo Borsellīno, kaas vērsās pret mafiju.

Ne tikai no ziemas barguma vai labvēlības būs atkarīga ziemas rapša pārziemošanas veiksme. Lai ziemas rapsis veiksmīgi pārziemotu, tam rudenī jāuzkrāj barības vielas, jāizveido spēcīga lapu rozete un augšanas centrs pēc iespējas jāpietuvina augsnes virskārtai, liecina Valsts augu aizsardzības dienesta informācija.

Lielākajā daļā lauku līdz novembra vidum rapsis bija izveidojis spēcīgu lapu rozeti un augšanas centrs bija pietuvināts augsnes virskārtai. Atsevišķos laukos rapsim izveidojušās tikai piecas lapas, dažviet sākusies stublāja pagarināšanās. Augsnes mitruma režīms galvenokārt apmierinošs.

Krustziežu sausās puves (sin. fomoze, stublāju vēzis, stublāju sausā puve) pazīmes uz rapša lapām rudens periodā novērotas nelielā daļā lauku (7 no 50 novērotajiem) ar izplatību 2-32%. Šajos sējumos pastāv lielāks stublāju apakšējās daļas inficēšanās risks, salīdzinājumā ar laukiem, kuros infekcija sāks parādīties tikai pavasarī. Slimības izplatību rudenī veicina ilgs, silts un mitrs laiks oktobra beigās, novembra sākumā. Inficētie stublāji veģetācijas periodā lūzt, veicina sējuma veldrēšanos un var radīt nozīmīgus ražas zudumus.

Privātās medicīnas veiksmes stāsti līdzās valsts veselības aprūpes traģēdijām

Sabiedrībā plosās vēzis, sirdis sit greizi, sievietes mirst dzemdībās. Pie mums veselības aprūpes sistēmas dienišķā realitāte ir tādi nāves cēloņi, kas attīstītākās valstīs vairs nav problēmu saraksta augšgalā. Mūsu valsts medicīnas sistēma ir īpaša arī ar to, ka nomizo cilvēku finansiāli. Tāpēc slimnieki mēdz vai nu klusi nomirt vai meklēt mediķu palīdzību pēdējā brīdī, ja ne kapu zvaniem, tad ātrās medicīniskās palīdzības sirēnām skanot.

Valsts uzturētās sistēmas nepilnības, iespējams, varētu mēģināt kompensēt, pārbīdot proporciju starp publisko un privāto sektoru medicīnā par labu privātajam. Atceroties sajūtas, sēdot skolas zobārsta kabinetā un arī paša zobārsta ampluā ar mūsdienīgu zobārstniecības privātklīniku un tās persnālu, var labi izprast, kāpēc privātā medicīna ir spēcīgs arguments. Protams, nevajag aizmirst tādas jomas, kur valstij ir un būs priekšroka, tostarp terciārā veselības aprūpe ar sarežģītu gadījumu buķeti. Publiskajam sektoram būtu jādara tikai tas, ko privātais nesēj izdarīt labāk, DB iepriekš sacīja Veselības centra 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds, kurš vada vienu no lielākajām privātajām ambulatorās medicīnas kompānijām Latvijā. Publiskais sektors ar naudu rīkojas bez tās atbildības, kāda valda privātbiznesā. Arī šī iemesla dēļ steigties sabiedrības kaklā uzkārt kārtējo nodokli vai obligātu maksājumu ir tāda pusakla rīcība, jo tā kārtējo reizi parāda, ka valsts vadītājus no tautas šķir pamatīga un arvien pieaugoša plaisa. Politiķu apspēlētie modeļi nav nekā vērti, jo runa visos gadījumos ir par vienu un to pašu – par izšķiršanos naudu meklēt valsts vai tautas kabatās.

65 gadu vecumā miris ASV datorprogrammatūru kompānijas «Microsoft» līdzdibinātājs, filantrops un sporta komandu īpašnieks Pols Alens, paziņojusi viņa ģimene.

Alens miris pirmdien Sietlā, un viņa nāves cēlonis bija limfmezglu vēzis. 2009.gadā Alenam tika ārstēta nehodžkina limfoma, un pirms divām nedēļām viņš paziņoja, ka slimība atgriezusies.

Pēc žurnāla «Forbes» aplēsēm, Alena bagātība bija 20,3 miljardi dolāru, un līdz ar to viņš bija 48.bagātākais cilvēks pasaulē. Tostarp Alenam piederēja 100 miljoni «Microsoft» akciju, kā arī sporta komandas - Nacionālās basketbola līgas (NBL) klubs Portlendas «Trail Blazers» un Nacionālās futbola līgas (NFL) klubs Sietlas «Seahawks», viņš bija arī līdzīpašnieks Amerikas Futbola līgas (MLS) komandai Sietlas «Sounders».

1975.gadā Alens kopā ar savu skolasbiedru Bilu Geitsu nodibināja «Microsoft». Šī uzņēmuma panākumi sākās 1980.gadā, kad kompānija IBM pievērsās personālo datoru ražošanai un uzticēja «Microsoft» operētājsistēmas izstrādi. Programmu, kas vēlāk kļuva pazīstama kā DOS, «Microsoft» par 50 000 dolāru iegādājās no programmētāja Tima Patersona un pielāgoja to IBM vajadzībām. 1983.gadā, kad Alenam tika ārstēta Hodžkina limfoma, viņš no «Microsoft» aizgāja.

Latvijā ik gadu ar diagnozi vēzis saskaras vairāk nekā 11 tūkstoši cilvēku. Līdz ar atveseļošanos katrs no viņiem sastopas ar jaunu izaicinājumu – atgriešanos ierastajā dzīvē. Lai onkoloģiskajiem pacientiem palīdzētu atgūt dzīvesprieku un spēkus pēc cīņas ar vēzi, kā arī nodrošinātu iespēju saņemt psiholoģisku atbalstu, onkoloģisko pacientu biedrība Dzīvības koks sākusi Latvijā pirmā onkoloģisko pacientu psihosociālās rehabilitācijas centra Spēka avots izveidi.

Kā centram piemērotākā vieta izraudzīta Dignājas muiža Jēkabpils novadā, gleznainā vietā Daugavas krastā, liecina medijiem sniegtā informācija.

Lai atgrieztos ierastajā dzīvē, aprastu ar savu, dažkārt jaunu ķermeni, vairākumam onkoloģisko pacientu pēc vēža pārvarēšanas, kā arī viņu tuviniekiem ir nepieciešama psihosociālā rehabilitācija. Šobrīd valsts nenodrošina šāda veida palīdzību.

Jau sešus gadus biedrība Dzīvības koks sniedz konsultācijas un organizē psihosociālās rehabilitācijas programmas onkoloģiskajiem pacientiem ar mērķi saprast sevi un savu ķermeni pēc slimības un gūt pārliecību, ka dzīve turpinās. Tajā līdzdarbojas onkologi, imunologi, fizioterapeiti, psihoterapeiti un psihologi, dietologi, kā arī mākslas un deju terapeiti, kuri vēža skartajiem cilvēkiem palīdz tikt pāri pārdzīvotajam un uzsākt jaunu dzīvi bez vēža.

«Domāju, ka cilvēki līdz galam nespēj novērtēt veselības nozīmi. Viņi ir gatavi daudz vairāk tērēt dzīvokļiem un automašīnām, nevis investēt savā veselībā un veikt nepieciešamās preventīvās darbības,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka SIA PharmIdea, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis.

«Veselīga dzīves veida pamatā ir ēšana, fiziskās aktivitātes, sevis izglītošana un trenēšana, lai varētu tikt galā ar ikdienas stresu. Visas sensācijas veido negatīvā informācija. Ja pieņem, ka informācijas lauks ir baseins, mēs katru dienu peldam cauri baseinam, kas ir pilns ar mēsliem. Tāpēc ir jāspēj atbrīvoties no dienas laikā uzkrātās negatīvās informācijas, no stresa, kas beigās rezultējas psihosomātiskajās slimībās, kuņģa čūlā vai paaugstinātā asinsspiedienā. Attīstītajās pasaules valstīs cilvēki daudz vairāk pievērš uzmanību ne tikai savai veselībai, bet arī sevis sakārtošanai ikdienā. Tāpēc viņi ir veselīgāki, dzīvo ilgāk. Arī vēzis tur visbiežāk ir hroniska slimība, šie slimnieki strādā un dzīvo pilnvērtīgu dzīvi,» skaidro V. Skrīvelis.