ES atsaka līdzfinansējumu Ukrainas gāzes infrastruktūras modernizācijai, uzskatot par bezjēdzīgām investīcijas Ukrainas gāzes transportēšanas sistēmā.
Par to raksta Kommersant Ukraina. Brisele uzskata, ka pēc South Stream un Nord Stream uzbūvēšanas, kas piegādās Krievijas gāzi ES, ne Eiropai, ne Krievijai vairs nebūs vajadzības pēc gāzes vadiem, kas iet caru Ukrainu un Baltkrieviju- ar šādu paziņojumu klajā nācis Eiropas enerģētikas komisārs Ginters Etingers. Ja Ukraina vēlas savu gāzes transportēšanas sistēmu modernizēt, tai jācenšas vienoties ar Gazprom par kopīga uzņēmuma izveidi, kas tad varētu sniegt savu artavu Ukrainas gāzes sistēmas modernizācijā, paudis komisārs. Ukrainas gāzes transporta sistēmas modernizācijā bija paredzēts ieguldīt 2,1 miljardu dolāru, taču G. Etingers norādījis, ka līdzekļu piešķiršana šim projektam tiešā veidā atkarīga no Krievijas gāzes piegādes garantijām Eiropai pa šiem gāzes vadiem.
«Bez Krievijas gāzes, kas uz Eiropu plūstu pa šiem gāzes vadiem, investīcijām Ukrainas gāzes sistēmā nav nekāda pamatojuma. Pašlaik tiek būvēts Nord Stream ar kopējo jaudu 55 miljardi m3, projektā ir South Stream ar 63 miljardu m3 jaudu. Ar šiem abiem gāzes vadiem Eiropa var iztikt bez Ukrainas un Baltkrievijas starpniecības gāzes pārvadē,» skaidroja G. Etingers. Situācija ES finansējuma piešķiršanā varētu mainīties, ja Ukraina pārliecinātu Maskavu South Stream nebūvēt un iesaistīties Ukrainas gāzes transporta sistēmas modernizācijā.
DB jau rakstīja, ka Krievijas- Ukrainas gāzes konflikta dēļ 2009. gada ziemā bez dabasgāzes piegādēm palika daļa Rietumeiropas, tāpēc saprotama ES vēlme šī svarīgā energoresursa piegādē turpmāk iztikt bez starpniekiem. No otras puses ES līdzfinansējuma atteikums Ukrainai ir signāls arī citu lielu infrastruktūras projektu attīstītājiem, ieskaitot LNG un AES projektu ieceres Baltijā, ka, izdalot Eiropas naudu, ieguldījums enerģētikas infrastruktūrā no Briseles puses tiek vērtēts ne tikai lokālā, bet visas ES kontekstā.