Negatīvā ietekme, ko radījusi eirozonas krīze «jaunajā Eiropā», turpina izplesties tālāk uz austrumiem. Mazāks pieprasījums atspoguļojas zemākās patēriņa preču cenās un lielākā piesardzībā, kas sevišķi novērojams Krievijā, liecina Pēdējais Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) ekonomikas apskats. Latvijas izaugsme saglabāta nemainīga.
Latvijai ERAB šogad paredz 3,5% izaugsmi, kas palikusi nemainīga kopš šā gada maija. Savukārt 2013. gadam paredzēta izaugsme 2,9% apmērā, kas ir par 0,4 procentpunktiem mazāka nekā banka prognozēja šā gada maijā. Līdzīga situācija ir arī Lietuvā un Igaunijā, kur paredzēta izaugsme nākamajam gadam nav mainījusies un aizvien saglabājas Igaunijā 2,4% apmērā, bet Lietuvā – 2,8% apmērā, tāpat, kā tika lēsts šā gada maijā. Nākamajam gadam Igaunijas ekonomikas izaugsmes prognoze ir samazināta par 0,6 procentpunktiem līdz 2,8%, bet Lietuvai – par 0,4 procentpunktiem līdz 2,5%. Vidējā ekonomikas izaugsme Centrāleiropas un Baltijas reģionā tiek šogad paredzēta 1,7% apmērā, bet 2013. gadā – 1,9% apmērā.
Bankas Reģionālās ekonomikas apskats (Regional Economic Prospects) liecina, ka valstīs, kur ERAB investējusi, ekonomikas izaugsme šogad un nākamgad būs lēnāka nekā tika prognozēts maijā. Galvenokārt prognožu pārskatīšanu uz leju ietekmējušas Krievijas izaugsmes nākotnes aplēses. Tāpat paredzams, ka ļoti gausa izaugsme gaidāma arī dienvidu un austrumu Vidusjūras reģionā.
Kamēr Centrāleiropā un Dienvidaustrumeiropā jau novērojama lejupslīde, «krītošās patēriņa preču cenas sākušas negatīvi ietekmēt Krieviju, kā arī citus preču eksportētājus,» norādīts bankas apskatā.
Nesenākajās prognozēs lēsts, ka 2012. gadā izaugsmes tempi ievērojami samazināsies visās ERAB reģiona valstīs – šogad ir paredzama 2,7% izaugsme iepretim 4,6% izaugsmei pagājušajā gadā. Neliels uzlabojums gaidāms 2013. gadā, kad izaugsme varētu nedaudz pakāpties – līdz 3,2%, norāda banka.
Krievijas izaugsmes aplēses 2013. gadam patlaban ir samazinātas par 1,1 procentpunktu līdz 3,1%, salīdzinot ar prognozēm maijā. Savukārt šogad Krievijai paredzēta 3,1% izaugsme iepretim 4,2% izaugsmei, ko ERAB valstij paredzēja vēl šā gada maijā.
Šogad ERAB novērojusi ekonomikas izaugsmes tempu bremzēšanos Slovēnijā, Ungārijā un Horvātijā. Nedaudz labāka situācija gada pirmajo mēnešos novērota Polijā un Slovākijā.
Bankas pētījuma apkopojumā norādīts, ka Dienvidaustrumeiropa vēl aizvien ir īpaši neaizsargāta pret notikumiem vienotās valūtas zonā, pieminot, ka ārējie faktori un politiskā krīze varētu negatīvi ietekmēt Rumānijas izaugsmi.
«Vājie punkti» vēl aizvien pastāv arī Serbijas ekonomikā. Līdz šim nenoteiktību radīja galvenokārt eirozonas riski, bet patlaban to nestabilāku padara arī iekšējās politikas neskaidrības.
Lielākajā daļā pētījumā aplūkoto valstu investīciju līmenis arvien vēl ir krietni zemāks nekā pirmskrīzes laikā, un tādējādi tiek negatīvi ietekmēta nākotnes izaugsme.
Tāpat izaicinājumi varētu būt gaidāmi dažās Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas valstīs, kur ERAB grasās investēt.
Vidusjūras dienvidu un austrumu reģiona valstīs patlaban turpinās nopietnas makroekonomikas problēmas, kas galvenokārt atspoguļo investoru neziņu sociālo un politisko pārmaiņu kontekstā.
Lielā mērā šo valstu ekonomiku ietekmē tūristu plūsmas samazināšanās.