Krievijas ekonomikas krīzes ietekme uz bijušajām Padomju Savienības kaimiņvalstīm būs vēl postošāka par iepriekš uzskatīto un turpināsies 2016.gadā, ceturtdien paziņoja Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB).
Krievijas ekonomikas lejupslīde, ko izraisījušas rietumvalstu noteiktās ekonomikas sankcijas un naftas cenu kritums, «rada krietni lielāku negatīvu ietekmi uz valstīm, ar kurām tai ir spēcīgas ekonomikas saiknes,» norāda ERAB.
Banka prognozē, ka Krievijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad samazināsies par 4,5% un 1,8% nākamgad.
ERAB izteikusi tik drūmas prognozes, neskatoties uz cerībām Maskavā, ka nesenais Krievijas rubļa vērtības pieaugums varētu mazināt ekonomikas lejupslīdi un nākamgad veicināt atgriešanos pie ekonomiskās izaugsmes.
Ņemot vērā Krievijas recesijas un rubļa vērtības krituma radīto spiedienu, nacionālo valūtu vērtības pret ASV dolāru un eiro ievērojami samazinājušās vairumā bijušo Padomju Savienības valstu, norāda banka.
Reaģējot uz šo situāciju, ERAB samazinājusi ekonomikas izaugsmes prognozes vairumam valstu, kas reiz veidoja Padomju Savienību.
Krievijas krīze pat būtiski ietekmēs Gruziju un Moldovu, lai arī tās ir ievērojami samazinājušas savu atkarību no Maskavas un pērn parakstīja brīvās tirdzniecības līgumu ar Eiropas Savienību (ES), teikts ERAB ziņojumā.
Šogad Gruzijas IKP pieaugs vien par 2,3%, nevis 4,2%, kā tika lēsts iepriekš, bet Moldovas ekonomika samazināsies par 2%.
Tikmēr Azerbaidžānas un Kazahstānas ekonomikai ERAB šogad prognozē izaugsmi 1,5% apmērā, bet Armēnijai un Baltkrievijai lejupslīdi par attiecīgi 1,5% un 2,5%.
Savukārt Ukrainas ekonomika šogad varētu samazināties par 7,5%, nevis 5%, kā tika prognozēts iepriekš, vēsta ERAB.
Banka arī lēš, ka Ukrainas IKP atgriezīsies pie izaugsme nākamgad, kad tas palielināsies par 3%, ja valsts turpinās saņemt rietumvalstu apjomīgo finanšu palīdzību.