Valdība pirmdien atbalstīja VAS Privatizācijas aģentūra (PA) priekšlikumus, kas paredz AS Citadele banka un AS Reverta akcionāru līgumos ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) iepriekš paredzēto saistību restrukturizāciju, informē PA pārstāvis Guntis Kārkliņš.

Tā kā ir noslēgts bankas Citadele akciju pārdošanas līgums un PA pēc darījuma pabeigšanas izbeigs līdzdalību bankā, tiks veikti grozījumi iepriekš noslēgtajos akcionāru līgumos.

Ņemot vērā ERAB pieredzi restrukturizācijas jomā un labu reputāciju finanšu nozarē, valdība aicināja ERAB kļūt par Parex bankas akcionāru. 2009.gada 16.aprīlī starp Latvijas Republiku, Privatizācijas aģentūru, ERAB un Parex banku tika noslēgts Parex bankas akciju pirkuma līgums un Parex bankas akcionāru līgums. Viens no nosacījumiem ERAB iesaistei Parex bankas glābšanā bija mazākuma akcionāra statusa tiesību nodrošināšana un ieguldījumu garantija. 2009.gada 11.augustā finanšu ministrs parakstīja galvojuma līgumu ar ERAB par galvojuma izsniegšanu 126,6 milj. euro apmērā par PA saistībām pret ERAB. Šādas papildus valsts garantijas tika noteiktas, ņemot vērā, ka ERAB ieguldījums Parex bankā Latvijas valstij bija nepieciešams, lai stabilizētu Parex bankas darbību un veiktu bankas restrukturizāciju.

Atjaunojamās enerģijas attīstītājs Green Genius saņems līdz pat 100 miljonu eiro kapitālieguldījumam no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB).

Ar šo investīciju tiks finansēti neatkarīgā elektroenerģijas ražotāja, Modus Group piederošā uzņēmuma Green Genius paplašināšanās plāni dažādās Eiropas valstīs līdz 2029. gadam. Pēc darījuma noslēgšanas, kas vēl jāapstiprina vairāku valstu konkurences iestādēm, ERAB kļūs par Green Genius mazākuma akcionāru.

ERAB ieguldījums 100 miljonu eiro apmērā atbalstīs Green Genius izaugsmes stratēģiju Eiropā, kas ietver vairāk nekā divu gigavatu atjaunojamās enerģijas projektu attīstību, paātrinot Eiropas pāreju uz tīru enerģiju un stiprinot reģiona enerģētisko neatkarību un drošību. “Mēs esam gandarīti, ka varam veidot partnerību ar ERAB. Tā atspoguļo Green Genius ilgtermiņa stratēģiju, lai turpinātu attīstīt savu projektu portfeli un pāreju uz neatkarīga elektroenerģijas ražotāja statusu. Šis institucionālais partneris ļaus mums aktīvāk ieguldīt jaunos atjaunojamās enerģijas projektos,” norāda Green Genius izpilddirektors Ruslans Sklepovičs (Ruslan Sklepovič).

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) pilnvarnieku ikgadējā sanāksmē Tbilisi, Gruzijā Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs uzsvēra nepieciešamību ERAB vairāk investēt Centrāleiropā un Baltijas valstīs, īpaši ņemot vērā šī brīža ģeopolitisko situāciju ERAB darbības reģionā, informē Finanšu ministrija.

«Līdzšinējā sadarbība ar ERAB ir sniegusi ļoti būtisku atbalstu Latvijas uzņēmējdarbībai. Uzskatu, ka ERAB ir jāpalīdz saņēmējvalstīm, tajā skaitā Latvijai, attīstīt savstarpējo ekonomisko sadarbību, kā arī veicināt attīstītāko saņēmējvalstu pieredzes nodošanu mazāk attīstītajām ERAB darbības reģiona valstīm. Aicinu Latvijas uzņēmējus arvien aktīvāk izmantot ERAB finansējuma iespējas,» norāda finanšu ministrs J. Reirs.

ERAB portfelis Latvijā uz šā gada marta beigām ir 182 miljoni eiro finanšu un energosektorā, neņemot vērā reģionālas iniciatīvas. Nesenākie projekti Latvijai, tajā skaitā reģionālie, bijuši pērnā gada decembra ERAB 10 miljonu eiro ieguldījums BPM Mezzanine Fund, ko pārvalda kopējs igauņu un poļu fonds BPM Capital. Fonda mērķauditorija ir Baltija un Polija. Savukārt šā gada 8. aprīlī Bankas valde apstiprināja 17 miljonus eiro ieguldījumu Livonia Partners Fund I kapitāla investīcijām mazos, vidējos un vidēja kapitāla uzņēmumos Baltijas valstīs. Fonds ir reģistrēts Latvijā.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) krituma prognozi šim gadam, taču, ERAB vērtējumā, valsts ekonomikas lejupslīde būs straujākā Baltijas valstīs.

ERAB jaunākajās prognozēs Latvijas ekonomikas kritums šogad tiek lēsts 5% apmērā, kas ir par diviem procentpunktiem mazāk nekā tika prognozēts maijā.

Komentējot šā gada prognozi, ERAB norāda, ka Latvijas ekonomiku negatīvi ietekmē investīciju samazināšanās un biznesa pārliecības kritums pakalpojumu nozarē, ņemot vērā koronavīrusa pandēmijas radīto krīzi.

Savukārt nākamajam gadam ERAB Latvijai paredz IKP kāpumu par 3,5%, kas ir par 1,5 procentpunktiem mazāk nekā tika lēsts maijā.

Salīdzinājumā ar iepriekšējām prognozēm, kas tika publiskotas maijā, Igaunijas ekonomikas krituma prognoze šim gadam samazināta par diviem procentpunktiem, un tagad Igaunijas IKP lejupslīdi šogad ERAB sagaida 4% apmērā. Vienlaikus nākamajā gada ekonomikas pieauguma prognozi banka Igaunijai samazinājusi par trim procentpunktiem, paredzot 4% izaugsmi.

Igaunija, Latvija un Lietuva, sadarbībā ar Eiropas Komisiju (EK) un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB), ir apņēmušās izveidot Baltijas mēroga kapitāla tirgu, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi un piesaistītu investīcijas uzņēmumu attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai, informē Finanšu ministrijā.

Finanšu ministri – Toomas Tõniste no Igaunijas, Dana Reizniece-Ozola no Latvijas and Vilius Šapoka no Lietuvas – šodien Briselē ir parakstījuši saprašanās memorandu, kurā puses vienojas harmonizēt kapitāla tirgus regulējumu, lai samazinātu šķēršļus investīcijām.

Iniciatīvas mērķis ir investīciju piesaiste - veidojot kopēju kapitāla tirgu, apvienojot spēkus un pārvarot maza izmēra ierobežojumus, ar ko tām nereti nākas saskarties.

Parakstīšanas pasākumā klāt bija EK viceprezidents Valdis Dombrovskis un ERAB viceprezidents politikas un partnerības jautājumos Pjērs Heilbrons. Memoranda parakstītāji augsti novērtēja EK un ERAB sniegto atbalstu ES Kapitāla tirgu savienības izveidē.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) paaugstinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi šim gadam, un, ERAB vērtējumā, valsts ekonomikas pieaugums būs straujākais Baltijas valstīs.

ERAB jaunākajās prognozēs Latvijas ekonomikas pieaugums šogad tiek lēsts 3,9% apmērā, kas ir par 0,4 procentpunktiem vairāk nekā tika prognozēts maijā.

2019.gadā ERAB Latvijai prognozē IKP pieaugumu 3,5% apmērā, un šo prognozi banka saglabājusi nemainīgu.

Salīdzinājumā ar iepriekšējām prognozēm maijā Lietuvas ekonomikas izaugsmes prognoze šim gadam palielināta par 0,2 procentpunktiem, un tagad Lietuvas IKP pieaugumu šogad ERAB gaida 3,4% apmērā. Arī nākamā gada prognozi banka Lietuvai saglabājusi nemainīgu 2,8% apmērā.

Igaunijas IKP, ERAB vērtējumā, šogad pieaugs par 3,6%, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā maijā lēstais, bet nākamgad Igaunijas ekonomikas izaugsme varētu veidot 3%. Igaunija ir vienīgā valsts Centrāleiropas un Baltijas valstu reģionā, kuras šīgada ekonomikas izaugsmes prognoze tikusi samazināta.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) paaugstinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam, norādot, ka valsts ekonomikas pieaugums būs straujākais Centrāleiropas un Baltijas valstu reģionā.

ERAB jaunākajās prognozēs Latvijas ekonomikas pieaugums šogad tiek lēsts 4,7%, kas ir par 1,6 procentpunktiem vairāk nekā tika prognozēts maijā.

2018.gadā ERAB Latvijai prognozē IKP pieaugumu 4,1% apmērā, kas ir par 0,9 procentpunktiem vairāk nekā maija prognozē.

Latvijas ekonomikas šī un nākamā gada prognožu paaugstinājums salīdzinājumā ar maijā lēsto ir lielākais Baltijas valstu vidū.

Salīdzinājumā ar maiju Igaunijas ekonomikas izaugsmes prognoze šim gadam ir palielināta par 0,3 procentpunktiem, un tagad Igaunijas IKP pieaugumu šogad ERAB gaida 3,7% apmērā. Nākamgad banka Igaunijai prognozē ekonomikas izaugsmi 3,4% apmērā, kas ir par 0,7 procentpunktiem vairāk nekā tika lēsts maijā.

Turpinot veiksmīgi uzsākto biržā kotētu uzņēmumu Finanšu datu analīzes un pētniecības programmu, kas tika ieviesta šā gada maijā mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstības atbalstam, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) paplašina šo iniciatīvu, iekļaujot Baltijas valstu uzņēmumus.

Atbilstoši ERAB līgumam ar Nasdaq Baltijas biržām Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, programmā tiek iekļauti trīs Baltijas uzņēmumi - AUGA group (Lietuva), HansaMatrix (Latvija) un Ekspress Grupp (Igaunija).

Programmas ietvaros izveidoto finanšu datu analīzes un pētniecības ziņojumu par AUGA group publicēšana tiek uzsākta ar šodienu, savukārt 15.decembrī tiks publicēts ziņojums par Ekspress Grupp un 18.decembrī ziņojums par HansaMatrix. Šie Nasdaq Baltijas biržu uzņēmumi programmā piedalīsies divus gadus.

Programma, ko finansē TaiwanBusiness-ERAB Tehniskās sadarbības fonds, nodrošina finanšu datu analīzi un plašāku pētījumu klāstu par maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas kotēti biržās Bulgārijā, Horvātijā, Ziemeļmaķedonijā, Rumānija, Serbijā un Slovēnijā. Ziņojumi bez maksas ir publiski pieejami programmas tīmekļa vietnē www.listed- sme.com. Līdz šim pētījumi ir uzsākti par 16 uzņēmumiem.

Kārtējo reizi pa aplinku ceļiem atklātībā nākušie fakti par Parex bankas akcionāru līgumu liek uzdot nepatīkamus jautājumus par amatpersonu atbildību pret nodokļu maksātājiem

Pagājušās nedēļas nogalē Latviju sasniedza ziņa no ne pārāk tālās Nīderlandes parlamenta, kurā šīs valsts finanšu ministrs Jerūns Deiselblūms stāstīja, ka Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) savulaik veikto ieguldījumu Latvijas Parex bankas glābšanā ir nodrošinājusi ar savu akciju pārdošanas opciju. Latvijā sākās zināma šūmēšanās, jo izskatās, ka Parex bankas pūra lādei nav dibena un ik pa laikam no tās izspraucas jau atkal jauns pārsteigums. Latvijas amatpersonas tikmēr steidza mierināt satrauktos prātus sev raksturīgā veidā – stāstot, ka visi līgumi ir konfidenciāli. Zemteksts laikam bija: ko tas holandietis vispār atļaujas muldēt! Bet nekas, Latvijas nodokļu maksātāj, tu guli mierīgi tālāk, jo neko vairāk mēs tev šā kā tā neteiksim! Un, pats galvenais, lai kādi līgumi arī nepastāvētu, no Parex bankas tapinātajai Citadelei tas investoru atrast netraucēs!

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) saglabājusi nemainīgu Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpuma prognozi šim gadam, un valsts ekonomikas izaugsme būs straujākā Baltijas valstīs.

ERAB jaunākajās prognozēs Latvijas ekonomikas kāpums šogad tiek lēsts 3,5% apmērā.

Komentējot šā gada prognozi, ERAB norāda, ka vakcinācijas programmas gausais temps rada riskus bankas izteiktajai prognozei, jo koronavīrusa izplatības ierobežošanai paredzētajiem pasākumiem varētu nākties saglabāties spēkā ilgāk. Tikmēr, pateicoties ārvalstu pieprasījuma kāpumam, eksporta nozare varētu atgūties ātrāk par mājsaimniecību patēriņu, bet investīcijām vajadzētu palielināties līdztekus ekonomiskās pārliecīgas pieaugumam.

Savukārt nākamajam gadam ERAB Latvijai paredz IKP kāpumu par 5,5%.

Salīdzinājumā ar iepriekšējām prognozēm, kas tika publiskotas septembrī, Igaunijas ekonomikas pieauguma prognoze šim gadam samazināta par vienu procentpunktu, un tagad Igaunijas IKP izaugsmi šogad ERAB sagaida 3% apmērā. Tikmēr nākamgad banka sagaida valsts ekonomikas pieaugumu par 4,5%.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi šim gadam, taču valsts ekonomikas pieaugums būs otrs straujākais Baltijas valstīs.

ERAB jaunākajās prognozēs Latvijas ekonomikas pieaugums šogad tiek lēsts 3,5%, kas ir par 0,6 procentpunktiem mazāk nekā tika prognozēts novembrī.

Arī 2019.gadā ERAB Latvijai arī prognozē IKP pieaugumu 3,5% apmērā.

Ekonomikas izaugsme prognoze šim gadam Centrāleiropas reģionā samazināta vēl tikai Lietuvai.

Salīdzinājumā ar novembri Lietuvas ekonomikas izaugsmes prognoze šim gadam samazināta par 0,3 procentpunktiem, un tagad Lietuvas IKP pieaugumu šogad ERAB gaida 3,2% apmērā. Nākamgad banka Lietuvai prognozē ekonomikas izaugsmi 2,8% apmērā.

Igaunijas IKP, ERAB vērtējumā, šogad pieaugs par 3,8%, kas ir par 0,4 procentpunktiem vairāk nekā novembrī lēstais, bet nākamgad Igaunijas ekonomikas izaugsme varētu veidot 3%.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) investīcijas Baltijas valstīs pagājušajā gadā sasniegušas rekordaugstu līmeni - 358 miljonus eiro, salīdzinājumā ar 2021.gadu ieguldījumiem Lietuvā un Igaunijā pieaugot, bet Latvijā sarūkot, liecina bankas sniegtā informācija.

Investīciju pieaugumu vairoja rekordlielie ieguldījumi Lietuvā, kur 11 projektos tika investēti 208 miljoni eiro.

Tikmēr investīcijas Igaunijā pieauga no 56 miljoniem eiro 2021.gadā līdz 74 miljoniem eiro pērn.

Savukārt Latvijā ERAB pagājušajā gadā investēja 76 miljonus eiro salīdzinājumā ar 113 miljoniem eiro 2021.gadā.

2021.gadā ERAB Baltijas valstīs ieguldīja 294 miljonus eiro, cenšoties palīdzēt valstu ekonomikām pēc Covid-19 pandēmijas. Pērn investīcijas bija būtisks atbalsts valstīm, kurās pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā bija augsta inflācija, pieauga enerģijas cenas un samazinājās investoru interese, norāda ERAB.

ERAB Baltijas valstīs pērn investēja kapitāla tirgu un enerģētiskās drošības attīstībā.

Pašreiz ir nevis eiro krīze, bet gan Eiropas identitātes krīze. Proti, uzticības krīze, kad iedragāta uzticēšanās dalībvalstu starpā, pasaules acīs un finanšu tirgu priekšā. Un tā vietā, lai nodotos grieķu spārdīšanai, «skatieties uz Vāciju un Franciju, kas noteikumus pārkāpa pirmie», gadskārtējā starptautiskajā drošības un ārpolitikas forumā Rīgas konferencē norādīja Baltijas Attīstības foruma priekšsēdētājs Uffe Ellemans-Jensens.

Konference, kas piektdien un sestdien risinās Melngalvju namā, Rīgā, tiek atklāta ar principiālu diskusiju – vai eiro ir ekonomisko grūtību risinājums vai problēma.

Premjers Valdis Dombrovskis diskusiju sāk, izsakot šaubas, vai vispār ir tāda «eiro krīze», jo vienotā valūta uzrāda labu sniegumu, salīdzinot ar citām pasaules valūtām. Tāpēc, pēc premjera domām, krīze ir valdību tēriņu lauciņā, kur jāievieš fiskālo disciplīnu. Tāpēc īstermiņā Eiropas problēma ir atgriešanās un turēšanās pie Mārstrihtas kritēriju ievērošanas. Fiskālās disciplīnas līgums un saistītie lēmumi (piemēram, par eirozonas glābšanas mehānismu ESM) norāda, ka ES ir arī politiskā apņēmība un pamazām tiek radīti instrumenti uzticamai fiskālajai politikai.

Eirozonas izveide, neraugoties uz grūtībām, ar kurām tā ir saskārusies, ir jāuzlūko kā veiksmes stāsts, tostarp arī Latvijas pieci gadi ir eirozonā ir jāvērtē kā veiksmīgi, atzina Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Vienlaikus viņš atzina, ka pirms 20 gadiem, kad sāka darboties eirozona, daudzi neiedomājās, cik tas ir sarežģīts projekts. «Kā parādīja iepriekšējā krīze, virkne lietu nebija atrisinātas, par tām pat neviens nebija iedomājies. Tādēļ ir jāsaprot, ka šis ir ļoti komplicēts projekts un tas, ka pēc 20 gadiem šī zona joprojām eksistē, eiro ir otra lielākā starptautiskā rezervju valūta un ir valstis, kuras eirozonā grib iestāties, ir veiksmes stāsts,» uzsvēra Kazāks.

Viņš arī norādīja, ka pēc iepriekšējās krīzes daudz kas vēl ir jādara, lai eirozonas darbību uzlabotu, bet ļoti daudz ir arī paveikts. Turklāt krīze skaidri parādīja, ka Eiropā ir griba monetāro savienību saglabāt. «Tas gan nenozīmē, ka eirozonas izveidē viss jau ir izdarīts. Rīga vēl nav gatava. Izaicinājumu vēl aizvien ir ļoti, ļoti daudz,» atzina Kazāks.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) kļūst par Latvijā un Baltijā vadošā atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma AS Eco Baltia mazākuma akciju turētāju, informē Eco Baltia.

Bankas vairāk nekā 10 miljonu lielās investīcijas tiks izmantotas, lai finansētu sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvniecību.

Šī rūpnīca būs pirmā tāda veida rūpnīca reģionā, kas fokusēsies tieši uz šķirošanu, proti, otrreiz izmantojamā materiāla nošķiršanu no sadzīves atkritumiem. Latvijā gandrīz 90 procenti sadzīves atkritumu joprojām tiek apglabāti poligonos, un jaunā rūpnīca spēlēs būtisku lomu atkritumu pārstrādes veicināšanā atbilstoši Eiropas Savienības direktīvām.

Sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīcas Lauciena, kas atradīsies Salaspils novada Aconē, būvniecību paredzēts uzsākt jau 2016.gadā. Paredzētā rūpnīcas šķirošanas jauda ir 100 000 tonnu atkritumu gadā. Turklāt, ņemot vērā rūpnīcas paredzamos apmērus un jaudas, tajā tiks nodrošinātas arī vismaz 60 jaunas darba vietas.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) investīcijas Baltijas valstīs pagājušajā gadā sasniegušas visu laiku otru augstāko līmeni - 323 miljonus eiro, salīdzinājumā ar 2022.gadu ieguldījumiem Latvijā sasniedzot rekordaugstu līmeni, bet Lietuvā un Igaunijā sarūkot, liecina bankas sniegtā informācija.

Investīciju pieaugumu vairoja rekordlielie ieguldījumi Latvijā, kur 11 projektos tika investēti 135 miljoni eiro.

Tikmēr investīcijas Lietuvā samazinājās no 208 miljoniem eiro 2022.gadā līdz 150 miljoniem eiro pērn.

Savukārt Igaunijā ERAB pagājušajā gadā investēja 38 miljonus eiro salīdzinājumā ar 74 miljoniem eiro 2022.gadā.

Šo investīciju mērķis bijis atbalstīt uzņēmumus, kas darbojas gan visas Baltijas mērogā, gan vietējā līmenī, attīstīt reģiona atjaunīgās enerģijas potenciālu, stiprināt tā kapitāla tirgus, kā arī veicināt digitalizāciju un inovācijas, skaidro ERAB.

Ņemot vērā investoru apetītes samazināšanos, ko izraisījusi nenoteiktība reģionā saistībā ar karu Ukrainā, ERAB investīcijas ir aizpildījušas finansējuma trūkumu tirgū, nodrošinot komfortu ārvalstu investoriem, kas apsver investīciju veikšanu reģionā, norāda banka.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) pirmdien ievērojami samazināja tās darbības reģiona valstu ekonomiskās izaugsmes prognozi šim gadam, lēšot, ka reģiona ekonomika samazināsies par 0,3%, nevis pieaugs par 1,7%, kā tika lēsts pagājušā gada septembrī.

ERAB publiskotajā paziņojumā teikts, ka straujais naftas cenu kritums radījis papildu slodzi uz jau tā trauslo Krieviju un negatīvi ietekmē izaugsmi enerģijas eksportētājvalstīs un citās attīstības ekonomikās, kurām ir cieša saistība ar Austrumeiropas lielākajām tautsaimniecībām.

Banka prognozē, ka Krievijas ekonomika šogad samazināsies par 4,8%, nevis par 0,2%, kā tika lēsts iepriekš.

ERAB vēsta, ka papildus naftas cenu kritumam Krievijas ekonomiku negatīvi ietekmē arī rietumvalstu noteiktās sankcijas, kā arī Maskavas atbildes reakcijā noteiktās sankcijas pret tām.

Tāpat Krieviju skāris arī rubļa vērtības straujš kritums, bet no valsts pērn aizplūdušā kapitāla apjoms vairāk nekā dubultojies un sasniedzis 151,5 miljardus dolāru, kas ir rekordaugsts līmenis.

„Scandagra Group”, bioloģisko graudu tirdzniecības nozares līderis Baltijas valstīs, saņēmis zelta medaļu par vides un sociālajām inovācijām. Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) šādu apbalvojumu uzņēmumam piešķīrusi par bioloģisko graudu nozares attīstības projektiem.

Prioritāte bioloģisko graudu nozarei

„Šī augstā atzinība, ko piešķīrusi ERAB mūsu uzņēmumam, ir milzīgs novērtējums mūsu komandai par paveikto darbu un apliecinājums par uzņēmuma darbības rezultātiem. Bioloģisko graudu nozare ir viens no būtiskiem uzņēmuma darbības virzieniem kopš mūsu uzņēmuma darbības sākuma 2006. gadā. Ik gadu mēs investējam lauksaimnieku izglītošanā, daloties zināšanās par labāko praksi. Pēdējā laikā ar šīm praksēm saistītajiem izmēģinājumiem Baltijā atvēlam līdz 500 000 eiro gadā. Šodien mēs vairāk nekā jebkad agrāk esam pārliecināti par ilgtspējīgas un drošas pārtikas ķēdes izveides nozīmi,” stāsta uzņēmumu grupas „Scandagra Group” izpilddirektors Julius Puodžiuvelis.

Grieķijas aiziešana no eirozonas, kas ļaunākā scenārija gadījumā līdzīgus notikumus izraisītu arī Spānijā, Itālijā un Portugālē, varētu aizsākt «ugunsgrēku», kas radītu 17 triljonu eiro lielus zaudējumus, secināts pētījumā.

Dienvidu valstīm pametot eirozonu, visā pasaulē sāktos ilga un dziļa recesija, kas aptvertu gan Ķīnu, gan ASV. Tikmēr valstīs, kuras izstājas no eirozonas, ievērojami palielinātos politiskā un sociālā spriedze, uzskata Vācijas konsultantu kompānija Prognos, kas Bertelsmann fonda uzdevumā veikusi pētījumu.

Pētījumā arī atzīts, ka sekas, ko izraisītu Grieķijas aiziešana no eirozonas, ir neizzināmas. Tomēr esot iespējama «domino efekta» rašanās, kurš palielina Spānijas, Portugāles un Itālijas bankrota iespēju.

Lai gan Eiropas Savienībai (ES) nav izstrādāts mehānisms, kas ļautu kādu valsti izmest no eirozonas, tomēr gadījumā, ja Grieķijas starptautiskie kreditori valstij pārtrauktu maksāt aizdevumu, Atēnām nebūs naudas, lai maksātu pensijas un algas, un valstij nekas cits neatliks kā ieviest savu valūtu, raksta Euobserver.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB), ieguldot naudu Latvijas bankrotējušajā Parex bankā, līgumā iekļāvusi slēptu pārdošanas opciju, atsaucoties uz Nīderlandes Finanšu ministru Jeroenu Diselboemu, raksta Bloomberg.

Pārdošanas opcija ir tāds līgums, kas ļauj tā pircējam pārdot pārdevējam kādu konkrētu aktīvu par noteiktu cenu noteiktā termiņā.

«Saskaņā ar manā rīcībā esošo informāciju ERAB ar Privatizācijas aģentūru ir pārdošanas opcijas līgums,» norāda ministrs. Pārdošanas opcija gan nav iekļauta Latvijas nacionālajos kontos, jo tā ir garantija, piebildis ministrs, norādot, ka par to slēgta vienošanās 2009. gadā.

Latvija 2008. gadā pēc Parex bankas pārņemšanas lūdza 7,5 miljardu eiro finansiālu palīdzību no starptautiskajiem aizdevējiem. Vēlāk Parex banka tika sadalīta divās daļās – Citadele bankā un Revertā.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) investēs līdz 20 miljoniem eiro nekustamo īpašumu fondu pārvaldītāja Baltijā "EfTEN Capital" šogad izveidotajā fondā institucionālajiem investoriem - "EfTEN Special Opportunities Fund".

ERAB paziņoja, ka atbalstīs "EfTEN Special Opportunities Fund" kā Baltijas valstīs pirmo privāto investīciju fondu, kas koncentrējas uz aktīviem, kam nepieciešams papildu kapitāls, īpaši pievērošoties energoefektīviem projektiem, tādējādi vairojot ilgtspējīgāku nekustamo īpašumu attīstību reģionā.

Investīcijas līdz 20 miljoniem eiro būs otrais ERAB ieguldījums "EfTEN Capital" pārvaldītā nekustamo īpašumu fondā.

2019.gadā ERAB apņēmās 30 miljonu eiro kapitāla saistības fondam "EfTEN Real Estate Fund 4".

"EfTEN Special Opportunities Fund" tika izveidots šogad janvārī. Fonda galvenie investori ir Baltijas pensiju fondi, un tas plāno investēt nekustamā īpašuma projektos Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kuru darbības turpināšanai nepieciešams papildu finansējums.

Lauksaimniecības tirdzniecības uzņēmums Scandagra Group AB, kas darbojas visās trīs Baltijas valstīs, parakstījis aizdevuma līgumu ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Šis ir ne tikai pirmais šāda veida aizdevums Baltijā, ko izsniedz ERAB, bet arī pirmais aizdevums globālā mērogā, kas piešķirts, izmantojot bankas Ilgtspējīgas zemes izmantošanas programmu.

ERAB piešķirtais finansējums lielākoties tiks izmantots, lai atbalstītu Scandagra Group bioloģiskas, ilgtspējīgas un inovatīvas lauksaimniecības prakses attīstību un veicināšanu Baltijas valstīs. Zviedrijas kooperatīva Lantmannen un Dānijas kooperatīva Dansk Landbrugs Grovvareselskab (DLG) kopuzņēmums Scandagra Group ir galvenais kompleksu lauksaimniecības risinājumu nodrošinātājs visās trīs Baltijas valstīs, un aizdevumu ieguldīs vairākās pamata aktivitātēs. Tajā skaitā, lai veicinātu ieguldījumus bioloģiskajā lauksaimniecībā un sertificētu bioloģisko graudu iepirkšanu.

Krievijas ekonomikas krīzes ietekme uz bijušajām Padomju Savienības kaimiņvalstīm būs vēl postošāka par iepriekš uzskatīto un turpināsies 2016.gadā, ceturtdien paziņoja Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB).

Krievijas ekonomikas lejupslīde, ko izraisījušas rietumvalstu noteiktās ekonomikas sankcijas un naftas cenu kritums, «rada krietni lielāku negatīvu ietekmi uz valstīm, ar kurām tai ir spēcīgas ekonomikas saiknes,» norāda ERAB.

Banka prognozē, ka Krievijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad samazināsies par 4,5% un 1,8% nākamgad.

ERAB izteikusi tik drūmas prognozes, neskatoties uz cerībām Maskavā, ka nesenais Krievijas rubļa vērtības pieaugums varētu mazināt ekonomikas lejupslīdi un nākamgad veicināt atgriešanos pie ekonomiskās izaugsmes.

Ņemot vērā Krievijas recesijas un rubļa vērtības krituma radīto spiedienu, nacionālo valūtu vērtības pret ASV dolāru un eiro ievērojami samazinājušās vairumā bijušo Padomju Savienības valstu, norāda banka.

VAS Privatizācijas aģentūra (PA) iepriekšējā gadā ieņēmumi no valsts īpašuma objektu, tajā skaitā zemesgabalu, dzīvokļu privatizācijas un atsavināšanas līgumiem, kā arī nomas līgumiem bija 8,53 miljoni eiro, informē PA pārstāvis Guntis Kārkliņš.

Atbilstoši valdības uzdotajam PA 2014. gadā veica saistību restrukturizāciju pret Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) un bankas Citadele akciju pārdošanu. PA veiktais noslēdzošais maksājums ERAB un bankas Citadele akciju pārvērtējums PA gada pārskatā atspoguļoti kā zaudējumi.

PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs: «Privatizācijas aģentūras pamatdarbība, kas saistīta ar valsts īpašuma privatizāciju un atsavināšanu, norit atbilstoši plānotajam. Tāpat iepriekšējā gadā esam restrukturizējuši saistības pret ERAB un noslēdzām bankas Citadele akciju pārdošanas līgumu. Tie ir būtiski soļi Parex bankas restrukturizācijas procesa sekmīgai pabeigšanai. Šogad aģentūra turpinās virzību uz privatizācijas procesa pabeigšanu, kā arī gatavos valdībai ziņojumus par Lattelecom un LMT turpmāko pārvaldību.»

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpuma prognozi šim gadam, taču norāda, ka Latvijas ekonomikas izaugsme būs straujākā Baltijas valstīs.

ERAB jaunākās prognozes liecina, ka Latvijas IKP šogad pieaugs par 1,8%, nevis par 2%, kā tika lēsts septembrī.

Banka norāda, ka Latvijas ekonomika pērn stagnējusi, ņemot vērā vājo eksportu un iedzīvotāju patēriņa izdevumus. Jaunākie makroekonomikas dati 2023.gada ceturtajā ceturksnī beidzot bijuši krietni optimistiskāki, investīciju kāpuma tempam paātrinoties un iedzīvotāju patēriņa izdevumiem atkal palielinoties, pateicoties algu kāpumam. Kā vairumā Eiropas Savienības dalībvalstu, arī Latvijā bezdarba līmenis pieaudzis, taču pērnā gada pēdējos trīs mēnešos tas veidoja 6,8%, kas ir zems salīdzinājumā ar iepriekšējiem vājas ekonomikas izaugsmes periodiem.