Vai 2024. gadā influenceru izmaksas samazināsies, pateicoties mākslīgā intelekta sniegtajām iespējām?

Influenceru mārketinga tirgus 2023. gadā arvien turpināja augt, un ir paredzēts, ka tas sasniegs 21,1 miljardu ASV dolāru vērtību. 2023. gadā ne tikai turpināja augt nozares vērtība, bet arī turpinājās dažādi Latvijas satura veidotāju pārkāpumi Latvijā, TikTok platforma tika aizliegta dažādās pasaules valstīs, un būtiski iezīmējās mākslīgā intelekta nozīme. Womstar veiktā aptauja pārsteidza ar rezultātiem, ka Latvijas digitālā satura autori nejūtas mākslīgā intelekta apdraudēti.

Pārkāpumi influenceru mārketingā turpinās

2022. gads influenceru mārketingā Latvijā iezīmējās ar vairākiem sodiem satura veidotājiem no Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) puses, saistībā ar reklāmas norāžu neizmantošanu un negodīgas komercprakses praktizēšanu. Lai gan 2023. gadā PTAC vēstījis, ka situācija ir uzlabojusies un informētība un izpratne par normatīvo aktu prasībām šajā jomā ir pieaugusi, pastiprinātas pārbaudes turpinājās.¹ Tika konstatēts, ka šogad īpaši populāras kļuva influenceru reklāmas par mākslīgajiem maisījumiem zīdaiņiem. Lai gan pie publikācijām tika ievērotas reklāmas norādes, PTAC vērsa uzmanību, ka ražotājiem un izplatītājiem ir aizliegts apgādāt satura veidotājus ar mākslīgā maisījuma zīdaiņiem dāvanām vai cita veida bezmaksas paraugiem reklāmas nolūkos un satura veidotājiem ir aizliegts publicēt šo produktu reklāmas sociālos tīklos².

Ķīnas uzņēmums "ByteDance" noraidījis ASV prasību pārdot videoplatformu "TikTok" un solījis apstrīdēt tiesā Kongresa pieņemto likumu, kas paredz aizliegt "TikTok" Savienotajās Valstīs, ja "ByteDance" to nepārdos.

"Ārvalstu mediju vēstītais par to, ka "ByteDance" izskata iespēju pārdot "TikTok", neatbilst patiesībai," teikts paziņojumā.

Tajā uzsvērts, ka ""ByteDance" neplāno pārdot "TikTok"".

"TikTok" vadītājs Džou Šoudzi norādījis, ka uzņēmums jauno likumu apstrīdēs tiesā.

Jau ziņots, ka ASV Kongress ir pieņēmis un prezidents Džo Baidens parakstījis likumu, kas paredz aizliegt Savienotajās Valstīs "TikTok", ja "ByteDance" to nepārdos.

Likums noteic, ka "ByteDance" jāpārdod "TikTok" deviņu mēnešu laikā, bet šis termiņš varēs tikt pagarināts vēl par trim mēnešiem, ja pircējs jau būs atrasts un notiks pārdošanas process.

Tiesāšanās varētu ievērojami aizkavēt Kongresa noteikto termiņu vai bloķēt likuma stāšanos spēkā.

Kanāda nolēmusi nebloķēt piekļuvi Ķīnas kompānijai "ByteDance" piederošajai video koplietošanas platformai "TikTok", taču "ByteDance" meitasuzņēmumam valstī būs jāpārtrauc darbība.

"Valdība nebloķē kanādiešu piekļuvi "TikTok" lietotnei vai viņu iespējas veidot saturu. Lēmums izmantot sociālo mediju lietotnes vai platformu ir personīga izvēle," teikts Kanādas inovāciju, zinātnes un rūpniecības ministra Fransuā Filipa Šampaņa paziņojumā. Vienlaikus ministrs uzsvēra, ka cilvēkiem jārūpējas par kiberdrošību, tostarp jāaizsargā sava personiskā informācija.

Viņš norādīja, ka rīkojums par "ByteDance" meitasuzņēmuma "TikTok Technology Canada" darbības pārtraukšanu dots saskaņā ar Kanādas Investīciju likumu, kas ļauj pārskatīt ārvalstu ieguldījumus, kuri var kaitēt Kanādas nacionālajai drošībai.

Ministrs skaidroja, ka lēmums pieņemts, pamatojoties uz informāciju un pierādījumiem, kas savākti, izvērtējot "ByteDance" darbību. Tāpat ņemti vērā Kanādas drošības un izlūkošanas dienestu un citu valdības partneru ieteikumi.

Video koplietošanas platforma "TikTok" piekritusi atteikties no atalgojuma funkcijas, kas potenciāli varēja pamudināt lietotājus, sevišķi bērnus, pavadīt pie ekrāniem pārmērīgi ilgu laiku, pirmdien paziņojusi Eiropas Komisija (EK).

Līdz ar to tiks izbeigta EK izmeklēšana, kas tika veikta saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) Digitālo pakalpojumu aktu (DSA), kas stājās spēkā februārī.

"TikTok" apsolīja atteikties no atalgojuma funkcijas, neatzīstot, ka tā pārkāpj DSA, norādīja EK amatpersonas. Tomēr EK nolēmusi, ka funkcijas atsaukšana ir juridiski saistoša, un tas "ir skaidrs vēstījums visai sociālo mediju nozarei", sacīja EK prezidentes izpildvietniece Margrēte Vestagere.

"Platformu dizaina elementi ar atkarību izraisošu ietekmi apdraud to lietotāju labklājību. Tāpēc mēs esam noteikuši, ka "TikTok" saistības saskaņā ar DSA ir juridiski saistošas," paziņoja Vestagere.

Izmeklēšana attiecās uz veidu, kā lietotne "TikTok Lite" ļāva lietotājiem vākt punktus, skatoties videoklipus, sekojot satura radītājiem vai uzaicinot draugus pievienoties "TikTok", un apmainīt sakrātos punktus pret vērtīgām lietām, piemēram, kuponiem interneta tirdzniecības uzņēmumā "Amazon". "TikTok Lite" darbojās Spānijā un Francijā.

ASV Senāts, otrdienas vakarā balsojot par vairākiem ar iekšējo un ārējo drošību saistītiem likumprojektiem, atbalstīja lēmumu, kas paredz aizliegt Savienotajās Valstīs sociālo tīklu "TikTok", ja tā īpašniece Ķīnas kompānija "ByteDance" to nepārdos.

Par balsoja 81 senators, bet 18 bija pret.

Pārstāvju palātas republikāņu lēmums saistīt "TikTok" ar ārvalstu palīdzības paketi Ukrainai, Izraēlai un Taivānai, kas ir prezidenta Džo Baidena prioritāte, paātrināja aizlieguma pieņemšanu pēc tam, kad Senātā bija iestrēdzis atsevišķs likumprojekts ar sešu mēnešu pārdošanas termiņu, jo likumdevējiem radās bažas, ka pusgads ir pārāk īss laiks tik sarežģītam desmitiem miljardu dolāru vērtam darījumam.

Senāta pieņemtais likumprojekts, ko Baidens solījis parakstīt trešsien, noteic, ka "ByteDance" jāpārdod "TikTok" deviņu mēnešu laikā, bet šis termiņš var tikt pagarināts vēl par trim mēnešiem, ja pircējs jau ir atrasts un notiek pārdošanas process.

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par lietotnes "TikTok" aizliegšanu Latvijas teritorijā.

Kā iniciatīvas pārstāvis norādīts Artūrs Babuškins. Viņš aicina Latvijā bloķēt piekļuvi lietotnei "TikTok", jo, viņaprāt, tieši to "uzkrītoši daudz" izmanto Krievijas noziegumu slavināšanai, naida kurināšanai un sabiedrības šķelšanai.

"Protams, ir arī datu drošības apsvērumi, kuru dēļ vairākas valstis un Eiropas Savienība "TikTok" ir jau aizliegusi lietot saviem ierēdņiem," norāda Babuškins, skaidrojot, ka "TikTok" tiek aktīvi izmantots kā instruments Krievijas karā pret Ukrainu, un Krievija to izmanto, lai popularizētu noteiktus naratīvus, kas ir esot arī tradicionālajos plašsaziņas līdzekļos. Tomēr atšķirībā no tradicionālajieme medijiem "TikTok" tiek izmantots īsais video formāts, kas ietekmējot visvairāk.

Video koplietošanas platformai "TikTok" piemērots 345 miljonu eiro naudassods par Eiropas Savienības (ES) personas datu aizsardzības noteikumu pārkāpumiem, piektdien paziņoja Īrijas Datu aizsardzības komisija (DPC).

Šis naudassods piemērots par pārkāpumiem, kas atklāti divus gadus ilgušas izmeklēšanas laikā.

DPC bija devusi "TikTok" trīs mēnešus laika, lai saskaņotu savu datu apstrādi ar tās noteikumiem.

2021.gada septembrī DPC sāka pārbaudīt "TikTok" atbilstību ES Vispārīgajai datu aizsardzības regulai (VDAR) attiecībā uz platformas iestatījumiem un personas datu apstrādi lietotājiem, kas jaunāki par 18 gadiem.

Komisija arī pārbaudīja "TikTok" vecuma apstiprināšanas rīkus personām, kas jaunākas par 13 gadiem, bet pārkāpumi netika konstatēti. Taču DPC secinājusi, ka platforma nav pienācīgi novērtējusi riskus attiecībā uz gados jaunu personu reģistrēšanos platformā.

Itālijas Konkurences pārvalde (AGCM) otrdien sociālās saziņas vietnei "TikTok" piemērojusi desmit miljonu eiro naudassodu par nepilngadīgo lietotāju nepietiekamu aizsardzību.

"Uzņēmums nav ieviesis atbilstošus mehānismus, lai uzraudzītu platformā publicēto saturu, jo īpaši tādu, kas var apdraudēt nepilngadīgo un neaizsargāto personu drošību," teikts AGCM paziņojumā.

"Turklāt šis saturs sistemātiski tiek atkārtoti piedāvāts lietotājiem algoritmiskās profilēšanas rezultātā, veicinot arvien lielāku sociālā tīkla lietošanu," skaidro pārvalde.

Naudassods piemērots trīs Ķīnas uzņēmuma "ByteDance" struktūrvienībām - Īrijas "TikTok Technology", Lielbritānijas "TikTok Information Technologies UK" un Itālijas "TikTok Italy".

AGCM vēstī, ka "TikTok" nav pilnībā ievērojusi pamatnostādnes, kuras tā bija reklamējusi, lai pārliecinātu patērētājus, ka lietotne ir "droša" vieta.

Eiropas Komisija (EK) aizliegusi sociālo platformu "TikTok" darbinieku izmantotajās oficiālajās ierīcēs, jo pastāv bažas par datu aizsardzību, ceturtdien pavēstīja EK pārstāvis.

Aizliegums arī nozīmē, ka EK darbinieki nevar izmantot Ķīnai piederošo video koplietošanas lietotni personiskajās ierīcēs, tajā skaitā tālruņos, kuros ir instalētas oficiālas lietotnes, sacīja pārstāvis.

"TikTok" pieder kompānijai "ByteDance", kas ir saistīta ar Ķīnas valdību.

Darbiniekiem pēc iespējas ātrāk ir jānoņem lietotne, un tas jādara līdz 15. martam.

Rietumi pēdējā laikā pievērš arvien lielāku uzmanību "TikTok" saistībā ar bažām par to, cik liela piekļuve Pekinai ir lietotāju datiem.

ASV pagājušajā gadā aizliedza lietotni federālās valdības ierīcēs, un daži ASV likumdevēji cenšas aizliegt "TikTok" darbību ASV.

Pagājušajā mēnesī Nīderlandes valdība ieteica valsts amatpersonām izvairīties no lietotnes izmantošanas.

Lielbritānijas datu regulators otrdien paziņoja, ka video koplietošanas platformai "TikTok" piemērojis 12,7 miljonu sterliņu mārciņu (14,4 miljoni eiro) naudassodu, jo sociālais tīkls ļāvis līdz pat 1,4 miljoniem bērnu, kas jaunāki par 13 gadiem, izmantot šo platformu, tādējādi pārkāpjot tās izstrādātos noteikumus.

Lielbritānijas Informācijas komisāra birojs (ICO) norāda, ka "TikTok" pārkāpis Lielbritānijas likumus, nespējot iegūt vecāku vai aizbildņu piekrišanu bērnu datu izmantošanai pēc tam, kad viņi bija izveidojuši kontus, lai arī bijuši pārāk jauni, lai to darītu.

"TikTok" šādam ICO lēmumam nepiekrīt.

Taču vienlaikus "TikTok" atzinīgis novērtējis ICO lēmumu samazināt naudassodu. Regulators bija iepriekš brīdinājis, ka var noteikt 27 miljonu mārciņu sodu..

Video koplietošanas platformas lietošanas noteikumi liedz tajā izveidot kontu bērniem, kas jaunāki par 13 gadiem. Taču ICO skaidro, ka "TikTok" nav spējis īstenot atbilstošas pārbaudes, lai novērstu šādus gadījumus Lielbritānijā, un 2020.gadā kontus platformā spējuši izveidot līdz 1,4 miljoniem bērnu, kas jaunāki par 13 gadiem.

Ir skaidrs, ka pēdējos gados Covid-19 pandēmija nesa pārmaiņas un izaugsmi, tajā skaitā attīstījās cilvēku digitālās prasmes, kas radīja influenceru nozares izaugsmi, palielinoties pieprasījumam pēc digitālajiem pakalpojumiem.

Savukārt aizvadītais gads iezīmējās ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā. Tas lika pārskatīt vērtību skalu un mainīja influenceru mārketinga nozīmi, parādot, kuri influenceri un viedokļa līderi ir gatavi atkāpties no potenciālajiem labumiem un ienākumiem, apturot reklāmas kampaņas un iestājoties par palīdzību Ukrainai. Turklāt inflācijas sākšanās 2022. gadā ne vien cēla ikdienas preču un energoresursu cenas, bet arī influenceru pakalpojumu izmaksas. Šo iemeslu dēļ ir vērts atskatīties uz 2022. gada būtiskākajām tendencēm, izaicinājumiem un problēmām influenceru mārketinga nozarē, gan visā pasaulē, gan Latvijā.

Kara ietekme uz influenceru mārketingu

Austrālija otrdien paziņoja, ka aizliegs Ķīnas uzņēmumam piederošo video koplietošanas lietotni "TikTok" valdības amatpersonu darba ierīcēs.

Austrālija šādi pievienojas augošam Rietumvalstu skaitam, kas vēršas pret šīs lietotnes izmantošanu nacionālās drošības apsvērumu dēļ.

Austrālijas ģenerālprokurors Marks Dreifūss pavēstīja, ka šāds lēmums pieņemts, sekojot valsts izlūkdienestu ieteikumam, un tiks īstenots, "tiklīdz tas būs praktiski iespējams".

Pirms tam "TikTok" savu valdību amatpersonu darba ierīcēs aizliedza Austrālijas sabiedrotās ASV, Lielbritānija, Kanāda un Jaunzēlande.

Līdzīgus soļus ir spērušas arī Francija, Nīderlande un Eiropas Komisija.

Kiberdrošības eksperti ir brīdinājuši, ka šī lietotne, kurai ir vairāk nekā miljards lietotāju, var tikt izmantota datu vākšanai, kuri nonāktu Ķīnas valdības rīcībā.

Video koplietošanas platformas "TikTok" dibinātājs Džans Jimins pirmo reizi kļuvis par Ķīnas turīgāko cilvēku, liecina portāla "Hurun Report" apkopotā informācija.

Viņa bagātība sasniegusi 49,3 miljardus ASV dolāru.

"TikTok" īpašnieks - Ķīnas uzņēmums "ByteDance"-, kuru arī dibinājis Džans, pērn ieņēmumus palielināja par 30%. "TikTok", kas Ķīnā pazīstams ar nosaukumu "Douyin", ASV ir 200 miljoni lietotāju.

Tikmēr uz otro vietu "Hurun Report" veidotajā Ķīnas turīgāko cilvēku sarakstā noslīdējis pudelēs pildīta ūdens zīmola "Nongfu" izveidotājs Džuns Šaņšaņs, kurš zaudējis valstī bagātākā cilvēka statusu pirmo reizi pēdējos trīs gados.

Viņa bagātība ir 47,9 miljardi dolāru.

Trešajā vietā ar 44,4 miljardu dolāru bagātību atrodas Ķīnas interneta giganta "Tencent" dibinātājs Ma Huatens.

Jaunākie dati arī liecina, ka Ķīnas dolāru miljardieru skaits gada laikā sarucis par 142 un veido 753, ņemot vērā Ķīnas ekonomikas vājo izaugsmi un sliktos valsts akciju biržas rādītājus.

Sociālo tīklu "Facebook" un "Instagram" lietotājiem Eiropā būs lielāka kontrole pār to, kā viņi aplūko saturu, otrdien paziņojusi šo tīklu māteskompānija "Meta".

"Meta" šādu soli spērusi, pielāgojoties jaunajiem Eiropas Savienības (ES) noteikumiem, kas liks sociālo mediju gigantiem agresīvāk uzraudzīt saturu tiešsaistē, lai aizsargātu lietotājus, jo īpaši pret naida runu un dezinformāciju.

19 lielākajiem tirgus dalībniekiem, tai skaitā "Meta", "Amazon", "Apple", "Google", "Microsoft", "TikTok" un "X", kas agrāk bija pazīstams kā "Twitter", no nākamās nedēļas būs jāievēro jaunie noteikumi, pretējā gadījumā tām draud lielas sodanaudas.

Pašreiz visa uzmanība pievērsta miljardierim Īlonam Maskam, kurš kopš tvitera iegādes bieži pēkšņi mainījis noteikumus par sociālajā tīklā atļauto valodu, un nereti viņa lēmumi bijuši tiešā pretrunā ar ES jaunajiem noteikumiem.

Apkopojot 2023. gada nozīmīgākos statistikas datus un notikumus, Latvijas lidsabiedrība airBaltic ziņo, ka 2023. gadā turpinājusies mērķtiecīga uzņēmuma izaugsme un attīstība, kā arī pārspēti vairāki rezultāti, kas sasniegti pirms pandēmijas.

Apskatīti ir dažādi dati, piemēram, pārvadāto pasažieru skaits, veikto lidojumu skaits, galamērķi, flote, kravu pārvadājumi, darbinieki, tehniskie un darbības rezultāti un citi, kas atspoguļo airBaltic veiksmīgo darbību 2023. gadā.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss): “2023. gads bija bagātīgs gads. Aizvadītajos 12 mēnešos esam guvuši vairākus panākumus – mēs ievērojami paplašinājām savu maršrutu tīklu, piedāvājot tiešos lidojumus vairāk nekā 100 maršrutos, kas ir visu laiku augstākais skaits, no mūsu bāzēm Rīgā, Viļņā, Tallinā, Tamperē un tagad sezonāli arī no Grankanārijas. Pārvadāto pasažieru skaits stabili pieauga, pietuvojoties 4,5 miljonu robežai. Turklāt jūlijā pirmo reizi kopš 2019. gada mēs vienā mēnesī apkalpojām vairāk nekā 500 000 pasažieru.”

Pirms 10 gadiem, 2013. gada oktobrī, Rīgas centrā darbību uzsāka Realweb Latvia – digitālā mārketinga aģentūra, kas viena no pirmajām piedāvāja tobrīd tādus inovatīvus digitālā mārketinga risinājumus kā reklāmu Google un Facebook.

Šodien Realweb Latvia ir viena no lielākajām digitālā mārketinga aģentūrām Baltijā ar gada apgrozījumu virs 50 milj. EUR, un tās lielāko partneru vidū ietilpst Google, Meta Facebook, Microsoft, TikTok. Realweb Latvia ir viens no 3 Google Premier partneriem Latvijā vairāk kā 40 reklāmas aģentūru konkurencē un pārvalda digitālās reklāmas Google, Meta Facebook, Microsoft, Linkedin, TikTok ar budžetu virs 3 miljoniem EUR mēnesī. Visi aģentūras speciālisti ir sertificēti, savukārt aģentūras vadītāja Velta Mestere 2020. gadā Forbes Latvijas veiksmīgāko sieviešu reitingā ieņēma augsto 4. vietu. Pēdējo gadu laikā esam strauji auguši eksporta nozarē - to apliecina arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) 2022. gada nominācija “Eksporta čempions”.

Par krīzi Latvijas drukāto mediju tirgū, tās cēloņiem un sagaidāmajām negatīvajām sekām valstiskā līmenī Guntars Gūte sarunājas ar nupat slēgtā reģionālā laikraksta Ludzas Zeme izdevēju un galveno redaktori Laimu Linužu.

Latvijas drukāto mediju tirgū nupat, 28. jūnijā, iezīmējās vēl viena, atļaušos teikt, skumja diena – savu uzticamo lasītāju rokās pēdējo reizi nonāca viens no Latgales zināmākajiem un ilggadīgajiem laikrakstiem Ludzas Zeme (LZ). Cik ilgi jūs bijāt saistīta ar laikrakstu?

Ludzas Zemē sāku strādāt 18 gadu vecumā uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas un bez pārtraukuma tur nostrādāju septiņus gadus. Pēc tam kādu brīdi dzīvoju Rīgā un strādāju Latvijas Avīzē, bet pēc tam pavērās iespēja kļūt par LZ īpašnieci un atgriezos Ludzā – šos pēdējos desmit gadus esmu bijusi gan LZ īpašniece, gan galvenā redaktore, gan uzņēmuma vadītāja. Mans vīrs Dāgs LZ pildīja gan žurnālista, gan redaktora, gan šofera, gan mājaslapas un sociālo tīklu redaktora, dažreiz maketētāja pienākumus, gan birojā pieņēma reklāmas un sludinājumus. Kādā brīdī lūdzu vīram nākt palīgā strādāt avīzē, jo bija tik grūti strādāt, ka gribējās visu pamest, līdz ar to vīra atnākšana uz LZ savā ziņā bija glābiņš. Jāatzīst, LZ pastāvēšanu būtībā nodrošināja tas, ka bija cilvēki, kuri ar pienākuma apziņu katrs darīja teju piecu cilvēku darbu. Mēs visu šo laiku vilkām šo smago nastu.

Eiropas Savienībā (ES) piektdien stājies spēkā stājies Digitālo pakalpojumu akta (DSA) pirmais posms, kura nolūks ir panākt, lai pasaulē lielākie tehnoloģiju uzņēmumi apkarotu nelikumīgu saturu un garantētu lietotāju drošību internetā.

DSA pirmais posms ietekmē 19 ļoti lielas digitālās platformas, tai skaitā sociālo mediju tīklus, vietnes un interneta mazumtirdzniecības uzņēmumus ar vismaz 45 miljoniem aktīvu ikmēneša lietotāju ES.

Tādējādi jaunās prasības attiecas uz "Alibaba AliExpress", "Amazon Store", "Apple AppStore", "Booking.com", "Meta" piederošajiem sociālajiem tīkliem "Facebook" un "Instagram", "Google" pakalpojumiem "Maps", "Play" un "Shopping", "LinkedIn", "Pinterest", "Snapchat", "TikTok", "X" (agrāk "Twitter"), "Wikipedia", "YouTube" un "Zalando", kā arī "Bing" un "Google Search".

"Šīm sistēmiskajām platfiormām ir ļoti, ļoti svarīga loma mūsu ikdienas dzīvē, un šobrīd pienācis laiks Eiropai un mums noteikt savus noteikumus," norāda ES iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons.

Mediju konkursa rezultāti izraisa, kā minimums, neizpratni.

Izdevniecības Dienas Mediji, Dienas Bizness un Dienas Žurnāli administratīvajā tiesā ir pārsūdzējušas Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) lēmumus, ar kuriem tika noraidīti visi seši izdevniecību iesniegtie projektu pieteikumi SIF izsludinātajā Mediju atbalsta fonda (MAF) konkursā Atbalsts nacionāla mēroga preses izdevumiem.

Izdevniecību un laikraksta Diena galvenais redaktors, SIA Izdevniecība Dienas bizness un SIA Izdevniecība Dienas žurnāli valdes loceklis Gatis Madžiņš norāda, ka izdevniecības attiecīgos SIF lēmumus uzskata par nepamatotiem, tādēļ nolemts tos apstrīdēt, lai tiesas ceļā panāktu taisnīgu un likumīgu situācijas noregulējumu, atceļot prettiesiskos lēmumus un novēršot SIF prettiesisko lēmumu sekas.

Krievijas uzņēmums "Kaspersky Lab" aiziet no ASV tirgus pēc tam, kad ASV prezidenta Džo Baidena administrācija aizliedza kompānijas programmatūras pārdošanu un izplatīšanu.

"Kaspersky Lab" britu sabiedriskajai raidorganizācijai BBC paziņoja, ka ir pieņemts "skumjš un sarežģīts lēmums" aiziet no ASV tirgus, jo "biznesa iespējas valstī vairs nav dzīvotspējīgas".

ASV tirdzniecības ministre Džina Raimondo pagājušajā mēnesī paziņoja, ka Maskavas ietekme uz kompāniju būtiski apdraud ASV infrastruktūru un pakalpojumus. "Kaspersky", kas ASV strādājusi divdesmit gadu, tādas aizdomas ir noraidījusi.

"No 2024.gada 20.jūlija "Kaspersky" pakāpeniski izbeigs savu darbību ASV un likvidēs ASV bāzētās darbavietas," informēja uzņēmumā.

Kompānijas vietnē ASV vairs nav iespējams iegādāties antivīrusa un kiberdrošības programmatūras. Vietnē publicēts paziņojums, ka "Klientiem ASV pirkums nav iespējams".

Izmantojot mākslīgā intelekta sniegtās iespējas, reklāmas aģentūra MIXD. izstrādājusi rīku, kurš uzņēmējiem palīdzēs būt veiksmīgākiem Amazon platformā, sasniedzot maksimāli augstus pārdošanas rezultātus.

Lielākajā tehnoloģiju pasākumā TechChill Milānā prezentētais rīks jau izpelnījies lielu Eiropas uzņēmēju atzinību un interesi, stāsta MIXD. līdzīpašnieks Artūrs Forsts, uzsverot, ka jaunais rīks noderēs ne vienam vien komersantam, kas vēlas savus produktus tirgot platformā Amazon. „Šīs lielās platformas sistēma ir gana sarežģīta un piņķerīga, tāpēc liela daļa uzņēmēju atmet tam ar roku,” teic A.Forsts. „Mēs šo sistēmu esam atkoduši un sapārojuši ar mākslīgo intelektu, ļaujot jebkuram uzņēmējam pavisam vienkārši startēt šajā platformā un sasniegt maksimāli augstus pārdošanas rezultātus. Šobrīd esam veikuši arī vairākus testus un secinājuši, ka rīks tiešām strādā,” piebilst Jānis Berķis, aģentūras MIXD. līdzīpašnieks.

Pasaulē pazīstamā Latvijas zīmola JZ Microphones mikrofonus sāks izplatīt viens no lielākajiem Ķīnas pro-audio tehnikas tirgotājiem Dingdong Audio.

Sākot ar 2024. gada jūliju, Ķīnas pro-audio kompānija Dingdong Audio oficiāli kļuvusi par Latvijas mikrofonu zīmola JZ Microphones ekskluzīvo izplatītāju Ķīnā, Honkongā un Makao un uzņemas atbildību par JZ Microphones produktu popularizēšanu, pārdošanu, tehnisko atbalstu un pēc-pārdošanas servisu Ķīnā, Honkongā un Makao.

“JZ Microphones Ķīnas tirgū pazīstams ir jau daudzus gadus, un tā mikrofoni ir iekarojuši mūzikas industrijā popularitāti. Noslēgtais ekskluzīvais līgums ar vadošo pro-audio tirgotāju Dingdong Audio ir būtisks solis JZ Microphones produkcijas pārdošanas tālākai izaugsmei Ķīnā, Honkongā un Makao. Tas nodrošinās daudz plašāku produkcijas pieejamību tirgū, izmantojot Dingdong Audio plašo pārdošanas kanālu tīklu reģionā, kā arī profesionālu pro-audio servisu,” atzīst JZ Microphones valdes priekšsēdētājs Filips Rajevskis.

Pēdējos gados mēs piedzīvojam strauju digitalizāciju, kas iet roku rokā ar nepieciešamību pēc ātra interneta un tehnoloģijām, gan domājot par ikdienas dzīvi, gan biznesa vajadzībām. Lai nodrošinātu nākamās paaudzes mobilo sakaru pakalpojumus, IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite” šogad turpina pilnveidot tīkla infrastruktūru, tai skaitā attīstot jaudīgu 5G tīklu. To aktīvi sākuši izmantot privātpersonas un uzņēmumi visā Latvijā un, salīdzinot ar šī gada pavasari, mobilo datu patēriņš “Bite” 5G tīklā ir audzis par 83%.

“Bite” tīkls strauji aug, bāzes staciju skaitam pārsniedzot 1000

Tuvāko gadu laikā "Bite" tīkla attīstībā plāno investēt 70 miljonus eiro, nodrošinot modernākos tīkla sakarus gan pilsētās, gan lauku teritorijās visā Latvijā.

Lai stiprinātu sakaru un mobilā interneta pieejamību visā Latvijā, “Bite” šogad izbūvējusi 23 jaunas bāzes stacijas reģionos un Rīgā. Tagad “Bite” tīkla pieejamību nodrošina kopskaitā 1006 bāzes stacijas, taču līdz gada beigām paredzēts izbūvēt vēl 20 bāzes stacijas, tā turpinot kāpināt tīkla kapacitāti visos Latvijas reģionos.

“Nemitīga tīkla infrastruktūras attīstība ir viena no “Bite” svarīgākajām prioritātēm, nodrošinot augstas kvalitātes mobilo sakaru pakalpojumus mūsu klientiem. Būtiski, ka 5G attīstībā esam uzsākuši sadarbību ar mūsu stratēģisko partneri, Zviedrijas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāju “Ericsson”. Šogad esam ne vien izbūvējuši jaunas bāzes stacijas, bet arī veikuši jau esošo bāzes staciju aprīkošanu ar modernākajām “Ericsson” tehnoloģijām, audzējot mobilā interneta ātrumu “Bite” tīklā par 30%, bet tīkla kapacitāti - par 10%,” stāsta “Bite Latvija” Tīkla departamenta vadītājs Aleksandrs Beļajevs.

Vairāk nekā 40 ASV štati sūdz tiesā sociālo mediju platformu "Facebook" un "Instagram" īpašnieku "Meta" par bērnu garīgajai veselībai nodarītu kaitējumu un cilvēku maldināšanu par šo platformu drošumu.

"Cenšoties maksimāli palielināt savus finansiālos ieguvumus, "Meta" ir atkārtoti maldinājis sabiedrību par tā sociālo mediju platformu būtiskajām briesmām," teikts kopīgā prasībā, kas otrdien tika iesniegta federālā tiesā Kalifornijā.

Daži no štatiem, kas sūdz tiesā "Meta", gan ir izvēlējušies iesniegt prasības vietējās tiesās, nevis pievienoties federālajai lietai.

Kopīgajā prasībā teikts, ka "Meta" ir izmantojis gados jaunos lietotājus, radot biznesa modeli ar mērķi maksimāli palielināt laiku, ko viņi pavada platformā, neraugoties uz kaitējumu viņu veselībai.

"Bērni un pusaudži cieš no sliktas garīgās veselības rekordlielos līmeņos, un tajā ir vainojami tādi sociālo mediju uzņēmumi kā "Meta"," paziņojumā par šo lietu sacīja Ņujorkas ģenerālprokurore Letiša Džeimsa.

Austrālija plāni aizliegt bērniem līdz pat 16 gadu vecumam izmantot sociālās saziņas vietnes, otrdien paziņojis premjerministrs Entonijs Albanīzs.

Attiecīgs federālais likums tiks pieņemts vēl šogad, pavēstīja Albanīzs, norādot ka tā dēvētie sociālie mediji uz bērniem un jauniešiem atstāj postošu ietekmi.

Minimālais vecums, no kāda bērniem varētu ļaut reģistrēties tādās vietnēs kā "Facebook", "Instagram" un "TikTok", vēl tiek apspriests, taču sagaidāms, ka tas varētu būt no 14 līdz 16 gadiem.

Pats Albanīzs vairākkārt intervijās izteicies, ka dotu priekšroku aizliegumam līdz 16 gadu vecumam.

Vecuma apliecināšanas sistēmas pārbaude tiks veikta tuvāko mēnešu laikā vēl pirms likuma pieņemšanas, kas gaidāma gada nogalē.

"Vēlos redzēt bērnus nevis pie savām ierīcēm, bet sporta laukumos un peldbaseinos, un tenisa kortos," norādīja premjerministrs, kurš pārstāv leiboristus.