Pērn ēnu ekonomika Latvijā pieaugusi par 1,3% un veido 22% no IKP. Tādi ir jaunākie Ēnu ekonomikas indeksa, kuru veido Rīgas Ekonomikas augstskolas profesori Tālis J. Putniņš un Arnis Sauka, dati. Profesors A. Sauka norāda, ka pārsteidzoši ir tas, ka ēnu ekonomika pieaug laikā, kad ir pietiekami strauja ekonomiskā izaugsme un palielinās nodokļu ieņēmumi. Jāteic, ka ēnu ekonomika pērn pieaugusi arī mūsu kaimiņvalstīs – Igaunijā par 2,8%, bet Lietuvā – par 1,7%.
Latvijā no ēnu ekonomiku veidojošajām komponentēm – ienākumu (peļņas) neuzrādīšana, darbinieku skaita neuzrādīšana, aplokšņu algas, kukuļi, procenti no līguma summas, kas tiek maksāti, lai nodrošinātu valsts pasūtījumus – absolūti lielākais īpatsvars (45,5%) ir tieši aplokšņu algām. Saskaņā ar pētījumu vidēji 20% no algas, kas tiek reāli maksāta, uzņēmēji slēpj no valsts. Savukārt kukuļos tiek maksāti 8% no ienākumiem, bet, lai saņemtu valsts pasūtījumu, uzņēmēji pērn maksāja 10% no līguma summas. Bet vidējā ienākumu daļa, kuru uzņēmēji neuzrādīja, bija 17%.
Nozares, kurās tradicionāli ir vislielākais ēnu ekonomikas īpatsvars, ir būvniecība, pakalpojumi un mazumtirdzniecība. Tajā pašā laikā A. Sauka uzsver, ka pēdējā gada laikā ēnu ekonomika tajās ir samazinājusies, īpaši būvniecībā.
Ļoti interesanta tendence ir tā, ka, neraugoties uz samērā sliktajiem skaitļiem, tomēr pērn ir pieaugusi uzņēmēju apmierinātība gan ar Valsts ieņēmumu dienesta darbu, gan ar valdības darbu. A. Sauka teic, ka apmierinātības pieaugums lielā mērā saistīts ar veiksmīgo valdības komunikāciju.
A.Sauka, taujāts par nodokļu reformas ietekmi uz ēnu ekonomikas apmēriem šogad, prognozē, ka, iespējams, līdz ar reinvestētās peļņas nulles likmi, varētu samazināties neuzrādītie ieņēmumi, tajā pašā laikā viņš atzīst, ka reformai nebūs pozitīvas ietekmes uz aplokšņu algu samazināšanu.