Eesti Energia grupas atjaunīgās enerģijas uzņēmums Enefit Green uzsācis sagatavošanās darbus uzņēmuma akciju sākotnējam publiskajam piedāvājumam (IPO) un to iekļaušanai Nasdaq Tallinn biržas galvenajā sarakstā.

Precīzais akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma laiks tiks paziņots pēc sagatavošanās darbu noslēguma.

Eesti Energia valdes un Enefit Green uzraudzības padomes priekšsēdētājs Hando Suters (Hando Sutter) norāda, ka Eesti Energia ir kompānija, kas pieder Igaunijas iedzīvotājiem, bet ar Enefit Green IPO procesu ikvienam būs iespēja kļūt par īpašnieku daļai no Eesti Energia.

“Enefit Green akciju piedāvājums ir pirmā iespēja Baltijas iedzīvotājiem investēt un iesaistīties reģionā vadošās energokompānijas attīstībā. Ieguldījums Enefit Green, kas ir lielākais vēja enerģijas ražotājs Baltijā un viens no līderiem atjaunīgās enerģijas jomā ar izvērstu ražošanas jaudu portfeli Baltijas jūras reģionā, tā ir iespēja sniegt savu pienesumu videi draudzīgā enerģijas ražošanā un klimata pārmaiņu mazināšanā,” skaidro Hando Suters.

Igaunijas valsts enerģētikas grupas "Eesti Energia" peļņa pērn salīdzinājumā ar 2021.gadu vairāk nekā trīskāršojusies un bija 128,3 miljoni eiro, liecina uzņēmuma pārskats.

Kompānijas ieņēmumi pagājušajā gadā bija 2,2 miljardi eiro jeb par 69% lielāki nekā iepriekšējā gadā. No "Eesti Energia" ieņēmumiem 56% pērn guva ārpus Igaunijas: Somijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā. Visvairāk elektrības mazumtirdzniecība pieauga Latvijā, informēja uzņēmumā.

Latvenergo koncerna ieņēmumi provizoriski pieauguši par 72,9%

AS "Latvenergo" koncerns pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 1,842 miljardu...

Uzņēmuma peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) pērn bija 333 miljoni eiro, kas bija par 37% vairāk nekā 2021.gadā.

Pērn "Eesti Energia" investēja 447 miljonus eiro, kas ir lielākās viena gada laikā veiktās investīcijas, par nepilniem 200 miljoniem eiro pārsniedzot 2021.gada ieguldījumu apmēru. Liela daļa investīciju saistīta ar grupas atjaunīgās enerģijas meitasuzņēmuma "Enefit Green" ieguldījumiem vēja un saules parkos, kā arī sadales tīklu kompānijas "Elektrilevi" ieguldījumiem Igaunijas elektrotīklu attīstībā.

Kompānijas klientu skaits pērn audzis vairāk nekā par piektdaļu, un pagājušā gada beigās "Eesti Energia" bija 605 397 klienti Baltijas valstīs, Somijā un Polijā. Lietuvā kompānijas klientu skaits pēc četrkāršojās, Latvijā auga par 71%, Polijā - par 89% un Somijā - par 24%.

Pagājušajā gadā "Eesti Energia" saražoja 6260 gigavatstundas elektrības, kas ir par 20% vairāk nekā 2021.gadā. Kompānijas saražotais veidoja vairāk nekā 70% no Igaunijas patēriņa.

Ārvalstu tirgos "Eesti Energia" darbojas ar zīmolu "Enefit".

Igaunijas valstij piederošā enerģētikas kompānija "Eesti Energia" nākamo piecu gadu laikā plāno investēt 2,5 miljardus eiro, no kuriem 1,5 miljardi eiro tiks investēti vēja un saules parku izveidē, bet vēl miljards eiro Austrumviru apriņķa enerģētikas attīstībā, kā arī elektrības tīkla efektivitātes uzlabošanā.

Ar investīciju plāniem tiek pamatota uzņēmuma 33 miljonu eiro peļņa otrajā ceturksnī, kas ir trīs reizes vairāk nekā aprīlī-jūnijā pērn, bet atjaunīgo energoresursu attīstīšanu kompānija pamato ar to, ka reģionā trūkst elektrības piegādes, kas savukārt veicina cenas pieaugumu.

"Tā kā mūsu reģiona kopumā galvenā problēma pašlaik ir elektrības ražošanas jaudu trūkums, pašreizējā enerģētikas krīzē straujākais un sabiedrībai piemērotākais risinājums ir investēt atjaunīgā elektrībā," Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR pirmdien teica "Eesti Energia" preses pārstāvis Matiass Kaivs.

Igaunija līdz gada beigām sagatavos skices projektu vēja parkam Rīgas jūras līcī

Līdz gada beigām ir jāsagatavo inženieriskās skices projekts vēja parkam Rīgas jūras...

Viņš atzina, ka problēma ir ne tikai vēja un saules enerģijas trūkums Igaunijā, bet pārāk mazas atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudas Baltijas valstīs kopumā.

Kaivs piebilda, ka vēja un saules parki ir lētākais un videi draudzīgākais enerģijas ražošanas veids, un, pieaugot atjaunīgās enerģijas ražošanai, mazāk iespējama dārgāku un lielāku piesārņojumu veidojošu spēkstaciju ienākšana tirgū.

"Eesti Energia" šogad jau investējusi 24,7 miljonus eiro elektrības tirgū, 39,9 miljonus eiro atjaunīgajā enerģijā un 16,8 miljonus eiro "Enefit 280" plānotajā degakmens stacijā.

Koncentrējoties uz vēja un saules enerģiju, kompānija plāno ziemas mēnešos elektrību ražot no citiem resursiem, kā arī paplašināt uzglabāšanas tehnoloģijas, piemēram, būvēt hidroelektrisko krātuvi.

Tāpat krasi ir pieaugusi interese par mikroģenerāciju. Kā informēja Kaivs, "Eesti Energia" nedēļā saņem ap 150 pieprasījumu iegādāties un izvietot saules paneļus.

Elektrības sadales tīkla kompānija "Elektrilevi" informējusi, ka otrajā ceturksnī saņemti 3218 lūgumus pievienot mikroģenerācijas stacijas tīklam. Apmierināti apmēram 1000 šo līgumu.

"Eesti Energia" atjaunīgās enerģijas meitasuzņēmums "Enefit Green" veido 74 megavatu (MW) vēja parku Totsi ciemā un plāno to savienot ar Sopi vēja parku, kopumā iegūstot 161 MW jaudu.

Kopumā reģionā no Somijas līdz Polijai tiek veidotas atjaunīgo energoresursu stacijas ar kopējo jaudu 258 MW, kas ir vairāk nekā puse no Igaunijas elektrības patēriņa.

Igaunijas valdība apsver iespēju ieguldīt simt miljonus eiro, lai valsts enerģētikas uzņēmums "Eesti Energia" varētu būvēt jaunu gāzes elektrostaciju Narvā.

Finansējums jaunajai Igaunijas gāzes elektrostacijai tiktu piešķirts kā "Eesti Energia" pamatkapitāla palielinājums, taču jaunā elektrostacija tiktu uzbūvēta ne ātrāk kā 2028.gadā. Igaunija elektrības ražošanā tradicionāli ir paļāvusies uz degslānekļa spēkstacijām.

Lai gan elektroapgādes drošība arī pēc elektrokabeļa "EstLink 2", pa kuru Igaunija saņem elektrību no Somijas, bojājuma valstī nav apdraudēta, ilgtermiņa plāns ir izveidot papildu rezerves jaudu. Degslānekļa rūpnīcas, kuras vajadzības gadījumā varētu nodot ekspluatācijā jau tagad, būtu visdārgākais risinājums. Viens no risinājumiem varētu būt Kīsas elektrostacijas, kas ir ārkārtas rezerves spēkstacija netālu no Tallinas, darbības sākšana, taču valdība tā nepieciešamību atkārtoti izvērtēs martā, kad notiks plānotā desinhronizācija no Krievijas elektrotīkla.

Energouzņēmums Enefit spēris būtisku soli Baltijas energotīkla stabilitātes nodrošināšanai pēc atslēgšanās no BRELL: darbību uzsāk uzņēmuma māteskompānijas Eesti Energia enerģijas krātuve jeb pirmā lieljaudas akumulatoru stacija Auveres industriālajā kompleksā Igaunijā, informē uzņēmums.

Šis risinājums palīdzēs saglabāt elektroenerģijas sistēmas stabilitāti pēc desinhronizācijas un mazinās cenu svārstības, ko var izraisīt atjaunīgās enerģijas ražošanas pārtraukumi.

Jo vairāk atjaunīgās enerģijas tiek saražots, jo lielāka ir nepieciešamība pēc enerģijas uzkrāšanas sistēmām, lai uzturētu stabilas elektrības cenas. Nepieciešamību pēc enerģijas uzkrāšanas risinājumiem vēl vairāk palielina Baltijas elektroenerģijas sistēmas desinhronizācija no Krievijas tīkla un visu Baltijas valstu pārvades sistēmu operatoru pāreja uz 15 minūšu cenu noteikšanas intervāliem elektroenerģijas tirgū.

Īsi pēc uzstādīšanas pabeigšanas, Auveres akumulatoru stacija ir kvalificēta frekvenču ierobežošanas rezervju (FCR) un automātiskās frekvences atjaunošanas rezervju (aFRR) jaudu tirgiem. 5. februārī tā pirmoreiz piedalījās FCR izsolē un ieguva visu 23 megavatstundu tirgu par 141,3 EUR/Mwh.

Koncerna Eesti Energia atjaunojamās enerģijas uzņēmums Enefit Green publicējis uzņēmuma akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), emisijas prospektu un paziņojis par reģistrēšanos IPO akciju iegādei, kas ilgs līdz 2021. gada 14. oktobrim.

Paredzams, ka tirdzniecība ar Enefit Green akcijām Nasdaq Tallinn biržas galvenajā sarakstā varētu sākties 2021. gada 21. oktobrī.

Akciju sākotnējā publiskajā piedāvājuma apjoms ir līdz 115 miljoniem eiro, ko veido jaunas Enefit Green akcijas ar kopējo vērtību līdz 100 miljoniem eiro un uzņēmuma Eesti Energia sekundārās akcijas 15 miljonu eiro vērtībā. Pamata scenārijs paredz, ka tiek piedāvāti līdz 17,3% no visām Enefit Green akcijām. Sekundāro akciju skaits var tikt palielināts līdz 60 miljoniem eiro. Ja tiek izmantota iespēja palielināt akciju skaitu, kopējais darījuma apjoms var sasniegt 175 miljonus eiro, kas atbilstu līdz 26,4% no visām Enefit Green akcijām. Akcijas tiek publiski piedāvātas tikai Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Rail Baltica centrālais koordinators, Baltijas valstu kopuzņēmums RB Rail AS informē, ka saskaņā ar ikgadējās rotācijas principu ar 2024. gada 1. janvāri uzņēmuma padomes priekšsēdētāja amatā iecelts Sandors Līve (Sandor Liive).

Vienlaikus Ligita Austrupe, kas līdz šim pildīja padomes priekšsēdētājas pienākumus, ir nolēmusi atkāpties no padomes locekles amata.

RB Rail AS padomi veido seši locekļi, kurus ievēlē uz trīs gadiem. Katrs akcionārs – Igaunija, Latvija un Lietuva – izvirza divus kandidātus, kurus apstiprina akcionāru pilnsapulcē. Akcionāru līgums nosaka, ka padomes priekšsēdētāja amatu katru gadu rotācijas kārtībā ieņem kopuzņēmuma pārstāvis no citas valsts. Šobrīd RB Rail AS padomē ir pieci locekļi, savukārt sestā padomes locekļa atlases procesu no Latvijas pārstāvniecības veiks RB Rail AS akcionārs SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas”.

Sandors Līve ir virtuālās spēkstacijas platformas “GridiO” līdzdibinātājs un Eiropā pirmā mazā moduļu kodolreaktora projektu izstrādes uzņēmuma “Fermi Energia” līdzdibinātājs un priekšsēdētājs. Turklāt viņš darbojas biržā kotētā būvniecības uzņēmuma “Nordecon” un sociālā jaunuzņēmuma “Tuleva”, kas pārvalda dalībnieku pensiju līdzekļus, padomē. Pirms “GridiO” dibināšanas Līve deviņus gadus bija “Eesti Energia” izpilddirektors, ko viņš no vietējā monopola pārvērta par starptautisku enerģētikas biznesu. Pirms izpilddirektora amata viņš septiņus gadus bija “Eesti Energia” finanšu direktors, bet pirms tam ieņēma finanšu direktora amatu Tallinas ostā.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Līdz gada beigām ir jāsagatavo inženieriskās skices projekts vēja parkam Rīgas jūras līcī, liecina Igaunijas valstij piederošā enerģētikas kompānija "Eesti Energia" jūlijā parakstīts līgums.

"Eesti Energia" valdes loceklis Marguss Valss vēja parku Rīgas jūras līča piekrastes zonā raksturoja kā nozīmīgu elementu Igaunijas enerģijas apgādē un atbilstošu valdības noteiktajai pārejai uz atjaunīgiem energoresursiem.

Valss klāstīja, ka vēja parks enerģijas ražošanu varētu sākt jau 2028.gadā un saražot pusi no Igaunijā patērētās elektroenerģijas.

Viņš uzsvēra, ka tas ir "iedarbīgs un reālistisks projekts, kā Igaunijā lielā apmērā saražot cenas ziņā pieejamu un videi draudzīgi elektrību un palielināt visa reģiona enerģētisko drošību".

Pavasarī tika sākta plānotā vēja parka ietekmes uz vidi novērtējuma sagatavošana, kuru plānots pabeigt divu gadu laikā. Jūlijā kompānija, kas ārvalstīs strādā ar "Enefit" zīmolu, parakstīja līgumu par inženiertehniskās skices projekta sagatavošanu, kuru plānots pabeigt līdz šī gada nogalei.

Igaunijas prezidents Alars Kariss pirmdien izsludināja parlamenta pieņemtos Elektrības tirgus likuma un Konkurences likuma grozījumus, kas paredz ieviest mājsaimniecībām iespēju elektrību saņemt kā universālu pakalpojumu par Konkurences padomes noteiktu cenu.

Konkurences padome, kurai cena jānosaka, pamatojoties uz ražošanas izmaksām, lēš, ka universālā pakalpojuma elektrības cena ir jāapstiprina līdz 30.septembrim.

Igaunijas Konkurences padomes ģenerāldirektore Evelīna Perna-Lē informēja, ka valstij piederošās enerģētikas grupas "Eesti Energia" uzņēmumam "Enefit Power" ir jāiesniedz pieteikums Konkurences padomei par elektrības ražošanas cenas apstiprināšanu. Pēc pieteikuma izskatīšanas Konkurences padome apstiprinās uzņēmuma piedāvāto cenu vai noteiks savu pagaidu cenu pakalpojumam.

Parlamenta 15.septembrī pieņemtie grozījumi noteic "Eesti Energia" pienākumu no oktobra līdz 2026.gada 30.aprīlim citu pakalpojumu klāstā pārdot elektrību Igaunijas mājsaimniecībām un visiem tālākpārdevējiem kā universālo pakalpojumu. Likumā nav noteikta universālā pakalpojuma elektrības cena, bet gan izklāstīti principi tās noteikšanai.

Igaunijas valsts enerģētikas grupas "Eesti Energia" spēkstacijas, vēja parki un valstī lielākās akumulācijas jaudas ir gatavas raitai Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas tīkliem.

"Eesti Energia" valdes loceklis Kristjans Kuhi sacīja, ka kompānija lielāko daļu sagatavošanās darbu frekvenču rezerves nodrošināšanai pabeidza jau rudenī. Arī akumulācijas jaudas Auverē ir gatavas atblstīt elektrosistēmu.

Neilgi pirms desinhronizācijas no Krievijas kontrolētā tā dēvētā BRELL loka 31.janvārī tehnisku problēmu dēļ tika apturēta Auveres spēkstacija, taču tās darbība otrdienas vakarā tika atjaunota un 24 stundu laikā tā sasniegs pilnu jaudu.

Savukārt otrdien tehnisku problēmu dēļ atslēgts Igaunijas termoelektrostacijas sestais energobloks Narvā. Pēc remonta tā darbību plānots atsākt ceturtdien.

Informācija par spēkstaciju darbības traucējumiem ir radījuši satraukumu Igaunijas sabiedrībā, kur jau iepriekš bija bažas par plānoto desinhronizāciju un tās radītām iespējamām elekroapgādes problēmām un elektrības cenas pieaugumu.

Rail Baltica kopuzņēmums RB Rail AS plāno uzsākt vadītāju atlases procesu izpilddirektora un valdes priekšsēdētāja amatam, līdzšinējam izpilddirektoram Agnim Driksnam atkāpjoties no amata.

Tuvākajā laikā uzņēmums izsludinās publisku konkursu uz vakanto pozīciju, un tikmēr pagaidu izpilddirektora pienākumus pildīs valdes loceklis un galvenais iepirkumu direktors Marko Kivila (Marko Kivila).

Desmit gadus strādājot Rail Baltica projektā, A. Driksna bijis tieši iesaistīts un atbildīgs par projekta stratēģisko plānošanu un attīstību, t.sk. finansējuma piesaisti, sadarbību ar stratēģiskajiem partneriem un sabiedrības iesaisti, īstenojot Rail Baltica projektu Latvijā.

RB Rail AS izpilddirektora un valdes priekšsēdētāja amatā, ko A. Driksna ieņēma kopš 2019. gada, viņš pārraudzīja Rail Baltica kopuzņēmuma attīstību, paplašinot komandu un piesaistot starptautiska līmeņa dzelzceļa nozares ekspertus, kā arī īstenojot projekta stratēģisko attīstību Baltijas mērogā, tai skaitā nodrošinot būtisku stratēģisku lēmumu pieņemšanu un virzību, kā piemēram, dzelzceļa apakšsistēmu (elektrifikācijas, kontroles, vadības un signalizācijas apakšsistēmas) ieviešana, konsolidēto būvmateriālu iepirkumi, pieteikumi Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) finansējumam u.c.

Eiropas Savienība (ES) piešķīrusi 22,6 miljonu eiro līdzfinansējumu elektrouzlādes staciju izveidei Baltijas valstīs, informēja Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji.

Ir noslēdzies Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) projektu konkurss alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanai Eiropas transporta tīklā (TEN-T). Kopumā EISI projektu konkursā piešķirti gandrīz 422 miljoni eiro 39 projektu īstenošanai.

Tostarp ES līdzfinansējums 22,6 miljonu eiro apmērā piešķirts trijiem alternatīvo degvielu infrastruktūras projektiem, kurus AS "Latvenergo", Lietuvas "Ignitis" un Igaunijas "Eesti Energia" īstenos arī Latvijas teritorijā.

"Latvenergo" projektam "Elektrum Drive" e-mobilitātes tīkla izveidei Baltijas valstīs piešķirts ES līdzfinansējums 2,6 miljonu eiro apmērā. Projekta mērķis ir uzlabot nacionālo e-mobilitāti, piedāvājot elektrouzlādes pakalpojumus gar TEN-T autoceļu tīklu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kopumā izbūvējot 54 publiski pieejamās diennakts uzlādes stacijas ar 130 uzlādes punktiem. Tostarp Latvijā plānots izveidot 20 uzlādes staciju.

Dānijas vadošais enerģētikas uzņēmums Orsted plāno būvēt piekrastes vēja parku Latvijas un Igaunijas teritorijā.

Tas ir pārrobežu projekts, kura ietvaros plānots vēja turbīnas jūrā uzstādīt gan Latvijas, gan Igaunijas teritorijā, intervijā DB norāda Orsted tirdzniecības vadītājs Eiropā Pīters Oblings (Peter Obling). Viņš stāsta, ka pašlaik Orsted plānus izvērtē Latvijas Ministru kabinetā. Ja projekts tiks apstiprināts tādos apmēros, kā esam ieplānojuši, tad runa ir par ieguldījumiem vairāku miljardu eiro apmērā, atklāj P. Oblings.

Nesen Orsted uzsāka sadarbību AS Eesti Energia, lai kopā attīstītu piekrastes vēja parku projektus Baltijā. Vai tas nozīmē, ka tuvāko gadu laikā šādus vēja parkus varēsim redzēt arī Latvijā?

Es noteikti ceru, ka jā. Orsted ir viens no pasaules līderiem piekrastes vēja parku projektu attīstīšanā, un mums ir pieredze vēja parku būvniecībā jūrā un piekrastes zonā vairākās pasaules valstīs, tajā skaitā Dānijā, Lielbritānijā, Vācijā, Nīderlandē, Amerikas Savienotajās Valstīs un Taivānā. Ja runājam tieši par Latviju, tad šobrīd vēl ir dažas nianses, kas ir jāsakārto. Pašlaik ar Eesti Energia, kā arī Latvijas un Igaunijas regulatoriem strādājam pie normatīvā regulējuma, kas mums ļautu šādas stacijas būvēt, izveides. Ja tas tiks izdarīts un mēs saņemsim visas nepieciešamās atļaujas, lai varētu uzstādīt turbīnas, sāksim darbu, jo Latvijas potenciāls, mūsuprāt, ir ļoti liels. Ja visi neskaidrie jautājumi tiks atrisināti, es ceru, ka 2030. gadā mēs jau varēsim redzēt pirmās Orsted vēja stacijas Latvijā un Igaunijā.

Paplašinot Igaunijā pieejamo Enefit Volt elektroauto uzlādes tīklu, energouzņēmums Enefit šogad Latvijā investēs 5 miljonus eiro, t. sk. Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta CEF līdzfinansējumu 500 000 eiro apmērā.

Uzņēmuma mērķis ir jau šogad sākt sadarbību ar Latvijas uzņēmumiem par vairāk nekā 100 publisko elektroauto uzlāžu staciju izveidi, lai tuvāko gadu laikā radītu Baltijā plašāko uzlādes tīklu.

2023.gadā piecās vietās uz Ventspils, Bauskas un Tallinas šosejas plānots izbūvēt desmit Enefit Volt ātrās uzlādes stacijas ar maksimāli lielāko iespējamo jaudu - 300 kilovatu. Šis ir šobrīd pasaulē viens no jaudīgākajiem pieejamajiem uzlādes risinājumiem, kas ļauj vien 20 minūtēs elektroauto bateriju uzlādēt līdz aptuveni 80% līmenim. Katrā uzlādes vietā būs divas uzlādes iekārtas, piedāvājot vienlaikus uzlādēt četrus elektroauto.

Stacijas tiks izvietotas Latviju, Lietuvu, Igauniju un Poliju savienojošā Eiropas transporta tīklā (TEN-T), vietās, kur elektroauto īpašnieki uzturas ilgstoši un regulāri - pie lielveikaliem, biznesa centriem un viesnīcām. Līdzīgi kā šobrīd Igaunijā, arī Latvijā klienti uzlādes stacijās varēs norēķināties ar Enefit Volt lietotni, maksājot par izmantotajām kilovatstundām, nevis uzlādes laiku.

Skanstē topošais biroju komplekss “Verde” un Baltijas vēja enerģijas ražotāja “Eesti Energia” meitasuzņēmums “Enefit” noslēguši ilgtermiņa sadarbības līgumu par telpu nomu divos “Verde” A ēkas stāvos - 9. stāvā tiks iekārtoti “Enefit” biroji, bet 1. stāvā – Latvijā pirmais “Enefit” privāto un juridisko klientu apkalpošanas centrs.

Jaunās “Enefit” biroja telpas būs trīs reizes lielākas nekā šobrīd – virs 900 m2, un turpmāk zem viena “Verde” jumta apvienosies visi trīs “Enefit” uzņēmumi Latvijā – “Enefit”, “Enefit Connect” un “Enefit Green”.

Tāpat kā līdz šim, arī jaunajās telpās uzņēmums darbosies hibrīda režīmā – būs gan atvērtā tipa darbavietas, gan atsevišķi kabineti, kā arī “metropoles” tipa zona.

"Mūsu uzņēmums strauji aug un attīstās, līdz ar to arī vajadzība pēc daudz lielākām biroja platībām. Telpu izvēle jaunajā “Verde” kompleksā ir likumsakarīgs solis, jo labiekārtota un ērta vide ir kritiski svarīga efektīvam darbam. Zaļā enerģija un ilgtspējīgi risinājumi ir viens no “Enefit” darbības stūrakmeņiem," komentē Krists Mertens, “Enefit” valdes priekšsēdētājs.

Augusta beigās Igaunijā plānots paziņot par valsts enerģētikas grupas "Eesi Energia" piedāvātā universālā elektrības pakalpojuma cenu, informēja Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrija.

Jaunā valdības koalīcija par vienu no saviem mērķiem noteikusi Elektrības tirgus likuma grozījumus, kas ļautu mājsaimniecībām no 1.oktobra iegādāties elektrību kā universālu pakalpojumu.

Pagaidām nav skaidras daudzas detaļas par plānu un tā atšķirībām no elektrības piegādātāju piedāvātajiem fiksētajiem tarifiem.

Jaunā universālā elektrības pakalpojuma mērķis ir palīdzēt cilvēkiem mazināt riskus, ka gaidāmajā ziemā pieaugs elektrības cena.

Valdības koalīcijas līgums arī paredz, ka no 1.oktobra līdz 1.aprīlim tiks izmaksāta arī kompensācija 50 eiro par megavatstundu apmērā.

Uzņēmējdarbības un informācijas tehnoloģiju lietu ministrs Kristjans Jervans iepriekš teicis, ka universālā pakalpojuma cena varētu būt līdzīga pašreizējai fiksētas cenas piedāvājumu cenai jeb ap 120 eiro par megavatstundu.

Igaunijas atjaunīgās enerģijas grupa "Enefit Green" meklēs iespējas aiziet no Somijas tirgus un koncentrēsies uz darbību Baltijas valstīs un Polijā.

Izvērtējot situāciju galvenajos tirgos, uzņēmuma tuvākās attīstības portfeļa un esošā darbības portfeļa atbilstību pašreizējā tirgus situācijā, kā arī finansējuma iespējas, "Enefit Green" vadība nolēmusi meklēt iespējas aiziet no Somijas tirgus un pārdot dažus nestratēģiskus attīstības projektus, ja būs pieejami atbilstoši piedāvājumi.

Turpmākajā "Enefit Green" attīstībā uzņēmuma valde vēlas koncentrēties uz lielākiem vēja un hibrīda parku projektiem tās galvenajos tirgos Baltijā un Polijā, uzņēmums paziņoja Tallinas biržai.

"Enefit Green" valdes priekšsēdētājs Juhans Aguraiuja sacīja, ka pašreizējā tirgus situācijā katram ražošanas apjoma megavatam jārada maksimāla vērtība.

Atjaunīgās enerģijas ražotājs Baltijas jūras reģionā Enefit Green ir parakstījis līgumus par investīciju un likviditātes aizdevumiem ar SEB un OP banku 130 miljonu eiro apmērā.

Aizdevumi tiks izmantoti jaunu vēja ģeneratoru parku attīstības finansēšanai.

Saskaņā ar Enefit Green finanšu direktora Veiko Reims (Veiko Räim) teikto, šie aizdevumi palīdzēs nostiprināt uzņēmuma likviditātes rezerves un finansiālo elastību. “Pateicoties sadarbībai ar reģiona vadošajām bankām, mēs varam īstenot Enefit Green izaugsmes stratēģiju un finansēt investīcijas mūsu jaunajos vēja parkos, kas nodrošina oglekļa neitrālu elektroenerģijas ražošanu. Zaļā elektroenerģija ir pirmā, kas ienāk tirgū, un pieprasījums pēc tās ir milzīgs,” skaidro Reims. Jaunie nenodrošinātie aizdevumi paredz trīs līdz septiņu gadu kredītlimitu.

“SEB banka ir gandarīta par iespēju atbalstīt videi draudzīgu projektu īstenošanu un izaugsmi. Mūsu mērķis ir būt vadošajam atjaunīgās enerģijas finansētājam Ziemeļvalstīs un Baltijā. Tādēļ esam priecīgi būt par Enefit Green finansēšanas partneriem, atbalstot uzņēmuma attīstības plānus. Enefit Green ir viens no reģionā vadošajiem atjaunīgās enerģijas ražotājiem, kurš saskata ilgtermiņa stratēģisko perspektīvu šajā enerģētikas jomā gan uzņēmumam, gan Igaunijai kopumā,” saka SEB bankas Lielo uzņēmumu apkalpošanas vadītājs Baltijā Anderss Larsons (Anders Larsson).

Elektroenerģijas kompānija "Enefit" No 2023.gada janvāra pievienojies elektroenerģijas aizsargāto lietotāju valsts atbalsta programmai, nodrošinot valsts piešķirto atlaidi aizsargātajiem lietotājiem, informē "Enefit" pārstāvji.

"Enefit" kļuvis par vienu no trijiem elektroenerģijas tirgotājiem Latvijā, kas izstrādājis informācijas tehnoloģiju rīku, ar kura palīdzību iespējams nodrošināt valsts piešķirto atlaidi aizsargātajiem lietotājiem.

Aizsargāto lietotāju valsts atbalsta programma nodrošina atlaides daudzbērnu ģimenēm, trūcīgām vai maznodrošinātām personām, ģimenēm, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti un personām ar pirmās invaliditātes grupu vai tās aizgādnim dod iespēju saņemt valsts atlaidi elektroenerģijai. Informācijas tehnoloģiju rīks savieno "Enefit" klientu sistēmu ar Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) informācijas sistēmu, kas apstrādā saņemtos datus un nosaka, kuri no klientiem ir aizsargātie lietotāji.

Šonedēļ Baltijā izziņots viens no pēdējo gadu vērienīgākajiem akciju sākotnējiem publiskajiem piedāvājumiem (IPO), kas sniedz iespēju ikvienam līdz 14. oktobrim iegādāties Baltijā vadošā atjaunīgās enerģijas ražotāja Enefit Green akcijas par sākotnējo cenu pirms to tirdzniecības sākuma Nasdaq Tallinn biržā, kas paredzēts 21. oktobrī. Ņemot vērā šā brīža straujo elektroenerģijas cenu kāpumu un pieprasījumu pēc videi draudzīgas enerģijas, atjaunīgās enerģijas ražošanas nozarei ir labs izaugsmes potenciāls.

Enefit Green ir Igaunijas energokompānijas Eesti Energia meitasuzņēmums ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi videi draudzīgā enerģijas ražošanā. Uzņēmums ir lielākais vēja elektroenerģijas ražotājs Baltijas valstīs, kas pārvalda 22 vēja parkus četrās valstīs – Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā. Tāpat arī atjaunīgā elektroenerģija tiek ražota 38 saules paneļu parkos, četrās koģenerācijas stacijās un hidroelektrostacijā. Šobrīd tiek attīstīti arī vairāki jauni vēja un saules enerģijas parku projekti, kuri tiks finansēti ar akciju piedāvājumā piesaistīto līdzekļu palīdzību.

Šobrīd vērojama stabila tendence, ka Baltijas reģionā un visā pasaulē strauji aug nepieciešamība pēc elektroenerģijas un vienlaikus valstīm tiek noteikti stingri mērķi jau tuvākajos gados pāriet uz videi draudzīgākiem enerģijas ražošanas risinājumiem, lai mazinātu oglekļa emisiju apjomu. Ir skaidrs, ka atjaunīgā enerģija ir ātrākais veids, kā panākt oglekļa neitralitāti un Baltijas reģionā tieši vējš un saule ir zaļie energoresursi ar lielāko potenciālu. Tādējādi Enefit Green akciju piedāvājums ir laba iespēja gan privātajiem, gan institucionālajiem investoriem iesaistīties atjaunīgās enerģijas nozarē.

Pagājušajā gadā Baltijas uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumu tirgus atdzima, un Sorainen eksperti paredz, ka 2025. gadā izaugsme turpināsies. 2024. gada beigas un šā gada sākums Sorainen M&A komandai ir bijuši īpaši intensīvi, tāpēc prognozes ir optimistiskas.

Saskaņā ar Mergermarket datiem kopējais paziņoto darījumu skaits 2024. gadā, salīdzinājumā ar 2023. gadu, pieauga par 39%, bet atklāto darījumu vērtība pieauga vēl vairāk, tuvojoties rekordlielam līmenim, kas tika sasniegts2021-2022. gadā. Darījumu skaits pieauga visās Baltijas valstīs, un ievērojami palielinājās darījumu skaits ar vērtību virs 100 miljoniem eiro: 2023. gadā bija tikai trīs darījumi, bet pagājušajā gadā jau septiņi.

Sorainen eksperti sagaida, ka galvenie Baltijas M&A tirgus izaugsmes virzītājspēki šogad būs Baltijas valstu ekonomikas izaugsme, procentu likmju samazināšanās un privātā un riska kapitāla darījumu skaita pieaugums. 2023.-2024. gadā vairāki pārdošanas procesi Baltijas valstīs tika atlikti vai iesāktie apturēti ģeopolitiskās spriedzes, augsto procentu likmju vai Baltijas valstu ekonomikas lejupslīdes dēļ.

Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa pirmdien paziņoja par līdzšinējās valdības demisiju pēc parlamenta jaunā sasaukuma darba uzsākšanas.

Kallasa paziņoja, ka saskaņā ar konstitūciju pašreizējā Reformu partijas, sociāldemokrātu un nacionālkonservatīvās partijas "Tēvzeme" veidotā valdība atkāpjas.

Demisionējusī valdība turpinās pildīt savus pienākumus līdz stāsies amatā jaunā valdība.

Kallasa tikusies ar prezidentu Alaru Karisu, kurš viņai kā vēlēšanās uzvarējušās partijas priekšsēdētājai piedāvājis veidot jauno valdību.

Pēc prezidenta teiktā, mēnesi ilgās sarunas par koalīcijas izveidi demonstrēja trīs politisko partiju kopīgo gribu valdīt kopā. "To man apstiprināja visas partijas, ar kurām es runāju. Šīm trim partijām parlamentā ir spēcīgs vairākums – 60 balsis. Tāpēc man nav vajadzīgas divas nedēļas, lai pieņemtu lēmumu. Turklāt uzskatu, ka jaunajai valdībai pēc iespējas ātrāk jāķeras pie darba, jo darāmā vēl ir daudz," sacīja Kariss.

Kopš vasaras vidus, kad elektroenerģijas tirgotāji sāka ziņot par esošo līgumu un cenu pārskatīšanu, klienti aktīvāk maina elektrības piegādātājus, sacīja Igaunijas energokompānijas "Eesti Energia" meitasuzņēmuma Latvijā SIA "Enefit" valdes priekšsēdētājs Krists Mertens.

"Mēs redzam diezgan aktīvu rosību gan mājsaimniecību, gan biznesa klientu segmentā, un šī rosība parādījās jau no vasaras vidus, kad arī bija pirmie paziņojumi par to, ka tirgotāji pārskata esošos tirdzniecības līgumus un cenas," stāstīja Mertens, piebilstot, ka šī aktivitāte, pēc "Enefit" aplēsēm, varētu būt sasniegusi sava veida "pīķi".

Mertens norādīja, ka "Enefit" saņemto pieteikumu skaits ir vēsturiski augstākajā līmenī kopš uzņēmums sācis darbību.

Jautāts, vai aktivitāte, mainot elektroenerģijas tirgotāju, varētu būt atsaucība tirgotāju reklāmām, vai arī cilvēki paši aktīvi meklē piedāvājumus, Mertens teica, ka tie ir abi iemesli.

"Ir enerģijas lietotāji, kas paši jau ir diezgan labi apraduši ar atvērto tirgu un tā sniegtajām iespējām, paši aktīvi seko līdzi cenu izmaiņām un izvēlas tirgotāju. Tāpat tas ir arī mūsu nopelns un komunikācija," teica Mertens, piebilstot, ka aktīvākie enerģijas lietotāji, kuri interesējas par dažādām iespējām, pārsvarā ir gados jaunāki cilvēki, kuri zina un ir apraduši ar tirgus dotajām iespējām, aktīvi meklē un izvēlas no dažādiem tirgotājiem sev vēlamāko produktu.

Igaunijas valstij piederošās enerģētikas grupas "Eesti Energia" atjaunīgās enerģijas atzars "Enefit Green" investēs 82,9 miljonus eiro vēja parka izveidē Somijā.

Tās ir pirmās kompānijas investīcijas Somijā.

Plānots, ka vēja parks Tolpanvārā tiks pabeigts līdz 2024.gada nogalei. Vēja parkā plānotas 13 turbīnas ar kopējo jaudu 72 megavati (MW).

"Enefit Green" valdes priekšsēdētājs Āvo Kermass norādīja, ka investīcijas Somijā ir daļa no kompānijas plāna īstenot atjaunīgās enerģijas projektus no Somijas līdz Polijai.

Kermass pauda, ka "jaunajā vēja parkā saražotais nodrošinās elektrību bez oglekļa izmešiem klientiem kaimiņvalstīs un palīdzēs stabilizēt vietējās elektrības cenas".

Viņš informēja, ka jau noslēgto ilgtermiņa elektrības tirdzniecības līgumu izpildei būs nepieciešami 60% no pirmajos septiņos gados Tolpanvāras vēja parkā saražotās elektrības.