Jaunākais izdevums

Rail Baltica centrālais koordinators, Baltijas valstu kopuzņēmums RB Rail AS informē, ka saskaņā ar ikgadējās rotācijas principu ar 2024. gada 1. janvāri uzņēmuma padomes priekšsēdētāja amatā iecelts Sandors Līve (Sandor Liive).

Vienlaikus Ligita Austrupe, kas līdz šim pildīja padomes priekšsēdētājas pienākumus, ir nolēmusi atkāpties no padomes locekles amata.

RB Rail AS padomi veido seši locekļi, kurus ievēlē uz trīs gadiem. Katrs akcionārs – Igaunija, Latvija un Lietuva – izvirza divus kandidātus, kurus apstiprina akcionāru pilnsapulcē. Akcionāru līgums nosaka, ka padomes priekšsēdētāja amatu katru gadu rotācijas kārtībā ieņem kopuzņēmuma pārstāvis no citas valsts. Šobrīd RB Rail AS padomē ir pieci locekļi, savukārt sestā padomes locekļa atlases procesu no Latvijas pārstāvniecības veiks RB Rail AS akcionārs SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas”.

Sandors Līve ir virtuālās spēkstacijas platformas “GridiO” līdzdibinātājs un Eiropā pirmā mazā moduļu kodolreaktora projektu izstrādes uzņēmuma “Fermi Energia” līdzdibinātājs un priekšsēdētājs. Turklāt viņš darbojas biržā kotētā būvniecības uzņēmuma “Nordecon” un sociālā jaunuzņēmuma “Tuleva”, kas pārvalda dalībnieku pensiju līdzekļus, padomē. Pirms “GridiO” dibināšanas Līve deviņus gadus bija “Eesti Energia” izpilddirektors, ko viņš no vietējā monopola pārvērta par starptautisku enerģētikas biznesu. Pirms izpilddirektora amata viņš septiņus gadus bija “Eesti Energia” finanšu direktors, bet pirms tam ieņēma finanšu direktora amatu Tallinas ostā.

“Ligita Austrupe vadīja un koordinēja kopuzņēmuma padomes darbu projektam būtiskā pārmaiņu periodā, veicinot sarežģītu darba jautājumu virzību un kompromisu meklēšanu. Šādā garā darbs jāturpina arī šogad Igaunijas kolēģa vadībā,” pauda SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

“Pirmkārt, vēlos izteikt patiesu atzinību Ligitai Austrupes kundzei par prasmīgo un efektīvo vadību padomes priekšsēdētājas amatā Rail Baltica globālā projekta transformācijas posmā. Padomes priekšsēdētāja amatu uzņemos ar dziļu atbildības sajūtu un esmu apņēmies atbalstīt projektā notiekošās pārmaiņu iniciatīvas, tostarp sniegt atbalstu RB Rail AS vadībai jomās, kurās nepieciešama pastiprināta uzmanība, lai paātrinātu Rail Baltica ieviešanu,” uzsvēra Sandors Līve.

“Esmu aktīvi darbojusies kopuzņēmuma padomē daudzus gadus, un nu ir pienācis laiks nodot stafeti tālāk. No savas puses turpināšu atbalstīt Rail Baltica kā nozares eksperte un kā aktīva pilsone, kas iestājas par šo nozīmīgo infrastruktūras projektu. Pateicos partneriem par uzticību un lepojos ar to, ko esam spējuši sasniegt kopā ar Rail Baltica komandu,” sacīja Ligita Austrupe.

Tāpat arī padome iecēla Arni Kākuli un Romu Švedu par padomes priekšsēdētāja vietniekiem, savukārt Areniju Jackus – par Audita un risku komitejas priekšsēdētāju un Arni Kākuli – par Cilvēkresursu komitejas priekšsēdētāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Rail Baltica pirmās projekta kārtas izmaksas Baltijā var sasniegt 15,3 miljardus eiro

Db.lv,10.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunotās izmaksu un ieguvumu analīzes (Cost-Benefit Analysis) secinājumi apliecina, ka Rail Baltica ekonomiski pamatots un paredzams, ka tas radīs IKP pieaugumu no 0,5 līdz 0,7%, sniedzot 15,5 līdz 23,5 miljardu netiešo eiro IKP pieaugumu Baltijas valstīm, informē RB Rail AS.

Tāpat tam būs arī tiešas ekonomiskas neto ieguvumu vērtība 6,6 miljardu eiro apmērā. Ar to saistītie plašāki ekonomiskie ieguvumi ietver militāro mobilitāti, vides ilgtspēju, sociālās nevienlīdzības mazināšanu, veidos jaunas tirdzniecības plūsmas un piegādes ķēdes ar Eiropu.

Kopš iepriekšējās izmaksu un ieguvumu analīzes 2017. gadā projekts ir ievērojami attīstījies, un to ietekmējuši gan ārējie, gan iekšējie faktori, tostarp inflācija. Tiek lēsts, ka pirmā projekta posma īstenošanas izmaksas, kuras mērķis ir līdz 2030. gadam izbūvēt Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa līniju visās trīs Baltijas valstīs, savienojot to ar Poliju, sasniegs 15,3 miljardus eiro. Izmaksas Latvijā varētu sasniegt līdz 6,4 miljardiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija (SM) sadarbībā ar Baltijas valstu kopuzņēmumu AS "RB Rail" un par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgo SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) ir apkopojusi līdz šim vērtētos variantus pilnvērtīgam Rīgas savienojumam ar "Rail Baltica" dzelzceļa trasi gan no dienvidu, gan no ziemeļu puses, tostarp nodrošinot kravu plūsmu caur Rīgu, informē SM pārstāvji.

Piedāvātus priekšlikumus SM virza izskatīšanai Ministru kabinetā (MK) lēmuma pieņemšanai par "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas ieviešanas tvērumu līdz 2030.gadam.

SM informē, ka atbilstoši "RB Rail" veiktajai izmaksu-ieguvumu analīzei lielākā pasažieru plūsma "Rail Baltica" dzelzceļa līnijā ir sagaidāma starp Rīgas pilsētas centru un Rīgas lidostu, tāpēc rekomendēts kā galveno ieviešanas prioritāti noteikt pamattrases būvniecību posmos no Lietuvas robežas līdz Misai, no Igaunijas robežas līdz Upeslejām, kā arī Rīgas integrāciju.

Tāpat rosināts turpināt darbu pie detalizētas izpētes par tehniskajiem risinājumiem, tostarp daļējas kravu kustības nodrošināšanai, Rīgas posmos Upeslejas-Rīgas Centrālā stacija un Rīgas Centrālā stacija-Rīgas lidosta. SM plāno to paveikt līdz šā gada septembra beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijai jānodrošina 61 miljona eiro līdzfinansējums EK atbalstītajām Rail Baltica būvniecības aktivitātēm

LETA,19.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) atbalstītajam 345,817 miljonu eiro līdzfinansējumam dzelzceļa projekta "Rail Baltica" būvniecības aktivitātēm nepieciešams nodrošināt Latvijas nacionālo līdzfinansējumu 61,032 miljonu eiro jeb 15% apmērā, teikts Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, kas iesniegts saskaņošanai valdībā.

Savukārt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksai nepieciešams piešķirt 76 894 527 eiro.

Tostarp nepieciešamā nacionālā līdzfinansējuma daļa 2024.gadā būtu divi miljoni eiro, 2025.gadā - 17,1 miljons eiro, 2026.gadā - 24,2 miljoni eiro, 2027.gadā - 12,8 miljoni eiro, bet 2028.gadā - 4,9 miljoni eiro.

Savukārt PVN nomaksai nepieciešamā summa 2024.gadā ir 2,5 miljoni eiro, 2025.gadā - 21,5 miljoni eiro, 2026.gadā - 30,6 miljoni eiro, 2027.gadā - 16,1 miljons eiro, bet 2028.gadā - 6,2 miljoni eiro.

Tāpat, ņemot vērā, ka daļai aktivitāšu tika samazināts finansējums vai tās tika noraidītas, ir nepieciešams palielināt valsts budžeta līdzfinansējuma daļu par 33 791 985 eiro, kas nepieciešami būvuzraudzības un citu ar būvdarbiem saistīto aktivitāšu veikšanai. Papildus PVN apmaksai nepieciešamā summa 6 386 685 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Piedāvā veidot esošā sliežu platuma savienojumu starp Rīgas stacijām pirms Rail Baltica 1.kārtas

LETA,03.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija (SM) saskaņošanai iesniegusi informatīvo ziņojumu, kurā piedāvā 2021.-2027.gada Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta periodā izveidot 1520 mm (milimetru) jeb jau tagad Latvijā esošajā sliežu ceļu platumā savienojumu no Rīgas Centrālās pasažieru stacijas līdz Rīgas lidostai pirms "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas pabeigšanas, savukārt finansējumu plāno piesaistīt, pārdalot ES fondu finansējumu no citiem SM infrastruktūras projektiem, tostarp bateriju elektrovilcienu iegādes.

Ziņojumā teikts, ka ir izstrādāts optimizēts tehniskais risinājums dzelzceļa savienojuma izveidei no Rīgas Centrālās stacijas līdz Rīgas lidostai, kā arī, uzlabojot esošo pasažieru vilcienu kustību savienojumā no Rīgas centra līdz multimodālai pasažieru stacijai "Daugavkrasti" Salaspilī, tādējādi nodrošinot iespēju savienoties ar "Rail Baltica" 1435 mm līniju, teikts ziņojumā.

Līdz ar to sākotnējā fāzē pa "Rail Baltica" kursējošie starptautiskie ātrvilcieni Rīgā neienāks, bet piestās Salaspilī. SM valsts sekretāra vietniece "Rail Baltica" jautājumos Kristīne Malnača tomēr uzsvēra, ka pieņēmums par Salaspili ir pāragrs, jo pagaidām nevar apgalvot, ka Eiropas platuma sliežu ceļš netiks izbūvēts Rīgā. "SM vēl iesniegs Ministru kabinetam "Rail Baltica" ieviešanas scenāriju un tas būs Ministru kabineta lēmums. Pagaidām SM piedāvā no pašlaik pieejamajiem ES fondu līdzekļiem izdarīt visu iespējamo, lai uzlabotu pasažieriem pieejamās iespējas," sacīja Malnača.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība 11.jūnijā pēc ilgām diskusijām vienojās par ceļa karti "Rail Baltica" projektam, taču vēl nav rasta pilnīga skaidrība par finansējuma piesaisti, otrdien preses konferencē atzina Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Ministru kabinets (MK) otrdien izskatīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par "Rail Baltica" projekta tvērumu un īstenošanas plāniem, nodrošinot projekta funkcionalitāti un starpvalstu dzelzceļa līniju savienojumu. Valdība izvērtēja arī piedāvāto "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas ieviešanas tvērumu līdz 2030.gadam, kuras īstenošanas izmaksu aplēses ir 6,4 miljardi eiro.

Valdība pilnībā apstiprināja to tvēruma daļu, kas tiek finansēta no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) ar 15% valsts līdzfinansējumu, kā arī pieņēma zināšanai to daļu, kurai nav iespējams finansējumu nodrošināt no EISI. Elementus šajā tvēruma daļā un tiem nepieciešamo finansējumu būs nepieciešams apstiprināt ar atsevišķiem MK lēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

29.maijā ielikts pamatakmens Rail Baltica Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā.

Termināļa būvniecība, kas sākās pagājušajā rudenī, ir sasniegusi pamatakmens ielikšanas posmu. Pasākumu ar savu klātbūtni pagodināja Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta (DG MOVE) ģenerāldirektore Magda Kopčinska, Igaunijas klimata ministrs Kristens Mihals, Rail Baltic Estonia vadītājs Anvars Salomets, Rail Baltica kopuzņēmuma RB Rail vadītājs Marko Kivila, Zaha Hadid Architects pārstāvis un termināļa arhitektoniskā risinājuma autors Mičele Salvi, Merko Ehitus Eesti vadītājs Jāns Mē un KMG Infra vadītājs Indreks Pappels.

"Mēs esam sapņojuši par ātru savienojumu ar Eiropu kopš Lennarta Meri laikiem," atzīmēja klimata ministrs Kristens Mihals. "Šis gads ir nozīmīgs Rail Baltica būvniecībā. Papildus Ülemiste termināļa pamatakmens ielikšanai ir sākusies arī pamattrases būvniecība. Līdz šī gada beigām darbi būs uzsākti vienā trešdaļā jeb gandrīz 70 kilometrostrases, un gandrīz pusei, proti, 105 kilometriem būs noslēgti, būvniecības līgumi," viņš izcēla progresu. "Kvalitatīva savienojuma izveide rada daudz darba infrastruktūras sektorā, un, kad tā būs pabeigta, piedāvās būtisku jaunas iespējas Igaunijas cilvēkiem un ekonomikai."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ noslēdzas Rīgas pašvaldības veiktie pamata būvdarbi Ģ. Radziņa krastmalā, Rīgas autoostas, Centrāltirgus un Centrālās stacijas piegulošajā teritorijā, kas nepieciešami dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšanai pilsētas centra infrastruktūrā.

Pēc būvdarbu aktīvās fāzes tiks uzsākts pēdējais posms - objektu nodošana ekspluatācijā. Vienlaicīgi turpināsies Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” izbūve.

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis: “Ar šo projektu un nākamajiem, kas sekos, lai sekmīgi integrētu “Rail Baltica” pilsētas infrastruktūrā, mēs būvējam Rīgas vizītkarti – šeit radīsies pirmais iespaids par Rīgu tiem, kuri no citām Eiropas valstīm ieradīsies mūsu pilsētā, izmantojot jauno vilciena līniju. Šī pārbūve plašā teritorijā ap Centrālo staciju agrāk nošķirtu Rīgas daļu padara par pilsētas dinamiskā asinsritē pilnvērtīgi integrētu vidi, kur ieguvēji ir visi – krastmala ir ērti pieejama gājējiem, ir jauni veloceļi, sabiedriskais transports kursēs raitāk, sakārtota ir arī infrastruktūra autovadītājiem. Un vēl šis projekts ir apliecinājums Rīgas veiktspējai – no brīža, kad pilsētai kļuva pieejami ES fondu līdzekļi šīs teritorijas pārbūvei, līdz praktiskai vīziju īstenošanai ir pagājuši nepilni trīs gadi un uzbūvēts viss ir ātri un efektīvi nepilna gada laikā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīga pilnīgi noteikti būs dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" sastāvdaļa, tādēļ pašlaik vajadzētu diskutēt nevis par šo jautājumu, bet gan par to, kur piesaistīt finansējumu, lai tas notiktu pēc iespējas ātrāk, intervijā uzsvēra "Rail Baltica" projekta ieviesēja AS "RB Rail" valdes priekšsēdētājs, izpilddirektors Marko Kivila.

Viņš atgādināja, ka "Rail Baltica" projekts ir iekļauts Eiropas Transporta tīklā (TEN-T), un tā regulējums paredz, ka TEN-T transporta koridoriem ir jāsāk funkcionēt līdz 2030.gadam, un valstis, kurās TEN-T projekti tiek īstenoti, šādas saistības ir uzņēmušās. Tāpat ir kļuvis skaidrs, ka visa iecerētā projekta pabeigšanai ar pašlaik līdz 2030.gadam paredzamo finansējumu nepietiks. Tas savukārt nozīmē, ka ir jādomā, kā līdz 2030.gadam pieejamo finansējuma apjomu palielināt, vai kā to piesaistīt pēc 2030.gada.

Kivila uzsvēra, ka līdz ar to runa ir nevis par vairākiem "Rail Baltica" trases izbūves variantiem, par kuriem tiek spriests Latvijas masu medijos, bet gan par darbiem, kas ir īstenojami līdz 2030.gadam, lai izbūvētu funkcionējošu dzelzceļa līniju, un darbiem, kurus var veikt pēc 2030.gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

VK: Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezgla izbūvei iztrūkst 570,857 miljoni eiro

LETA,12.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Centrālās pasažieru dzelzceļa stacijas mezgla izmaksas "Rail Baltica" projektā varētu sasniegt 888 miljonus eiro, no kuriem kopumā patlaban iztrūkst 570,857 miljoni eiro, secināts Valsts kontroles (VK) ziņojumā par "Rail Baltica" Latvijas posma tvēruma izmaiņu pieņemšanas gaitu.

Patlaban ir noslēgts līgums ar izmaiņām par Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezgla izbūvi 565,148 miljonu eiro vērtībā, pieejamais finansējums ir 317,143 miljoni eiro, kamēr kopējais finansējuma iztrūkums ir 570,857 miljoni eiro, bet finansējuma iztrūkums noslēgtā līguma ietvaros - 248,005 miljoni eiro.

Pēc Satiksmes ministrijā (SM) minētā, patlaban no pieejamā finansējuma Centrālās stacijas mezgla izbūvei iztērēti aptuveni 106 miljoni eiro.

No kopējā pieejamā finansējuma 317,143 miljonu eiro apmērā, 263,508 miljoni eiro ir Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējums, kamēr 53,635 miljoni eiro ir Latvijas finansējums.

VK norāda, ka SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) pasažieru stacijas kopējās izmaksas varētu sasniegt 258,5 miljonus eiro, Rīgas Centrālās pasažieru stacijas pamattrases, tostarp dzelzceļa tilta - 557,9 miljonus eiro, projektēšanas - 34,5 miljonus eiro, bet uzraudzības izmaksas varētu veidot 37,1 miljonu eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

RB Rail parakstījusi līgumu par ES finansējumu 928 miljonu eiro apmērā

Db.lv,18.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu kopuzņēmums AS "RB Rail", kas izveidots dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanai, parakstījis jaunu finansēšanas līgumu ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru (CINEA) 928 miljonu eiro apmērā, informē "RB Rail" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka tādējādi, lai nodrošinātu nākamos Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta īstenošanas posmus, finansējums kopā ar triju Baltijas valstu nacionālo līdzfinansējumu pārsniegs 1,1 miljardu eiro.

Ar finansējumu, kas pieejams no līdzšinējiem finansēšanas līgumiem un kopā ar trešdien apstiprināto summu, tiks nodrošināts finansējums būvniecības darbiem, kas aptver aptuveni 130 kilometrus no "Rail Baltica" pamattrases.

"Šis finansējums ir būtiski nepieciešams, lai sāktu pamattrases būvniecības darbus visās Baltijas valstīs, sākot būvniecību pirmajos pamattrases posmos, kā arī turpinātu infrastruktūras objektu un pievadceļu būvniecību, tāpat nodrošinātu citu stratēģisku jautājumu izpildi, lai nodrošinātu dzelzceļa infrastruktūras savietojamību un pārrobežu koridora izveidi līdz 2030.gadam," norāda "RB Rail" pagaidu valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Marko Kivila.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rail Baltica savienojumam ir būtiska nozīme Baltijas reģiona militārajai mobilitātei

Db.lv,20.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais dzelzceļa infrastruktūras projekts Baltijas valstīs Rail Baltica ir atzīts par ģeopolitisku un stratēģisku nepieciešamību, informē RB Rail AS.

Projekta mērķis ir savienot Lietuvu, Latviju un Igauniju un Rietumu sabiedrotos ar Eiropas standarta 1435mm sliežu platuma dzelzceļu ziemeļu-dienvidu virzienā. Šis savienojums ir svarīgs Baltijas valstu militārās mobilitātes stratēģijai, būtiski uzlabojot gan pārvietošanās kapacitāti un ātrumu, gan savienojamību ar Eiropas infrastruktūras artērijām.

Kā savā pētījumā norādīja Eiropas Politikas analīzes centrs (Center for European Policy Analysis (CEPA)), ja dzelzceļi ir sadarbspējīgi ar Poliju un Vāciju, tie ir labākais risinājums bruņutehnikas un citas smagās militārās tehnikas transportēšanai uz Baltijas reģionu.

Rail Baltica projekts ir plānots pasažieru un kravu mobilitātes uzlabošanai, taču arī militārās mobilitātes vajadzībām, nodrošinot atbilstošu infrastruktūru un ritošā sastāva jaudu. Šobrīd vienīgais dzelzceļa posms Baltijā, kas ir savietojams ar Eiropas 1435mm sliežu platumu, ir no Kauņas līdz Polijas robežlīnijai, kura tehniskie parametri gan atšķiras no Rail Baltica paredzētajiem. Eiropas sliežu platuma infrastruktūras izveidošana ir būtiska Baltijas valstu pilnīgai integrācijai Eiropas Savienības (ES) dzelzceļa pārvadājumu tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica nacionālais ieviesējs Latvijā SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas un pilnsabiedrība E.R.B. Rail JV PS noslēguši līgumu par Rail Baltica pamattrases būvniecību.

Starptautiskā konkursā uzvarēja uzņēmumu apvienība, ko veido Eiffage Génie Civil SAS (Francija), Budimex S.A. (Polija) un Rizzani de Eccher S.p.A (Itālija). Katrs no kopuzņēmuma dalībniekiem ir ar pieredzi stratēģiskās nozīmes objektu būvniecībā Eiropā.

Rail Baltica pamattrases būvniecības darbu uzsākšanai veikti nepieciešamie sagatavošanās darbi – pieejami nekustamie īpašumi, finansējums pirmajai būvdarbu kārtai, būvprojekts, kā arī starptautiski atzīts un pieredzējis būvuzraugs un būvnieks. Pašlaik tehniski gatavākais un arī stratēģiski nozīmīgākais, lai pēc iespējas ātrāk izveidotu savienojumu ar Eiropu, ir dienvidu posms Lietuvas virzienā, kur arī sāksies pirmie būvdarbi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija un Igaunija strādās kopā, lai Eiropas Savienības (ES) līmenī iestātos par papildu nepieciešamo finansējumu "Rail Baltica", piektdien preses konferencē pēc tikšanās ar Igaunijas premjerministru Kristenu Mihalu sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Siliņa norādīja, ka Igaunijai un Latvijai gan aizsardzībā, gan ekonomikā ir savi izaicinājumi, tāpēc abām valstīm ir jāmeklē iespējas, kā uzbūvēt "Rail Baltica" līniju, vienlaikus arī samazinot tēriņus.

Mihails norādīja, ka skaidrība par to, kā nodrošināt "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas darbaspēju līdz 2030.gadam, ir ļoti svarīga, lai atrastu tālāku finansējumu no dažādiem ES un citiem finanšu avotiem.

Atbildot uz jautājumu, vai Igaunijai nav bažu, ka pat, ja tā līdz 2030.gadam pagūs veiksmīgi izbūvēt visu "Rail Baltica" sliežu infrastruktūru līdz Latvijai, ka Latvijas pusē tas nebūs izdarīts, Mihails norādīja, ka sarunā ar Siliņu saņēmis apliecinājumu, ka Latvija darīs visu, lai līdz 2030.gadam izbūvētu "Rail Baltica" pamata trasi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgās SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) neizskata iespēju sākt maksātnespējas procesu, sacīja EDzL pārstāvji, komentējot inflācijas dēļ radušos indeksācijas izdevumus 39 miljonu eiro apmērā abām "Rail Baltica" starptautiskajām stacijām un kavētos maksājumus būvniekiem.

EDzL norādīja, ka patlaban "Rail Baltica" būvnieki saņem apmaksu par aktuālajiem darbiem, kā arī daļēji tiek sākti segt arī inflācijas dēļ radušies indeksācijas izdevumi.

Visas iesaistītās puses risina "Rail Baltica" finanšu plūsmas jautājumus, un ar būvniekiem notiek aktīvas un konstruktīvas sarunas par maksājumu grafika pārskatīšanu. Attiecīgi EDzL patlaban neizskata iespēju sākt maksātnespējas procesu.

EDzL skaidroja, ka Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam (CEF), piesakot konkrētās aktivitātes, tām tika rēķināta inflācijas rezerve, taču pandēmija un karš to daudzkārt palielināja.

Lai situāciju risinātu, Satiksmes ministrija (SM) starpinstitūciju saskaņošanā ir iesniegusi informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam par "Rail Baltica" starptautisko staciju būvdarbiem, kurā tiek skaidrota situācija un piedāvāti risinājumi, lai izpildītu saistības "Rail Baltica" projekta īstenošanai Rīgas Centrālā dzelzceļa mezgla un Rīgas lidostas sekcijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija "Rail Baltica" projektu nevar atļauties, tāpēc tas uz gadu jāiesaldē un jāapstādina, lai atrisinātu visus finansiālos jautājumus, intervijā teica zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Viņš atzīmēja, ka "Rail Baltica" projekta plānošana ir nepareiza valstiskā līmenī. Ja kādreiz projekta izmaksas bija plānotas 1,9 miljardu eiro apmērā, tad tagad tās prognozētas aptuveni desmit miljardu eiro apmērā.

"Protams, ir inflācija, bet ir skaidrs, ka nav bijusi laba plānošana un projekta virzība. Es personīgi nesaprotu, kā mēs tagad varētu atbalstīt gandrīz 10 miljardu izdevumus "Rail Baltica". Varbūt daudziem iedzīvotājiem bija sapnis, ka mēs Rīgā iekāpsim vilcienā un izkāpsim Berlīnē, tagad saprotam, ka Rīgā nekāpsim, bet Salaspilī. 10 miljardi eiro! Latvijai nav naudas, un neviens godīgi nevar pateikt, ka mēs vispār nevaram atļauties "Rail Baltica"," uzvēra Krauze.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie Rīgas lidostas notiek dzelzceļa projekta "Rail Baltica" estakāžu būvdarbi Rīgas un Mārupes virzienos no topošās pasažieru termināla ēkas, aģentūru LETA informēja par "Rail Baltica" izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgās SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) pārstāvji.

EDzL informē, ka pretī lidostas terminālim ir noslēdzies būtisks posms "Rail Baltica" dzelzceļa stacijas ēkas konstrukciju izveidē. Būvnieks "B.S.L Infra" ir pabeidzis dzelzsbetona konstrukciju izbūves darbus. Stacija ir trīs stāvu augstumā, un nākotnē stacija ar lidostu būs savienota ar gājēju tiltu, savukārt Rīgas un Mārupes virzienā dzelzceļš būs izvietots uz estakādes.

Mārupes virzienā estakādes kopējais garums būs nepilni 800 metri, savukārt Rīgas virzienā - vairāk nekā viena kilometra garumā.

EDzL pagaidu valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs norāda, ka kopumā būvdarbi un būvdarbu līgums ir sadalīts vairākās kārtās, un tiek realizēts atbilstoši pieejamajam finansējumam. "Aktīvā būvdarbu zona pie lidostas patlaban no stacijas pārceļas uz estakāžu izbūvi. Tas ir otrais, apmēra ziņā lielākais posms "Rail Baltica" infrastruktūras izbūvē, kas kopumā aptver vairāk nekā 4,5 kilometrus ātrgaitas dzelzceļa līnijas," viņš skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekts "Rail Baltica" ir tik dziļā bedrē, ka tas var fundamentāli ietekmēt esošo valsts budžetu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" vērtēja "Rail Baltica" Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs (AS).

Viņš piekrita, ka "Rail Baltica" ir gadsimta un Latvijas vēsturē lielākais projekts, kam ir potenciāls izgāzties kā gadsimta lielākajai problēmai, ietekmējot ikvienu cilvēku Latvijā.

"Ugunsgrēks ir diezgan milzīgs, un tas ir jādzēš. Te nav politiskas cīņas, ir jāsaprot, kā uzlikt uz sliedēm vilcienu, kas no tām nogājis. Komisijai jāsaprot, kā vilciens tik fundamentāli nogājis no sliedēm, kāpēc nenostrādāja neviena no drošības lampiņām nevienā līmenī," pauda opozīcijas deputāts.

Kulberga ieskatā projekts esot tik dziļā bedrē, ka tas var fundamentāli ietekmēt pilnīgi visu Latvijas budžetu, tostarp pašreizējo. Apdraudējums saistīts nevis ar to, kur ņemt naudu atlikušajiem projekta posmiem, bet par to, ka var nesaņemt jau piešķirto naudu, nepildot līgumā noteikto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvien paliek neatbildēts jautājums, vai un kad Rail Baltica dzelzceļš tiks uzbūvēts un sāks funkcionēt.

1991. gadā – tātad pirms 33 gadiem – parādījās ideja, kuru varētu raksturot, pārfrāzējot visiem labi zināmas dzejas rindas: «Es celt gribu sliedes visgarākās, ne spēka man pietrūks, ne bail man no kā. Lai putenis plosās, lai ziemelis elš: uz priekšu tik trauksies sliežu ceļš!» Iespējams, sākumā kāds zināja, kāpēc šīs sliedes grib, kam to visu vajag. Iespējams arī, ka saprata, kas un ko darīs. Kas būs pārvadātājs, kas un ko vedīs un cik tālu, turklāt arī – kāpēc. Jo bija, ko vest! Bija cilvēki, un arī kravas bija.

Ar laiku atbildes uz šiem jautājumiem sāka balot un izplēnēja. Kāpēc vajag sliedes, ja var būvēt termināļus? Kāpēc iet uz priekšu, ja tepat uz vietas betonu liet ir rentablāk? Nav tālu jāved! Uz šiem jautājumiem atbildes ir meklējusi Valsts kontrole (VK), turklāt kopā ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem. Pēc VK secinājumu publiskošanas Latvijas politiskajā un ierēdnieciskajā vidē sākās savdabīgs process, ko vienkāršoti varētu apzīmēt – lielākā pārsteigtā nezinīša tēlošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rail Baltica esošo saistību izpildei SM no valsts budžeta plāno piesaistīt 33,3 miljonus eiro

LETA,25.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" abu starptautisko staciju būvniekiem esošo saistību izpildei Satiksmes ministrija (SM) plāno piesaistīt valsts budžeta līdzekļus 33,306 miljonu eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), liecina SM saskaņošanai virzītais informatīvais ziņojums par "Rail Baltica" starptautisko pasažieru staciju un infrastruktūras būvdarbiem.

SM norāda, ka atbilstoši aktuālajām aplēsēm papildu nepieciešamais finansējums būvniecības izmaksu indeksācijai un darbiem finansēšanas līgumos ietverto aktivitāšu pabeigšanai līdz šā gada beigām ir 39,095 miljoni eiro bez PVN.

Tādējādi SM plāno piesaistīt papildu valsts budžeta līdzekļus 33,306 miljonu eiro apmērā bez PVN, lai izpildītu saistības "Rail Baltica" projekta īstenošanai Rīgas Centrālā dzelzceļa mezgla un Rīgas lidostas stacijās.

Tāpat SM rosina veikt finanšu līdzekļu pārdali 2024.gada budžeta ietvaros, attiecīgi pārdalot 2,995 miljonus eiro un 2,533 miljonus eiro uz budžeta apakšprogrammu "Eiropas transporta infrastruktūras projekti ("Rail Baltica")" būvniecības izmaksu indeksācijas rēķinu apmaksas nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu "Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā", informatīvo ziņojumu "Par atļauju SM slēgt vispārējo vienošanos par konsolidēto materiālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā" un likumprojektu "Rail Baltica projekta īstenošanas likums".

Rail Baltica projekta ieviesēji - RB Rail AS, trīs Baltijas valstu ministrijas un projekta nacionālās ieviesējorganizācijas, ir vienojušies par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica vajadzībām, kas ļaus nodrošināt vienādus tehniskos standartus un samazināt būvniecības izmaksas. Kopīga būvniecības materiālu iegāde plānota piecās būvmateriālu grupās: kabeļu kanalizācijas materiāli, dzelzceļa balasta granīta šķembas, dzelzsbetona gulšņi ar sliežu stiprinājumiem un palikām, dzelzceļa sliedes, kā arī dzelzceļa pārmiju un sliežu izplešanās savienojumi.

Rail Baltica dzelzceļa līnijas būvniecībai nepieciešamo materiālu iegādei tika rīkotas konkursa procedūras ar sarunām, noslēdzot vairākas vispārīgās vienošanās. Publisko iepirkumu izpratnē vispārīgā vienošanās ir ietvars, kurā viens vai vairāki pasūtītāji nosaka iepirkuma noteikumus un nosacījumus nākotnes līgumiem par noteiktiem produktiem, pakalpojumiem vai būvdarbiem noteiktā laika periodā. Šāda vienošanās par vispārīgiem nosacījumus nerada tūlītēju pienākumu tos iegādāties. Saistības rodas tikai ar pirkuma pasūtījuma iesniegšanas brīdi, kurā norādīts piegādājamo preču apjoms, vieta un piegādes laiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ģenerālprokuratūra pārbaudē vērtēs Rail Baltic ieviešanā atbildīgo amatpersonu darbības

LETA,14.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerālprokuratūrā jau 3.jūnijā sākta pārbaude par to, ka par projekta "Rail Baltic" ieviešanu atbildīgās amatpersonas nesaskaņoti uzņēmušās saistības pret valsts budžetu, noslēdzot līgumus par būvdarbiem Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Centrālās pasažieru stacijas kompleksa apbūvei un "Rail Baltica" stacijas un saistītās infrastruktūras Rīgas lidostā īstenošanai, aģentūra LETA noskaidroja prokuratūrā.

Jau ziņots, ka arī Saeima ceturtdien pēc opozīcijā esošo "Apvienotā saraksta", Nacionālās apvienības, "Latvija pirmajā vietā" un pie frakcijām nepiederošo kopā 34 deputātu priekšlikuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanu komisiju par "Rail Baltica" projekta virzībā pieļautajām kļūdām.

Aģentūra LETA jau rakstīja, ka patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli, teikts Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotā "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumā.

Atbilstoši "Rail Baltica" izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) dzelzceļa "Rail Baltica" projektā iesaistās savas kompetences robežās, trešdien dzelzceļa projekta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijā sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Komisija trešdien iztaujāja Ašeradenu par FM iesaisti "Rail Baltica" projektā, kā arī par to, kādēļ pēc FM Eiropas Savienības (ES) fondu revīzijas iestādes ziņojuma, kurā pērn augustā tika secināts, ka līdz šim nav izstrādāts visaptverošs plāns projekta finansēšanai un citas problēmas, nesekoja FM rīcība.

Ašeradens sacīja, ka galvenokārt tie bija priekšlikumi Satiksmes ministrijai (SM), kā arī, ja SM kaut ko nevarēja īstenot, tai bija jāvēršas pie FM. "Katra ministrija realizē projektus savas kompetences ietvaros. Nav nepieciešama paralēla pārvaldība, kad viena ministrija pārvalda otru," sacīja Ašeradens.

Ministrs sacīja, ka tā ir likumdošanas hierarhija, jo SM uzrauga projektus transporta un platjoslas infrastruktūras jomā, piebilstot, ka, grozot likumu, ir iespējams mainīt šo pārvaldību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskā un privātā partnerība (PPP) varētu būt visreālākais dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" finansēšanas avots, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

"PPP modelis nesamazinās projekta izmaksas, taču tas ļautu maksājumus "izstiept" uz ilgāku laika periodu," sacīja Ašeradens.

Finanšu ministrs sacīja, ka finansējumam varētu apsvērt Eiropas Savienības (ES) fondu pārdali, valsts obligāciju izlaišanu.

Igaunijā rosina Rail Baltica finansējuma deficīta segšanai piesaistīt privātu uzņēmumu līdzekļus 

Daļu Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvniecībai nepieciešamā...

Vienlaikus Ašeradens uzsvēra, ka patlaban valdība par finansējumu vēl nedomā, jo sākotnēji nepieciešams izveidot projekta vadības komandu, tad saprast, cik lielā mērā projekts tiek realizēts, un pēc tam sāksies darbs pie finansējuma piesaistes.

Finanšu ministrs sacīja, ka līdz šim valdība visu laiku "Rail Baltica" projektu uztvērusi kā ES finansētu projektu ar valsts budžeta līdzdalību 15% apmērā, taču patlaban izrādījies, ka tas ir nacionālā finansējuma projekts ar milzīgu mērogu.

Patlaban projekts no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI jeb CEF) saņēmis 900 miljonus eiro, ir cerības saņemt vēl 900 miljonus eiro no CEF, informēja Ašeradens. Savukārt pārējais finansējums varētu būt jāmeklē valstij.

Ašeradens uzsvēra, ka līdz šim "Rail Baltica" bija "Satiksmes ministrijas rūpīgi glabāts noslēpums", un tikai tagad valdība sākusi saprast, kas ar to notiek.

"Kaut kādi cilvēki, kaut kur ir ļoti nopietni sadārdzinājuši šo projektu," teica Ašeradens.

Patlaban ir nepieciešams pārvērtēt projektu, saprast, kāpēc abu Rīgas staciju kopējās izmaksas sasniegušas 1,5 miljardus eiro, teica Ašeradens un norādīja, ka valdība šādu projektu nav apstiprinājusi. Tāpēc esot nepieciešams izanalizēt, ko un kā darīt.

"Projekta komandai būs jāstrādā pie izmaksu samazināšanas," teica Ašeradens.

Finanšu ministrs uzsvēra, ka par pašreizējo situāciju lielā mērā atbildība gulstas uz Satiksmes ministriju, tostarp uz bijušo satiksmes ministru Tāli Linkaitu (JKP), kurš nemitīgi papildināja projektu.

"Ja ministrs visu laiku saka, ka viss ir labi, ka tā ir ES nauda, tad nebija pamata neticēt. Jānis Vitenbergs (NA) bija pirmais satiksmes ministrs, kurš pērn pateica, ka nav labi," sacīja Ašeradens.

Ministrs pauda, ka primāri ir jākoncentrējas uz pamattrasi, jānodrošina savienojums starp Baltijas valstīm, bet pēc tam jāskatās, kā risināt Rīgas situāciju. Šobrīd Satiksmes ministrijai ir jāsagatavo budžeta pieteikums, pēc tam valdība vērtēs, ko var atļauties.

LETA jau rakstīja, ka patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli, teikts Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotā "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumā.

Atbilstoši "Rail Baltica" izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

Saeima šodien plāno lemt pat opozīcijā esošo "Apvienotā saraksta" (AS), Nacionālās apvienības, "Latvija pirmajā vietā" un pie frakcijām nepiederošo kopā 34 deputātu lēmumprojektu izveidot parlamentārās izmeklēšanu komisiju par "Rail Baltica" projekta virzībā pieļautajām kļūdām.

"Rail Baltica" pamatlīnijas būvniecību plānots sākt šovasar, šajā būvniecības sezonā, aģentūru LETA informēja par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgās SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārstāvji.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica projekta īstenošana Latvijā ir Satiksmes ministrijas (SM) nemainīga prioritāte. 2024.gada budžetā plānots apgūt 174,7 miljoni eiro, no tiem 115,3 miljoni eiro ir piesaistītais ES finansējums, informē SM.

Galvenais uzsvars tiks likts uz Rail Baltica pamattrases projektēšanas un uzsākto būvniecības darbu turpināšanu, kā arī pamattrases būvdarbu uzsākšanu ārpus Rīgas.

"Rail Baltica projekts šobrīd ieiet būvniecības fāzē visās trīs Baltijas valstīs ar mērķi savienot trīs Baltijas valstis ar Poliju līdz 2030.gadam, tostarp paredzot Rīgas integrāciju dzelzceļa līnijas būvniecības pirmajā fāzē. Latvijā ar piešķirto finansējumu uzsāksim pirmos pamattrases būvdarbus prioritārā dienvidu virzienā. Vienlaikus turpināsim pamattrases projektēšanu, kas ir kritisks priekšnosacījums lielapjoma būvdarbu turpinājumam. Ar papildu finansējumu projektēšanas darbiem šis uzdevums jāpaveic līdz nākamā gada beigām," skaidro satiksmes ministrs Kaspars Briškens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Par Rail Baltica pirmās kārtas ieviešanas scenāriju valdība varētu lemt pēc divām nedēļām

LETA,15.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībā par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" pirmās kārtas ieviešanas scenāriju Latvijā varētu lemt vien pēc divām nedēļām.

Kā žurnālistiem pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes teica finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), nākamnedēļ šis jautājums valdībā netiks skatīts, taču kopīga vienošanās varētu tikt panākta vēlāk, kas nozīmē, ka valdībā "Rail Baltica" projekta turpmāko īstenošanu varētu lemt pēc divām nedēļām.

Ašeradens žurnālistiem skaidroja, ka nākamnedēļ Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV) ir paredzēta tikšanās ar pārējiem Baltijas valstu premjeriem, kurā tiks runāts par šo jautājumu.

"Par to, ka "Rail Baltica" ir jāsavieno Igaunija un Lietuva, nav šaubu," teica finanšu ministrs, vienlaikus piebilstot, ka koalīcijā vēl jāpanāk kopēja pozīcija par to, kā tieši to risināt.

Komentāri

Pievienot komentāru