Arī mazo Eiropas valstu pārstāvjiem ir izredzes uz augstiem ES institūciju amatiem, taču to ieguvei svarīgs atbilstošs pretendenta sniegums, nevis tukšas pļāpas.

Lai arī Latvijas ekspremjers Valdis Dombrovskis intervijā Latvijas Radio sacīja, ka nav vīlies par faktu, ka viņu neievēlēja Eiropas Padomes vadītāja postenī, sabiedrībā šī vilšanās, kā liecina cilvēku ieraksti sociālajos tīklos, tomēr bija manāma. Un kā lai tas tā nebūtu, ja pie Valda Dombrovska gaišā tēla radīšanas vismaz Latvijas sabiedrības acīs ir strādāts ne pa jokam. Visu laiku labākais premjers, valsts izvedējs no krīzes, Eiropas līderu ļoti augstu novērtēts un tāpēc tūlīt, tūlīt ieņems visaugstākos un visatbildīgākos Briseles amatus, kļūs par Eiropas Komisijas prezidentu! Hm, nu labi, nekļuva. Tad katrā ziņā kļūs par Eiropas Padomes prezidentu! Nevar būt, atkal nekļuva. Bet vēl jau paliek kāds ļoti liels un nozīmīgs eirokomisāra postenis, kuru Eiropa lūgtin lūdzas pieņemt mūsu Valdim. Kopumā par Valda Dombrovska izredzēm uz augstajiem amatiem tagad palicis tāds ļoti nenopietns iespaids, un galvenā atbildība par šo panākto efektu laikam jāuzņemas Dombrovska partijas biedriem, kas vienmēr publiski sākuši daudzināt un dalīt augsto amatu lāčādu, kamēr pats lācis vēl bijis mežā.

Izvērtējot Latvijas enerģētikas sektora investīciju vidi un tirgus struktūru, Starptautiskā Enerģētikas Harta atzinīgi novērtējusi Latvijas līdz šim īstenotās reformas enerģētikas sektorā, vienlaikus norādot, ka investīciju palielināšana un reģionālā sadarbība varētu sekmēt energoresursu piegāžu drošību, informē Ekonomikas ministrijā.

Inovatīvas uzņēmējdarbības konferences ietvaros, prezentējot Starptautiskās Enerģētikas Hartas pārskatu par enerģētikas sektora investīciju vidi un tirgus struktūru Latvijā, Starptautiskās Enerģētikas Hartas ģenerālsekretārs, vēstnieks Urbans Rusnaks uzsvēra, ka labvēlīgs un pārskatāms investīciju klimats Latvijā piesaistīs jaunus investorus un sadarbības partnerus enerģētikas sektorā.

Pārskata rekomendācijās Latvijas valdībai uzsvērts, ka ilgtermiņa enerģētikas sektora plānošanas dokuments nodrošinās stratēģisku orientieri nozarei un sekmēs jaunu investīciju pieplūdumu. Tāpat uzsvērts, ka ES kopīgu elektrības un gāzes savienojumu projektu ieviešana palielinās piegāžu drošību Latvijai un reģionam kopumā. Latvijai ieteikts iesaistīties un izmantot dažādus ES atbalsta instrumentus reģionālās infrastruktūras un enerģijas starpsavienojumu izveidei Baltijas reģionā.

Izdevniecība "Dienas Bizness" sadarbībā ar AS "Gaso", AS "Latvijas Gāze", AS "Latvenergo" un AS "Augstsprieguma tīkls" rīko ikgadējo enerģētikas nozares konferenci "Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu", lai runātu par svarīgākajiem jautājumiem nozares ilgtspējīgai attīstībai.

Enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo spēcīgas pārmaiņas, gan Eiropas zaļā kursa ietvaros, gan ar enerģētiku saistītajās nozarēs – siltumapgādes, transporta, ražošanas un citās tautsaimniecības nozarēs.

Ja vērtē no tehnoloģiju puses – Eiropā tiek īstenoti aizvien ambiciozāki projekti, kas apliecina nozaru gatavību kļūt klimatneitrālām, ieviešot jaunus risinājumus, kas balstīti, izmantojot zaļo enerģiju. Priekšplānā izvirzās valstis, kas attīsta enerģijas ražošanu no AER vai citiem resursiem atbilstoši Klimata plāna mērķu sasniegšanai.

Raugoties no finansējuma aspekta, nenoliedzami, ES atbalstam, valsts atbalsta politikai, uzņēmējdarbības videi un normatīvajam regulējumam ir izšķirīga nozīme enerģētikas un saistīto nozaru sekmīgai virzībai Eiropas zaļā kursa un Klimata mērķu sasniegšanas virzienā.

Vācietis atzinies, ka iesaistījies iespaidīgā mākslas viltojumu sērijā, viltojot meistardarbus, kas pārdoti kā slavenu mākslinieku darbi par miljoniem eiro, ziņo thelocal.de.

Volfgangs B. ir viens no četriem cilvēkiem, kuri apsūdzēti par dalību masveida krāpšanā, kas ienesusi viņiem vairāk nekā 20 miljonus eiro. Tiesnesis solījis, ka viņi nesaņems vairāk par sešiem gadiem cietumā, ja atklāti runās par šo krāpšanu.

«Es gleznoju bildes viens,» vācietis stāstījis tiesai Ķelnē. «Tas toreiz patiešām bija ļoti jautri,» viņš turpinājis.

Krāpšanas ietvaros viltoti vismaz 47 tādu slavenu avangarda mākslinieku kā Maksa Pehšteina (Max Pechstein) un Heinriha Kampendonka (Heinrich Campendonk) darbi, pēc tam apkrāpti eksperti, kuri pārliecināti, ka gleznas ir īstas.

Pastāstīšu Jums šoreiz kādu reālu stāstu par vienu manu draugu un viņa uzņēmumu. Man tas lika aizdomāties, varbūt būs interesanti arī Jums.

Reiz sen senos laikos dzīvoja kāds sekmīgs uzņēmums, kas ražoja mēbeles un sekmīgi pārdeva tās visā plašajā Latvijā. Pārdotās produkcijas apjomi auga ne pa mēnešiem, bet dienām. Līdzīgi auga arī uzņēmuma peļņa un darbinieku skaits. Uzņēmums bija gana tālredzīgs, lai iepirktu modernāko ražošanas tehnoloģiju un izmantotu labākos materiālus.

Tad uznāca dižķibele, vietējas pieprasījums praktiski izsīka un vienīgā uzņēmuma iespēja bija meklēt eksporta noieta tirgus. Te arī sākās pats interesantākais. Kādu dienu uzņēmums izstrādāja eksporta piedāvājumu mēbeļu ražošanai uzņēmējam no Vācijas un nosūtīja savu cenu. Vācietis pēc kāda laika atbildēja ar jautājumu:

2017.gadā Latvijas austrumu robežas muitas infrastruktūra būs sakārtota, prognozē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone intervijā laikrakstam Diena.

Fragments no intervijas

Kā VID šogad veicies ar nodokļu iekasēšanu?

2015. gada 11 mēnešos esam nodokļu plānu izpildījuši. Ja salīdzina 2015. gada un 2014. gada atbilstošo periodu, nodokļos iekasēts par 356 miljoniem eiro vairāk, un tas nozīmē, ka pieaugums ir 5,8%. Ņemot vērā situāciju tautsaimniecībā, 5,8% pieaugums nodokļos ir labs, jo ir straujāks nekā ekonomikas attīstības tempi, un vērtējams kā signāls, ka ēnu ekonomika mazinās.

Kādus pasākumus cīņā ar ēnu ekonomiku VID plāno nākamajā gadā?

Finanšu ministrs uzdevis VID izstrādāt pasākumus cīņā ar nereģistrēto jeb melno biznesu. Nereģistrētā saimnieciskā darbība koncentrējas galvenokārt reģionos, nelielās apdzīvotajās vietās. Tur attīstās tāds melnais bizness, kāds konkrētajā vidē nepieciešams, piemēram, būvniecības darbi, remontdarbi, gateri, galdniecības uzņēmumi, autoservisi, mājokļos iekārtotas frizētavas, skaistumkopšanas un masāžās saloni.

TEC1, TEC2, Kurzemes loka, un Iecavas biogāzes un biometāna ražotnes projektētāji – projektēšanas un būvniecības birojs SEP šobrīd ar dziļu interesi uzlūko vairāku zaļās enerģijas projektu attīstību Liepājā un citviet Latvijā. Biroja pieredze daudzos starptautiskos enerģētikas projektos var sniegt nepieciešamās zināšanas un prasmes Latvijai spert nākošo soli enerģētiskās neatkarības virzienā, intervijā Dienas Biznesam atklāj SEP komercdirektors Oļegs Umanskis.

Kā SEP ir nonāca līdz Latvijā unikālā privātā biogāzes un biometāna stacijas kompleksa projektēšanai un būvniecībai, kuram ir tiešais pieslēgums Conexus un Gaso gāzes pārvades sistēmai?

Projektēšanas un būvniecības birojs SEP ir bijis tiešā veidā iesaistīts vērienīgākajos enerģētikas projektos, kas bijuši Latvijā pēdējās desmitgadēs. To vidū ir gan TEC-1, gan TEC-2 rekonstrukcija, kā arī 330 kV gaisvadu augstsprieguma elektropārvades līnijas “Kurzemes loks” projektēšana, kā arī citi projekti. SEP arī ir piedalījies vairāku starptautisku enerģētikas projektu realizēšanā – sarežģītākie no tiem ir vairāku atomelektrostaciju projektēšana Somijā, Ungārijā, Ēģiptē un Turcijā. Biroja komanda to ietvaros arī projektējusi un veikusi autoruzraudzību kopumā vairāk nekā 100 būvēm. Tāpēc ir tikai loģiski, ka SEP uzkrātā pieredze un zināšanas enerģētikas, projektēšanas un būvniecības nozarē ļāvušas sekmīgi uzprojektēt un uzbūvēt Latvijā unikālu biogāzes ražošanas staciju EGG ENERGY un biometāna attīrīšanas staciju BOVO GAS. Turklāt gribētu norādīt, ka šajos projektos ir integrētas inovācijas atjaunojamās enerģijas ražošanā, kas ir unikālas pasaules mērogā!

Pirmdien Luksemburgā Baltijas jūras reģiona valstu enerģētikas ministri un Eiropas Komisijas klimata politikas un enerģētikas komisārs Migels Ariass Kanjete (Miguel Arias Cañete) parakstīja aktualizētā Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojumu plāna (BEMIP) Saprašanās memorandu, informē Ekonomikas ministrija.

Tajā pašā laikā 13 Eiropas valstis vēl parakstīja deklarāciju par reģionālo sadarbību elektroenerģijas piegāžu drošībā Eiropas iekšējā tirgū, kā arī politisko deklarāciju par piecu pušu enerģētikas forumu (Pentalateral Energy Forum).

Saprašanās memoranda parakstīšanas ceremonijā Latvijas ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola uzsvēra, ka Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojumu plāns vienmēr ir atzīts kā reģionālās sadarbības labas prakses piemērs ES. Parakstot šo Sadarbības memorandu, pārstāvji vienojušies vēl vairāk stiprināt reģionālo sadarbību BEMIP reģionā, demonstrējot savstarpējo solidaritāti, kopējas vērtības un politisko gribu panākt visām pusēm labvēlīgus risinājumus un sekmējot ES enerģētikas politikas mērķu sasniegšanu.

Efektīva reģionālā sadarbība ir būtisks solis ceļā uz Eiropas Enerģētikas savienību, Baltijas valstu ministriem parakstot Deklarāciju par Baltijas valstu enerģijas piegāžu drošību atzina Latvijas ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.

«Efektīva reģionālā sadarbība ir būtisks solis ceļā uz Eiropas Enerģētikas savienību. Enerģētikas politika ir pārrobežu politika, tāpēc ir svarīgi kopīgiem spēkiem rast efektīvāko risinājumu ES mērķa sasniegšanai. Šajā deklarācija ir ietverti Enerģētikas savienības galvenie principi – solidaritāte, enerģijas piegāžu drošība, kā arī konkurētspējīgs un vienots ES iekšējais tirgus. Ar gandarījumu jāatzīst, ka gan šodien parakstītā Baltijas valstu deklarācija, gan mūsu pozitīvā sadarbības pieredze Baltijas starpsavienojumu plāna ietvaros sekmēs Enerģētikas savienības izveidi, kā arī kalpos par piemēru citiem ES reģioniem,» norāda Reizniece-Ozola.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Lai samazinātu Eiropas milzīgo atkarību no Krievijas energoresursiem, kurus Maskava nereti izmanto kā ārpolitikas instrumentu, Eiropas Savienība (ES) pēc vairāku gadu ilgām diskusijām beidzot apņēmusies izveidot Eiropas Enerģētikas savienību, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Eiropas Komisija (EK) trešdien nāca klajā ar plānu, kas paredz izveidot vienotu ES enerģētikas tirgu un diversificēt energoresursu avotus, tādējādi stiprinot Eiropas enerģētisko drošību, kas ir ļoti svarīgi laikā, kad Krievija izvērš militāru agresiju Ukrainā, caur kuru Eiropā nonāk nozīmīgs Krievijas dabasgāzes apjoms.

Pašlaik katrai ES dalībvalstij ir sava enerģētikas politika. Piemēram, Francija lielā mērā paļaujas uz atomenerģiju, bet Vācija vēlas samazināt atkarību no atomenerģijas un fosilajiem enerģijas avotiem, palielinot atjaunojamo energoresursu lomu. Polijas galvenais energoresurss ir videi ārkārtīgi nedraudzīgās akmeņogles, tikmēr Baltijas valstīm vitāli nepieciešama Krievijas dabasgāze.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ministru kabinets (MK) apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto likumprojektu “Nolīgums par Starptautisko enerģētikas programmu”. Likumprojekts ir noslēdzošais posms ceļā uz Latvijas iestāšanos Starptautiskajā enerģētikas aģentūrā (IEA). Likumprojekts tiks virzīts Saeimā tā tālākai pieņemšanai.

“Dalība IEA mums palīdzēs stiprināt Latvijas energoapgādes drošību un veicinās Latvijas efektīvāku pāreju uz tīru, zaļu un lētāku enerģiju mums katram. Iestāšanās IEA ir vēsturisks mirklis Latvijai. Esam ieguldījuši ne mazums pūļu, vairakkārt tiekoties ar augsta līmeņa ekspertiem, kuri analizējuši Latvijas enerģētikas politikas, gan esam pilnveidojuši tā regulējumu. Brīdī, kad Saeima apstiprinās likumu, IEA varēs noslēgt mūsu valsts uzņemšanas procesu,” skaidro klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Latvijas dalība IEA paver iespējas plašāk tikt pārstāvētiem starptautiskās sarunās par enerģētikas nākotni, kā arī attīstīt sadarbību ar enerģētikas jomā nozīmīgiem partneriem ārpus Eiropas Savienības, t.sk. ASV un citiem globāla mēroga spēlētājiem.

Es būtu ļoti laimīgs strādāt ar transportu, pat labāk nekā ar enerģiju, bet, ja turpināšu būt enerģētikas komisārs, es arī būšu priecīgs.

To Db.lv teica Eiropas Enerģētikas komisārs Andris Piebalgs īsi pēc tam, kad bija piekritis uz otru termiņu būt no Latvijas izvirzītais eirokomisāra kandidāts. Jautāts par tām jomām, ko viņš vēlētos vislabprātāk menedžēt, A. Piebalgs atbildēja, ka tas nav tik viennozīmīgi pasakāms.«Protams, enerģija ir interesanta un man ir zināma kompetence šajā jomā.

Tajā pašā laikā man arī nebūtu stipras sāpes darīt kaut ko citu, jo tas tomēr ir politisks darbs un kompetences politiskā darba veikšanai var iegūt salīdzinoši ātri. Es, piemēram, būtu ļoti laimīgs, strādāt ar transportu labāk nekā ar enerģiju, bet, ja būs enerģija, es arī būšu priecīgs,» tā A. Piebalgs. Par to, ka tik svarīgu jomu komisāra posteņi drīzāk varētu tikt piedāvāti kādai no lielajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, A. Piebalgs bija skeptisks: «Es domāju, ka lielā mērā piešķirtais postenis ir atkarīgs no personības, un man būs pietiekami svarīgs postenis, ja ne enerģija, tad ne mazāk svarīgs.»

Pirmais Enerģētikas savienības stāvokļa ziņojums Latvijai liek vērtēt ekonomiku kopumā, kaut vai no enerģētikas skatu punkta , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Deviņus mēnešus pēc ES Enerģētikas savienības stratēģijas sākšanas Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar pirmo Enerģētikas savienības stāvokļa apskatu. Tas apkopo situācijas aprakstus dalībvalstīs un pirmajā acu uzmetienā nav vienkārši skaidrojams dokuments vai, pareizāk sakot, dokumentu kopa, jo no enerģētikas skatu punkta iezīmē daudz izvērstākas ekonomiskās sakarības dalībvalstu ekonomikās.

Brisele kairina

«Šī Enerģētikas savienības apskata dokumentu pakete ir vērsta uz to, lai to lasītu pirmām kārtām Latvijas zemkopības ministrs, satiksmes ministrs, ekonomikas ministre, arī finanšu ministrs un visi kopā ķertos pie mērķtiecīgas ekonomikas politikas veidošanas, kas nav izdarāms vienā resorā vien un arī ne darbojoties atsevišķi,» DB saka enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš. «Kā šai dokumentā norādīts, tā uzdevums ir konsolidēt intelektuālos resursus un vispirms jau pārkārtot politikas veidotāju domāšanu. Šis ir Briseles dots kairinājums pirmām kārtām domāt, kāda ir mūsu ekonomikas struktūra.»

Neskatoties uz Eiropas vadošās ekonomikas statusu, Vācijai atkal nav piemērotu kandidātu, ko virzīt vadošiem amatiem svarīgās globālās institūcijās, ieskaitot Starptautisko Valūtas fondu (SVF), raksta Vācijas medijs thelocal.de.

Vācijas biznesa laikraksta Handelsblatt zobgalīgā titullapa saistībā ar SVF vadītāja meklējumiem izsakot visu. To rotājot virsraksts: «Vācu kandidāts.» Un Francijas finanšu ministres attēls.

«Valstis tiek vērtētas arī pēc to spējas ieņemt vadošus starptautiskus amatus. Vācijai, Eiropas lielākajai ekonomikai, šobrīd nav neviens no tiem,» norāda laikraksts.

Starp visiem vārdiem, kas parādījušies medijos kā iespējamie kandidāti uz francūža Dominika Štrausa - Kāna līdzšinējo amatu SVF, neviens nav saistīts ar Vāciju,Eiropas ekonomikas dzinējspēku.

Kanclere Angela Merkele pagājušās nedēļas piektdienā paziņojusi, ka «augstu vērtē» Francijas finanšu ministri Kristīni Lagardi. Daudziem tas šķitis kā mājiens, ka viņa galu galā atbalstīs 55 gadus vecās kolēģes kandidatūru.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu paziņojis par 26 jauno Eiropas komisāru portfeļu sadalījumu.

Pats Ž.M. Barrozu Eiropas Komisiju vadīs jau otro pilnvaru termiņu, taču tiem komisāriem, kas arī izvirzīti uz otro pilnvaru laiku, kā, piemēram, Andris Piebalgs no Latvijas, piešķirti citi komisāru portfeļi nekā iepriekš.

Db jau rakstīja, ka salīdzinoši prestižo enerģētikas portfeli no A. Piebalga turpmāk pārņems vācietis Ginters Etingers, bet Piebalgam tiks attīstības komisāra portfelis un turpmāk būs jārūpējas par sadarbību ar nabadzīgākajām pasaules valstīm. Andra Piebalga iepriekš iekārotais transporta komisāra portfelis ticis igauņu kolēģim Sīmam Kallasam, kas iepriekš pildīja revīzijas un krāpšanās apkarošanas komisāra pienākumus. Latvijā zināmais ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja no Spānijas turpmāk pārzinās Eiropas konkurences lietas, bet viņa vietu ieņems soms Olli Rēns. Lietuvietis Aļģirts Šemetas no ungāra Laslo Kovāča pārņems nodokļu un muitas jautājums. Lauksaimniecība būs Rumānijas pārstāvja Daciana Čiolosa kompetencē, polis Janušs Ļevandovskis atbildēs par budžeta un finanšu jautājumiem, vides jomu pārraudzīs slovāks Janešs Potončiks, bet bijušais transporta komisārs itālis Antonio Tajani nomainīs vācieti Ginteru Ferhoigenu rūpniecības un uzņēmējdarbības komisāra amatā. Jāpiebilst, ka oficiāli komisāra valstiskai piederībai nav nekādas nozīmes, pildot savus pienākumus Eiropas Komisijā, jo tiem jādarbojas visas Eiropas nevis savas valsts interesēs. Tomēr parasti valstu pārstāvji savā starpā sacenšas par ietekmīgākajiem portfeļiem un to iegūšanā demonstrē savas caursišanas spējas.

Lietuvas aizejošās valdības enerģētikas ministrs Roks Masjulis otrdien izklāstījis valsts jaunās enerģētikas stratēģijas vadlīnijas, kas paredz iesaldēt Visaginas atomelektrostacijas (AES) projektu līdz brīdim, kad tas kļūs rentabls, kā arī līdz 2025.gadam izveidot otru Lietuvas un Zviedrijas energosistēmu starpsavienojumu NordBalt2.

Šo stratēģiju izstrādājusi vecās valdības Enerģētikas ministrija, bet tās pieņemšana būs jaunā Lietuvas Seima ziņā.

Visaginas AES projektu, kas visu šīs valdības pilnvaru laiku faktiski nav izkustējies no vietas, ierosināts iesaldēt, kamēr tas kļūs ekonomiski izdevīgs vai arī nepieciešams no energopiegāžu drošības viedokļa, bet vienlaikus uzsvērts, ka iespējas sadarboties ar Japānas kompāniju Hitachi, kas savulaik tika izraudzīta par šā projekta stratēģisko investori, jāizmanto citās jomās.

Kā skaidrojis Masjulis, formulējums iesaldēt, nevis izbeigt izraudzīts tādēļ, ka tas vislabāk atbilst pašreizējiem plāniem - ja situācija tirgū mainītos, tiktu lemts par atgriešanos pie AES projekta.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji tikušies ar ekonomikas ministri Danu Reiznieci - Ozolu, lai diskutētu par aktuālākajiem jautājumiem enerģētikas jomā, kas tieši attiecas gan uz lauksaimniecībā nodarbinātajiem, gan visas sabiedrības interesēm, informē LOSP.

Sarunas laikā tika diskutēts par jautājumiem, kas attiecas uz enerģētikas nozares problēmu risināšanu – neatrisināto jautājumu par elektroenerģijas tarifu samazināšanu, OIK nesamērīgajām likmēm, par ko maksā jebkurš elektroenerģijas patērētājs, kā arī Enerģētikas attīstības pamatnostādņu 2014.–2020.gadam projektu.

Tagad prioritāšu saraksta augšgalā ir atrisināt OIK, Latvenergo, Eiropas Savienības (ES) fondu ieguldījumu materiālajos aktīvos jautājumus, lai samazinātu elektroenerģijas gala izmaksas pārstrādes uzņēmumiem un atbalstītu energoefektīvas vietējās tehnoloģijas un materiālu ražošanu, norāda LOSP.

Šodien, 15. decembrī, Eiropas Parlamenta deputāti plenārsesijā Strasbūrā ar nozīmīgu balsu pārsvaru atbalstīja ziņojumu par Enerģētikas savienības izveidi, kas paredz stiprināt dalībvalstu sadarbību enerģētikas jomā, informē EP deputāts Krišjānis Kariņš.

«Eiropas Savienībā enerģētikas jomā trūkst konkurences. Līdz ar to patērētājiem ir pārāk dārgas cenas, bet Eiropai kopumā pārāk liela atkarība no importētiem resursiem. Eiropas Enerģētikas savienība dotu nepieciešamos priekšnosacījumus patiesi brīva un vienota enerģētikas tirgus izveidošanai. Tas palielinātu konkurenci un drošību enerģētikas jomā visā Eiropas Savienībā,» pēc ziņojuma apstiprināšanas uzsvēra deputāts Krišjānis Kariņš (Vienotība/ETP).

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas sagatavotais Parlamenta ziņojums ir atbilde Eiropas Komisijas (EK) paziņojumam par Enerģētikas savienības izveidi, kurā izvirzīti ambiciozi mērķi, termiņi un galvenie pasākumi, kā izveidot vienotu tirgu enerģētikas jomā. K. Kariņš norāda: “Lai atbrīvotu Eiropas Savienībā enerģētikas tirgu, mums ir jāatver durvis konkurencei. Mums ir nepieciešami fiziski starpsavienojumi starp dalībvalstīm gan elektrības, gan gāzes tirgū.

Turpinot darbu pie dabas gāzes tirgus liberalizācijas Latvijā, Ministru kabineta komitejas sēdē pirmdien apstiprināti grozījumi Enerģētikas likumā, ar kuriem Latvijas likumdošanā plānots nostiprināt trešo pušu piekļuves tiesības Latvijas gāzes sistēmai, lai tiktu veicināta un nodrošināta trešo pušu iespēja darboties Latvijas dabasgāzes tirgū.

Līdz ar šiem grozījumiem Enerģētikas likumā tiek īstenots dabasgāzes tirgus liberalizācijas procesa pirmais posms, ko Latvija veiks saskaņā ar visām Trešās Enerģētikas paketes direktīvas prasībām.

Pašlaik Latvijas dabasgāzes tirgū darbojas viens vertikāli integrēts uzņēmums – AS Latvijas Gāze, kas nodrošina dabasgāzes iepirkšanu, uzglabāšanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību. Latvijas dabasgāzes apgādes sistēma nav savienota ar citu ES dalībvalstu, izņemot Lietuvu un Igauniju, sistēmām, un Latvijai ir tikai viens dabasgāzes piegādātājs – Krievija. Pašreizējā infrastruktūra un dabasgāzes nozares darbības nosacījumi Krievijā izslēdz citas dabasgāzes piegādes iespējas Latvijai. Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvāto grozījumu mērķis ir saskaņā ar 3. Enerģētikas paketes direktīvas prasībām pārdomātā veidā nodrošināt Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizāciju, veicinot alternatīvas piegādes un konkurenci tirgū.

Latvijai ilgtermiņā ir jāizveido diversificēts enerģijas avotu portfelis, secināts Ekonomistu apvienības rudens konferencē, kurā uzmanības centrā bija enerģētikas tematika.

Kā informēja Ekonomistu apvienības pārstāvji, konferences ievadā organizācijas prezidents Ojārs Kehris atzīmēja, ka enerģētika ir viena no valsts ekonomikas pamata komponentēm, kas tiešā veidā ietekmē konkurētspēju un ilgtspēju.

Konferencē piedalījās arī Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV), kurš pauda, ka Ukrainas kara konteksts nemaina kopīgos ilgtermiņa mērķus attiecībā uz enerģētikas attīstību Eiropā. Šie mērķi ir gan kaitīgo emisiju samazinājums par 55% līdz 2030.gadam, salīdzinot ar 1990.gada līmeni, gan arī klimata neitralitātes sasniegšana līdz 2050.gadam.

Tiesa, Eiropas noteiktie importa ierobežojumi attiecībā uz Krievijas energoresursiem - ogles un naftas produkti -, kā arī Krievijas ierobežojumi attiecībā uz gāzes piegādēm ir apstākļi, kas rada korekcijas un prasa tūlītēju reakciju, lai Eiropa ātrāk atteiktos no Krievijas energoresursiem. Viens no soļiem situācijas stabilizēšanai ir vienotas Eiropas Savienības (ES) enerģijas platformas izveide, kas sniegtu iespēju ES valstīm kopīgi iepirkt gāzi, lai šie iepirkumi būtu maksimāli efektīvi. ES valstīm ir izstrādāts solidaritātes mehānisms, - nepieciešamības gadījumā starp valstīm varēs veikt gāzes pārdali, norādīja Dombrovskis.

Eiropa mērķtiecīgi turpina uzsākto Zaļo kursu, lai 2050. gadā kļūt par pirmo klimatneitrālo kontinentu. Mērķi ir gana ambiciozi, un šobrīd katras dalībvalsts izvirzītajiem nacionālajiem mērķiem ir jābūt kontekstā ar kopējo Eiropas dalībvalstu attīstības politiku.

Kā Latvija izskatās uz pārējo dalībvalstu fona?Kā enerģētikas sektors attīstīsies un kā tas ietekmēs Latvijas iedzīvotājus? Kāda ir tūlītējā rīcība un par ko jāsāk domāt jau tuvākajā desmitgadē?

Izdevniecība “Dienas Bizness”, “Latvijas Gāze” un “Gaso” , “Latvenergo” un ZAB "Walless" aicina enerģētikas nozares līderus, uzņēmumu vadītājus, kā arī atbildīgo institūciju pārstāvjus tikties nozares konferencē “Enerģētika 2020”.Konferencē plānots izrunāt Latvijas vietu Eiropas enerģētikas un klimata pārmaiņu plāna kartē, iekšējā tirgus attīstības virzienus un nākotnes perspektīvas, kā arī, aizvien aktīvāku pāreju uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu enerģijas ieguvē.

Protestētāji Grieķijas otrajā lielākajā pilsētā Salonikos, paužot aizvainojumu par Vācijas iniciētajiem taupības pasākumiem, uz Vācijas diplomātu metuši kafiju, ziņo BBC.

Viņi ielauzušies konferenču centrā, kur Grieķijas un Vācijas pilsētu mēriem bija paredzēta tikšanās. Pagaidām nav zināms, vai diplomāts guvis kādus miesas bojājumus.

Trešdien Vācijas kancleres Angelas Merkeles sūtnis paziņoja, ka, lai izdarītu darbu, ko dara viens vācietis, nepieciešami trīs grieķi. «Pētījumi liecina, ka vietējās administrācijas darbu, ko Vācijā veic 1000 cilvēki, Grieķijā dara 3000 strādājošo,» teicis vācietis Hanss-Joahims Fuhtels.

Fuhtelam uzdots strādāt ar Grieķijas amatpersonām, lai racionalizētu darbu.

27 gadus vecais vācietis, kurš bija pārcēlies uz dzīvi Gēteborgas Landvetter lidostā, pametis šo pagaidu mītni, jo no kāda Stokholmas uzņēmuma saņēmis darba piedāvājumu un viņam uzradusies arī vieta, kur dzīvot, vēsta thelocal.se.

«Es ceru, ka viņam viss izdosies. Tas būtu fantastiski, ja tas būtu atrisinājies,» sacījusi robežpolicijas pārstāve.

Db.lv jau rakstīja, ka vācietis Gēteborgas Landvetter lidostā dzīvoja gandrīz trīs mēnešus. Viņš nevēlējās atgriezties Vācijā, bet viņam nebija, kur iet Zviedrijā.

«Man ir kauns. Es esmu aizvadījis sliktu dzīvi. Man nav, kur iet,» izdevumam Aftonbladet sacījis vīrietis.

Vīrietis gulēja lidostas ielidošanas zālē katru nakti, visbiežāk lūgšanu istabā. Reizēm viņš devās uz Gēteborgas centru, bet vienmēr atgriezās lidostā, lai pārnakšņotu.