Pēdējos pāris gados aktivitāte valsts sektorā vadošu darbinieku, jo īpaši padomes locekļu, atlases procesos ir ievērojama. Nav šaubu - atlases process valsts un privātā sektorā būtiski atšķiras.

Atlasot kandidātus valsts iestādēm, jārēķinās ar pastiprinātu interesi no medijiem un visām ieinteresētajām pusēm, ir jābūt gataviem diezgan lielam birokrātiskam slogam, lai pamatotu katru darbību un lēmumu, pēc iespējas mazinot emocionālo un subjektīvo pieeju visa procesa gaitā. Procesam jābūt ne vien labi pārdomātam, bet arī detalizēti aprakstītam un caurspīdīgam, lai katram būtu iespēja rast pamatojumu, kāpēc kandidātu vērtējums ir tāds un ne citādāks, kāpēc viens kandidāts tiek virzīts tālāk, bet cits - paliek aiz strīpas.

Katram ir tiesības uz šīm atbildēm. Bieži dzirdam, ka procesam ir jāatbilst "korporatīvās pārvaldības labās prakses principiem". Ko tie sevī ietver? Gribētos izcelt trīs būtiskus aspektus - komunikāciju, konfidencialitāti un procesa caurspīdīgumu. Komunikācijai jābūt pārdomātai, ievērojot visstingrākos konfidencialitātes principus attiecībā uz kandidātiem, kas pieteikušies atlases konkursā.

Ir daudz avotu, kur pieejama informācija par atalgojumu - Latvijā vislielākā atalgojuma datubāze ir publicēta Valsts ieņēmuma dienesta (VID) vietnē, vēl informācija tiek publicēta darba sludinājumos un, protams, allaž aktuāls informācijas avots ir “kaimiņš teica”.

Nereti informācija šajos avotos ir ļoti atšķirīga, tāpēc darba meklētāji var viegli apjukt. Kāpēc pastāv šādas atšķirības un kā izvērtēt katrā avotā pieejamo informāciju?

Domājot par informācijas meklēšanu par atalgojumu, joprojām atceros personāla vadības kursa uzdevumu, ko pildīju 2008. gadā, studējot Rīgas Ekonomikas augstskolā – bija jānoskaidro, kādu atalgojumu varētu saņemt amatā, kuru vēlies ieņemt pēc studiju beigšanas. Toreiz šajā uzdevumā saņēmu nesekmīgu vērtējumu un daudz mulsinošus komentārus no pasniedzējas, kura bija atbraukusi no ASV. Mierinājumam gan jāsaka, ka nebiju vienīgā, kura netika galā ar uzdevumu – informācija par atalgojumu pirms 16 gadiem Latvijā tika uzskatīta par komercnoslēpumu. Darbinieki ne tikai nerunāja par savu algu, bet bieži arī darba līgumos bija iekļauts punkts, ka par savu atalgojumu ir aizliegts runāt - darba algas netika publicētas sludinājumos un interneta rīki, kur dalīties ar savu atalgojumu, vēl neeksistēja. Šobrīd, 2024. gadā, atrast informāciju par atalgojumu ir vieglāk kā jebkad. Vadītājiem aizvien biežāk nākas skaidrot darbiniekiem, kā tiek noteikts atalgojums un atspēkot informāciju par algām, kas nāk no dažādiem avotiem. Šo iemeslu dēļ izveidoju apkopojumu par šobrīd tirgū pieejamajiem informācijas avotiem, kur var atrast informāciju par atalgojumu un kā šo informāciju izvērtēt.

Noslēdzies nominācijas komisijas darbs konkursā uz AS "Latvenergo" valdes locekļu amatiem, informē uzņēmumā.

Nominācijas komisija ir novērtējusi kandidātu stratēģisko redzējumu, plānošanas un organizēšanas prasmes, orientāciju uz rezultātu, lēmumu pieņemšanu, pozitīvu attiecību veidošanas kompetences, darbinieku attīstīšanas, komandas vadīšanas prasmes, pārmaiņu vadīšanas pieredzi, orientāciju uz attīstību, prezentēšanas prasmes, kā arī veikusi reputācijas risku novērtējumu.

Nominācijas komisija balsojumā 2021. gada 31. maijā uzņēmuma padomei apstiprināšanai amatā izvirzījusi kandidātus ar augstākajiem novērtējumiem katrā amata pozīcijā: trīs kandidātus uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatam, divus kandidātus valdes locekļa (atbildība par ražošanu) amatam un trīs kandidātus valdes locekļa ( atbildība par komercdarbību) amatam.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja amatā 27.aprīlī apstiprināts Normunds Staņēvičs. Jaunajā amatā Normunds Staņēvičs darbu uzsāks šā gada 8.maijā.

Normunds Staņēvičs ieguvis maģistra grādu biznesa vadībā un administrēšanā Rīgas Ekonomikas augstskolā (Stockholm School of Economics in Riga). Iepriekš ieņēmis vadošus amatus uzņēmumos Food Union un A/S Diena. Šobrīd ir padomes loceklis uzņēmumā Hortex.

Iezīmējot turpmāko Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas attīstības vīziju Normunds Staņēvičs uzsver: "Esmu pārliecināts, ka kopā ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas profesionālo komandu, apvienojot pieredzi, spēsim kļūt par līderiem Latvijas medicīnas aprūpes sistēmā, tādējādi nodrošinot uz pierādījumiem un inovācijām balstītu izcilību pacientu ārstēšanā un aprūpē, kā arī pētniecības un mūžizglītības nodrošināšanā. Šajos nozarei izaicinošajos laikos mana prioritāte saskan ar slimnīcas misiju - augsta līmeņa veselības aprūpes pakalpojumi, kā arī esošā un topošā ārstniecības personāla izglītošanu."

Atrast jaunu darbinieku lielākoties ir ārkārtīgi sarežģīts uzdevums un nepareiza kandidāta izvēle nozīmē lielas izmaksas.

Saskaņā ar dažādiem aprēķiniem viens darbā nepareizi pieņemts kandidāts uzņēmumam izmaksā aptuveni 15 bruto mēnešalgas. Tieši tādēļ ir svarīgi atlases procesā noteikt pareizo auditoriju un uzrunāt to ar atbilstošiem ziņojumiem. Rīkus, kā atrast un piesaistīt īstos darbiniekus, var balstīt gan uzņēmuma iekšējās, gan ārējās aktivitātēs. Vislabāk – abu kombinācijā, biznesa portālam db.lv stāsta Marta Kāle, ERDA darba devēja tēla konsultante.

Viņa par šo tematu runās DB HUB organizētajā seminārā: Kā atrast un uzrunāt īstos kandidātus?

«Sevi ir pierādījusi darbinieku ieteikšanas programma. Kā minimums tas nozīmē esošo darbinieku laicīgu informēšanu par katru jaunu vakanci. Ideālā gadījumā šai programmai pamatā ir skaidri soļi, kā darbinieks var ieteikt savus kontaktus darbam uzņēmumā. Rīki, kā pateikties darbiniekam, var plaši variēt - no maziem «paldies» līdz būtiskiem monetāriem bonusiem par piesaistītu kolēģi. Izmantojot ieteikšanas programmas jaunu darbinieku atlasei, uzņēmumi, var piesaistīt sev kultūras ziņā līdzīgākus cilvēkus. Uzņēmumos ar efektīvu darbinieku ieteikšanas programmu vismaz 50% no darbiniekiem iegūti no esošo darbinieku ieteikumiem,» stāsta M. Kāle.

Valsts kancelejas (VK) konsultants Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora atlasē Eiro personāls jau ir apzinājis dažus kandidātus uz VID ģenerāldirektora amatu un meklē tos gan valsts, gan privātajā sektorā, sacīja Eiro personāla valdes locekle Evita Mackeviča.

Viņa pastāstīja, ka Eiro personāls VID ģenerāldirektora amata kandidātus atlasa atbilstoši VK izvirzītajām profesionālajām prasībām, tostarp apzina tirgu, uzrunā attiecīgos kandidātus un atbild uz viņu jautājumiem par atlases procesu, motivējot kandidātus pieteikties uz vakanci.

«Tā kā līgums ar VK par šo sadarbību ir tikko noslēgts, tad mēs esam sākuši strādāt pie tā sauktā garā saraksta izstrādes, proti, apzinām tirgu, veidojam sarakstu, un ir jau daži kandidāti,» pastāstīja Mackeviča. Viņa piebilda, ka Eiro personāls VID ģenerāldirektora atlases procesā balstās uz VK izvirzītajām prasībām un mērķtiecīgi meklē tikai tām atbilstošus kandidātus gan valsts, gan privātajā sektorā.

Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

Atbilstošas koalīcijas vienošanās gadījumā Jaunā konservatīvā partija (JKP) ekonomikas un finanšu ministru amatam piedāvātu Saeimas deputāta Gata Eglīša kandidatūru.

JKP gaidīs Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) piedāvājumu tam, kā turpmāk varētu tikt sadalīti amati koalīcijas partiju startā. Ja koalīcijā tiks lemts partijām virzīt savus ministru amatu kandidātus, tad JKP būtu gatava to darīt.

Uzsverot, ka JKP vajadzības gadījumā varētu virzīt atbilstošus kandidātus visiem amatiem valdībā, Eglītis sacīja, ka viņa kandidatūra no partijas tiktu virzīta finanšu un ekonomikas ministra amatiem.

Šmidre: EM jāpārstāv uzņēmēju intereses un jāattīsta bizness 

"KPV LV" virzītais ekonomikas ministra amata kandidāts Pēteris Šmidre pašreiz negatavojas pievienoties...

Eglīša kandidatūra minētajiem amatiem izskatīta JKP valdē.

JKP līdz šim bieži kritizējusi "Jaunās vienotības" pārziņā esošo Finanšu ministriju, kā arī finanšu ministru Jāni Reiru (JV), norādot arī uz iespēju mainīt FM vadību.

Patlaban pārņemt ekonomikas ministra amatu cer Nacionālā apvienība, tam izvirzot līdzšinējo ministru Jāni Vitenergu. Savukārt savā pārziņā šo ministriju vēlas "KPV LV", kas ministra krēslam izvirzījuši uzņēmēju Pēteri Šmidri.

Kā ziņots, valdības koalīcijas partneri šodien pārrunās iespējas mainīt ministru portfeļu sadalījuma proporciju, izriet no politiķu paustā pagājušās nedēļas beigās.

Koalīcijas partneru Sadarbības sanāksmes sēde attālinātajā režīmā sāksies plkst.14.30, bet pēc tās ir paredzēta attālināta preses konference.

Ministru amatu proporcijas maiņai līdz šim piekrituši trīs koalīcijas partneri - Nacionālā apvienība (NA), "Attīstībai/Par!" (AP) un "Jaunā vienotība" (JV), savukārt Jaunā konservatīvā partija (JKP) un "KPV LV" šo jautājumu vēl pārdomās, piektdien pēc tikšanās ar partneriem žurnālistiem pastāstīja Kariņš.

Jautājums par iespējamu proporciju pārdali valdībā tika aktualizēts pēc tam, kad "KPV LV" savulaik virzītais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs mainīja politisko piederību, pārejot uz NA. "KPV LV" Saeimas frakcija nolēma atsaukt viņu no ekonomikas ministra amata, kas neapmierināja NA. Turklāt līdz ar Vitenberga atsaukšanu no ministra amata "KPV LV" frakcijas pameta vēl četri deputāti, līdz ar to šīs frakcijas rindas kopš valdības izveidošanas ir sarukušas vairākkārtīgi.

Ņemot vērā minēto, NA pauda vēlmi pārdalīt ministru proporcijas koalīcijā. "Par to šodien [piektdien] arī runājām, un par to nepieciešama vienprātība koalīcijā. NA, AP un JKP ir gatavi runāt par iespējamu proporciju pārdali, bet "KPV LV" un JKP izteica, ka viņiem būtu nepieciešams laiks, lai partiju iekšienē izdiskutētu gatavību meklēt risinājumus," piektdien stāstīja Kariņš.

"Darbu ir daudz, bet esmu pārliecināts, ka, ja varam turpināt meklēt kompromisa garu, varēsim atrast labu risinājumu," pagājušās darba nedēļas izskaņā teica premjers.

Savus kandidātus Ministru prezidenta amatam gan ir nosaukuši visi vērā ņemamie politiskie spēki, taču, neraugoties uz uzņēmēju mudinājumiem, reti kura partija jau tagad nosaukusi pilnu sava Ministru kabineta sastāvu.

Raudzīs attieksmi

Šādai atturībai gan ir arī attaisnojoši iemesli, piemēram, vēlētāju uzticība un vēlēšanās iegūtais atbalsts būs viens no svarīgākajiem kritērijiem tagadējām valdības partijām Vienotībai un Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), izraugoties pretendentus darbam nākamajā valdībā.

Līdz ar to abi pie varas esošie politiskie spēki vēl nenosauc kandidātus satiksmes, ekonomikas un finanšu ministru amatiem, bet premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) ir atzinis, ka finanšu ministrs Andris Vilks sevi ir labi parādījis un viņš vēlētos kolēģi redzēt šajā amatā arī nākamajā valdībā.

Līdzīgi ZZS pieļauj - ja tai būtu lemts strādāt koalīcijā, veselības ministra amatu varētu uzticēt tagadējam šīs jomas vadītājam Jurim Bārzdiņam, kurš vēlēšanās nestartē un līdz ar to nebūs iespējams novērtēt vēlētāju atbalstu. Neoficiāli tiek pieļauts, ka, iegūstot iespēju nominēt finanšu vai ekonomikas ministru, ZZS šim amatam varētu virzīt Kristīni Krasovsku.

Valsts prezidents Valdis Zatlers šodien Saeimai iesniegs vairākus priekšlikumus Satversmes grozījumiem, kuri Valsts prezidentam sniegtu lielākas pilnvaras un atbildību.

V. Zatlers ierosina Valsts prezidentam uzticēt uzdevumu izvēlēties kandidātus tādiem amatiem kā tiesībsargs, Valsts kontrolieris vai Latvijas bankas prezidents. Līdz šim kandidātu izvēlē ir dominējis politiskais atbalsts un nedaudz mazāk – profesionālā atbilstība šiem amatiem, uzskata V. Zatlers. Viņaprāt, prezidenta tiesības izvirzīt kandidātus Saeimas balsojumam mazinātu «tirgošanos par amatiem».

Tāpat V. Zatlers vēlas, lai turpmāk Valsts prezidenta izvirzītais Ministru prezidenta kandidāts «celtu priekšā» visu Ministru kabineta sastāvu. Tas novērstu kvotu sistēmu koalīciju ietvaros un veicinātu valdības profesionālismu, preses brīfingā pauda V. Zatlers. Lai nostiprinātu valdības politisko atbildību, V. Zatlers ierosina Satversmē paredzēt pienākumu valdības locekļiem nodot zvērestu. Savukārt prezidenta atstādināšanas procedūru V. Zatlers vēlas nodot Satversmes tiesai, nevis Saeimai.

Konkursā uz akciju sabiedrības Latvenergo piecu padomes locekļu amatiem kopumā tika saņemts ievērojams skaits pretendentu pieteikumu - 80 no 10 dažādām pasaules valstīm: no Latvijas saņemts 61 pretendenta pieteikums, Igaunijas – 5, Lietuvas -3, Somijas – 3, Dānijas -2, Vācijas – 1, Zviedrijas - 2, Slovākijas – 1, Čīles – 1 un Ēģiptes -1, informē Latvenergo.

Lai nodrošinātu profesionālu kandidātu piesaisti, Fontes veica mērķtiecīgu darba tirgus izpēti un, balstoties uz izvirzītajiem padomes locekļu kvalifikācijas kritērijiem, kopumā tika apzināti 536 kandidāti no sekojošām nozarēm – finanšu, enerģētika, ražošana un celtniecība, telekomunikācijas, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība.

Konkursa turpmāko kārtu ietvaros kandidātiem jāsagatavo redzējums par AS “Latvenergo” nākotnes izaicinājumiem, t.sk. koncerna ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, kā arī plānotas kandidātu intervijas klātienē un sociālo kompetenču padziļināta novērtēšana. Balstoties uz novērtēšanas procesa rezultātiem, nominācijas komisija pieņems lēmumu par atbilstošāko kandidātu ieteikšanu kapitāldaļu turētājam, kurš arī informēs kandidātus, kuri tiks nominēti darbam padomē.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks izdevis rīkojumu, kas paredz izbeigt dienesta tiesiskās attiecības ar KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāju Juri Jurašu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Streļčenoka parakstītais rīkojums, kuru Jurašs saņēmis šodien, paredz, ka ar 15.augustu tiks izbeigtas dienesta tiesiskās attiecības ar Jurašu. Rīkojumā norādīts, ka Juraša profesionālā kvalifikācija un pieredze neatbilst nevienam no reorganizācijas rezultātā izveidotajiem amatiem un vakantajiem amatiem KNAB. Šāds rīkojums izdots saistībā ar birojā nesen veikto reorganizāciju.

KNAB Sekretariāta vadītāja Māra Priedīte skaidroja, ka ar KNAB priekšnieka rīkojumu tika izveidota vērtēšanas komisija, kas konstatēja, ka četru darbinieku profesionālā kvalifikācija un pieredze neatbilst nevienam no reorganizācijas rezultātā izveidotajiem amatiem izvirzītajām obligātajām profesionālās kvalifikācijas un pieredzes prasībām.

Ekonomistu Apvienība 2010 atkal aicina ieteikt kandidātus ikgadējai Spīdolas balvai ekonomikā. Balvas līdzšinējie laureāti ir Mihails Hazans, Rūta Dimanta, Juris Biķis, Andrejs Žagars, Vaira Vīķe – Freiberga, Ingrīda Blūma, Bertolts Fliks, Einars Repše un Andris Šķēle.

Kopš 2003. gada, kad apvienība atjaunoja Spīdolas balvu ekonomikā, tā tiek piešķirta par konkrēta cilvēka – valstsvīra, uzņēmēja vai sabiedriskā darbinieka ieguldījumu ekonomiskās brīvības veicināšanā Latvijas tautsaimniecībā. Pērn, par sabiedrībai svarīgiem pētījumiem demogrāfijas jomā, balvu saņēma Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans.

Ikviens aicināts izvirzīt kandidātu interneta vietnē www.draugiem.lv/ekonomisti, pamatojot savu izvēli.

«Sekmīgai attīstībai ir svarīga gan konstruktīva kritika, gan spēja nostāties līdzās uzņēmīgiem un ilgtermiņā domājošiem cilvēkiem. Spīdolas balvai aicinu ieteikt kandidātus, kuru veikums līdzcilvēku labā ir iedvesmas un jūsu atzinības vērts,» rosina Ekonomistu Apvienības 2010 prezidents Ojārs Kehris.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir nolēmis uzņemties iniciatīvu premjera amata kandidāta izvirzīšanā.

Vējonis šādi nolēmis rīkoties, jo valdošās koalīcijas partijas nav izmantojušas iespējas vienoties par jaunu valdību. Jau nākamnedēļ prezidents pats uzrunāšot iespējamos premjera amata kandidātus.

Nešaubos, ka šajā Saeimā var izveidot stabilu un rīkoties spējīgu koalīciju, uzsvēra prezidents un piebilda, ka koalīcijā ir jābūt visām pašreizējās valdības partijām.

Vējonis šodien žurnālistiem pēc neformālajām sarunām ar partijām atgādināja, ka decembra sākumā partijām izvirzīja nosacījumus un aicināja līdz šā gada beigām piedāvāt premjerministra amata kandidātus, iespējamos koalīcijas modeļus, kā arī redzējumu valsts būtisko jautājumu risināšanā. Joprojām nešaubos, ka šajā Saeimā ir iespējams izveidot stabilu, rīcībspējīgu koalīciju, kura spēs izlēmīgi rīkoties un atrisināt valsts attīstībai svarīgus un neatliekamus jautājumus, apliecināja Vējonis.

Partija KPV LV ir nolēmusi nemainīt savus izvirzītos ministru amata kandidātus un sagaida Jaunās Vienotības premjera amata kandidāta Krišjāņa Kariņa skaidrojumu par Alda Gobzema (KPV LV) kandidatūras noraidīšanu iekšlietu ministra amatam, pēc KPV LV Saeimas frakcijas sēdes žurnālistiem sacīja tās priekšsēdētājs Atis Zakatistovs.

Līdz tam brīdim, kamēr Kariņa kunga attieksme pret Gobzema kungu nav skaidrota, mēs uzturam spēkā savu ministru nominācijas, sacīja Zakatistovs.

Kā izteicās Zakatistovs, KPV LV saprotot, ka izveidojusies saspīlēta situācija, bet līdz galam nesaprotot iemeslus. Viņš piebilda, ka Kariņš esot izteicis savu personīgo viedokli par Gobzema kandidatūru, to īsti nepamatojot.

Līdz ar to viena no situācijas interpretācijām varētu būt tāda, ka valdības veidošana ir nonākusi līdz absurdai situācijai, kur cilvēku patikšana vai nepatikšana ietekmē lēmumu pieņemšanu, uzskata Zakatistovs. Kariņam būtu jāskaidro savs viedoklis, lai to varētu saprast gan KPV LV, gan sabiedrība, piebilda politiķis.

Premjera amatam nominētais Valdis Dombrovskis iesniedzis Valsts prezidentam vērtēšani jaunās valdības ministru amatu kandidātus. Trešajā V. Dombrovska valdībā Ekonomikas ministriju paredzēts uzticēt Danielam Pavļutam, Finanšu ministriju atkārtoti Andrim Vilkam, Satiksmes ministriju Aivim Ronim, bet Tieslietu ministriju – Gaidim Bērziņam vai arī Jānim Bordānam.

Par ekonomikas ministru Zatlera Reformu partija (ZRP) nominējusi pašreizējo Swedbank korporatīvo komunikāciju vadītaju Danielu Pavļutu, kurš iepriekš strādājis valsts pārvaldē un bijis Kultūras ministrijas valsts sekretārs.

Savukārt finanšu ministra amatu plānots arī turpmāk uzticēt Andrim Vilkam. Tieslietu ministrijas vadītāja amatam Nacionālā apvienība virzīs divus kandidātus – bijušo tieslietu ministru Gaidi Bērziņu un advokātu Jāni Bordānu, bet par satiksmes ministru varētu kļūt bijušais diplomāts un ārlietu ministrs, bezpartejiskais deputāts Aivis Ronis. Politisko atbildību par satiksmes ministra darbību saskaņā ar noslēgto vienošanos uzņemtos Vienotība un seši ZRP pametušie deputāti.

Mūsu ieraksti sociālo mediju platformās, atbalstītās un pārsūtītās ziņas, bilžu atlase, cilvēki, kuriem sekojam, – tas viss veido mūsu “digitālo reputāciju”, kas kļūst aizvien nozīmīgāka karjeras veidošanā.

Digitālais “es” pastāsta par kandidātu to, ko darba intervijā tas atturēsies pieminēt, tāpēc sociālo mediju profila analīze potenciālā darba devēja acīs kļūst par vienlīdz nozīmīgu kā saruna ar cilvēku. Un tam ir divi iemesli, – pirmkārt, darba devējs grib pārliecināties, ka savā kolektīvā uzņems cilvēku, kura vērtību sistēma ir līdzīga uzņēmumā vai institūcijā esošajai. Otrkārt, ja darbā tiks pieņemts cilvēks, kurš sociālo mediju platformās uzvedas izaicinoši, darba devējs uzņemas risku savai reputācijai. Tāpēc pārliecība, ka sociālie mediji ir mūsu “privātā telpa” atbilst patiesībai vien daļēji, – jāapzinās, ka jaunajā kolektīvā mēs ienāksim kopā ar savu privāto telpu un mūsu izpausmes tajā var tikt asociētas ar uzņēmumu vai institūciju, kurā strādājam.

2023.gada 15.decembrī noslēdzās pieteikumu saņemšana izsludinātajā konkursā uz AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes locekļu amatiem. Nominācijas komisija ir izskatījusi saņemtos pieteikumus un veikusi pretendentu atlasi konkursa otrajai kārtai.

Izsludinātajā konkursā uz LVM valdes locekļu amatiem kopumā saņemti 86 pieteikumi. Šobrīd ir noslēgusies konkursa pirmā kārta, kurā nominācijas komisija veica pieteikumus iesniegušo kandidātu atbilstības pārbaudi konkursa obligātajām minimālajām prasībām, pamatojoties uz kandidātu iesniegto informāciju. Pēc kandidātu atbilstības pārbaudes obligātajām minimālajām prasībām nominācijas komisija pieņēma lēmumu konkursa otrajai kārtai virzīt 26 kandidātus.

Konkurss tika izsludināts četriem LVM valdes locekļu amatiem trijos profilos. Konkursa kārtībā tiek meklēti divi valdes locekļi ar zināšanām par mežsaimniecību, meža zemes apsaimniekošanu un koksnes produktu vērtību ķēdēm, meža nozares un bioekonomikas attīstības tendencēm, vides un aprites ekonomiku, risku un kvalitātes vadību, starptautiskajiem tiesību aktiem dabas aizsardzības, vides un klimata pārmaiņu jomās.

Saeima ceturtdien pēc plašām debatēm atklātā balsojumā apstiprināja piecus jaunos Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļus.

Padomē darbosies žurnālists, politologs, filmu un raidījumu studijas Mistrus Media vadītājs Gints Grūbe, augstskolas Turība Komunikācijas zinātņu katedras vadītājs Ainārs Dimants, Latvijas Vēstneša portāla nozares redaktore Aija Duļevska-Cālīte, SIA Vesta LK mārketinga un sabiedrisko attiecību projektu vadītājs Dainis Mjartāns un filmu studijas AVE producents, operators un režisors Ivars Zviedris.

Par katru kandidātu deputāti balsoja atseviški. Lielāko deputātu atbalstu guva I. Zviedris – 60 balsis par, bet mazāko – A. Dimants un D. Mjartāns, kuru katru atbalstīja 55 deputāti.

Darbam NEPLP izvēlēti pieci profesionālākie kandidāti ar nevainojamu reputāciju, kuri sastrādājoties spēs veidot profesionāli spēcīgu komandu, norādīja Saeimas atbildīgās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK). Saeimas opozīcijas partijas savukārt pārmeta, ka NEPLP locekļi nav izvēlēti demokrātiskā veidā un balsojumam parlamentā būtu jāvirza visi kandidāti, kas atbilst konkursa formālajām prasībām. Zaļo un zemnieku savienības deputāti iesniedza priekšlikumu NEPLP locekļu kandidātus atkārtoti izvērtēt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, balsojumam izvirzot visus likumam atbilstošos kandidātus, taču deputātu vairākums to neatbalstīja.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Patlaban prognozes par turpmāko Latvijas ekonomikas virzību uzlabojas, taču negaidīti notikumi tās atkal var mainīt, atzīst banku ekonomisti.

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 1,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 2,9 %.

Milzu improvizācija

“Mierinājumam var teikt, ka kopējā pievienotā vērtība gada laikā gandrīz nav mainījusies (-0,1%), kritums noticis uz iekasēto produktu nodokļu rēķina,” saka “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.

Pēc viņa teiktā, nekad vēl priekšstats par Latvijas ekonomikas tuvāko nākotni nav tik ļoti pasliktinājies kā šī gada februārī un martā. Nekad tas nav tik strauji uzlabojies kā sekojošajos divos mēnešos – aprīlī un maijā. Taču šī uzlabojuma sākumpunkts bija ārkārtēju bažu un nenoteiktības brīdis.

Pēdējā gada laikā mēneša pamatalga Latvijā ir palielinājusies vidēji par 4.4%, bet gada kopējā alga (ieskaitot arī atalgojuma mainīgo daļu) – par 5,1%, liecina vadības konsultāciju uzņēmuma Fontes ikgadējā atalgojuma pētījuma rezultāti.

Fontes vispārējā atalgojuma pētījums parāda, ka pieaug to darba devēju skaits, kuri vismaz vienai darbinieku grupai organizācijā piedāvā elastīgu darba laiku, darbu attālināti vai papildus apmaksātas brīvdienas. Šī tendence norāda, ka Latvijā arvien aktuālāka tēma ir darba un privātās dzīves balanss. Darbinieki arvien vairāk izvēlas sev tādu darba vidi, kuru būtu visērtāk savienot ar savu privāto dzīvi.

«Ja iepriekšējos gados mēs runājām par to, ka iezīmējas tendences balansam starp darbu un privāto dzīvi, tad šobrīd mēs varam teikt, ka tendence tikai pieņemas spēkā,» novērojusi SIA Fontes Vadības konsultācijas valdes locekle Anta Praņēviča.

Nonākšana vadošos amatos Latvijā ir viena no mītiem un aizspriedumiem apvītākajām tēmām, domājot par līderību un profesionālās izaugsmes ceļu. Stereotipi un realitāte ir tik atšķirīga, ka nolēmu apkopot savus novērojumus par to, kāds ir ātrākais ceļš, lai nonāktu kārotajā vadības līmeņa pozīcijā.

Viens no izplatītākajiem priekšstatiem par drošu ceļu uz karjeras virsotnēm ir aptuveni šāds – nepieciešams absolvēt prestižu biznesa vadības programmu, tad jāuzsāk darbs lielā, stabilā, labi zināmā uzņēmumā un lēnām, pacietīgi, bez lieliem satricinājumiem jāvirzās augšup pa karjeras kāpnēm. Nenoliedzami, laba izglītība ir pareizais atspēriena punkts karjeras izaugsmei. Tomēr tā nav katapulta uz vadītāja krēslu. Arī vieta lielā, stabilā korporācijā vēl negarantēs, ka pēc pāris pacietīga darba gadiem būs iespēja darboties augstākajā vadības līmenī.

Mūsu pieredze augstākā līmeņa vadītāju atlasē rāda, ka straujākais ceļš uz tā dēvētajām C Suite pozīcijām ir, pieņemot izaicinājumus, kas no malas var šķist nepievilcīgi un pat riskanti. Piemēram, ja esi nodaļas vadītājs lielā uzņēmumā, pārej uz tās pašas nozares mazāku uzņēmumu kā vadītājs un palīdzi uzņēmumam "izķepuroties" no zaudējumiem, sakārto problemātisku uzņēmumu vai sāc attīstīt biznesu jaunā tirgū. Tā būs iespēja parādīt, ko patiešām spēj, un tādējādi tapt pamanītam plašākā mērogā. Vadītāja potenciālu iespējams atraisīt, uzsākot savu uzņēmumu vai mainot darbības jomu. Vārdu sakot – pašam radot izdevību sava līdera potenciāla atraisīšanai un pārbaudot to.

Latvijā jau trešo ceturksni pēc kārtas turpinās ekonomikas lejupslīde un stagnācija ekonomikā var saglabāties vēl vismaz pusgadu, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula norāda, ka, lai gan ekonomiskās izaugsmes lēnīgums Latvijas tirdzniecības partnervalstīs kavē iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu Latvijā, tomēr šī faktora negatīvo ietekmi trešajā ceturksnī, visticamāk, kompensējusi investīciju aktivitāte, kā arī stabilitāti patēriņam pamazām piešķir pirktspējas atjaunošanās. Latvijas IKP trešajā ceturksnī ir palielinājies par 0,6% pret iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli koriģētiem datiem.

Steidzot investīciju projektus, kuru īstenošanas termiņš ir vēl šajā gadā, būvniecība, visticamāk, būs turējusies spēcīgi gan trešajā ceturksnī, gan turēsies uz izaugsmes takas arī ceturtajā ceturksnī, prognozē Paula. Tikmēr no īstermiņa datiem redzama vāja kopējā rūpniecības izaugsme, ko nelabvēlīgi ietekmējusi eksporta tirgu bremzēšanās.