Latvijā dzīvojošajiem nodokļu maksātājiem, kurus atbrīvos no parādsaistībām 860 līdz 5000 eiro apjomā, nebūs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis par atlaisto parādu.

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē akceptētie grozījumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā. Iecerēts, ka vairāku likumprojektu pakete – "Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām" likumprojekts, grozījumi Civilprocesa likumā, Maksātnespējas likumā, likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", Notariāta likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un "Uzņēmumu ienākuma nodokļa" likumā spēkā stāsies 2021.gada 1. janvārī. Atbildīgās komisijas deputātiem iebildumu nebija un attiecīgie grozījumi tiks skatīti Saeimas plenārsēdē. Likumprojekts "Fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām" izstrādāts tādām finansiālās grūtībās esošām personām, kuras vēlas, bet nespēj segt savas parādsaistības, un kurām objektīvi nav iespējams piekļūt Maksātnespējas likumā regulētajam fiziskās personas maksātnespējas procesam. Fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanai paredzētais slieksnis pašlaik ir 5000 eiro, un šāda maksātnespējas procesa ierosināšanai nepieciešami ir aptuveni 1200 eiro.

Jaunā uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanas kārtība, kas Latvijā ir stājusies spēkā no 2018. gada 1. janvāra, paredz izmaiņas, kas diezgan sāpīgi skars ārvalstu investorus, kam pieder daļas Latvijas uzņēmumos. Turpmāk savā valstī, deklarējot saņemtās dividendes no Latvijas, ienākumu nodokli lielākajā daļā gadījumu nevarēs samazināt par nodokļu summu, kas jau ir ieturēta Latvijā. Līdz šim tas bija iespējams.

Dividende citas valsts pilsonim ir maksājums jeb ienākuma veids, ko regulē starp valstīm noslēgtā nodokļu konvencija. Konvencija novērš dubulto ienākuma aplikšanu ar nodokli. Tajā parasti ir paredzētas maksimālās ienākumu nodokļu likmes. Tas nozīmē - ja Latvijas uzņēmums izmaksā dividendes īpašniekam, kurš ir ārvalstu pilsonis, no tām maksimālā ienākumu nodokļu likme saskaņā ar konvenciju ir, piemēram, 10%, kas paliek Latvijai. Sastādot ienākumu deklarāciju savā valstī, tā tiek salīdzināta ar jau nomaksātajiem nodokļiem, un jāpiemaksā ir tikai starpība. Tātad, ja ārvalstu pilsoņa, kas ir Latvijas uzņēmuma īpašnieks, mītnes zemē nodokļu likme dividendēm ir, piemēram, 15%, papildus ir jāpiemaksā tikai 5%, jo 10% jau ir ieturēti Latvijā. Taču no 2018. gada, ārvalstu pilsoņi savā valstī maksājamo nodokli vairs nevarēs samazināt par Latvijā nomaksāto nodokli. Rezultātā pieaugs šo ārvalstnieku kopējais nodokļu slogs.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Latvijas likumdevējs ir veicis un turpina veidot nodokļu sistēmas pilnveidošanu, harmonizējot nodokļu sistēmu ar Eiropas Kopienu (EK) tiesību prasībām. Tomēr nodokļu likumos vēl arvien ir sastopamas tiesību normas, kas neattaisnoti rada šķēršļus Eiropas Savienības vienota tirgus darbībai un tādejādi veido EK tiesību pārkāpumus.

Tā piemēram, neviennozīmīgā likuma normu formulējuma dēļ, piemērojot tiesību normas par nerezidentiem izmaksājām dividendēm, ir iespējams nonākt pie EK tiesību pārkāpuma. Saskaņā ar likumu Par iedzīvotāju ienākuma nodokli dividendes, ko Latvijas rezidents izmaksā fiziskajai personai – Latvijas rezidentam, ir atbrīvotas no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Likums nosaka, ka ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) ar nodokli apliekamais ienākums ir dividendes saskaņā ar likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli noteikto likmi. Pastāvot šādam likuma normas formulējumam, dividenžu izmaksātājs – Latvijas rezidents, ietur dividenžu izmaksas brīdī ienākuma nodokli 10% apmērā (likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli noteiktā likme) no nerezidentam izmaksājamās dividenžu summas. Rezultātā tiek radīts būtisks ierobežojums pārrobežu ieguldījumiem, kas nav savienojams ar EK tiesību normām.

Vispārējā iedzīvotāju ienākumu deklarēšana motivētu fiziskās personas rūpīgāk sekot līdzi ienākumu aplikšanai ar nodokļiem, pauda Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

FM skaidro, ka Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.-2027.gadam projektā ir iekļauti vairāk nekā 50 pasākumi, un viens no plāna horizontāliem pasākumiem ir definēts uzdevums attiecībā uz normatīvā regulējuma izstrādi par ikgadējo vispārējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanu. Vispārējās ienākumu deklarēšanas pamatmērķis ir godprātīgas nodokļu nomaksas disciplīnas veicināšana, optimāla nodokļa nomaksas kontrole, kas paralēli ir vērsta uz ēnu ekonomikas mazināšanu.

Ministrijā vērš uzmanību, ka vispārēja ienākumu deklarēšanas pienākuma ieviešana ir tikai daļa no Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.-2027.gadam paredzētā pasākumu kopuma, kura mērķis ir stiprināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarēšanas disciplīnu. Tādējādi šis pasākums radītu preventīvu ietekmi uz tādu ienākumu nedeklarēšanu, kas apliekami ar nodokļiem, kā arī palielinātu citu pasākumu efektivitāti.

Valdība otrdien vienojās noteikt jaunu, vienotu un sociāli ekonomiski pamatotu minimālā ienākuma līmeni, nosakot to 40% apmērā no iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu mediānas (vidējā skaitliskā vērtība no iedzīvotāju ienākumiem), informē Labklājības ministrija (LM).

Vienlaicīgi minimālā ienākuma līmeni plānots noteikt atbilstoši mājsaimniecībā esošo cilvēku skaitam. Ņemot vērā Latvijas demogrāfisko situāciju, LM piedāvā piemērot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas izstrādāto skalu, piemērojot to Latvijas situācijai. Proti, pirmajam pieaugušajam mājsaimniecībā minimālā ienākuma līmeni nosakot 100% apmērā, bet pārējiem, tai skaitā bērniem, – 70% apmērā.

«Daudz runājam par valstī pastāvošo ienākumu nevienlīdzību un salīdzinoši augsto nabadzības līmeni. Piedāvājam situāciju risināt, veidojot adekvātu, sociālekonomiski pamatotu sociālā atbalsta sistēmu, vienlaikus sekmējot izmaiņas nodokļu sistēmā, kas mazinātu ienākumu nevienlīdzību. Līdz ar minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu tiktu palielināta minimālā pensija, neapliekamais minimums un pabalsts garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai, tādējādi mērķtiecīgāk sniedzot atbalstu cilvēkiem ar viszemākajiem ienākumiem, kā arī strādājošajiem ar zemu atalgojumu, palielinot to reālos ienākumus uz rokas. Tāpat izvērtēsim visus valsts sociālos pabalstus, lai tie pēc iespējas mērķtiecīgāk tiktu nodrošināti tām iedzīvotāju grupām, kurām ir paaugstināti sociālie riski, piemēram, ģimenēm ar bērniem. Esmu gandarīts, ka valdība ir vienojusies uzsākt šo nozīmīgo ceļu pareizajā virzienā, un jau tuvākajā laikā Labklājības ministrija veidos darba grupu, lai strādātu pie konkrētiem pasākumiem. Darbs norisināsies pakāpeniski un reālās izmaiņas sociālā atbalsta un nodokļu sistēmā gaidāmas sākot no 2017.gada, ņemot vērā nepieciešamību ieguldīt ievērojamus valsts budžeta līdzekļus minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai,» skaidro labklājības ministrs Uldis Augulis.

Otrdien, 7. novembrī, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus MK noteikumos par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumiem, kuri veikti saistībā ar grozījumiem likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli», informē Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departaments.

Noteikumi neparedz izmaiņas paziņojuma par fiziskajām personām izmaksātajām summām veidlapā, bet ir precizēti paziņojumā norādāmie ienākumu veidi un to kodi. No nākamā gada 1. janvāra dividendes, dividendēm pielīdzināms ienākums un nosacītās dividendes ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekams ienākums, savukārt tās nav apliekamas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tādā gadījumā, ja nodoklis jau ir samaksāts uzņēmuma līmenī – samaksājot uzņēmuma ienākuma nodokli.

Tāpat ar iedzīvotāju ienākuma nodokli no nākamā gada nav apliekams ienākums no likvidācijas kvotas, ja Latvijas Republikā ir samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu, vai ārvalstī ir samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis vai tam pielīdzināms nodoklis, kā arī gadījumā, ja ārvalstī no likvidācijas kvotas ir ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis vai tam pielīdzināms nodoklis. Attiecīgi noteikumos iekļauti precizējumi attiecībā uz dividendēm.

Valdība otrdien nolēma, ka likumprojekts, kas paredzēja vispārējās deklarēšanas paplašināšanu un šī pienākuma ieviešanu no 2025.gada, pašlaik tālāk netiks virzīts.

Ministru kabinets otrdienas sēdē lēma atzīt par aktualitāti zaudējušu Ministru kabineta 9.oktobra sēdes protokollēmumu, ar kuru valdība bija atbalstījusi likumprojektu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredzēja iedzīvotāju ienākuma nodokļa vispārējās deklarēšanas paplašināšanu.

Šāds lēmums pieņemts, jo Finanšu ministrija (FM) rosināja nodrošināt plašākas konsultācijas un diskusijas ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem par plānotajām izmaiņām likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas paredz pilnveidot vispārējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas sistēmu. FM iesniedza priekšlikumu šos likuma grozījumus izņemt no valsts budžeta likumprojektu paketes un nodot atkārtotai saskaņošanai.

Ministrijas rosina diskutēt par stingrākām prasībām pret Covid-19 nevakcinētajiem, izriet no Veselības ministrijas (VM) apkopotajiem ministriju priekšlikumiem vakcinācijas pret Covid-19 veicināšanai.

Otrdien valdība skatīs VM apkoptos ministriju priekšlikumus, ko iekļaut plānā par vakcinācijas pret Covid-19 aptveres palielināšanu. Plānā ietvertie pasākumi lielākoties paredz informatīvu kampaņu īstenošanu.

Vienlaikus VM apkopojusi arī ministriju priekšlikumus, kas tiks skatīti ārpus sagatavotā plāna un tie būtībā paredz stingrākas prasības pret Covid-19 nevakcinētajiem.

Aizsardzības ministrija (AM) rosina noteikt vakcināciju kā nepieciešamu darba pienākumu veikšanai atsevišķām nozarēm, kurās ir augsts epidemioloģiskās drošības risks. Tāpat ministrija rosina noteikt stingrus epidemioloģiskās drošības pasākumus nevakcinētajiem, apmeklējot sabiedriskas vietas, lai mazinātu kopējos sabiedrības riskus.

No šī gada noteikts fiksēts neapliekamais minimums un paaugstināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme, paredz grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli".

Finanšu ministrija (FM) skaidrojusi, ka likums vērsts uz darbaspēka konkurētspējas palielināšanu un darbaspēka nodokļu sloga samazinājumu darba ņēmējiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem, kā arī IIN piemērošanas vienkāršošanu.

Kopā šīs visas izmaiņas valsts un pašvaldību budžetiem 2025.gadā radīs 191,1 miljona eiro zaudējumus, 2026.gadā - 254 miljonu eiro zaudējumus, 2027.gadā - 287,5 miljonu eiro zaudējumus, bet 2028.gadā - 293,2 miljonu eiro zaudējumus.

FM norāda, ka izmaiņu rezultātā darba ņēmējiem, kuriem bruto atalgojums ir līdz 4000 eiro mēnesī, samazināsies maksājamais nodokļa apmērs un līdz ar to palielināsies neto atalgojums. Plānotās darbaspēka nodokļu izmaiņas pozitīvi ietekmēšot 95% strādājošo.

Vairāk nekā 580 000 iedzīvotāju jau ir iesnieguši ienākumu deklarācijas par 2019. gadu, no viņiem 54 102 personām bija jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksa 15,9 milj. eiro apmērā, bet teju 497 095 personām pienācās šī nodokļa atmaksa 123,3 milj. eiro apmērā.

Taču šie cipari mainīsies jo līdz 1. jūnijam vēl daudziem cilvēkiem šāda deklarācija ir obligāti jāiesniedz.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka gada ienākumu deklarācija par 2019. gadā gūtajiem ienākumiem līdz 2020.gada 1.jūnijam, bet, ja taksācijas gada ienākumi pārsniedz 62 800 eiro - līdz 1.jūlijam obligāti ir jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri:

— ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.);

— ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli;

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Finanšu ministrija ir apkopojusi galvenās nodokļu izmaiņas, kas pieņemtas ar nodokļu likumu grozījumiem 2010. gada valsts budžetu pavadošo likumu paketē un kas stāsies spēkā 2010.gadā.

Kopumā nākamgad mūs sagaida 38 nodokļu izmaiņas.Kādi nodokļu palielinājumi mūs sagaida 2010. gadā?

Valsts vēlme, ar solidaritātes nodokļa ieviešanu iekasēt vairāk naudas nodokļos, cerēto rezultātu var arī nenest

Pašvaldību ienākumiem pastāv risks pat samazināties. Saruks arī to uzņēmumu konkurētspēja, kuri savu produktu radīšanai izmanto augstas kvalifikācijas speciālistus. Par to liecina Deloitte apaļā galda diskusija par solidaritātes nodokļa slēptajiem riskiem. Uzņēmēji uzskata, ka solidaritātes nodokļa ieviešana nevis veicinās investīciju pieplūdumu Latvijas ekonomikai, bet – tieši pretēji – slāpēs, turklāt netiek izslēgts, ka pat tie, kuri jau ir investējuši Latvijā, augstākā līmeņa speciālistu darba vietu pārcels uz kādu no kaimiņvalstīm.

Tiek pieļauts, ka daļa solidaritātes nodokļa maksātāju šāda nodokļa ieviešanu Latvijā apstrīdēs Satversmes tiesā. Valsts, daudz gribēdama, finālā varot dabūt ļoti maz – patiesībā konsolidētais efekts var būt arī negatīvs.Efektīvāk būtu bijis palielināt nodokļu iekasējamību, vēl jo vairāk, ja valsts budžeta parāds uz šā gada oktobri ir 1,47 miljardi eiro.

Eiropas Savienība (ES), visticamāk, nevar liegt Latvijai ieviest visu reinvestētās peļņas neaplikšanu (un izmaksātās peļņas aplikšanu) ar uzņēmumu ienākuma nodokli un tādējādi izmantot tādu pašu mehānismu, kāds Igaunijā pastāv jau vairāk nekā 9 gadus, ko apliecina Igaunijas pašreizējā rīcība un Eiropas Kopienu tiesas spriedumi.

Quo vadis , Latvija?

Šobrīd Ministru kabinetā savu ceļu sāk Ekonomikas ministrijas iesniegtie priekšlikumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) korekcijām, kuras veicinātu investīcijas, it īpaši tehnoloģijās un ražošanā. Tāpēc, pieņemot lēmumu, ir būtiski pavērtēt gan Igaunijas, gan citu ES dalībvalstu pieredzi. Lai arī pēdējā laikā arvien tiek kultivēts mīts, ka Igaunijas lielākā priekšrocība — reinvestētās peļņas neaplikšana ar UIN — teju būs jāizbeidz, jo peļņas izmaksu aplikšanu ar UIN neļauj ES un tādēļ attiecībā uz Latviju šis variants vairs nav apspriežams, tomēr tas neatbilst patiesībai.

Taksometru un citu transporta pakalpojumu platforma "Bolt" tiesā apstrīdējusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piemēroto 1,4 miljonu eiro nodokļu uzrēķinu, informē Administratīvajā rajona tiesā.

Tiesā informē, ka lieta ir ierosināta, bet izskatīšanas datums vēl nav zināms.

VID uzdevis taksometru un citu transporta pakalpojumu platformai "Bolt" par uzņēmumu ienākuma nodokļa nemaksāšanu valsts budžetā ieskaitīt 1,4 miljonus eiro.

Šī ir otrā reize, kad Latvijas iestāde soda Igaunijas firmu par uzņēmumu ienākuma nodokļa nemaksāšanu Latvijā. Tikmēr firma "Yandex", kas vēl nesen bija "Bolt" konkurents, no Latvijas aizgāja, uzņēmumu ienākuma nodoklī nesamaksājot ne centu, taču sods no VID par to nedraud.

"Bolt", toreiz ar nosaukumu "Taxify", Latvijā ienāca 2016.gadā. Jau sākumā jaunā uzņēmējdarbības forma, caur lietotni izsaucot šoferi, radīja problēmas ar Valsts ieņēmumu dienestu. Tagad sadarbība ar nodokļu iekasētājiem ir labāka, tomēr joprojām pastāv strīds par uzņēmumu ienākuma nodokli.

Ekonomikas ministrija (EM) rosina noteikt samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 5% apmērā viesmīlības nozarei vismaz uz diviem gadiem, kā arī vairākus citus atbalsta pasākumus.

Tā liecina saskaņošanai ministrijās iesniegtais EM informatīvais ziņojums "Par atbalsta sniegšanu tūrisma nozarei".

EM rosina sagatavot grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, paredzot noteikt 5% likmi no 2022.gada 1.jūlija uz diviem gadiem Covid-19 vistiešāk skarto nozaru pakalpojumiem - izmitināšanas pakalpojumiem tūristu mītnēs, ēdināšanas pakalpojumiem.

Pēc EM aprēķiniem, PVN likmes samazināšana izmitināšanas, ēdināšanas un sporta nodarbību, izklaides un atpūtas pakalpojumiem no 21% vai 12% līdz 5% uz diviem gadiem valsts budžetam papildu prasīs 152 miljonus eiro.

EM informatīvajā ziņojumā norāda, ka PVN samazinātās likmes noteikšana var atstāt pozitīvu ietekmi uz ēnu ekonomikas rādītājiem, vienlaikus paredzams, ka ar šo lēmumu patērētājiem kļūs pieejamāki viesmīlības nozaru pakalpojumi. Attiecīgi PVN samazinātās likmes 5% apmērā mērķis ir veicināt uzņēmēju motivāciju atgriezties ekonomiskajā apritē un nodrošināt preču un pakalpojumu pieejamību, mazināt ēnu ekonomikas riska faktoru, tādējādi sekmējot uzņēmumu izaugsmi tautsaimniecības rādītājos kopumā.

Pensiju sistēmas Baltijas valstīs nereti tiek uzskatītas par ļoti līdzīgām, taču līdzīgas sistēmas ne vienmēr nozīmē arī līdzīgu rezultātu. Atšķirību ir samērā daudz un tās ir būtiskas – sākot ar veikto pensiju iemaksu apmēru un atšķirīgām nodokļu politikām, beidzot ar iedzīvotāju kopējo noskaņojumu un vēlmi plānot savus uzkrājumus vecumdienām.

Ar 2% obligātajām valsts iemaksām pensiju 2.līmenī pārtikušām vecumdienām nesakrās

Pirmā būtiskā atšķirība pensiju sistēmās ir tā, ka Igaunijā un Latvijā pensiju 1. un 2. līmenī kopā tiek novirzīti 20% no bruto darba samaksas, kamēr Lietuvā - 26,3%. Tomēr vidējā vecuma pensija ir visaugstākā Igaunijā, proti, aptuveni 390 eiro mēnesī, Latvijai – 295 eiro un Lietuvai - 265 eiro mēnesī.

Svarīgi atzīmēt, ka iemaksas pensiju 2.līmenī Igaunijā ir 6%, no kuriem 2% iemaksā pats klients no savas bruto algas. Latvijā kopējais pensijas iemaksas apmērs ir tāds pats - ir 6%, kas pilnībā ir finansēts no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Taču Lietuvā iemaksas ir noteiktas pēc tā dēvētās “2%+2%+2%” formulas. Proti, vismazākā iemaksa 2% apmērā tiek veikta, kad pats cilvēks neizvēlas piemaksāt papildus 2% no savas bruto algas. Taču gadījumā, ja klients izvēlas novirzīt 2% no savas bruto algas papildus valsts nodrošinātajiem 2%, valsts papildus piemaksā 2%, tādējādi kopējām iemaksām sasniedzot 6%.

Veselības ministrija (VM) ir sagatavojusi priekšlikumus nākamā gada budžeta ieņēmumu palielināšanai par teju 30 miljoniem eiro un šī mērķa sasniegšanai rosina noteikt akcīzes nodokli arī šokolādei, sālim, cukuram un citiem produktiem, pastāstīja VM pārstāvis Oskars Šneiders.

VM jau ir izstrādājusi priekšlikumus noteikt akcīzes nodokli vairākiem pārtikas produktiem un augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī vairākām precēm. VM sākotnēji vēstīja, ka šādi budžetā varētu papildus rast 9,5 miljonus eiro. Taču tagad VM ir izstrādājusi priekšlikuma papildinājumus, kurus iesniegusi Finanšu ministrijai.

Jaunais piedāvājums paredz noteikt akcīzes nodokli cukura konditorejas izstrādājumiem jeb karamelēm, īrisiem un citām konfektēm, šokolādei un tās izstrādājumiem, kā arī miltu konditorejas izstrādājumiem. Šiem produktiem VM vēlētos noteikt akcīzes nodokli 41 eiro apmērā par 100 kilogramiem produkta.

Būtiskākās izmaiņas nākamgad skars iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), ar ko tiks aplikti arī ienākumi no kapitāla un nekustamā īpašuma nodokli (NĪN), ko paredzēts piemērot mājokļiem.

To paredz Finanšu ministrijas priekšlikumi, ar kuriem darba seminārā iepazīstināti nozaru ministri un sociālie partneri.

Atbilstoši šā gada jūnijā papildinātajai Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmai un Latvijas valdības 2008. gada nogalē parakstītajai nodomu vēstulei Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), paredzēts paplašināt IIN bāzi, apliekot ar 10% nodokli arī ienākumus no kapitāla.

Ieviešot šādas izmaiņas IIN piemērošanā, turpmāk ar nodokli varētu aplikt ienākumus, kas gūti no nekustamā īpašuma un vērtspapīru pārdošanas, kā arī ienākums no akcijām, kapitāla daļām, tas ir, dividendes, kā arī ienākumi no dažādiem finanšu instrumentiem.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un biedrība Business against shadow economy (Uzņēmēji pret ēnu ekonomiku jeb BASE) sagatavojušas savus priekšlikumus ēnu ekonomikas ierobežošanas plānam, paredzot atteikties no akcīzes nodokļa piemērošanas kafijai, ieviest taksometru ikmēneša nodokli, izskaust pirātismu un ieviest «čeku loteriju».

Dokumentā apkopoti LTRK, LDDK un BASE biedru priekšlikumi, kā arī valsts iestāžu priekšlikumi, kurus atbalsta minētās uzņēmēju biedrības. Ceturtdien notiekošajā ikgadējā ēnu ekonomikas apkarošanai veltītajā konferencē tiks uzklausīti viedokļi par minētajiem priekšlikumiem un pēdējie ieteikumi pirms ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna iesniegšanas apstiprināšanai Ministru kabinetā.

Nodokļu jomā uzņēmēji rosina izstrādāt vidēja termiņa valsts nodokļu politiku, kas būtu saistīta ar vidēja termiņa Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam noteikto, nodrošinātu nodokļu politikas kvalitatīvu un pilnīgu realizāciju un paredzētu nodokļu politikas instrumentiem sasniedzamos mērķus un rezultatīvos rādītājus. Tāpat jānodrošina nodokļu sistēmas stabilitāte un prognozējamība, jāmazina darbaspēka nodokļu slogs tādā veidā, kas nepalielina administratīvo slogu, kā arī jāpārskata valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI).

Iesniedzot fiziskās personas matiskā stāvokļa deklarāciju, ir dota iespēja brīvprātīgi deklarēt iepriekš nedeklarētos, laika posmā no 1991. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. decembrim gūtos ar iedzīvojuma ienākuma nodokli apliekamos ienākumus. Deklarējot šos ienākumus iedzīvotājiem tiek dota iespēja samaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli, piemērojot samazināto iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 15% apmērā, informē VID.

Valsts Ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka par iepriekš nedeklarētiem ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamiem ienākumiem, kas gūti laika periodā no 1991.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim, uzskatāmi jebkuri ienākumi, kas nav minēti likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 9. pantā.

Par tādiem uzskatāmi – ienākumi no nereģistrētas saimnieciskās darbības, tai skaitā ienākumi no pakalpojumu sniegšanas, ienākumi no sava īpašuma iznomāšanas; ienākumi, kas nav iepriekš deklarēti, no reģistrētas saimnieciskās darbības; nedeklarētie, Latvijā gūtie algota darba ienākumi («aplokšņu alga»); nedeklarētie, ārvalstīs gūtie algota darba ienākumi; ienākumi no regulāriem darījumiem ārvalstu valūtas tirgū; no 2001.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 11. jūnijam gūtie, nedeklarētie ienākumi no tāda nekustamā īpašuma pārdošanas, kas personas īpašumā ir bijis mazāk par 12 mēnešiem; no 2007.gada 12.jūnija līdz 2007.gada 31.decembrim gūtie ienākumi no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz divpadsmit mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas brīdim ir personas deklarētā dzīvesvieta (kas nav deklarēta kā maksātāja papildu adrese).

Tiks izstrādāts jauns Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likums, kā arī jauns likums Par grāmatvedību, kuri spēkā varētu stāties attiecīgi 2022. un 2021. gadā.

Tādu darbu plānu izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar zvērinātu advokātu biroju BDO LAW un AS BDO Latvia rīkotajā konferencē Nodokļi 2019 – Globāli izaicinājumi un iespējas lokālam uzņēmējam klāstīja Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Ilmārs Šņucins. Viņš uzsvēra, ka abi likumi - gan Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likums, gan arī Grāmatvedības likums - pieņemti 90.-to gadu sākumā. Vienlaikus šogad paredzētas diskusijas par vairākām normām Pievienotās vērtības nodokļa, Nekustamā īpašuma nodokļa, Solidaritātes un Uzņēmuma ienākuma nodokļa likumos. Jāņem vērā, ka izmaiņas varētu ieviest arī Brexit.

Izmaiņas visos nodokļu likumos būs saistībā ar vienotā nodokļu konta ieviešanu no 2021. gada.