Basketbola klubs Rīgas Zeļļi pašlaik ir hobija līmeņa projekts, kurš balstās uz vairākiem privātiem sponsoriem, bet perspektīvā tam jākļūst par biznesu, kas rada kaut arī nelielu, bet tomēr peļņu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta sporta menedžmenta aģentūras EB23 Sports&Marketing īpašnieks un basketbola kluba Rīgas Zeļļi prezidents Edgars Buļs. Viņš atzīst, ka komandas izaugsme nebūs lēcienveidīga, jo visveselīgākā attīstība ir lēna un pakāpeniska, tāpēc ka tas ir ilgtermiņa projekts ar visām no tā izrietošajām darbībām, finansējumu un atbilstošu komplektāciju.

Ar ko nodarbojas Edgars Buļs?

Esmu sporta menedžeris, kas ietver sevī vairāku ar sportu saistīto jomu specialitātes — sava veida cilvēks orķestris. Papildus basketbola klubam pēdējos 12 gadus menedžēju vairākus individuālos sportistus, tāpat bieži esmu kameras otrā pusē – nodarbojos ar basketbola spēļu komentēšanu un TV raidījumu vadīšanu. 2004. gadā sāku strādāt par mārketinga menedžeri Latvijas Basketbola savienībā. Trešajā darba dienā vadīju preses konferenci, kurā tā laika Latvijas Basketbola savienības prezidents Ojārs Kehris parakstīja līgumu ar tā laika Latvijas vīriešu basketbola izlases galveno treneri Kārli Muižnieku. Tajā dienā radās pirmie sapņi, ka pēc daudziem gadiem tas varētu būt es, kurš kārtos lielas lietas basketbolā.

Ogres novada pašvaldības domes sēdē 16. novembrī deputāti pieņēma lēmumu par Ogres novada teritorijas plānojuma 2012. – 2024.gadam grozījumu izstrādes uzsākšanu, informē Ogres novada dome.

Galvenie teritorijas plānojuma grozījumi skar nosacījumus nekustamā īpašuma apsaimniekošanai un paredz noteikt īpaša režīma zonu transportlīdzekļu iebraukšanai Ogres pilsētā un Ogresgala pagastā, kas nozīmē – par iebraukšanu Ogres pilsētā un Ogresgala pagastā citu novadu iedzīvotājiem tiks noteikta nodeva. Šādu kārtību plānots ieviest ar mērķi ierobežot tranzīta satiksmes plūsmu caur Ogres pilsētas teritoriju, tādējādi ierobežojot izplūdes gāzu radīto negatīvo ietekmi uz gaisa kvalitāti un nodrošinot sabiedrības veselības aizsardzību, samazinot satiksmes intensitātes radītos draudus gājēju un velosipēdistu drošībai, veicinot videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu, kā arī lai veicinātu pilsētvides un publiskās ārtelpas kvalitātes, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas «Ogres Zilie kalni», kultūrvēsturisko teritoriju un kultūras pieminekļu aizsardzību, kūrorta un tūrisma infrastruktūras attīstībai labvēlīgas vides veidošanos.

Latvijas Nacionālā sieviešu basketbola izlase un tās lielākais atbalstītājs - Hansabanka ir realizējušas drosmīgu un skaistu ideju - 12 izlases spēlētājas kailas fotografējušās kalendāram, lai atbalstītu Latvijas basketbola veterānu sociālo fondu un īpaši - Latvijas basketbola leģendas Uļjanas Semjonovas rehabiltāciju.

Kalendārā redzamas tās 12 spēlētājas, kuras pārstāvēs mūsu valsti Eiropas čempionāta finālturnīrā Itālijā - Gunta Baško, Aija Brumermane, Santa Dreimane, Zane Eglīte, Liene Jansone, Anete Jēkabsone-Žogota, Dita Krumberga, Ieva Kubliņa, Ilze Ose-Hlebovicka, Zane Tamane un Anita Teilāne.

Fotogrāfiju autors ir fotogrāfs Gatis Rozenfelds, bet visas ar šī unikālā projekta tapšanu saistītās izmaksas segusi Hansabanka.

Neviens no 1000 kalendāra eksemplāriem netiks pārdots vai dāvināts - no 20. septembra to iespējams iegūt portālā www.ziedot.lv , ziedojot vismaz 25 latus projektam "Atbalsts Latvijas basketbola veterāniem".

Projekta mērķis ir sniegt atbalstu bijušajiem basketbolistiem ārstniecības izdevumu segšanai un sociālo problēmu risināšanai. Iegūtos līdzekļus izmantos Latvijas basketbola veterānu sociālais fonds, palīdzot vairākiem desmitiem basketbola veterānu, kuri savu jaunības un brieduma gadus veltījuši basketbolam un līdzjutēju priekam.

Bijušā lielražotāja Ogres trikotāža maksātnespējas iemesls ir debitoru parādi, tostarp parādā palikuši arī pazīstamu zīmolu turētāji .

Paredzama gadiem ilga tiesvedība ar ārzemju debitoriem, prognozē SIA Ogres trikotāža maksātnespējas administrators Edgars Karelis. Viens no lielākajiem nozares ražotājiem un eksportētājiem, kas restrukturizācijas rezultātā bija sadalīts divos uzņēmumos – SIA Ogres trikotāža (Ogrē) un SIA Ogres trikotāža D (Daugavpilī) –, ražošanu pārtrauca jau pērn decembra beigās. Par spīti tam, ka šā uzņēmuma noieta tirgus bija rietumu, ne austrumu virzienā, maksātnespējas process sākts gan Ogres, gan Daugavpils uzņēmumā.

Rietumnieki nemaksā

No darba Ogrē administratoram nācies atbrīvot aptuveni 250 darbinieku. Daugavpils uzņēmumā administrators atbrīvojis 39 cilvēkus. «Ražotne ir pilnībā saglabāta, bet darbs pārtraukts 2013. gada decembrī, jo ir izveidojušās lielas sadarbības partneru parādsaistības pret Ogres trikotāžu – pārsvarā ārzemju debitori,» situāciju skaidro SIA Ogres trikotāža maksātnespējas procesa administrators Edgars Karelis. Maksājumu kavēšana sākusies ilgi pirms Ukrainas un Krievijas krīzes, noieta tirgus daļa uz šīm valstīm nebija būtiska. Ogres uzņēmumā ir palicis ievērojams produkcijas atlikums, lielākā tā daļa ir saražota pēc pasūtījuma.

Ogres novada pašvaldības domes sēdē 24. janvārī apstiprināts Ogres novada pašvaldības budžets 2019. gadam.

Ogres novada pašvaldības budžets sastāv no pamatbudžeta un speciālā budžeta. Speciālā budžeta ieņēmumus 2019. gadā veido Autoceļu fonda līdzekļi, dabas resursu nodoklis, ziedojumi un dāvinājumi.

Budžets ir konsolidēts, t.i., tajā ir iekļauti arī visu pašvaldības aģentūru – Ogres novada Kultūras centrs, «Ogres komunikācijas», «Rosme» budžeti.

Ogres novada pašvaldības 2019. gada budžeta plāns izstrādāts, ievērojot izvirzītos ilgtermiņa attīstības mērķus, uzdevumus un prioritātes, un ir vērsts uz attīstību. Arī 2019. gadā ir paredzēti apjomīgi darbi satiksmes infrastruktūras objektu izbūvei, kā prioritāros minot autotransporta tuneļa un gājēju tuneļa izbūvi zem dzelzceļa Ogrē (šie projekti tiks realizēti sadarbībā ar VAS «Latvijas dzelzceļš»), ielu pārbūvi pilsētā un ceļu pārbūvi pagastos, pretplūdu riska mazināšanai plānoto hidrobūves (aizsargmola) būvniecību, vides un tūrisma infrastruktūras attīstību, jaunu ēku būvniecību Ogres Valsts ģimnāzijas un Ogres Centrālās bibliotēkas vajadzībām. 2019. gadā turpināsies jau iesāktie pašvaldības infrastruktūras objektu pārbūves projekti.

Plūdi Ogres upē laiku pa laikam ogrēniešiem liek pārdomāt pašu drošību, pašvaldības spēju rūpēties par šo drošību un lieku reizi pārbauda arī operatīvo dienestu gatavību ārkārtas situācijām. Kā uz visiem laikiem pasargāt Ogres lejteces iedzīvotājus no nepatīkamām situācijām, kad pie mājas palodzes klauvē ledi? To, sarunā ar pieredzējušu hidroenerģētiķi un upju «rakstura» pazinēju Hariju Jaunzemu no Ķeguma novada, skaidroja portāls www.daugavasbalss. Izrādās, risinājums šai problēmai noformulēts jau Rīgas HES nodošanas aktā. Tas ir salīdzinoši lēts, taču nepopulārs.

— Interneta vietnēs lasāmi satrauktu iedzīvotāji viedokļi par to, ka Ogres upē aizsprostam pie hidroelektrostacijas saliktas atpakaļ slūžas un pacelts ūdenslīmenis. Vai šāda rīcība, zinot, ka pavasarī atkal gaidāmi plūdi, ir pamatota?

— Ja upē ir aizsprosts, tad labāk, lai ledus izveidojas pie augstāka ūdenslīmeņa. Biezāks ūdens slānis neizsals cauri un, ja būs nepieciešams, plūdu laikā upē varēs nodrošināt pietiekamu ūdens caurplūdi. Ledus nav nosēdies uz upes gultnes un, operatīvi rīkojoties, cilvēkus var pasargāt.

Protams, ir dzirdēti arī viedokļi, ka dambi vajadzētu nojaukt pavisam. Mēs, cerot uz labāku iznākumu, jau daudz ko esam Latvijā nojaukuši un cerētā ieguvuma vietā ir tikai papildu problēmas. Līdzīgi būtu arī ar spēkstacijas dambi. Tā tomēr ir iespēja kaut nedaudz, tomēr ietekmēt upes plūdumu.

Db.lv veica uzņēmumu aptauju, lai noskaidrotu, kādas sporta un kultūras aktivitātes tie organizē saviem darbiniekiem. Vairāki no aptaujātajiem uzņēmumiem motivē darbiniekus piedalīties ne vien ikgadējās sporta spēlēs vai dažkārt rīkotos atpūtas pasākumos, bet pat organizē uzņēmuma sporta komandas, korus, hobiju izstādes utml..

Antra Viļuma, RBSSKALS sabiedrisko attiecību speciāliste:

"RBSSKALS grupas uzņēmumu darbiniekiem tiek piedāvāts atbalstīt viņu iniciatīvu un idejas. Tās nav regulāras iknedēļas aktivitātes, bet gan dažādu ideju realizēšana. Vairākus gadus RBSSKALS komanda piedalījās AVE SOL rallijā, pagājušajā vasarā mūsu komanda piedalījās Streetbola čempionātā. Katru gadu ir citas aktivitātes, jo mēģinām nevis darbiniekus izklaidēt, bet atbalstīt viņu vajadzības, vēlmes un iniciatīvu. Dažkārt top projekti, kas ir pārsteigums citiem darbiniekiem un vadībai. Piemēram, uz uzņēmuma 15 gadu jubileju tika iestudēts muzikāls priekšnesums uz būvmateriāliem.

Ideja veidot specializētu basketbola veikalu attaisnojusies, bet plašākai attīstībai iespējas saredz interneta vidē

Basketbola preču veikala Pro Basketball dibinātājs Ernests Moruss jau kopš bērnības bija sapņojis par sava veikala atvēršanu, tādēļ 2015.gadā viņš pameta tā laika darbu, apvienoja spēkus kopā ar biznesa partneri Salvi Mētru un uzņēmās risku jauna uzņēmuma dibināšanā.

Izglīto klientus

«Biju pirmais, kurš pārliecināja cilvēkus, ka basketbola preces var tirgot kā atsevišķu kategoriju. 2008. - 2009. gadā bija parādījušies skriešanas inventāra veikali. Jau kādu laiku bija arī hokeja preču veikali. Es nespēju saprast, kāpēc basketbolam, kas ir otrs izplatītākais sporta veids, nav sava specializētā veikala. Bija ierasta lieta, ka jauniešu vecāki ļoti daudz apavus pasūtīja no ārzemēm, piemēram, no Amerikas, līdz ar to daļa naudas no Latvijas tirgus aizgāja citur,» biznesa pirmsākumus atceras veikala Pro Basketball līdzīpašnieks E. Moruss. Galvenā atšķirība starp sporta preču veikaliem, pēc E.Moruss domām, jau ir pateikta nosaukumā. Pro Basketball galvenais mērķis - lai klients būtu pārliecināts, ko iegādājies, jo visi apavi neder visiem cilvēkiem. Ņemot vērā šo iemeslu, veikala darbinieki izglīto klientus. Katru jauno apavu modeli viņi paši arī testē, lai varētu sniegt objektīvāku viedokli par produktu. «Zīmols kopējo vilcienu dzen ar milzu mārketingu un influenceru vidi. Mūsu uzdevums ir jauno modeli piemeklēt tam, kam tas vislabāk atbilst, un tas mūs atšķir no jebkura cita veikala. Ļoti bieži cilvēki vēlas jaunākos kāda zīmola apavus, kuri ir dārgākie veikalā, bet mēs nepārdodam, ja tas neatbilst konkrētajam cilvēkam. No biznesa viedokļa nepareizi, » stāsta E.Moruss.

No šodienas sudraba jubilejas monēta Basketbols ir apskatāma klātienē Latvijas Sporta muzejā basketbola vēsturei veltītās ekspozīcijas ietvaros.

Monētas atklāšanas pasākumā piedalījās Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, Eiropas Čempionāta basketbolā sievietēm patronese Santa Anča un Latvijas Basketbola savienības prezidents Ojārs Kehris.

"Šogad apaļas jubilejas ir nozīmīgiem basketbola klubiem- TTT Rīga un VEF Rīga, tāpat Latvijas Basketbola savienība šogad svin 85 gadu pastāvēšanas jubileju. Šis gads ir kulminācija dažādiem zīmīgiem notikumiem basketbola vēsturē, un līdz ar to ir piemērotākais laiks to dokumentēt, izdodot šo piemiņas monētu. Monēta arī simbolizēs mūsu līdzšinējos pienākumus un atbildību pret basketbolu nākotnē."- pasākuma atklāšanas runā teica LBS prezidents Ojārs Kehris.

Lielu interesi par basketbolu raisījis Eiropas čempionāts, pēc kura Individuālās sagatavošanas basketbola skola guvusi uzrāvienu.

«Latvijā ir ļoti augsts basketbola līmenis, reti kurš to apzinās. Visi priecājas par Lietuvu, taču mums ir trīs NBA spēlētāji! Mūsu skolai milzīgu grūdienu iedeva pēdējais Eiropas čempionāts, kurā piedalījās arī Kristaps Porziņģis,» saka viens no Individuālās sagatavošanas basketbola skolas (ISBS) izveidotājiem Reinis Strupovičs. «Uz nodarbību atnāk maza meitenīte, kad viņai jautāju, kas ir tas, ko tu vēlētos iemācīties, pirmais, ko viņa atbild – mest trīnīti kā Porziņģis, kaut gan viņas mestajai bumbai līdz grozam ceļš vēl tāls. Daudz kas ir arī atkarīgs no tā, kā valstī šo sporta veidu attīstīs, bet varam priecāties par līmeni, kāds ir jau šobrīd,» viņš piebilst.

Ogres novada pašvaldība ir noslēgusi līgumu ar pilnsabiedrības “MMG” par jaunās Ogres Valsts ģimnāzijas un sporta ēkas būvprojekta izstrādi, būvniecību un autoruzraudzību, informē pašvaldības pārstāvji.

17. jūnijā pilnsabiedrības “MMG” pārstāvji iepazīstināja ar izstrādātajiem skolas un sporta ēkas izbūves risinājumiem. Pirms prezentācijas Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Gints Sīviņš uzsvēra: “Pēdējā laikā izglītības iestādes Latvijā būvē maz, jo samazinās izglītojamo skaits. Ogrē iedzīvotāju skaits pieaug, līdz ar to skolēnu skaits palielinās. Mūsu mērķis ir Ogres Valsts ģimnāziju padarīt par izglītības iestādi, kurā jaunieši var iegūt tādas zināšanas, kas pavērtu viņiem iespējas turpināt izglītību arī ārvalstu augstskolās.”

Sadarbojoties ar Ogres novada izglītības un sporta iestāžu pārstāvjiem, ir izstrādāti divi projekti - atsevišķi skolas ēkai un sporta ēkai. Šobrīd paredzēts, ka ēkas būs savstarpēji savienotas. Taču, ja netiks atrasts finansējums abu ēku izbūvei, saskaņā ar līgumu varēs izbūvēt tikai vienu no tām.

Basketbola kluba Kauņas "Žalgiris" līdzīpašnieks - Lietuvas tehnoloģiju uzņēmums "Tesonet" - ir iegādājies Anglijas basketbola klubu Londonas "Lions", kas startē Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) Eirokausā, bet nonācis uz bankrota sliekšņa.

Darījums paredz, ka holdinga uzņēmums "Žalgiris Group", kam pieder Kauņas klubs, nodrošinās Londonas klubam trīs mēnešu aizdevumu pamata izdevumu segšanai. Aizdevumu grupai atmaksās "Tesonet", tādējādi kļūstot par "Lions" īpašnieku. Darījumu pabeigt plānots apmēram mēneša laikā.

"Žalgiris Group" prezidents Daiņus Ļulis uzsvēra, ka darījums ļaus "Žalgiris" uzlabot savu reputāciju Eiropas basketbola tirgū, atrasties tuvu jaunajiem talantiem Londonā un nodrošināt kluba atbalsta piramīdas izaugsmi ilgtermiņā.

Arī kluba "Žalgiris" prezidents Pauļus Jankūns uzsvēra, ka darījums ļaus Kauņas klubam piesaistīt vairāk jauniešu no "dažādām basketbola skolām".

Jelgavas pilsētas domes deputātu vairākums šodien nolēma palielināt braukšanas maksu pilsētas autobusos, jelgavniekiem to palielinot no 70 centiem līdz 85 centiem, bet tiem, kam nav Jelgavas pilsētas iedzīvotāja kartes, maksa augs no 70 centiem līdz vienam eiro, aģentūra LETA uzzināja domes sēdē.

Saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto kārtību, kādā nosaka un kompensē ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus un izdevumus un nosaka sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifu, un atsaucoties uz 2009.gada 26.augustā starp Jelgavas pilsētas domi un pašvaldības kapitālsabiedrību SIA Jelgavas autobusu parks noslēgto Koncesijas līgumu par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem Jelgavas pilsētas maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršrutos, dome šodien nolēma noteikt jaunu sabiedriskā transporta pakalpojumu tarifu (braukšanas maksu) Jelgavas pilsētas maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršrutos.

Strauji ceļoties ūdens līmenim Ogres upē, pasliktinājusies situācija plūdu riska teritorijā Ogresgala pagastā - pie dārzkopības sabiedrības Ogre applūdušas mājas divās šīs teritorijas ielās jeb līnijās, informē Ogres novada domes pārstāvis Nikolajs Sapožņikovs.

Virs šīm līnijām ūdens pagaidām nekāpj, un, kā informē Ogres novada Pašvaldības policijas priekšnieks Uģis Ulmanis, glābēju palīdzība cilvēkiem pagaidām nav bijusi nepieciešama. Lielākā daļa applūdušo māju esot neapdzīvotas.

Kā informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Viktorija Šembele, patlaban applūdušas ir aptuveni 40 mājiņas Upes ielā, turklāt ūdens līmenis turpina celties.

Glābēji kopā ar Valsts policijas un vietējās pašvaldības policijas darbiniekiem apseko applūdušās teritorijas un veic pārrunas ar iedzīvotājiem, piedāvājot viņiem iespēju evakuēties. Pagaidām gan no applūdušajām dārza mājiņām VUGD darbinieki nevienu cilvēku nav evakuējuši.

Aizvadītā diennakts Ogres novadā un pilsētā bijusi visai kritiska, jo plūdi skāruši arī Ogres pilsētas teritoriju. Plūdu dēļ šonakt elektrība atslēgta 426 Ogres pilsētas un Ogres novada iedzīvotājiem.

Šonakt plūdu dēļ a/s Sadales tīkls veica vairākus lokālos atslēgumus Ogres pilsētā un Ogres novada Ogresgala pagastā, īstenojot ārkārtas risinājumus, lai neapdraudētu iedzīvotāju drošību, informē uzņēmums.

Ogres pilsētā atslēgti 20 kV vidējā sprieguma līnijas vairāki posmi, uz laiku pārtraucot elektroenerģijas piegādi 234 klientiem, kā arī plūdu apdraudējuma dēļ nācās atslēgt 0,4 kV zemsprieguma līniju Ogres novada Ogresgala pagasta dārzkopības sabiedrībā Ogre 88, bez elektrības atstājot 192 klientus.

AS Sadales tīkls atkārtoti brīdina visus elektroenerģijas lietotājus par bīstamību, ko rada ūdens klātbūtne elektroiekārtām un elektroierīcēm. Redzot strauju ūdens līmeņa celšanos privāto māju vai saimniecības ēku tuvumā, elektroierīces ir jāatslēdz no strāvas piegādes, tādējādi novēršot apdraudējumu konkrētajam objektam.

Ogrē darbību atsākusi agrāk iecienītā kafejnīca "Pie zelta liepas", kurā patlaban nodarbināti 8 cilvēki ar īpašām vajadzībām, stāsta kafejnīcas īpašnieki.

Zālē izvietotas 40 sēdvietas klientiem, un padomāts arī par bāra apmeklētājiem.

Paredzēts, ka vasaras mēnešos darbību uzsāks āra terase ar 60 vietām klientiem, kuri nesteidzīgi varēs vērot pilsētas promenādi un priekšnesumus uz blakus esošās mazās estrādes.

Pašreiz kafejnīcā Eiropas ēdienu karte mijas ar streetfood ēdieniem jauniešiem, tāpat ir ietverti arī ēdieni no 20. gadsimta 70. gadu ēdienu kartes, un dzērienu klāsts. Kafejnīcu iekārtojot, padomāts par mazajiem klientiem, gan ēdienu kartē, gan pielāgotas sēdvietas un attīstošās rotaļu mantiņas.

SIA Bļoda.lv personāls ir 12 darbinieki, no kuriem 8 ir cilvēki ar īpašām vajadzībām.

17. oktobrī Ogres novada pašvaldības domes sēdē tika pieņemts lēmums nodot sociālajam uzņēmumam SIA Bļoda.lv telpas bezatlīdzības lietošanā pašvaldībai piederošajā nekustamajā īpašumā Brīvības ielā 18, Ogrē. Telpas atrodas 1.stāvā 383,5 m2 platībā (izņemot telpas, kas tiek izmantotas Ogres novada Tūrisma un informācijas centra vajadzībām) un pagrabstāvā.

Ukrainas un Latvijas investoru grupas "Ovostar Union" uzņēmums "Gallusman" joprojām ir apņēmības pilns Latvijā veidot jaunu olu produkcijas ražotni, pauž "Gallusman" līdzīpašnieks Arnis Veinbergs.

Šā apņēmība uzņēmumam ir neraugoties uz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) apturēto Ogres novada domes pieņemto lokālplānojumu tās tapšanai potenciālajiem zemesgabaliem Ogres novada Madlienas pagastā

"Man ir grūti komentēt šo Pūces kunga lēmumu. Jāizsaka liela nožēla par šādu lēmumu," sacīja Veinbergs, norādot, ka ne viņam vērtēt lēmuma iemeslus, bet valsts iestāžu pārziņā ir lemt, vai Ogres novadam šāda ražotne ir nepieciešama.

Veinbergs teica, ka "Gallusman" ražotnes tālākais liktenis ir atkarīgs no Ogres novada domes lēmuma. "Jautājums, vai Ogres novadam šis projekts ir, vai nav vajadzīgs. Otrs jautājums, vai VARAM saskata nepieciešamību attīstīt reģionus vai nē," retoriski vaicāja Veinbergs. Vienlaikus viņš apliecināja apņēmību celt rūpnīcu, ja tāda iespēja būs.

Ogres novada pašvaldība ir nolēmusi pakāpeniski atteikties no Swedbank sniegtajiem pakalpojumiem.

Ogres novada pašvaldības Darbības risku vadītāja Aiva Ormane skaidro, ka lēmums atteikties no Swedbank sniegtajiem pakalpojumiem tika pieņemts piesardzības nolūkos. Šobrīd pašvaldība kontrolē ienākošos maksājumus Swedbank kontā, un katras dienas beigās visi līdzekļi no Swedbank kontiem tiek pārskatīti uz Valsts kasi.

A. Ormane arī atzīmē, ka šāda piesardzība ir nepieciešama, jo atbilstoši Noguldījumu garantiju likuma 23. panta 3.daļai tādu pašvaldību, kuru gada budžets pārsniedz 500 000 eiro, noguldījumiem netiek izmaksāta garantētā atlīdzība 100 000 eiro apmērā.

«Mēs nedrīkstam riskēt ar pašvaldības, t.i., nodokļu maksātāju naudu, tāpēc arī atsakāmies no šīs komercbankas pakalpojumiem,» norāda Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis.

Par Latvijas šī gada labākajiem sportistiem ceturtdien tika nosaukti basketbolists Kristaps Porziņģis un tenisiste Aļona Ostapenko.

Porziņģis Latvijas gada labākā sportista balvu saņēmis otro gadu pēc kārtas, bet Ostapenko šī ir pirmā valsts labākās sportistes balva karjerā.

Porziņģis šogad turpina priecēt basketbola līdzjutējus Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) laukumos un ved pretī uzvarām Ņujorkas Knicks komandu. Tāpat viņš bija Latvijas izlases līderis septembrī aizvadītajā Eiropas čempionātā, kurā latvieši izcīnīja piekto vietu.

Porziņģis šosezon 24 spēlēs vidēji guvis 25,5 punktus, būdams NBA astotais rezultatīvākais spēlētājs. Tāpat viņš vienā spēlē bloķējis 2,1 metienu, kas ir trešais labākais rādītājs līgā.

Savukārt Ostapenko jūnijā triumfēja Francijas atklātajā čempionātā, sasniedzot vienu no lielākajiem panākumiem Latvijas sporta vēsturē. Viņa kļuva par pirmo Latvijas tenisisti ranga pirmajā desmitniekā un piedalījās WTA sezonas noslēguma turnīrā. Ostapenko bez triumfa French Open izcīnīja uzvaru arī Seulas WTA "International" turnīrā.

Sestdien, 2007. gada 25. augustā visas dienas garumā Jelgavā ikviens pilsētnieks un Jelgavas viesis varēja baudīt Piena, maizes un medus svētku garšu, uzstādot svētku rekordu apmeklētāju skaita ziņā! Kopējais apmeklējums ~ 25 000.

VII Vispārējie Latvijas Piena, Maizes un Medus svētki norisinājās siera zīmē, tāpēc daudzas izdarības, konkursi un aktivitātes bija tiešā saistībā ar sieru.

Svētki nodrošināja vērienīgas un aizraujošas izklaides, brīvā laika pavadīšanas programmu. Piena, maizes un medus svētki ir ne tikai izklaides un atpūtas, bet arī izglītojošs pasākums. Būtiski, ka atšķirībā no citiem svētkiem Latvijā, šajos svētkos netiek tirgoti nekādi alkoholiskie dzērieni!

Svētkiem, kurus piedāvāja Jelgavas Dome un pašvaldības aģentūra "Kultūra" sadarbībā ar biedrību "Mārketinga padome", dota devīze: Esi vesels savas tautas un nākotnes labā!

Savukārt pateicoties Jelgavas pašvaldībai un svētku atbalstītājiem ieejas maksa svētkos bija tik vien kā - Mežonīgi laba ēstgriba.

Viennozīmīgi pateikt, ka pie pašreizējiem plūdiem Ogres upē vainojama Ogres hidroelektrostacija (HES), nevar, saka Ogres novada pašvaldības izpilddirektors Pēteris Špakovskis.

Jau 2. janvārī Ogres novada Ogresgala pagasta Dārziņos sāka strauji celties ūdenslīmenis Ogres upē, tāpēc glābēji evakuēja vairākus vietējos iedzīvotājus.

Pirmie signāli par iespējamiem plūdiem Ogres upē tika saņemti jau 29.decembrī. Ogres HES atvēra papildu aizvarus, lai ūdens līmeni upē normalizētu. Trīs dienas situācija bija normas robežās, tomēr 2. janvāra rītā pēc plkst.7 ūdens līmenis upē strauji cēlās un ap plkst.8 jau bija applūdušas trīs Ogresgala pagasta Dārziņu mājas.

Špakovskis pastāstīja, ka strīds par to, kurš vainojams pie plūdiem Ogres upē, jau notiek visu laiku. Tomēr HES pastāv jau ilgāku laiku un ne vienmēr šādi plūdi ir bijuši.

Ogres novada pašvaldības domes ārkārtas sēdē deputāti lēma par pašvaldības aģentūras «Ogres namsaimnieks» direktora Aigara Brieža atstādināšanu no amata un aģentūras «Ogres namsaimnieks» direktora pienākumu izpildītāja iecelšanu, informē Ogres novada dome.

Ņemot vērā pašvaldības aģentūras «Ogres namsaimnieks» direktora A. Brieža aizturēšanu sakarā ar iespējamiem finanšu pārkāpumiem, dome nolēma atstādināt viņu no amata ar šā gada 30. oktobri uz trīs mēnešiem.

Par pašvaldības aģentūras «Ogres namsaimnieks» direktora pienākumu izpildītāju uz šo laiku dome iecēla Kasparu Grīnbergu, nosakot mēnešalgu 1900 eiro apmērā.

Ar domes lēmumu K. Grīnbergam uzdots organizēt iekšējā audita veikšanu pašvaldības aģentūrā «Ogres namsaimnieks».

K. Grīnbergs Rīgas Tehniskajā universitātē ir ieguvis inženierzinātņu doktora grādu siltumenerģētikā, astoņus gadus vadījis Siltumapgādes un ēku apsaimniekošanas dienestu Ikšķiles novada pašvaldības SIA «Ikšķiles māja», 2017. gada 3. jūnijā pašvaldību vēlēšanās ievēlēts par deputātu Ikšķiles novada pašvaldības domē.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) ir noslēgusi sadarbības līgumu par Ogres novada pašvaldību, kas paredz pašvaldības iesaistīšanos asociācijas darbā līdz kļūšanai par pilntiesīgu LLPA biedru pēc šī gada jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.

Turpmāk LLPA pārstāvēs 10 lielāko Latvijas pilsētu intereses.

"Ogre vienmēr bijusi stipra un valstiski domājoša pilsēta un novada centrs, kas zina, ko vēlas panākt. Līdz ar valstspilsētas statusa iegūšanu Ogrei ir pavērušās jaunas iespējas, tostarp pievienošanās Latvijas Lielo pilsētu asociācijai. Esmu pārliecināts, ka lielākie ieguvēji būs Ogres novada iedzīvotāji, kuru intereses pašvaldība varēs aizstāvēt jaunā līmenī, sekmējot tālāku izaugsmi. Esmu gandarīts par jauna biedra pievienošanos LLPA, tas stiprinās asociācijas darbu," uzsver Jūrmalas domes priekšsēdētājs, LLPA prezidents Gatis Truksnis.

"Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Ogre kļūs par valstspilsētu - to paredz Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums. Esmu gandarīts un pagodināts par mūsu novada centra jauno statusu, kas pilsētai un visam novadam kopumā sniegs daudz priekšrocību. Esmu pārliecināts, ka valstspilsētas statuss dos plašākas iespējas ne tikai Ogres, bet visa jaunā Ogres novada attīstībai un izaugsmei. Mums būs plašākas iespējas piedalīties investīciju projektos, saņemt lielāku valsts atbalstu, līdz ar to jaunais statuss veicinās visu Ogres novada iedzīvotāju labklājības līmeņa paaugstināšanos - ikvienas pašvaldības uzdevums taču ir strādāt tās iedzīvotāju labā. Man ir prieks, ka jau pavisam drīz - pēc pašvaldību vēlēšanām - Ogre kļūs par pilntiesīgu Latvijas lielo pilsētu saimes dalībnieku. Savukārt sadarbība uz līguma pamata ir svarīgs posms, kas dos mums iespēju izprast LLPA darbības būtību, mērķus un uzdevumus," skaidro Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis.

Ogres novada pašvaldība Finanšu komitejas sēdē šonedēļ lēmusi par kredītu ņemšanu 2016.gadā, informē pašvaldības pārstāvji.

Finanšu departamenta Budžeta nodaļas vadītāja Silvija Velberga informēja, ka kopumā Ogres novada pašvaldība plāno ņemt kredītu 2,599 miljonu eiro apmērā no Valsts kases uz 20 gadiem, kas tiks izlietots Ogres novada pašvaldības 2016.gada budžetā plānotajiem izdevumiem vairākiem Ogres novada nozīmīgiem objektiem:

49,82 tūkstoši eiro nepieciešami Lauku atbalsta dienesta (LAD) projekta Koplietošanas meliorācijas sistēmu atjaunošana Ogres novada Ogresgala pagasta Ciemupes ciema lauksaimniecības zemēs realizācijai.

1,2 miljoni eiro būs nepieciešami Mālkalnes prospekta Ogrē būvniecībai, bet 250 tūkstoši eiro - pašvaldības prioritārajam investīciju projektam – Kultūrvēsturiskā pieminekļa Pie Zelta Liepas rekonstrukcijai.