Elektroenerģijas cenu pieaugumu veicināja temperatūras kritumi nedēļas vidusdaļā, paralēli samazinoties arī vēja izstrādes apjomiem Skandināvijā, kā arī izejvielu cenu pieaugumi nedēļas ietvaros. Cenu pieaugumu savukārt ierobežoja stabilā pārvades starpsavienojumu darbība, kā arī Rīgas TEC, kas līdz ar samazinājumu Daugavas HES izstrādē palielināja ražošanas apjomus un spēja ierobežot cenu pīķus.
Baltijas valstīs kopumā turpina samazināties saražotais un patērētais elektroenerģijas apjoms – aizvadītajā nedēļa Baltijā patērēts 488 GWh liels elektroenerģijas apjoms, bet saražotas 468 GWh, tādējādi saražotais elektroenerģijas apjoms veidojis 96 % no reģionā patērētā elektroenerģijas apjoma. Patēriņa ziņā visās Baltijas valstīs vērojams kritums – Latvijā patēriņa apjoms samazinājies par 2 % – līdz 137 GWh, Igaunijā par 1 % – līdz 164 GWh un Lietuvā par 1 % – līdz 186 GWh. Izstrādes apjoma ziņā savukārt pieaugums novērots vienīgi Igaunijā, kur saražotas 233 GWh elektroenerģijas, bet Latvijā un Lietuvā elektroenerģijas izstrāde samazinājusies, Latvijā saražojot 199 GWh elektroenerģijas, bet Lietuvā – 35 GWh.
Lai gan ir izstrādātās elektroenerģijas apjoms samazinājies, Latvijā saglabājas augstākā elektroenerģijas ražošanas un patēriņa bilance, saražojot par 45 % vairāk elektroenerģijas nekā patērēts. Igaunijā saražotais apjoms par 42 % pārsniedza patērēto apjomu, toties Lietuvā saražotais apjoms bija vien 19 % no iekšzemē patērētā.
