Neceļot minimālo algu straujāk, iedzīvotāji turpinās doties uz valstīm, kur minimālā alga ir lielāka, šorīt kanāla LNT raidījumā 900 sekundes sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Ašeradens atbalsta Labklājības ministrijas priekšlikumu celt minimālo algu par 37 eiro - no pašreizējiem 370 eiro uz 407 eiro, jo tam esot fundamentāli argumenti.

Ministrs informēja, ka šogad kopējais algu līmenis valstī augs par 5%, līdz ar to nevajadzētu būt problēmām minimālo algu celt par 20 eiro, tomēr politiskajai diskusijai jānotiek par straujāku minimālās algas celšanu.

«Jādod signāls tiem cilvēkiem, kas brauc atpakaļ, ka minimālā alga augs. Piemēram, Igaunijā minimālā alga patlaban ir 430 eiro, bet no nākamā gada tā būs 470 eiro. Līdz ar to minimālās algas starpība Latvijā un Igaunijā būs 100 eiro. Tāpēc liela daļa Latvijā strādājošo pieņem lēmumu doties strādāt uz Igauniju,» komentēja ekonomikas ministrs.

Latvijas tautsaimniecība patlaban aug lēni, šā gada otrajā ceturksnī gada izaugsmes tempam sasniedzot vien 0.8%, arī izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta. Taču Latvijas tautsaimniecībā novērtētā faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpība ir tuva nullei jau pāris gadus, un bezdarba līmenis ir tuvs dabiskajam. Tas nozīmē, ka, ja vēlamies tālāk palielināt Latvijas ekonomiku, būtu vajadzīgas kā papildu investīcijas, tā papildu darba rokas.

Protams, vienmēr var diskutēt par to, cik lielu savu tautsaimniecību iedomājamies (pat populācijai sarūkot) un kā/vai to izaudzēt lielāku? Taču arī 9.5% bezdarba līmenis, ja to uzskatām par tuvu dabiskajam līmenim, reti kurā attīstītā valstī tiktu uzskatīts par t.s. frikcionālo bezdarbu, kurš raksturo darba vietas maiņas procesā esošo darbaspēka daļu. Jā, atliek vēl strukturālā daļa: vairākās nozarēs vakanču skaits ir audzis, bet atbilstošus darbiniekus ilgāku laiku neizdodas atrast. Kā risināt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma savietojamību? Ko darīt, ja darbaspēks specifiskā jomā vajadzīgs jau tūlīt?

Kā viens no risinājumiem ir minēta pārdomāta migrācijas politika. Tomēr vienas no lielākajām bažām šajā jautājumā ir par to, kā varētu mainīties kopējais ienākumu līmenis, jo izskan šaubas - raug, kopējā ekonomika varbūt arī augtu, bet vai līdzi augs arī vidējie ienākumi, ja Latvija raudzīsies pēc lētāka darbaspēka piedāvājuma? Un kas tad notiks ar dzīves līmeņa konverģenci (izlīdzināšanos ar attīstītākām valstīm)? Latvijai kopš neatkarības atgūšanas šajā jomā nav bagātas pieredzes, tādēļ ir vērts paraudzīties, kā ienākumu līmenis saistībā ar migrāciju attīstījies citviet un ko Latvija no šāda pasākuma varētu gaidīt. Par to, kā arī par Latvijas iespējām novērst nepieciešamību lūkoties pēc darbaspēka ārvalstīs, šajā rakstā.

Rail Baltica Global Forum 2017 ietvaros šodien prezentētajā Rail Baltica Globālā projekta izmaksu un ieguvumu analīzē secināts, ka ieguvumi sabiedrībai no projekta būtiski pārsniedz projektam nepieciešamos investīciju un ekspluatācijas izdevumus, tāpēc projekts uzskatāms par finansiāli un ekonomiski pamatots, informē projekta pārstāvji.

EY (Ernst & Young Baltic) veiktais pētījums liecina, ka projekta kopējās plānotās izmaksas ir 5,8 miljardi eiro visās trīs valstīs. Igaunijā – 1,346 miljardi eiro (nacionālā līdzfinansējuma daļa ~268 miljoni eiro); Latvijā – 1,968 miljardi eiro (nacionālā līdzfinansējuma daļa ~393 miljoni eiro); Lietuvā – 2,473 miljardi eiro (nacionālā līdzfinansējuma daļa ~493 miljoni eiro).

Projekta izmērāmie sociāli ekonomiskie ieguvumi paredzami 16,2 miljardu eiro apmērā, tādējādi daudzkārt pārsniedz valstu finansiālo ieguldījumu apmēru.

Tiek paredzēts, ka projekts radīs IKP multiplicējošo efektu vēl papildu 2 miljardu eiro vērtībā. Projekts radīs arī būtisku, skaitliskā ziņā neizmērāmu, galvenokārt katalītiska rakstura, ieguvumu apjomu, piemēram, no vēl ciešākas Baltijas valstu uzņēmējdarbības integrācijas līdz pat plašākai piekļuvei reģionā sniegtajiem izklaides, kultūras un citiem pakalpojumiem.

Eiropas Komisija pieņēmusi paziņojumu par uzņēmējdarbības nodokļiem 21. gadsimtā, lai veicinātu stabilu, efektīvu un taisnīgu uzņēmējdarbības nodokļu sistēmu Eiropas Savienībā, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Tajā izklāstīts gan ilgtermiņa, gan īstermiņa redzējums par to, kā atbalstīt Eiropas atveseļošanos pēc Covid-19 pandēmijas un kā turpmākajos gados nodrošināt pienācīgus publiskos ieņēmumus. Tā mērķis ir radīt taisnīgu un stabilu uzņēmējdarbības vidi, kas var veicināt ilgtspējīgu un darbvietas radošu izaugsmi ES un palielināt mūsu atvērto stratēģisko autonomiju. Paziņojumā ir ņemts vērā progress, kas panākts G20/ESAO diskusijās par globālo nodokļu reformu.

"Nodokļu politikai ir jāiet kopsolī ar to kā attīstās mūsu ekonomika un tās prioritātes. Eiropas nodokļu noteikumiem jāatbalsta iekļaujoša ekonomikas atjaunošana, jābūt pārredzamiem un jāizslēdz jebkuras iespējas izvairīties no nodokļiem. Tiem jābūt efektīviem gan attiecībā uz lieliem, gan arī maziem uzņēmumiem. Šodien pieņemtais Eiropas Komisijas lēmums liks pamatu tādai uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmai Eiropā, kas ir piemērota 21. gadsimtam un palīdz mums veidot taisnīgāku un ilgtspējīgāku sabiedrību," komentē EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.

Eiropas Komisija (EK) otrdien ierosināja Eiropas Savienības (ES) 2022.gada budžetu 167,8 miljardu eiro apmērā, kas tiks papildināts ar dotācijām aptuveni 143,5 miljardu eiro apmērā instrumentā "Next Generation EU", aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Pēc EK paustā, apvienotā jauda mobilizēs ievērojamas investīcijas, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanu, garantētu ilgtspēju un radītu darbvietas. Prioritāte tiks piešķirta zaļajiem un digitālajiem izdevumiem, lai Eiropa būtu noturīgāka un gatava nākotnei.

2022.gada budžeta projektā, ko papildina "Next Generation EU", līdzekļi novirzīti jomām, kur to izlietojumam būs vislielākā atdeve, ņemot vērā ekonomikas atveseļošanas vissteidzamākās vajadzības ES dalībvalstīs un partnervalstīs citur pasaulē.

Paredzēts, ka šis finansējums palīdzēs pārveidot un modernizēt ES, rosinot zaļo un digitālo pārkārtošanos, radot cilvēkiem darbvietas un nostiprinot Eiropas ietekmi pasaulē. Tāpat budžets atspoguļo ES politiskās prioritātes, kuras ir būtiskas, lai atveseļošana būtu ilgtspējīga.

Eiropas Komisija trešdien pieņēma jaunu un vērienīgu aprites ekonomikas paketi ar mērķi dot ierosmi Eiropas pārejai uz aprites ekonomiku, kas sekmēs konkurētspēju pasaulē, veicinās ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un radīs jaunas darbvietas, informē EK.

Komisija pieņēma jaunu un vērienīgu aprites ekonomikas paketi, un tā palīdzēs Eiropas uzņēmumiem un patērētājiem pāriet uz spēcīgāku un un pilnīgāku aprites ekonomiku, kur resursu izmantošana ir ilgtspējīgāka. Ierosinātie pasākumi palīdzēs noslēgt ražojuma aprites loku, pateicoties plašākai atkritumu pārstrādei un atkārtotai izmantošanai, un nesīs labumu gan videi, gan ekonomikai. Iecere ir maksimāli un pilnvērtīgi izmantot visas izejvielas, ražojumus un atkritumus, un tas ļaus ietaupīt enerģiju un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Priekšlikumi aptver visu aprites ciklu, sākot ar ražošanu un patēriņu un beidzot ar atkritumu apsaimniekošanu un otrreizējo izejvielu tirgu. Šai pārejai tiks piešķirts finansējums no ESI fondiem, kā arī tiks atvēlēti vairāk nekā 650 miljoni eiro no programmas Apvārsnis 2020 (ES pētniecības un inovācijas finansējuma programma) un 5,5 miljardi eiro no struktūrfondiem atkritumu apsaimniekošanai, bez tam finansējumu nodrošinās arī investīcijas aprites ekonomikā valstu līmenī.

Notikumus varēja prognozēt jau 1997. gadā. Izbraukšana bija sākusies, un turpinājās skaidri redzams iedzīvotāju skaita kritums. Aizbrauca jauni, darbaspējīgi cilvēki, palika pirmspensijas vecuma iedzīvotāji. Tāpēc arī jautājums: «Kuram tas rūp?» Cauri laikiem.

Statistika visu pasaka

Mūsu mērķis nav uzzīmēt visdrūmāko ainu Latvijas vēsturē un tad pie šī izraktā kapa raudāt, un kā pēdējo darbu izsludināt liela etnogrāfijas muzeja būvniecību. Nē! Mūsu mērķis ir atvērt acis bezdibeņa malā, ieskatīties nāvei acīs un pateikt: «Ne šajā gadsimtā!» Pateikt: «Latvija bija, ir un būs!»

Kāds ir šis bezdibenis? 1990. gadā Latvijā piedzima par 3000 bērnu vairāk nekā cilvēku nomira, bet 2021. gadā mūsu demogrāfijas saldo ir mīnus 17,2 tūkstoši cilvēku. Aina ir acīmredzama. 2021. gadā pat bija situācija, kad no valsts cilvēki praktiski vairs neaizbrauca. Nevarēja, nebija kur, pandēmijas ierobežojumi! Mēs gadā zaudējām 17 tūkstošus cilvēku no kopējā iedzīvotāju skaita, jo bērnu mums ir pārāk maz. Proti, lejupslīdošā spirāle visās dzīves jomās beidzot ir parādījusi savus zobus. Mūsu tautas demogrāfijas koks kopš 2000. gada ir pamatīgi mainījies. Vecuma grupā līdz 30 gadiem cilvēku skaits kopš 2000. gada ir samazinājies vismaz par trešdaļu. Mēs esam vairāk 40+, bet cilvēkiem pēc 40 gadiem bērni dzimst daudz retāk, Tas vien nozīmē, ka aizvien mazāk paliek jauno vecāku, kuriem būs bērni.

Sarūkot tirdzniecības apjomam ASV un Eiropā, Dānijas rotaļlietu un konstruktoru ražošanas uzņēmums Lego paziņojis, ka likvidēs 8% no kopējā darbvietu skaita visā pasaulē, vēsta ārvalstu mediji.

Lego tirdzniecības apjoms šā gada pirmajos sešos mēnešos veidoja kopumā 14,9 miljardus kronu (divus miljardus eiro), kas ir par 5% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn. Uzņēmuma peļņa šajā periodā sarukusi par 3% - līdz 3,4 miljardiem kronu.

Kompānija uzskata, ka lēmums likvidēt darbvietas palīdzēs vienkāršot biznesa modeli. Līdz šā gada beigām paredzēts likvidēt 1400 darbvietas. Pašlaik uzņēmums pasaulē kopumā nodarbina 18 200 cilvēku.

Darbaspēka trūkums ir viena no aktuālākajām problēmām, ar ko saskaras visi uzņēmēji, tajā skaitā būvniecības nozarē, kur šis jautājums ir īpaši aktuāls.

Nesen veiktais Turības Biznesa indeksa pētījums atspoguļoja, ka 77,7% uzņēmēju darbaspēka pieejamību Latvijā vērtē kā ļoti sliktu vai drīzāk sliktu. Šāda situācija nozīmē, ka uzņēmēji nespēj realizēt tās iespējas, kuras sniedz ekonomiskā izaugsme. Darbaspēka pieejamība un kvalitāte Latvijā nav vairs tikai riska faktors, bet reāls Latvijas ekonomikas attīstības kavēklis.

Jāpārtrauc strausa politika

Būvniecības nozare ir pirmā, kas jūt pārmaiņas. Arī mūsu uzņēmumā izjūtam darbinieku trūkumu – turklāt runa nav tikai par kvalificētiem speciālistiem, bet arī par vienkārša darba veicējiem. Uzņēmumā vienā maiņā ir nepieciešami tikai seši darbinieki un, neraugoties uz to, cilvēku tomēr trūkst. Situāciju saasina vairāki faktori – speciālisti noveco un pamet darba tirgu, jaunieši savu nākotni saista tikai ar lielajām pilsētām, līdz ar to arvien spēcīgākas kļūst darba tirgus reģionālās atšķirības. Būvmateriālu ražošanas nozarē situācija ir vēl dramatiskāka, jo tajā ir gana augsts pirmspensijas vecuma nodarbināto īpatsvars, un, kad šie cilvēki dosies pelnītā atpūtā, var gadīties, ka viņu darbvietas paliks tukšas. Līdzīga situācija ir arī Igaunijā. Būtiskākā atšķirība ir tā, ka Latvijas gadījumā valsts ignorē šos signālus un risinājumi netiek meklēti. Šobrīd tiek piekopta t.s. strausa politika – atbildīgās institūcijas zina, kā Latvijā ieplūst darbaspēks, kā tiek zaudēti nodokļi u.tml., taču kavējas ar konkrētu rīcību.

Zūdot darbvietām, iznīkst arī apdzīvotu vietu ekosistēmas. Latvija ir vienīgā valsts Baltijā, kurā nodarbināto skaits 2022. gadā ir par 91 200 mazāks, nekā tas bija 2005. gadā, savukārt Igaunijā nodarbināto skaits ir teju par 56 000, bet Lietuvā par 31 300 lielāks nekā pirms 17 gadiem.

Šādu pārsteidzošu un šokējošu ainu Saeimas Ilgtspējas attīstības komisijas sēdē, balstoties uz Eurostat datiem, rādīja Latvijas Darba devēju konfederācija. Nodarbināto skaita izmaiņu dinamika rāda, ka visās Baltijas valstīs ekonomiskā recesija, kas izpaudās 2009.–2010. gadā, būtiski samazināja strādājošo skaitu – Latvijā pat par 220 600, Lietuvā par 198 200, bet Igaunijā par 95 300, tomēr jau 2011. gadā atsākās darbinieku skaita pieaugums. Igaunija tā dēvēto pirmskrīzes līmeni sasniedza jau teju 2017. gadā, Lietuva to pārsniedza tikai 2022. gadā, bet Latvija vēl pat nav pietuvojusies 2008. gada strādājošo skaitam (1,055 miljoni cilvēku). Nereti, bet pamatoti darba ņēmēju skaita samazinājumi tiek skaidroti ar inovācijām, tehnoloģisko progresu, zinātniski tehnisko revolūciju. Labi, bet vai tad Igaunija un Lietuva ir stāvējusi ārpus tehnoloģiju progresa? Nē, nav! Spriežot pēc IKP uz vienu strādājošo, var secināt pretējo – tās mūs ir apsteigušas. Iespējams, atbildes jāmeklē Baltijas valstu politiku atšķirībās, valdošo politiķu pieņemtajos un arī nepieņemtajos lēmumos.

Pēdējā desmitgadē Latvijā ir strauji samazinājies māsu skaits – ja 2008. gadā bijām ap 12 000, pašlaik esam ap 8500. Desmit gadu laikā esam pazaudējuši teju trešdaļu mūsu māsu, un pašlaik Latvijā ir viens no zemākajiem māsu apjomiem Eiropas Savienībā (ES).

Tai pašā laikā nevar teikt, ka augstākās izglītības iestādēs vietas studiju programmā «Māszinības» netiktu aizpildītas, taču kopumā māsu skaits nepieaug, tieši otrādi – ar katru gadu samazinās. Pēdējo gadu laikā tas sarucis pat par 500 – 600 māsām gadā. Tas nozīmē, ka jaunie speciālisti izvēlas strādāt citās profesijās, arī citās valstīs. Šādi ik gadu zaudējam simtiem tiešo pacientu aprūpētāju, bez kā veselības aprūpes sistēma nevar funkcionēt. Kā to risināt? Cēloņi situācijai ir vairāki, taču tas, ar ko jāsāk, ir atalgojuma jautājums.

Par pilna laika darbu – «uz rokas» mazāk par minimālo

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati par 2018. gadu rāda, ka vairāk nekā 6300 māsas strādājušas vienā darbvietā, ap 600 – divās darba vietās un daži desmiti – trijās. Darbs vienā darbvietā nozīmē pilnu slodzi un mēnešalgu zem 500 eiro pēc nodokļu nomaksas. Ar šādu atalgojumu ir iespējams segt tikai pamatvajadzības jeb, kā mēdz teikt, eksistēt, nevis dzīvot. Un šeit es nemaz nepieminu vajadzību apgādāt ģimeni, audzināt bērnus – ar 500 eiro mēnesī tas nav iespējams. Tādēļ daļa māsiņu izvēlas strādāt divās vai pat trijās darbvietās. Tas, savukārt, nozīmē optimālus mēneša ienākumus un nulli brīvā laika. Bieži gadās, ka darbvietas ir dažādās pilsētās, tad liela daļa laika aiziet arī ceļā. Rezultātā ārpus darba laiks atliek tikai miegam – par kopīgu laiku ar ģimeni, par hobijiem un pienācīgu atpūtu nereti nākas aizmirst. Savukārt tās māsiņas, kas ziedo sevi trim darbvietām, visticamāk, atdod darbam arī naktis un iespēju izgulēties. Šādu ikdienu ir ļoti grūti ilgtermiņā izturēt, tāpēc ar māsām bieži pārrunājam to, ka pašlaik nozare balstās uz entuziastiem – tajā paliek māsiņas, kam tas ir sirdsdarbs, neskatoties uz sarežģītajiem apstākļiem ikdienā.

Vairāk nekā trešdaļas Lielbritānijas lielāko firmu vadītāji otrdien kopīgā vēstulē aicinājuši vēlētājus referendumā balsot par valsts palikšanu Eiropas Savienībā (ES), brīdinot, ka tā dēvētais Brexit apdraudētu darbvietas.

Apmēram 198 uzņēmumu vadītāji, tostarp BAE Systems direktoru padomes priekšsēdētājs Rodžers Karrs, naftas kompānijas BP ģenerāldirektors Bobs Dadlijs un Pirmās formulas (F1) komandas McLaren vadītājs Rons Deniss, laikrakstā The Times publicētajā vēstulē atbalstījuši Lielbritānijas premjerministra Deivida Kamerona panākto vienošanos par ES reformēšanu.

«Pēc premjera atkārtotajām sarunām mēs uzskatām, ka Lielbritānijai ir labāk palikt reformētā Eiropas Savienībā,» raksta vēstules autori, piebilstot, ka Kamerons ir panācis apņemšanos uzlabot bloka konkurētspēju.

«Mēs uzskatām, ka aiziešana no ES atbaidītu investīcijas, apdraudētu darbvietas un pakļautu ekonomiku riskam,» teikts vēstulē, kuras autoru vadītajos uzņēmumos kopā ir nodarbināti apmēram 1,2 miljoni cilvēku.

Rēzeknes pilsētas pašvaldība pārtraukusi iepirkumu rūpniecības kompleksa ar ražošanas korpusu, kā arī administratīvi saimnieciskās ēkas, palīgtelpu, tehnisko telpu un piebrauktuves ceļa būvniecībai un būvuzraudzībai.

Kā aģentūra LETA noskaidroja Rēzeknes pilsētas pašvaldībā, iepirkums pārtraukts, lai ieviestu būtiskas izmaiņas tā dokumentācijā. Tuvākajā laikā plānots izsludināt jaunu iepirkumu.

Pašvaldībā atklāja, ka izmaiņas iepirkuma dokumentācijā saistītas ar tehniskās specifikācijas prasību - būvdarbu apjoma - un noteikto kvalifikācijas prasību, tostarp iepirkuma nolikuma noteikumu, būtiskiem grozījumiem.

Detaļas un plašāku informāciju par nepieciešamajām izmaiņām dokumentācijā pašvaldībā solīja atklāt pēc atkārtotā iepirkuma izsludināšanas.

Rūpniecības kompleksa tehniskā projekta autore ir Madonas SIA Ceturtais stils. Saskaņā ar projektu pašvaldības teritorijā, Viļakas ielā 1, plānots uzcelt rūpniecības ēku 4981 kvadrātmetra platībā un biroja ēku 1802 kvadrātmetru platībā.

Ministru kabinets šā gada 12. aprīļa sēdē apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādāto jauno ES fondu programmu ražošanas telpu attīstībai apstrādes rūpniecības uzņēmumiem. Programmas kopējais finansējums ir 24,8 miljoni eiro, kuras ietvaros plānots atbalstīt vismaz 20 projektus un radīt vismaz 467 jaunas darba vietas.

Projektu iesniegumu pieņemšanu Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā plānots uzsākt šā gada jūnijā.

«Jaunās programmas mērķis ir veicināt apstrādes rūpniecības komersantu paplašināšanos un jaunu komersantu veidošanos, atbalstot industriālo zonu attīstību tieši Latvijas reģionos. Šīs valsts atbalsta programmas ieviešana ir mērķtiecīgs mazo un vidējo komersantu konkurētspējas veicināšanas pasākums, tādejādi stiprinot kopējo valsts uzņēmējdarbības vidi, vairojot nodarbinātību reģionos un veidojot investoriem pievilcīgas ekonomiskās zonas ārpus galvaspilsētas,» uzsver ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Rēzeknē pārtraukts arī atkārtotais pilsētas pašvaldības izsludinātais iepirkums rūpniecības kompleksa ar ražošanas korpusu, kā arī administratīvi saimnieciskās ēkas, palīgtelpu, tehnisko telpu un piebrauktuves ceļa būvniecībai un būvuzraudzībai.

Ka aģentūru LETA informēja Rēzeknes pilsētas pašvaldības Attīstības pārvaldes vecākais projektu vadītājs Imants Mekša, iepirkums pārtraukts, lai ieviestu izmaiņas iepirkuma dokumentācijā, kas saistītas ar tehniskās specifikācijas prasību (būvdarbu apjomu) un noteikto kvalifikācijas prasību (tai skaitā iepirkuma nolikuma noteikumu) būtiskiem grozījumiem.

Patlaban tiek gaidīts ekspertīzes atzinums ar labojumiem būvprojekta risinājumos un apjomos un 2017.gada sākumā konkurss tiks izsludināts vēl reizi.

Tehniskā projekta autore ir Madonas SIA "Ceturtais stils". Saskaņā ar projektu pašvaldības teritorijā, Viļakas ielā 1, plānots uzcelt rūpniecības ēku 4981 kvadrātmetra platībā un biroja ēku 1802 kvadrātmetru platībā.

Vācijas rūpniecības gigants «Siemens» paziņojis, ka pasaulē plāno likvidēt 6900 darba vietas, lielāko daļu strādājošo paredzot atlaist fosilo kurināmo struktūrvienībā.

Fotogalerijā Siemens darbinieku protesta akcija, kas piektdien risinās Berlīnē

Uzņēmums norāda, ka aptuveni pusi no šīm darbvietām paredzēts likvidēt Vācijā, kur kompānija arī plāno slēgt rūpnīcas valsts ekonomiski nestabilajos austrumos.

«Enerģētikas nozare piedzīvo izmaiņas vēl nepieredzētā apjomā un ātrumā,» pavēstīja «Siemens» padomes locekle Liza Deivisa, uzsverot, ka darbvietu likvidēšana ir nepieciešama, lai saglabātu uzņēmuma konkurētspēju.

Kompānija skaidro, ka pieprasījums pasaulē pēc enerģētikas un gāzes struktūrvienības ražotajām lielajām turbīnām ir ievērojami samazinājies, jo atjaunojamā enerģija kļūst aizvien populārāka. Šī situācija negatīvi ietekmējusi rentabilitāti, jo nav pietiekams pieprasījums darbības nodrošināšanai rūpnīcās.

Zviedrijas mēbeļu un mājsaimniecības preču giganta «Ikea» holdingkompānija «Ingka Holding» pagājušajā biznesa gadā, kas noslēdzās augustā, strādāja ar 1,47 miljardu eiro tīro peļņu, un tas ir par 40,6% mazāk nekā pirms gada, teikts uzņēmuma paziņojumā.

Peļņas kritums galvenokārt tiek skaidrots ar 2,8 miljardu eiro vērtām investīcijām interneta veikalu, izplatīšanas tīklu un tirdzniecības centru attīstībā.

Tikmēr «Ingka» tirdzniecības apjoms biznesa gadā palielinājies par 2% un sasniedzis 37 miljardus eiro.

Uzņēmums arī norāda, ka «Ikea» veikalu apmeklētāju skaits 30 valstīs pieaudzis par 3% - līdz 838 miljoniem.

Kā vēstīts, «Ingka» pagājušajā nedēļā paziņoja par plāniem restrukturizēt savu biznesa modeli, ņemot vērā mazumtirdzniecības nozares izaugsmes palēnināšanos un interneta tirdzniecības popularitātes pieaugumu.

Uzņēmums paziņoja par plāniem paplašināt savus tiešsaistes pakalpojumus un izveidot jaunu mēbeļu veikala konceptu, kas būs labāk pielāgots iekšpilsētu vajadzībām. Kompānija cer, ka šī iecere pasaulē līdz 2020.gada radīs līdz 11 500 darbvietām.

Sākotnēji varētu likties, ka pandēmijas krīze pasaulē varētu būt raisījusi mājokļu cenu samazināšanos, jo, neskaidrībai esot milzīgai, parasti lieli pirkumi tiek atlikti. Šajā krīzē bijis citādāk, jo lielākajā daļā Rietumvalstīs mājokļu cena turpinājusi augt – vairākos gadījumos turklāt tas noticis visai strauji.

Manāmas aplēses, ka, ierobežojumiem mazinoties, mājokļu cenas pasaulē var piedzīvot pat tālāku strauju kāpumu. To var noteikt tas, ka Rietumvalstu patērētāji pēc ilgstošas tupēšanas savās mājvietās nocietušies tērēt. Tāpat dažādi apsekojumi liecina, ka lielai daļai cilvēku uzkrājumi šajā krīzē pat strauji palielinājušies. To nosaka tas, ka valdības bieži vien “aizliegušas” uzņēmumu bankrotu un šajā krīze iedzīvotāji tādējādi spējuši saglabāt savas darbvietas un ieņēmumus (savukārt tēriņu iespējas ir bijušas ierobežotas).

Mājokļu cenas tikai turpinās kāpt 

Maz ir jomu, kuras pandēmija nav īpaši skārusi, un mājokļu segments ir...

Visai strauji

Lai nu kā, piemēram, The Economist ziņo, ka ASV līdz janvārim mājokļu cenas 12 mēnešos palēkušās par veseliem 11%, kas ir straujākais pieaugums 15 gados. Tāpat ļoti strauji – par attiecīgi 9% un 8% - tas esot augušas Vācijā un Apvienotajā Karalistē. Savukārt, piemēram, Jaunzēlandē šis pieaugums esot 22% apmērā. Kopumā 25 valstīs, kurās The Economist seko līdzi šim tirgum, mājokļu cena 12 mēnešu periodā palielinājusies vidēji par 5%, kas ir visvairāk 10 gados. Savukārt The Wall Street Journal izceļ, ka strauji – par 16% - mājokļu cenas augušas arī, piemēram, Ķīnas pilsētā Šeņdžeņā.

Jāteic, ka arī Latvija nav izbēgusi no vispārējās mājokļu cenu palielināšanās. Pagājušā gada ceturtajā ceturksnī mājokļu cena mūsu valstī gada skatījumā palielinājusies par 3,1%, ja vērtē Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā mājokļu cenu indeksa izmaiņu. Redzams, ka straujāk – par 6,4% - palēkusies jaunu mājokļu cena. Savukārt lietoto mājokļu cena pieaugusi par 2,3%. Var spekulēt, ka arī mūsu valsts gadījumā, ierobežojumiem mazinoties, šajā tirgū būs vērojama vēl tālāka izaugsme.

Pamatā tie norādīts, ka arī mājokļu vērtībai augt palīdzējuši dāsnie valdību stimuli uz zemo procentlikmju laikmets, kas nozīmējis, ka aizņemšanās pamatā ir visai lēta. Jau ziņots, ka pandēmijas apstākļos Eiropā turpinājušies zemo procentlikmju laiki, ko pamatā noteikusi reģiona centrālās bankas politika. Turklāt dažās vecajās Eiropas valstīs ir arvien vairāk tādi gadījumi, kad komercbankas naudu saviem klientiem, aizdevumu likmei esot negatīvai, pat pārskaita.

Uz nomalēm un laukiem

Vēl tiek izcelta Covid-19 vīrusa atnestā tendence, kas paredz to, ka augusi interese par mājokļiem mazāk pārpildītās vietās. Proti, mājokļu cenas piepilsētās augušas straujāk nekā pašās pilsētās. Faktiski tas ir pilnībā pretēji jau gadiem ierastajai tendencei, kad patērētāju lielākā interese bija par mājokļiem pašās pilsētās. Piemēram, mājokļu cenas ārpus Vācijas septiņām lielākajām pilsētām pagājušogad pieauga par 11%. Savukārt šajās pilsētās tās pieauga par 6%. Vēl šajā ziņā tiek izcelta Londona un Sidneja, kur centrālajā pilsētas daļā mājokļu cena pieaugušas attiecīgi par 4% un 3%. Tikmēr šo pilsētu nomalēs cena esot kāpusi straujāk. Savukārt Ņujorkā Manhetenā tās pat esot sarukušas par 4%. Šajā ziņā esot skarts arī īres tirgus, kur šādas cenas rukušas daudzu lielpilsētu centros. Piemēram, Ņujorkā tās esot sarukušas par 9% un Manhetenā – par veseliem 15%, teic nekustamā īpašuma uzņēmuma Zillow pārstāvji.

“Ir notikusi gandrīz globālā “atiestatīšanās” - cilvēki karantīnas periodā ir paspēruši soli atpakaļ un pārvērtējuši savu dzīvesveidu,” klāstījuši, piemēram, Knight Frank eksperti. Kopumā gan tiek izteikta prognoze, ka pandēmijā iezīmētā tendence cilvēkiem migrēt prom no pilsētām līdz ar Covid-19 ēras beigām varētu kļūt mazāk izteikta. Tiek norādīts, ka dauzi cilvēki patiešām joprojām domās par iespēju dzīvot ārpus cilvēku drūzmām. Tomēr, atjaunojoties starptautiskajai cilvēku plūsmai, šo tendenci Rietumu pasaulē kompensēšot kaut vai to pašu imigrantu un studentu plūšana uz lielajām pilsētām.

Svarīgs faktors būs pandēmijas strādāšanas no mājām eksperimenta rezultāts. Ja uzņēmumu vadītāji nospriedīs, ka šāda strādāšana būtiski netraucē darba efektivitātei, cementēsies pieņēmumu, ka daudzas lietas tomēr var veikt no mājām, kas vienā mierā var būt arī piepilsētā vai laukos. Manpower veiktās aptuveni 20 tūkst. darba devēju aptaujas rezultāti liecina, ka divas piektdaļas no bosiem plāno atļaut saviem darbiniekiem lielākā mērā strādāt no mājām arī pēc šī pandēmijas.

Pat burbuļa bažas

Līdz ar šādu cenu izaugsmi gan nomanāmas arī zināmas bažas. Mājokļu cenu inflācijai draudot kļūt arvien lielākai, ir bažas, ka šajā tirgū var veidoties kaut kas līdzīgs burbulim. Attiecīgi vairākās vietās pasaulē ar kādu papildu regulēšanu šajā tirgū jau iesaistās vai vēl tikai grib iesaistīties valdības. Proti, nomanāms satraukums, ka esošā politika draud vairāku aktīvu cenu uzvest uz ilgākā termiņā neuzturamas taciņas. Tas savukārt jau rada riskus, ka, šādam burbulim plīstot, kaitējums kopējai ekonomikai būs daudz lielāks. Piemēram, Nīderlandes centrālie baņķieri The Wall Street Journal piebilduši, ka straujš īpašumu cenu lēciens cilvēkus var iedrošināt uzņemties pārmērīgus riskus, lai finansētu nākamā mājokļa iegādi. Nīderlandē mājokļu cena pagājušogad esot pieaugusi gandrīz par 8%. Savukārt 2019. gadā tā augusi par 6,9%.Bažu sarakstā ir arī šīs krīzes izceltā nevienlīdzība. Proti, tiek izcelts, ka augošas mājokļu cenas sevišķi sāpīgas ir mazāk turīgajai sabiedrības daļai, kuru ienākumus pandēmija kā reiz skārusi vairāk. Tāpat apdraudēto grupu vidū tiek minēti jaunieši un jaunie pieaugušie, kuri uz vēl nenoteiktāku laiku, tiem izpaliekot reālai iespējai atļauties mājokli, var atlikt domas par ģimeņu veidošanu.

The Economist eksperti gan pauž pārliecību, ka šoreiz vismaz burbuļa bažas varētu būt pārspīlētas. Tas tādēļ, ka aizņemšanās mājokļu iegādei daudzviet Rietumu pasaulē joprojām esot piezemēta. Tāpat nesot pierādījumi, ka būtiski krituši aizdevumu izsniegšanas standarti, un turklāt pašu aizņēmēju “kvalitāte” esot augsta. Dažkārt arī tiek izcelts apstāklis, ka pandēmijas ierobežojumi nozīmējuši to, ka mājokļu tirgū darījumu skaits ne vienmēr bijis tas pats lielākais. Rezultātā arī šis apstāklis var nozīmēt, ka realitāti šāds cenu pieaugums nemaz tik labi neataino.

Multifunkcionālais mājoklis

Pat drīzāk būtu jāizceļ tas, ka pandēmijas apstākļos cilvēku mājokļiem ir bijis jāpaliek par ofisiem, skolām, sporta zālēm jeb - jāspēj pildīt dažnedažādas funkcijas. Rezultātā ievērojami auguši tēriņi, ko cilvēki atvēl savu mājvietu labiekārtošanai. Piemēram, “dari pats” preču lielpārdevēja ASV Home Depot ieņēmumi pagājušogad pieauga par piekto daļu. To saoduši arī vērtspapīru mijēji, kur šī uzņēmuma akcijas cena kopš pagājušā gada sākuma ir palielinājusies teju par 70%.The Economist vēl ziņo, ka Apvienotajā Karalistē atļauju skaits, lai, piemēram, paplašinātu mājas, palielinājies par trešo daļu, ja salīdzina ar iepriekšējo trīs gadu vidējo rādītāju. Mājokļu cenu dinamika būs atkarīga gan no notikumiem ekonomikā, gan politikas noteicēju rīcības. Pagaidām vispārēji tiek gaidīts straujš ekonomikas uzrāviens, kas, ja nenotiks brīnumi, arī tāds būs. Tomēr jau visai ātri var parādīties bažas par ekonomikas pārkaršanu. Tāpat vēl jāņem vērā, ka kādā brīdī atbalsta pasākumi beigsies, un pandēmijas rēķina nomaksāšanai tiks celti nodokļi.

Kamēr Ķīna nav nodrošinājusi atbilstību pieciem Eiropas Savienības (ES) tirgus ekonomikas kritērijiem, tās eksportam uz Eiropu antidempinga un antisubsīdiju izmeklēšanās jāpiemēro «nestandarta metodes», tā savā rezolūcijā norādījuši Eiropas Parlamenta (EP) deputāti.

Pēc deputātu domām, tas nepieciešams, lai nodrošinātu taisnīgus konkurences apstākļus ES uzņēmumiem un aizsargātu ES darbvietas, informēja EP preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota. Tomēr ES ir jāatrod veids, kā vienlaikus arī ievērot starptautiskās saistības Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO). Ķīna uzskata, ka, atbilstoši tās pievienošanās protokolam PTO, citām valstīm no 2016.gada 11.decembra tā ir automātiski jāatzīst par tirgus ekonomiku.

Rezolūcijā, ko EP pieņēma ar 546 balsīm par, 28 pret un 77 atturoties, EP deputāti prasa Eiropas Komisijai (EK) iesniegt priekšlikumu, kas nodrošinātu līdzsvaru starp abām šīm vajadzībām. Tāpat EP mudina EK ņemt vērā ES ražotāju, darba ņēmēju un citu pušu raizes par iespējamo ietekmi uz darbvietām, vidi un ekonomikas izaugsmi ES, ja Ķīnai tiks piešķirts tirgus ekonomikas statuss.

Daļēji nacionalizētā Lielbritānijas banka «Royal Bank of Scotland» (RBS) piektdien paziņoja, ka slēgs 259 filiāles un likvidēs vēl vairākus simtus darbvietu.

RBS šobrīd jau īsteno vērienīgu restrukturizāciju, tādējādi cenšoties atgūties no valsts īstenotas glābšanas 2008.gada finanšu krīzes laikā.

«Izvērtējot RBS filiāļu tīklu, tika nolemts slēgt 62 RBS filiāles un 197 »NatWest« filiāles,» norāda banka.

Tādējādi tiks likvidētas aptuveni 680 darbvietas, vēsta RBS.

RBS ir viena no vissmagāk cietušajām Lielbritānijas bankām globālās kreditēšanas krīzes laikā, un apmaiņā pret valsts finansiālu palīdzību Lielbritānijas valdības īpašumā nonāca 81% bankas akciju.

Lielbritānijas valdība RBS iepludināja 45,5 miljardus mārciņu, tai kļūstot par pasaulē vērienīgāko bankas glābšanu.

Francijas finanšu ministrs Bruno Lemērs trešdien paziņoja, ka ir atvērts iespējai, kurā valsts kļūst par pagaidu īpašnieci ASV autobūves uzņēmuma «Ford Motor Co.» rūpnīcai, lai novērstu darbvietu likvidēšanu.

«Ford» oktobrī paziņoja par ieceri slēgt ātrumkārbu ražotni Francijas dienvidrietumos, kurā tiek nodarbināti 850 cilvēki. Savukārt pagājušajā nedēļā uzņēmums noraidīja iepriekš saņemto piedāvājumu šīs rūpnīcas nākotnei.

Šāds lēmums sadusmojis Francijas valdību, kas ir iesaistīta pārrunās, lai mēģinātu atrast šai rūpnīcai pircēju.

Trešdien Lemērs norādīja, ka ir gatavs apsvērt iespēju, kurā valsts sniedz palīdzību, lai saglabātu rūpnīcas darbību.

Atbildot uz žurnālistu jautājumu, vai Francijas valsts varētu no «Ford» iegādāties rūpnīcu un pēc tam to pārdot Francijas un Beļģijas iekārtu ražotājam «Punch Powerglide», kura piedāvājumu ASV autoražotājs noraidījis, Lemērs sacīja: «Kāpēc ne? Es esmu atvērts šādam risinājumam.»

Uzņēmējam Bislanam Abdulmuslimovam piederošais AB Holding iegādājies Latvijas inovatīvo sukāžu ražotājas SIA RicBerry 50% daļu no uzņēmuma līdzīpašnieces, operdziedātājas Ievas Viļumas, informēja uzņēmumā.

Darījuma summu puses neatklāj.

Uzņēmuma ikdienas vadību pēc iegādes kopīgi īstenos Abdulmuslimovs un uzņēmuma līdzīpašniece - operdziedātāja Ieva Viļuma.

«Mans mērķis ir izveidot RicBerry par pasaules mēroga eko saldumu ražotāju, kura kapitalizācija nākamajos piecos gados pārsniegs šodien holdingā iekļautos uzņēmumus. Holdingam sadarbība ar šo Latvijas uzņēmumu ir laba iespēja ieiet Rietumvalstu slēgtajos pārtikas tirgos, pārsteidzot tos ar eko inovāciju Made in Latvia,» norādījis Abdulmuslimovs.

Tāpat viņš norādīja, ka šī nebūs holdinga pēdējā investīcija šogad.

«Atšķirībā no vairuma darījumu Latvijā mēs sadarbībai izvēlējāmies tādu modeli, kur jaunie dibinātāji varētu komfortabli turpināt inovācijas un paaugstināt zīmola potenciālu. Apvienojoties, nevis pārdodoties skandināvu milžiem, varam vairot Latvijas pārtikas meistaru tradīcijas, saglabājot darbvietas un pozicionējot Rīgu kā eko pārtikas lielpilsētu,» norāda uzņēmējs.

2017. gada 1. ceturkšņa beigās visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars kopējā darbvietu skaitā nozarē bija valsts pārvaldē – 4,7 %, kam seko izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare – 2,4 %, ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas, būvniecības, finanšu un apdrošināšanas darbību nozares – 2,2 %, veselības un sociālās aprūpes nozare – 2,1 %, apstrādes rūpniecībasun enerģētikas nozares – 2,0 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie uzņēmumu un iestāžu apsekojuma dati.

Tāpat kā gadu iepriekš arī 2017. gada 1. ceturksnī visvairāk vakanču tika piedāvātas dažādu nozaru speciālistu, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieku, vecāko speciālistu un kvalificētu strādnieku un amatnieku profesijās. Salīdzinot ar pērnā gada 1. ceturksni, no minētajām profesiju pamatgrupām pieprasījums visstraujāk audzis pēc pakalpojumu un tirdzniecību darbiniekiem – par 15,6 % un vecākajiem speciālistiem – par 15,1%.

No pārējām profesiju pamatgrupām gada laikā straujāk brīvo darbvietu skaits audzis iekārtu un mašīnu operatoru un izstrādājumu montieru pamatgrupā. Savukārt mazāk vakanču šī gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2016. gada atbilstošo periodu tika piedāvātas kvalificētajiem lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbiniekiem un kalpotājiem.

Eirozonas lielākās banka - Spānijas «Banco Santander» - pēc konkurenta «Banco Popular» pārņemšanas īstenotu restrukturizācijas pasākumu ietvaros likvidēs 1100 darbvietas, otrdien paziņoja arodbiedrības.

«Santander» vienošanos par «Banco Popular» iegādi panāca šā gada jūnija sākumā, paredzot banku nopirkt par simbolisku cenu viena eiro apmērā, lai palīdzētu novērst tās bankrotu.

Tajā laikā «Santander» aplēsa, ka restrukturizācijas pasākumi pēc bankas pārņemšanas izmaksās 1,3 miljardus eiro.

«Santander» uz septembra beigām pasaulē bija gandrīz 201 000 darbinieku, bet pirms pārņemšanas «Banco Popular» nodarbināja aptuveni 11 000 cilvēku.