Karjera

Eksperts: Vai cilvēki uzskata, ka labi apmaksāto darbvietu radīšana notiek ar valdības rīkojumu, ierēdņa vai politiķa kabinetā?

Žanete Hāka,26.05.2016

Jaunākais izdevums

Latvijas iedzīvotāji savā ikdienā aizvien vēl izjūt ekonomiskās krīzes, kas pasauli skāra 2008.-2010. gadā, sekas, liecina noslēdzošā DNB Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Vēl jo vairāk – vien 2% aptaujāto uzskata, ka valstij pilnībā izdevies krīzi pārvarēt, bet 13% respondentu atbildēja, ka pārvarēta lielākā daļa krīzes radīto problēmu. Tikmēr visbiežāk aptaujātie pauda uzskatu, ka atrisināta tikai daļa krīzes radīto problēmu (46%) vai neviena no krīzes radītajām problēmām (32%).

17% respondentu, lūgti norādīt, kurās jomās, viņuprāt, situācija ir atgriezusies pirmskrīzes stāvoklī vai pat uzlabojusies, nosauca nodarbinātību (vairāk darbinieku, mazāks bezdarbnieku īpatsvars). Nedaudz mazāks skaits jeb 15% aptaujāto atbildēja, ka mazāk cilvēku pamet valsti. Vienlīdz daudz aptaujāto (14%) uzskata, ka uzlabojusies valsts nodokļu ieņēmumu situācija un iedzīvotājiem mazinājies parādsaistību apjoms (mazāk dzīvokļu parādu, nenokārtotu saistību ar bankām). Tomēr visbiežāk (40%) respondenti atbildējuši, ka nesaskata nevienu jomu, kurā krīze pārvarēta.

Aptaujas ietvaros iedzīvotāji tika lūgti vērtēt arī savas ģimenes materiālo stāvokli salīdzinājumā ar pirmskrīzes laiku. Kā to atklāj respondentu atbildes, 37% aptaujāto jūtas finansiāli droši – no tiem gan tikai 10% finansiālu drošību izjūt ilgtermiņā, bet 27% finansiāli droši jūtas īstermiņā. Diemžēl ievērojami vairāk – 57% respondentu savu finansiālo drošību vērtē kritiski, atzīstot, ka nejūtas finansiāli droši nedz īstermiņā, nedz arī ilgtermiņā. Vaicāti, kā vērtē savu un savas ģimenes ekonomisko situāciju salīdzinājumā ar pirmskrīzes laiku (t.i. pirms 2008. gada), piektā daļa aptaujas dalībnieku atzina, ka situācija kļuvusi labāka (3% to atzina par daudz labāku). Tomēr biežāk tika pausts pretējs viedoklis (42%) – aptuveni katrs piektais jeb 26%) atklāja, ka situācija ir nedaudz pasliktinājusies, bet 16% respondentu atbildēja, ka tā kļuvusi daudz sliktāka. Tikmēr 31% atzina, ka situācija ir aptuveni tāda pati, kāda tā bijusi pirmskrīzes laikā.

Komentējot pētījumā atspoguļotos datus, Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs saredz arī vairāku stereotipu klātbūtni sabiedrības uzskatos: «Visbiežāk sastopamā atbilde uz jautājumu, kas valstij būtu jādara, – jārada darbvietas (tajā skaitā ar labu atalgojumu), ko minējuši 23% aptaujāto. Tas parāda diezgan lielu pieprasījumu pēc savulaik jau dzirdētā priekšvēlēšanu solījuma par 50 tūkstošu jaunu darbavietu radīšanu. Vienlaikus ir skeptiski vērtējams, vai tiešām nodarbinātība, it īpaši privātajā sektorā, var pieaugt konkrētu politiķu darbības rezultātā. Valdības ietekme uz darbavietu skaitu privātajā sektorā ir visai ierobežota, un tās galvenās ietekmes sviras ir - uzņēmējdarbības vide, institūcijas, makroekonomiskā stabilitāte. Tomēr ar šīm lietām saistītie mazie darbiņi tika pieminēti ievērojami retāk - apkarot korupciju (5%), apkarot ēnu ekonomiku (4%), uzlabot attiecības, tirdzniecību ar citām valstīm (2%), piesaistīt investīcijas (1%), aizstāvēt Latvijas intereses Eiropas Savienībā (1%), veicināt tranzītu (1%), apgūt, lietderīgi izmantot Eiropas fondus (1%), cīnīties ar beztiesiskumu, nelikumībām (0.3%), mazināt birokrātiju (0.2%). Vai sabiedrībā joprojām plaši izplatīts maldīgs stereotips, ka labi apmaksāto darbvietu radīšana notiek ar valdības rīkojumu, kāda ierēdņa vai politiķa kabinetā?»

«Neskatoties uz to, ka kopumā ekonomiskā situācija Latvijā salīdzinājumā ar laika posmu pirms pieciem gadiem ir būtiski uzlabojusies, lielākā iedzīvotāju daļa atbild, ka finansiāli nejūtas droši ne īstermiņā, ne ilgtermiņā. To gribētos saistīt ar vairākkārtēji izskanējušo informāciju, ka salīdzinoši nelielai iedzīvotāju daļai ir uzkrājumi, kas ļautu darba zaudēšanas gadījumā noturēties vairākus mēnešus. Turklāt nedrošību pastiprina arī tas, ka gadījumos, kad kaut daļa algas tiek saņemta aploksnē, iedzīvotāji saprot, ka netiek veikti nekādi sociālie maksājumi, kas viņus nodrošinātu slimības gadījumā vai, sasniedzot pensijas vecumu,» pētījuma datus komentē Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētājs, rektors Aldis Baumanis.

Kā atklāj aptaujas dati, krīze cilvēkus ir padarījusi piesardzīgākus, pieņemot ar finansēm saistītus lēmumus. Saskaņā ar aptaujas datiem 40% respondentu uzskatīja, ka iedzīvotāji ir kļuvuši ievērojami piesardzīgāki, gandrīz tikpat daudz – 39% - domā, ka iedzīvotāji ir tikai nedaudz piesardzīgāki. Savukārt, ka piesardzība nav augusi, domā 13% aptaujas dalībnieku. Lūgti dalīties ar savu pieredzi piesardzības pasākumu veikšanā finanšu jomā, 20% respondentu norādīja, ka piesardzīgāk aizņemas naudu, bet 17% atbildēja, ka naudas uzkrājumus veido arī skaidrā naudā. Tomēr aptuveni 41% respondentu atzina, ka pēc krīzes nav veikuši vai pastiprinājuši piesardzības pasākumus finanšu jomā.

Noslēdzot aptauju, tās dalībnieki tika aicināti paust viedokli par to, kas, viņuprāt, valstij jādara pirmām kārtām, lai nodrošinātu turpmāko finansiālo stabilitāti un iedzīvotāju labklājību. Visbiežāk aptaujātie iedzīvotāji minēja, ka valstij būtu jārūpējas par labi atalgotu darbavietu radīšanu (23%), jāparūpējas par nodokļu samazināšanu un sakārtošanu (16%), algu palielināšanu (13%), kā arī ekonomikas un ražošanas attīstīšanu (12%).

Ar šo pētījumu tiek noslēgts ikmēneša socioloģisko pētījumu cikls DNB Latvijas barometrs. Sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS kopš 2008. gada ik mēnesi tika apkopotas Latvijas iedzīvotāju vispārējā noskaņojuma izmaiņas, kā arī viedokļi un attieksme pret dažādiem tābrīža aktuālākajiem sociāliem un ekonomiskiem jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Imigrējošs darbaspēks: ko tas varētu nozīmēt Latvijas dzīves līmenim?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula,13.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tautsaimniecība patlaban aug lēni, šā gada otrajā ceturksnī gada izaugsmes tempam sasniedzot vien 0.8%, arī izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta. Taču Latvijas tautsaimniecībā novērtētā faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpība ir tuva nullei jau pāris gadus, un bezdarba līmenis ir tuvs dabiskajam. Tas nozīmē, ka, ja vēlamies tālāk palielināt Latvijas ekonomiku, būtu vajadzīgas kā papildu investīcijas, tā papildu darba rokas.

Protams, vienmēr var diskutēt par to, cik lielu savu tautsaimniecību iedomājamies (pat populācijai sarūkot) un kā/vai to izaudzēt lielāku? Taču arī 9.5% bezdarba līmenis, ja to uzskatām par tuvu dabiskajam līmenim, reti kurā attīstītā valstī tiktu uzskatīts par t.s. frikcionālo bezdarbu, kurš raksturo darba vietas maiņas procesā esošo darbaspēka daļu. Jā, atliek vēl strukturālā daļa: vairākās nozarēs vakanču skaits ir audzis, bet atbilstošus darbiniekus ilgāku laiku neizdodas atrast. Kā risināt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma savietojamību? Ko darīt, ja darbaspēks specifiskā jomā vajadzīgs jau tūlīt?

Kā viens no risinājumiem ir minēta pārdomāta migrācijas politika. Tomēr vienas no lielākajām bažām šajā jautājumā ir par to, kā varētu mainīties kopējais ienākumu līmenis, jo izskan šaubas - raug, kopējā ekonomika varbūt arī augtu, bet vai līdzi augs arī vidējie ienākumi, ja Latvija raudzīsies pēc lētāka darbaspēka piedāvājuma? Un kas tad notiks ar dzīves līmeņa konverģenci (izlīdzināšanos ar attīstītākām valstīm)? Latvijai kopš neatkarības atgūšanas šajā jomā nav bagātas pieredzes, tādēļ ir vērts paraudzīties, kā ienākumu līmenis saistībā ar migrāciju attīstījies citviet un ko Latvija no šāda pasākuma varētu gaidīt. Par to, kā arī par Latvijas iespējām novērst nepieciešamību lūkoties pēc darbaspēka ārvalstīs, šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neceļot minimālo algu straujāk, iedzīvotāji turpinās doties uz valstīm, kur minimālā alga ir lielāka, šorīt kanāla LNT raidījumā 900 sekundes sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Ašeradens atbalsta Labklājības ministrijas priekšlikumu celt minimālo algu par 37 eiro - no pašreizējiem 370 eiro uz 407 eiro, jo tam esot fundamentāli argumenti.

Ministrs informēja, ka šogad kopējais algu līmenis valstī augs par 5%, līdz ar to nevajadzētu būt problēmām minimālo algu celt par 20 eiro, tomēr politiskajai diskusijai jānotiek par straujāku minimālās algas celšanu.

«Jādod signāls tiem cilvēkiem, kas brauc atpakaļ, ka minimālā alga augs. Piemēram, Igaunijā minimālā alga patlaban ir 430 eiro, bet no nākamā gada tā būs 470 eiro. Līdz ar to minimālās algas starpība Latvijā un Igaunijā būs 100 eiro. Tāpēc liela daļa Latvijā strādājošo pieņem lēmumu doties strādāt uz Igauniju,» komentēja ekonomikas ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zūdot darbvietām, iznīkst arī apdzīvotu vietu ekosistēmas. Latvija ir vienīgā valsts Baltijā, kurā nodarbināto skaits 2022. gadā ir par 91 200 mazāks, nekā tas bija 2005. gadā, savukārt Igaunijā nodarbināto skaits ir teju par 56 000, bet Lietuvā par 31 300 lielāks nekā pirms 17 gadiem.

Šādu pārsteidzošu un šokējošu ainu Saeimas Ilgtspējas attīstības komisijas sēdē, balstoties uz Eurostat datiem, rādīja Latvijas Darba devēju konfederācija. Nodarbināto skaita izmaiņu dinamika rāda, ka visās Baltijas valstīs ekonomiskā recesija, kas izpaudās 2009.–2010. gadā, būtiski samazināja strādājošo skaitu – Latvijā pat par 220 600, Lietuvā par 198 200, bet Igaunijā par 95 300, tomēr jau 2011. gadā atsākās darbinieku skaita pieaugums. Igaunija tā dēvēto pirmskrīzes līmeni sasniedza jau teju 2017. gadā, Lietuva to pārsniedza tikai 2022. gadā, bet Latvija vēl pat nav pietuvojusies 2008. gada strādājošo skaitam (1,055 miljoni cilvēku). Nereti, bet pamatoti darba ņēmēju skaita samazinājumi tiek skaidroti ar inovācijām, tehnoloģisko progresu, zinātniski tehnisko revolūciju. Labi, bet vai tad Igaunija un Lietuva ir stāvējusi ārpus tehnoloģiju progresa? Nē, nav! Spriežot pēc IKP uz vienu strādājošo, var secināt pretējo – tās mūs ir apsteigušas. Iespējams, atbildes jāmeklē Baltijas valstu politiku atšķirībās, valdošo politiķu pieņemtajos un arī nepieņemtajos lēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zaudējam simtiem māsu gadā; nozare balstās uz entuziastiem

Dita Raiska, Latvijas Māsu asociācijas vadītāja,04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā desmitgadē Latvijā ir strauji samazinājies māsu skaits – ja 2008. gadā bijām ap 12 000, pašlaik esam ap 8500. Desmit gadu laikā esam pazaudējuši teju trešdaļu mūsu māsu, un pašlaik Latvijā ir viens no zemākajiem māsu apjomiem Eiropas Savienībā (ES).

Tai pašā laikā nevar teikt, ka augstākās izglītības iestādēs vietas studiju programmā «Māszinības» netiktu aizpildītas, taču kopumā māsu skaits nepieaug, tieši otrādi – ar katru gadu samazinās. Pēdējo gadu laikā tas sarucis pat par 500 – 600 māsām gadā. Tas nozīmē, ka jaunie speciālisti izvēlas strādāt citās profesijās, arī citās valstīs. Šādi ik gadu zaudējam simtiem tiešo pacientu aprūpētāju, bez kā veselības aprūpes sistēma nevar funkcionēt. Kā to risināt? Cēloņi situācijai ir vairāki, taču tas, ar ko jāsāk, ir atalgojuma jautājums.

Par pilna laika darbu – «uz rokas» mazāk par minimālo

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati par 2018. gadu rāda, ka vairāk nekā 6300 māsas strādājušas vienā darbvietā, ap 600 – divās darba vietās un daži desmiti – trijās. Darbs vienā darbvietā nozīmē pilnu slodzi un mēnešalgu zem 500 eiro pēc nodokļu nomaksas. Ar šādu atalgojumu ir iespējams segt tikai pamatvajadzības jeb, kā mēdz teikt, eksistēt, nevis dzīvot. Un šeit es nemaz nepieminu vajadzību apgādāt ģimeni, audzināt bērnus – ar 500 eiro mēnesī tas nav iespējams. Tādēļ daļa māsiņu izvēlas strādāt divās vai pat trijās darbvietās. Tas, savukārt, nozīmē optimālus mēneša ienākumus un nulli brīvā laika. Bieži gadās, ka darbvietas ir dažādās pilsētās, tad liela daļa laika aiziet arī ceļā. Rezultātā ārpus darba laiks atliek tikai miegam – par kopīgu laiku ar ģimeni, par hobijiem un pienācīgu atpūtu nereti nākas aizmirst. Savukārt tās māsiņas, kas ziedo sevi trim darbvietām, visticamāk, atdod darbam arī naktis un iespēju izgulēties. Šādu ikdienu ir ļoti grūti ilgtermiņā izturēt, tāpēc ar māsām bieži pārrunājam to, ka pašlaik nozare balstās uz entuziastiem – tajā paliek māsiņas, kam tas ir sirdsdarbs, neskatoties uz sarežģītajiem apstākļiem ikdienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Lielbritānijas firmu vadītāji brīdina par Brexit draudiem darbvietām

LETA--AFP,23.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā trešdaļas Lielbritānijas lielāko firmu vadītāji otrdien kopīgā vēstulē aicinājuši vēlētājus referendumā balsot par valsts palikšanu Eiropas Savienībā (ES), brīdinot, ka tā dēvētais Brexit apdraudētu darbvietas.

Apmēram 198 uzņēmumu vadītāji, tostarp BAE Systems direktoru padomes priekšsēdētājs Rodžers Karrs, naftas kompānijas BP ģenerāldirektors Bobs Dadlijs un Pirmās formulas (F1) komandas McLaren vadītājs Rons Deniss, laikrakstā The Times publicētajā vēstulē atbalstījuši Lielbritānijas premjerministra Deivida Kamerona panākto vienošanos par ES reformēšanu.

«Pēc premjera atkārtotajām sarunām mēs uzskatām, ka Lielbritānijai ir labāk palikt reformētā Eiropas Savienībā,» raksta vēstules autori, piebilstot, ka Kamerons ir panācis apņemšanos uzlabot bloka konkurētspēju.

«Mēs uzskatām, ka aiziešana no ES atbaidītu investīcijas, apdraudētu darbvietas un pakļautu ekonomiku riskam,» teikts vēstulē, kuras autoru vadītajos uzņēmumos kopā ir nodarbināti apmēram 1,2 miljoni cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveices farmācijas kompānija «Novartis» otrdien paziņoja, ka Šveicē un Lielbritānijā nākamo gadu laikā likvidēs aptuveni 2100 darbvietas, tādējādi cenšoties uzlabot uzņēmuma efektivitāti.

Uzņēmums norāda, ka plāno samazināt pasaulē strādājošo skaitu no aptuveni 126 000 šobrīd līdz mazāk nekā 100 000.

«Novartis» ieplānojis aptuveni 1700 darbvietas likvidēt Šveicē un vēl 395 Lielbritānijā, kur paredzēts pārtraukt Grimsbijas ražotnes darbību.

Kompānija uzsver, ka šāds lēmums nav saistīts ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rēzeknē pārtrauc sešus miljonus eiro vērtā rūpniecības kompleksa būvniecības iepirkumu

LETA,02.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rēzeknes pilsētas pašvaldība pārtraukusi iepirkumu rūpniecības kompleksa ar ražošanas korpusu, kā arī administratīvi saimnieciskās ēkas, palīgtelpu, tehnisko telpu un piebrauktuves ceļa būvniecībai un būvuzraudzībai.

Kā aģentūra LETA noskaidroja Rēzeknes pilsētas pašvaldībā, iepirkums pārtraukts, lai ieviestu būtiskas izmaiņas tā dokumentācijā. Tuvākajā laikā plānots izsludināt jaunu iepirkumu.

Pašvaldībā atklāja, ka izmaiņas iepirkuma dokumentācijā saistītas ar tehniskās specifikācijas prasību - būvdarbu apjoma - un noteikto kvalifikācijas prasību, tostarp iepirkuma nolikuma noteikumu, būtiskiem grozījumiem.

Detaļas un plašāku informāciju par nepieciešamajām izmaiņām dokumentācijā pašvaldībā solīja atklāt pēc atkārtotā iepirkuma izsludināšanas.

Rūpniecības kompleksa tehniskā projekta autore ir Madonas SIA Ceturtais stils. Saskaņā ar projektu pašvaldības teritorijā, Viļakas ielā 1, plānots uzcelt rūpniecības ēku 4981 kvadrātmetra platībā un biroja ēku 1802 kvadrātmetru platībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ražošanas telpu attīstībai apstrādes rūpniecības uzņēmumiem būs pieejami 24,8 miljoni eiro

Dienas Bizness,12.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šā gada 12. aprīļa sēdē apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādāto jauno ES fondu programmu ražošanas telpu attīstībai apstrādes rūpniecības uzņēmumiem. Programmas kopējais finansējums ir 24,8 miljoni eiro, kuras ietvaros plānots atbalstīt vismaz 20 projektus un radīt vismaz 467 jaunas darba vietas.

Projektu iesniegumu pieņemšanu Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā plānots uzsākt šā gada jūnijā.

«Jaunās programmas mērķis ir veicināt apstrādes rūpniecības komersantu paplašināšanos un jaunu komersantu veidošanos, atbalstot industriālo zonu attīstību tieši Latvijas reģionos. Šīs valsts atbalsta programmas ieviešana ir mērķtiecīgs mazo un vidējo komersantu konkurētspējas veicināšanas pasākums, tādejādi stiprinot kopējo valsts uzņēmējdarbības vidi, vairojot nodarbinātību reģionos un veidojot investoriem pievilcīgas ekonomiskās zonas ārpus galvaspilsētas,» uzsver ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Rēzeknē pārtrauc arī atkārtoto iepirkumu sešus miljonus eiro vērtā rūpniecības kompleksa izbūvei

LETA,28.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rēzeknē pārtraukts arī atkārtotais pilsētas pašvaldības izsludinātais iepirkums rūpniecības kompleksa ar ražošanas korpusu, kā arī administratīvi saimnieciskās ēkas, palīgtelpu, tehnisko telpu un piebrauktuves ceļa būvniecībai un būvuzraudzībai.

Ka aģentūru LETA informēja Rēzeknes pilsētas pašvaldības Attīstības pārvaldes vecākais projektu vadītājs Imants Mekša, iepirkums pārtraukts, lai ieviestu izmaiņas iepirkuma dokumentācijā, kas saistītas ar tehniskās specifikācijas prasību (būvdarbu apjomu) un noteikto kvalifikācijas prasību (tai skaitā iepirkuma nolikuma noteikumu) būtiskiem grozījumiem.

Patlaban tiek gaidīts ekspertīzes atzinums ar labojumiem būvprojekta risinājumos un apjomos un 2017.gada sākumā konkurss tiks izsludināts vēl reizi.

Tehniskā projekta autore ir Madonas SIA "Ceturtais stils". Saskaņā ar projektu pašvaldības teritorijā, Viļakas ielā 1, plānots uzcelt rūpniecības ēku 4981 kvadrātmetra platībā un biroja ēku 1802 kvadrātmetru platībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas rūpniecības gigants «Siemens» paziņojis, ka pasaulē plāno likvidēt 6900 darba vietas, lielāko daļu strādājošo paredzot atlaist fosilo kurināmo struktūrvienībā.

Fotogalerijā Siemens darbinieku protesta akcija, kas piektdien risinās Berlīnē

Uzņēmums norāda, ka aptuveni pusi no šīm darbvietām paredzēts likvidēt Vācijā, kur kompānija arī plāno slēgt rūpnīcas valsts ekonomiski nestabilajos austrumos.

«Enerģētikas nozare piedzīvo izmaiņas vēl nepieredzētā apjomā un ātrumā,» pavēstīja «Siemens» padomes locekle Liza Deivisa, uzsverot, ka darbvietu likvidēšana ir nepieciešama, lai saglabātu uzņēmuma konkurētspēju.

Kompānija skaidro, ka pieprasījums pasaulē pēc enerģētikas un gāzes struktūrvienības ražotajām lielajām turbīnām ir ievērojami samazinājies, jo atjaunojamā enerģija kļūst aizvien populārāka. Šī situācija negatīvi ietekmējusi rentabilitāti, jo nav pietiekams pieprasījums darbības nodrošināšanai rūpnīcās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica Global Forum 2017 ietvaros šodien prezentētajā Rail Baltica Globālā projekta izmaksu un ieguvumu analīzē secināts, ka ieguvumi sabiedrībai no projekta būtiski pārsniedz projektam nepieciešamos investīciju un ekspluatācijas izdevumus, tāpēc projekts uzskatāms par finansiāli un ekonomiski pamatots, informē projekta pārstāvji.

EY (Ernst & Young Baltic) veiktais pētījums liecina, ka projekta kopējās plānotās izmaksas ir 5,8 miljardi eiro visās trīs valstīs. Igaunijā – 1,346 miljardi eiro (nacionālā līdzfinansējuma daļa ~268 miljoni eiro); Latvijā – 1,968 miljardi eiro (nacionālā līdzfinansējuma daļa ~393 miljoni eiro); Lietuvā – 2,473 miljardi eiro (nacionālā līdzfinansējuma daļa ~493 miljoni eiro).

Projekta izmērāmie sociāli ekonomiskie ieguvumi paredzami 16,2 miljardu eiro apmērā, tādējādi daudzkārt pārsniedz valstu finansiālo ieguldījumu apmēru.

Tiek paredzēts, ka projekts radīs IKP multiplicējošo efektu vēl papildu 2 miljardu eiro vērtībā. Projekts radīs arī būtisku, skaitliskā ziņā neizmērāmu, galvenokārt katalītiska rakstura, ieguvumu apjomu, piemēram, no vēl ciešākas Baltijas valstu uzņēmējdarbības integrācijas līdz pat plašākai piekļuvei reģionā sniegtajiem izklaides, kultūras un citiem pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija pieņēmusi paziņojumu par uzņēmējdarbības nodokļiem 21. gadsimtā, lai veicinātu stabilu, efektīvu un taisnīgu uzņēmējdarbības nodokļu sistēmu Eiropas Savienībā, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Tajā izklāstīts gan ilgtermiņa, gan īstermiņa redzējums par to, kā atbalstīt Eiropas atveseļošanos pēc Covid-19 pandēmijas un kā turpmākajos gados nodrošināt pienācīgus publiskos ieņēmumus. Tā mērķis ir radīt taisnīgu un stabilu uzņēmējdarbības vidi, kas var veicināt ilgtspējīgu un darbvietas radošu izaugsmi ES un palielināt mūsu atvērto stratēģisko autonomiju. Paziņojumā ir ņemts vērā progress, kas panākts G20/ESAO diskusijās par globālo nodokļu reformu.

"Nodokļu politikai ir jāiet kopsolī ar to kā attīstās mūsu ekonomika un tās prioritātes. Eiropas nodokļu noteikumiem jāatbalsta iekļaujoša ekonomikas atjaunošana, jābūt pārredzamiem un jāizslēdz jebkuras iespējas izvairīties no nodokļiem. Tiem jābūt efektīviem gan attiecībā uz lieliem, gan arī maziem uzņēmumiem. Šodien pieņemtais Eiropas Komisijas lēmums liks pamatu tādai uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmai Eiropā, kas ir piemērota 21. gadsimtam un palīdz mums veidot taisnīgāku un ilgtspējīgāku sabiedrību," komentē EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) otrdien ierosināja Eiropas Savienības (ES) 2022.gada budžetu 167,8 miljardu eiro apmērā, kas tiks papildināts ar dotācijām aptuveni 143,5 miljardu eiro apmērā instrumentā "Next Generation EU", aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Pēc EK paustā, apvienotā jauda mobilizēs ievērojamas investīcijas, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanu, garantētu ilgtspēju un radītu darbvietas. Prioritāte tiks piešķirta zaļajiem un digitālajiem izdevumiem, lai Eiropa būtu noturīgāka un gatava nākotnei.

2022.gada budžeta projektā, ko papildina "Next Generation EU", līdzekļi novirzīti jomām, kur to izlietojumam būs vislielākā atdeve, ņemot vērā ekonomikas atveseļošanas vissteidzamākās vajadzības ES dalībvalstīs un partnervalstīs citur pasaulē.

Paredzēts, ka šis finansējums palīdzēs pārveidot un modernizēt ES, rosinot zaļo un digitālo pārkārtošanos, radot cilvēkiem darbvietas un nostiprinot Eiropas ietekmi pasaulē. Tāpat budžets atspoguļo ES politiskās prioritātes, kuras ir būtiskas, lai atveseļošana būtu ilgtspējīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

EK pieņem vērienīgu aprites ekonomikas paketi

Žanete Hāka,02.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija trešdien pieņēma jaunu un vērienīgu aprites ekonomikas paketi ar mērķi dot ierosmi Eiropas pārejai uz aprites ekonomiku, kas sekmēs konkurētspēju pasaulē, veicinās ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un radīs jaunas darbvietas, informē EK.

Komisija pieņēma jaunu un vērienīgu aprites ekonomikas paketi, un tā palīdzēs Eiropas uzņēmumiem un patērētājiem pāriet uz spēcīgāku un un pilnīgāku aprites ekonomiku, kur resursu izmantošana ir ilgtspējīgāka. Ierosinātie pasākumi palīdzēs noslēgt ražojuma aprites loku, pateicoties plašākai atkritumu pārstrādei un atkārtotai izmantošanai, un nesīs labumu gan videi, gan ekonomikai. Iecere ir maksimāli un pilnvērtīgi izmantot visas izejvielas, ražojumus un atkritumus, un tas ļaus ietaupīt enerģiju un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Priekšlikumi aptver visu aprites ciklu, sākot ar ražošanu un patēriņu un beidzot ar atkritumu apsaimniekošanu un otrreizējo izejvielu tirgu. Šai pārejai tiks piešķirts finansējums no ESI fondiem, kā arī tiks atvēlēti vairāk nekā 650 miljoni eiro no programmas Apvārsnis 2020 (ES pētniecības un inovācijas finansējuma programma) un 5,5 miljardi eiro no struktūrfondiem atkritumu apsaimniekošanai, bez tam finansējumu nodrošinās arī investīcijas aprites ekonomikā valstu līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijā iedzīvotāju skaits turpina samazināties!

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons,19.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikumus varēja prognozēt jau 1997. gadā. Izbraukšana bija sākusies, un turpinājās skaidri redzams iedzīvotāju skaita kritums. Aizbrauca jauni, darbaspējīgi cilvēki, palika pirmspensijas vecuma iedzīvotāji. Tāpēc arī jautājums: «Kuram tas rūp?» Cauri laikiem.

Statistika visu pasaka

Mūsu mērķis nav uzzīmēt visdrūmāko ainu Latvijas vēsturē un tad pie šī izraktā kapa raudāt, un kā pēdējo darbu izsludināt liela etnogrāfijas muzeja būvniecību. Nē! Mūsu mērķis ir atvērt acis bezdibeņa malā, ieskatīties nāvei acīs un pateikt: «Ne šajā gadsimtā!» Pateikt: «Latvija bija, ir un būs!»

Kāds ir šis bezdibenis? 1990. gadā Latvijā piedzima par 3000 bērnu vairāk nekā cilvēku nomira, bet 2021. gadā mūsu demogrāfijas saldo ir mīnus 17,2 tūkstoši cilvēku. Aina ir acīmredzama. 2021. gadā pat bija situācija, kad no valsts cilvēki praktiski vairs neaizbrauca. Nevarēja, nebija kur, pandēmijas ierobežojumi! Mēs gadā zaudējām 17 tūkstošus cilvēku no kopējā iedzīvotāju skaita, jo bērnu mums ir pārāk maz. Proti, lejupslīdošā spirāle visās dzīves jomās beidzot ir parādījusi savus zobus. Mūsu tautas demogrāfijas koks kopš 2000. gada ir pamatīgi mainījies. Vecuma grupā līdz 30 gadiem cilvēku skaits kopš 2000. gada ir samazinājies vismaz par trešdaļu. Mēs esam vairāk 40+, bet cilvēkiem pēc 40 gadiem bērni dzimst daudz retāk, Tas vien nozīmē, ka aizvien mazāk paliek jauno vecāku, kuriem būs bērni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sarūkot tirdzniecības apjomam ASV un Eiropā, Dānijas rotaļlietu un konstruktoru ražošanas uzņēmums Lego paziņojis, ka likvidēs 8% no kopējā darbvietu skaita visā pasaulē, vēsta ārvalstu mediji.

Lego tirdzniecības apjoms šā gada pirmajos sešos mēnešos veidoja kopumā 14,9 miljardus kronu (divus miljardus eiro), kas ir par 5% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn. Uzņēmuma peļņa šajā periodā sarukusi par 3% - līdz 3,4 miljardiem kronu.

Kompānija uzskata, ka lēmums likvidēt darbvietas palīdzēs vienkāršot biznesa modeli. Līdz šā gada beigām paredzēts likvidēt 1400 darbvietas. Pašlaik uzņēmums pasaulē kopumā nodarbina 18 200 cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Sakret vadītājs: Darbaspēka plūsmai ir divi virzieni

AS Sakret Holdings valdes priekšsēdētājs, Andris Vanags,24.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka trūkums ir viena no aktuālākajām problēmām, ar ko saskaras visi uzņēmēji, tajā skaitā būvniecības nozarē, kur šis jautājums ir īpaši aktuāls.

Nesen veiktais Turības Biznesa indeksa pētījums atspoguļoja, ka 77,7% uzņēmēju darbaspēka pieejamību Latvijā vērtē kā ļoti sliktu vai drīzāk sliktu. Šāda situācija nozīmē, ka uzņēmēji nespēj realizēt tās iespējas, kuras sniedz ekonomiskā izaugsme. Darbaspēka pieejamība un kvalitāte Latvijā nav vairs tikai riska faktors, bet reāls Latvijas ekonomikas attīstības kavēklis.

Jāpārtrauc strausa politika

Būvniecības nozare ir pirmā, kas jūt pārmaiņas. Arī mūsu uzņēmumā izjūtam darbinieku trūkumu – turklāt runa nav tikai par kvalificētiem speciālistiem, bet arī par vienkārša darba veicējiem. Uzņēmumā vienā maiņā ir nepieciešami tikai seši darbinieki un, neraugoties uz to, cilvēku tomēr trūkst. Situāciju saasina vairāki faktori – speciālisti noveco un pamet darba tirgu, jaunieši savu nākotni saista tikai ar lielajām pilsētām, līdz ar to arvien spēcīgākas kļūst darba tirgus reģionālās atšķirības. Būvmateriālu ražošanas nozarē situācija ir vēl dramatiskāka, jo tajā ir gana augsts pirmspensijas vecuma nodarbināto īpatsvars, un, kad šie cilvēki dosies pelnītā atpūtā, var gadīties, ka viņu darbvietas paliks tukšas. Līdzīga situācija ir arī Igaunijā. Būtiskākā atšķirība ir tā, ka Latvijas gadījumā valsts ignorē šos signālus un risinājumi netiek meklēti. Šobrīd tiek piekopta t.s. strausa politika – atbildīgās institūcijas zina, kā Latvijā ieplūst darbaspēks, kā tiek zaudēti nodokļi u.tml., taču kavējas ar konkrētu rīcību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Taivānas viedtelefonu ražotājs «HTC Corp.» otrdien paziņoja, ka likvidēs 1500 darbvietas jeb aptuveni piektdaļu no kopējā darba vietu skaita, šādu lēmumu skaidrojot ar nepieciešamību uzlabot uzņēmuma finansiālo stāvokli.

Kompānija norāda, ka šī būs vērienīgākā darbvietu likvidēšana pēdējos trīs gados.

Lēmums likvidēt darba vietas pieņemts, neskatoties uz vienošanos ar interneta gigantu «Google», kam HTC pārdevis daļu viedtelefonu biznesa.

Saskaņā ar vienošanos, «Google» pārņēmis pusi no HTC izpētes nodaļas darbiniekiem - aptuveni 2000 cilvēku -, no kuriem liela daļa jau strādājusi pie «Google» izstrādātā «Pixel» viedtelefona, kā arī intelektuālā īpašuma patentus.

Jau ziņots, ka HTC pērnā gada ceturtajā ceturksnī strādāja ar 9,8 miljardu Taivānas dolāru (272,8 miljonu eiro) tīrajiem zaudējumiem, kas ir visu laiku lielākie zaudējumi uzņēmuma vēsturē.

Zaudējumi galvenokārt tiek skaidroti ar sīvo konkurenci un aktīvu vērtību norakstīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas lielākā mazumtirdzniecības kompānija «Tesco» valstī plāno likvidēt aptuveni 4500 darbvietas jeb 1% no kopējā darbvietu skaita, lai samazinātu izdevumus, teikts uzņēmuma pirmdien publiskotajā paziņojumā.

Uzņēmums norāda, ka tas saskaras ar arvien sīvāku konkurenci un apgrūtinošāku darbības vidi.

«Tesco» jau janvārī likvidēja 9000 darbvietu, bet pirmdien prezentētais plāns paredz strādājošo skaitu samazināt «Metro» zīmola veikalos.

Uzņēmums nesen paziņoja, ka šā biznesa gada pirmajā ceturksnī, kas noslēdzās maijā, tā pārdošanas apjoms bijis vājš, ņemot vērā patērētāju pārliecības kritumu, ko galvenokārt veicina Lielbritānijas gaidāmā izstāšanās no Eiropas Savienības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuva varētu samazināt PVN svarīgākajām pārtikas precēm, lai iegrožotu gaļas ievešanu no Polijas

LETA,11.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvai būtu jāsper ekonomiski soļi, lai apturētu Polijas gaļas ievešanu valstī gan legālā, gan kontrabandas ceļā, un viens no ierosinājumiem varētu būt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana svarīgākajām pārtikas precēm līdz 5%, kā tas ir kaimiņvalstī, ceturtdien paziņojis Valsts pārtikas un veterinārā dienesta vadītājs Jons Miļus.

Dienesta pārstāvji gatavojas tikties ar ražotājiem un izstrādāt priekšlikumus, kas tiks iesniegti premjerministram Aļģirdam Butkevičam.

«Premjers sola saaicināt kopā dienestus un kaut kādā veidā ierobežot to, ka lietuvieši Polijā masveidā pērk gaļu, tostarp vistas gaļu, un piena produktus,» Miļus sacījis ziņu aģentūrai BNS. Pēc viņa teiktā, kontrabandas gadījumi nāk atklātībā teju ik dienas, bet ekonomisku iemeslu dēļ šo plūsmu nav iespējams apturēt.

«Pēdējo divu gadu laikā esam atklājuši vairāk nekā 20 nelegālu cehu. Gaļa tiek ievesta lielos daudzumos, un ir skaidrs, ka ar policejiskiem līdzekļiem vien palīdzēt nevarēs, jādomā arī par ekonomiskiem soļiem. Šobrīd eiro atbilst aptuveni 4,5 zlotiem, svaigai gaļai un visām svarīgākajām precēm Polijā noteikta 5% PVN likme, bet mums - 21%,» viņš piebildis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Visstraujāk aizņemto darbvietu skaits samazinājās būvniecībā

Žanete Hāka,19.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada pirmā pusgada beigās Latvijā bija 891,2 tūkst. aizņemto darbvietu, un salīdzinājumā ar 2015. gada pirmā pusgada beigām to skaits ir samazinājies par 3,2 tūkst. jeb 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Gada laikā privātajā sektorā aizņemto darbvietu skaits nokrities par 2,4 tūkst. jeb 0,4 %, samazinoties līdz 601,0 tūkst. Sabiedriskajā sektorā aizņemto darbvietu skaits bija 290,3 tūkst., kas ir par 0,8 tūkst. jeb 0,3 % mazāk nekā 2015. gada attiecīgajā periodā.

Gada laikā visvairāk samazinājies aizņemto darbvietu skaits kvalificētu strādnieku un amatnieku, kā arī vienkāršo profesiju pamatgrupā – attiecīgi par 7,4 % jeb 6,9 tūkst. un 1,6 % un 1,8 tūkst. Mazāk kļuvis arī iekārtu un mašīnu operatoru, kā arī dažādu jomu speciālistu.

Gada laikā visstraujāk aizņemto darbvietu skaits samazinājās būvniecībā – par 10,2 % jeb 6,3 tūkst., ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 9,0 % jeb 0,3 tūkst. un pakalpojumu nozarē – par 2,7 % jeb 0,4 tūkst. Vislielākais aizņemto darbvietu pieaugums bija informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē – par 7,9 % jeb 2,2 tūkst., ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē – par 5,2 % jeb 0,4 tūkst. un administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē – par 4,4 % jeb 1,6 tūkst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic maršruts Rīga-Liepāja ir pārspējis cerības, intervijā aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

«Iepriekš sacījām, ka vēlamies sasniegt 3200 pasažierus šajā maršrutā. Līdz šim ir veiktas 4570 rezervācijas, maršruts ir pārspējis cerības. Šim maršrutam ir pozitīvs iespaids uz mūsu tīklu, jo pieved pasažierus no Liepājas uz Rīgu. Iepriekš atzīmējām, ka vēlamies pārbaudīt, kā tas strādā vasarā, un pēcāk skatīsimies, vai šos lidojumus būtu izdevīgi veikt visu gadu,» pauda Gauss.

Šoruden, 14.septembrī, airBaltic paziņoja, ka lidojumus starp Rīgu un Liepāju veiks arī ziemas sezonā. «Parasti ziemas periods ir vājāks nekā vasaras, tāpēc bija jāvērtē, vai šis maršruts atmaksātos. Runājām ar Liepājas pašvaldību un Liepājas lidostu par situācijas attīstības prognozēm, un, kamēr nebija skaidrības, mēs nevarējām apgalvot, ka lidojumi tiks turpināti arī ziemā. (..) Pat tad, ja atsevišķos lidojumos sēž vien 5-10 cilvēki, nenozīmē, ka maršruts nav izdevīgs, jo, ja pasažieri ir rezervējuši lidojumu tālāk no Rīgas uz, piemēram, Romu, mums ieguvums ir ļoti liels, jo pasažieri lido ar mums no Latvijas, nevis citas valsts,» klāstīja airBaltic vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grūtības piedzīvojošais ASV rotaļlietu ražotājs «Mattel» trešdien paziņoja, ka likvidēs 2200 darbvietas, ņemot vērā šā gada otrajā ceturksnī ciestos kārtējos zaudējumus.

Uzņēmums norādīja, ka likvidēt paredzēts 22% no aptuveni 35 000 darbvietu.

Tāpat kompānija ieplānojusi pārdot ražotnes Meksikā.

«Mattel» zaudējumi otrajā ceturksnī pieauguši līdz 240,9 miljoniem dolāru (206,07 miljoniem eiro), salīdzinot ar 56,1 miljonu dolāru (47,9 miljoniem eiro) attiecīgajā laika periodā pērn.

Tikmēr kompānijas tirdzniecības apjoms ceturksnī samazinājies par 13,7% - līdz 840,7 miljoniem dolāru.

Finanšu rezultātus negatīvi ietekmējis ASV bērnu preču veikalu tīkla «Toys R Us» bankrots un likvidēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sociālajiem uzņēmējiem pieejami 7 miljoni eiro biznesa ideju attīstīšanai

Db.lv,07.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija ALTUM un Labklājības ministrija 7.augustā atklāja jauno sociālās uzņēmējdarbības grantu programmu, kuras kopējais finansējums ir septiņi miljoni eiro, lai atbalstītu aptuveni 120 sociālos uzņēmumus.

ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš: “ALTUM ar sociālajiem uzņēmumiem sadarbojas jau vairākus gadus, līdz šim kopīgi ar Labklājības ministriju īstenotajā programmā atbalstot vairāk nekā 200 sociālos uzņēmumus un grantos piešķirot 12 miljonus eiro. Vidējā granta summa bija 60 tūkstoši eiro un prognozējam, ka līdzīgi būs arī šajā jaunajā grantu programmā.”

Uz grantiem programmā var pretendēt tie komersanti, kas saņēmuši Labklājības ministrijā sociālā uzņēmuma statusu. Programmas noteikumi nosaka, ka granta apmēru un atbalsta intensitāti ietekmē tas, vai uzņēmums izmanto grantu pirmo reizi vai atkārtoti, kā arī izvēlētais sociālā uzņēmuma darbības mērķis. Darba integrācijas uzņēmumiem atbalsta intensitāte ir 90% no attiecināmajām izmaksām gan pirmajam grantam, gan arī piesakoties atkārtoti pie nosacījuma, ja granta apmērs nepārsniedz 40 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Portugāle vēlas vairāk imigrantu, lai saglabātu iedzīvotāju skaitu

LETA--AFP,22.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Portugāle, kas tradicionāli bijusi emigrācijas valsts, ir piedāvājusies uzņemt 10 000 imigrantu no valstīm, kurām ir grūti tikt galā ar viņu pieplūdumu, lai saglabātu savu iedzīvotāju skaitu.

Portugāles premjerministrs sociālists Antoniu Košta pagājušonedēļ nosūtīja vēstules imigrantu pieplūduma nomāktajām valstīm Austrijai, Grieķijai, Itālijai un Zviedrijai, paužot vēlmi uzņemt līdz 5,8 tūkstošiem imigrantu papildus tiem 4,5 tūkstošiem patvēruma meklētāju, kurus Portugāle jau ir piekritusi uzņemt pēc ES ierosinātās kvotu sistēmas.

Košta nesen paziņoja Briselei, ka Portugālei vajadzētu «rādīt piemēru», un piebilda, ka viņš esot pret tādu «Eiropu, kas slēdz savas robežas, lai bloķētu to pieejamību bēgļiem».

Šomēnes apmeklējot Berlīni, Košta izteicās, ka esot «netaisnīgi» noslogot Vāciju ar pienākumu, kāds ir «visiem Eiropas līderiem».

Komentāri

Pievienot komentāru