Salīdzinājumā ar Latviju Lietuvas uzņēmumi ir sekmīgāki, veicot investīcijas ārpus savas valsts, sacīja revīzijas, nodokļu, darījumu un konsultāciju pakalpojumu sniedzēja EY partneris Guntars Krols.
Viņš vērtēja, ka Latvijas kapitāla investīcijas ārvalstīs ir mazskaitlīgas un kopumā tendence ir diezgan bēdīga.
Savukārt no Lietuvas ir spēcīgas investīcijas uz citām valstīm, piemēram, iegādāti uzņēmumi Spānijā, Itālijā, Polijā. Krols skaidroja, ka šī situācija saistīta ar kapitāla bāzi, kas Lietuvas ekonomikā radusies vietējiem uzņēmējiem un uzņēmumiem. Salīdzinājumā ar Latviju Lietuvā ir daudz spēcīgākas industriālās investīcijas, kuras ir veiksmīgi nostabilizējušās vietējā tirgū un sāk izmantot Rietumeiropā radušās iespējās, īpaši krīzes laikā radušās iespējas, un sāk iegādāties uzņēmumus, kuri varbūt nedarbojas ļoti labi, bet ar efektīvu pārvaldi un procesu un pieeju modernizāciju var augt.
Latvijā šādu industriālo grupu un šādu investīciju grupu gandrīz nav, atzina EY eksperts. Lietuvā šīs grupas radušās daudzu gadu, pat desmit un 20 gadu, laikā, uzņēmēji reinvestējuši peļņu un uzņēmumi ir ļoti auguši. "Latvijā pašlaik neredzam šādus uzņēmumus un uzņēmumu grupas ar pietiekamu kapitāla bāzi," sacīja Krols. Kā labu Latvijas piemēru viņš minēja UPB grupu, kas veikusi investīcijas ārzemēs.
Vaicāts, vai Latvijas valsts ar kādiem mehānismiem var stimulēt šādu spēcīgu uzņēmumu attīstību, EY partneris sacīja, ka spēkā ir «vecā labā patiesība» - jābūt uzņēmējiem ar biznesa idejām un pakalpojumiem, ko var eksportēt uz ārvalstīm.
Viens no faktoriem, kāpēc šādu uzņēmumu Latvijā nav tik daudz, ir uzņēmēja gars, proti, cilvēki baidās riskēt un nav starta kapitāla, lai riskētu ar biznesa idejām. Šajā jomā pašlaik talkā nāk jau nedaudz labāk attīstīti investīciju un riska kapitāla fondi.
G. Krols gan arī norādīja uz tradicionālu problēmu - uzņēmēji sākumā pēc finansējuma vēršas pie bankas un tikai tad, kad banka vairs nedod naudu, vēršas pie investora, kurš gatavs investēt kapitālā. Tā ir nepareiza pieeja, jo katram projektam ir kaut kāds «veselīgs» kapitāla līmenis, kas nepieciešams biznesa idejas virzīšanai, un minimālais kapitāla līmenis, kuram var pielikt arī zināmu daudzumu kredītsaistību. Ja kapitāla nav, tad arī banka nedos līdzekļus. Tāpēc, ja ideja ir dzīvotspējīga, investoriem būtu jāiesaistās ātrāk un jāmēģina nodrošināt kapitāla bāzi izaugsmei. Ja ideja ir pietiekami perspektīva, ieguvums būs arī no investora piesaistīšanas, kuram ir pieredze produkta attīstīšanā, pārdošanā un kas var palīdzēt augt, skaidroja eksperts.
Aktuāls jautājums ir arī izglītošana par uzņēmējdarbību augstskolās un vidusskolās, lai jaunā paaudze būtu gatava īstenot savas idejas un lai tai būtu pamata zināšanas par biznesa organizēšanu, atzina Krols.
