Kaut arī koksne ir resurss, kas dabiski atjaunojas un kura lietojuma veidi nosacīti ir neizsmeļami, tomēr ražotāji jau izsenis konkurē par pieejamo koksnes daudzumu. Šī konkurence ir tieši tas, kas spiež domāt par jaunām izmantošanas metodēm, jo pieprasījums pasaulē ir un tendence atgriezties pie vecā, labā koka materiāla kļūst arvien izteiktāka. Zinot ražotāju prasmes un Latvijas mežu nozares potenciālu dot vairāk izejmateriāla, būtu īstais laiks ielekt šajā attīstības un inovāciju vilcienā.
Neapšaubāmi meži Latvijā ir liela bagātība, taču tikai ar modernām tehnoloģijām, bieži pieminēto produkcijas pievienotās vērtības palielināšanu vien nepietiks. Šajā situācija ir skaidrs, ka Latvijas straujai un veiksmīgai attīstībai ir nepieciešams arī nodrošināt lielāku pieeju izejmateriālam – koksnei. Pozitīvus signālus šīs situācijas risināšanā ļauj nojaust pirms mēneša Latvijas darba devēju konfederācijas rīkotā diskusija «Mežu nozare – vadošā Latvijas tautsaimniecībā tagad un pēc 10 gadiem», kurā eksperti nonāca pie secinājuma, ka, saimniekojot ilgtspējīgi, Latvijas mežus ir vēlams izmantot intensīvāk un no tiem var droši iegūt vairāk koksnes.
Jāatzīst, ka konkurence veidojas ne tikai par esošo koksnes daudzumu vien, - ir jārēķinās, ka tirgū ienāk arī otrreizējā koksnes jeb kaskādveida izmantošana. Priecē, ka arī Latvijā tā tiek realizēta, piemēram, veidojot terases dēļus no koksnes un PET pudelēm. Turklāt jaunākā tendence mēbeļrūpniecībā ir šūnu plātnes jeb tukšķermeņplātnes, kas ļauj ražot pēc iespējas vieglākas mēbeles un no viena kubikmetra koksnes iegūt līdz pat 160 kvadrātmetriem mēbeļu materiāla.
Tikmēr otra tendence ir resursu intensīvāka izmantošana jeb optimizēšana, tādējādi radot lielāku pievienoto vērtību. Koksnes konkurētspēju globālajā tirgū nosaka biomasas pievienotā vērtība, kas attiecībā pret dažādu koksnes produktu kopējo pievienoto vērtību ir augsta. Kubikmetru ir tik, cik to ir, un, radot lielāku pievienoto vērtību, mēs varam izveidot daudz vairāk mazo uzņēmumu, tostarp jaunas darbavietas, kā arī nodrošināt mazākas izmaksas pārvadājumiem. Tādēļ viens no nākotnes virzieniem ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs ir koksnes produktu pievienotās vērtības attīstība. Turklāt, ja reizē spēsim gan palielināt koksnes izmantošanas pievienoto vērtību, gan arī no saviem mežiem iegūt vēl lielāku koksnes daudzumu, būsim dubulti ieguvēji.
Jaunas iespējas koksnes izmantošanā diktē ne tikai konkurence, bet arī 21.gadsimts. Patlaban, pateicoties inženieru un arhitektu sinerģijai, kā arī tehnoloģiju straujajai attīstībai, kokrūpniecības nozarē ir iespējams radīt neparastas un lieliskas lietas. Digitālās projektēšanas rīki ļauj veidot sarežģītas ģeometriskas formas neatkarīgi no materiāla un statiskiem ierobežojumiem, turklāt mehanizācija un modernās iekārtas dod iespēju materiālu apstrādāt ar augstu precizitātes pakāpi. Konstrukcijas, kādas 20.gadsimta sākumā inženieri un arhitekti ienesa Rīgas ainavā, piemēram, no dažādiem materiāliem būvējot tirgus paviljonus, var radīt, izmantojot un apstrādājot koksni. Izteiktākās tendences ir masīvkoka konstrukcijas un sarežģīts strukturālais dizains.
Īstenojot minētās tendences, pasaulē tiek izmantota līmētā koksne, kuru var izmantot dažādu celtņu būvniecībai, piemēram, „Mayr-Melnhof Holz” galvenā mītne Austrijā tika izveidota 4 mēnešu laikā, un tajā tika izmantoti vienkārši materiāli – līmētas brusas un plātnes. Lielisks projekts, lielas ambīcijas. Visbiežāk šādas konstrukcijas būvniecībā izmanto jau minētajā Austrijā, kā arī Lielbritānijā un Dienvidkorejā. Tikmēr Latvijā šāda veida būvju konstrukcija bija sastopama aizvadītā gadsimta pirmajā pusē, bet diemžēl tā tika aizmirsta pēckara laikā. Tā kā pasaulē ir bijis cits attīstības ātrums, mūsu uzdevums būtu pārņemt šīs lieliskās tehnoloģijas. Turklāt jau tagad priecē, ka, piemēram, ir apstiprināts finansējums eksperimentālajai rūpnīcai. Projekta mērķis ir radīt Latvijā un Baltijā pirmo zinātnisko pētniecības centru, kurš specializējas lielizmēra koksnes konstrukciju pētniecības pakalpojumu sniegšanā. Ja projektam būs labi rezultāti, tad jau pēc pāris gadiem Latvijā parādīsies jaunas un neredzētas koka konstrukcijas.
Tikmēr, neskatoties uz to, ka notiek strauja zinātnes un projektu pētniecības attīstība, reālu inovāciju, kas tikušas ieviestas tirgū, ir krietni mazāk. Iemesls tam ir viens – «nāves ieleja» jeb plaisa, kas pastāv starp veiksmīgu pētniecību un tikpat veiksmīgu ražošanu. Tās pārvarēšanai nepieciešams ieguldījums gan no valsts, gan privātā sektora. Kamēr inovācijas tiek ieviestas tirgū, uzņēmējam tās ir nepārtrauktas izmaksas, un, jo «lielāka» ir inovācija, jo dziļāka ir plaisa, kas jāpārvar. Tādēļ nepieciešams veidot sadarbību starp uzņēmējiem un valsti, jo, kā rāda Latvijas pieredze, mums ir ļoti daudz pētniecības centru, bet inovāciju, kas darbojas reālajā dzīvē, ir maz. Uzņēmējs viens pats nevar pārvarēt «nāves ieleju», tādēļ ļoti būtiski ir atbalstīt inovācijas, kas guvušas panākumus un ir pārbaudītas jau pasaulē.
Latvijai ir visas iespējas attīstīt prasmes, ražošanu un materiālus, kas nepieciešami, lai koksne mums būtu pieejama lielākos apjomos un tās ražojumi spētu konkurēt globālajā tirgū. Dažādās jomās mēs jau esam spējuši sevi pierādīt kā inovatorus, tādēļ tagad ir jāspēj apvienot nepieciešamās zināšanas un iegūt atbalstu, lai radītu patiesi konkurētspējīgas idejas un risinājumus arī mežu nozarē.