Reitingu aģentūru bezspēcība, sākoties pasaules finanšu krīzei un «neskaidra» rīcība parādu krīzes laikā Grieķijā, visai asi nostādīja jautājumu par reitingu piešķiršanas sistēmas drošību.

Atgādināsim, ka 2007. g.–2009. g. pasaules finanšu krīze, kas gandrīz sagrāva visu pasaules finanšu sistēmu, sākās ar zemas kvalitātes hipotēkas krīzi Amerikā. Turklāt, attiecīgie hipotekārie parādi iepriekš bija nokonvertēti hipotekārajās obligācijās, kam vadošās reitingu aģentūras Standard & Poor’s, Moody's un Fitch piešķīra augstus reitingus. Pateicoties labiem reitingiem, šie vērtspapīri tika veiksmīgi pārdoti un lielos daudzumos (saskaņā ar reitingiem!) nonāca vadošo banku aktīvos. Pēc Amerikas nekustamā īpašuma cenu burbuļa pārsprāgšanas, šo vērtspapīru cenu kritums radīja būtiskus zaudējumus bankām. Tas izraisīja vērienīgu likviditātes krīzi pasaules banku sistēmā. Daudzas bankas, tai skaitā tik spēcīgas kā Lehman Brothers, nespēja tikt galā ar šīm problēmām. Rezultātā pasaules finanšu sistēma nonāca neapskaužamā stāvoklī, izraisot vispasaules cenu kritumu finanšu tirgos un desmitiem triljonu dolāru lielus zaudējumus.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

No šā gada 1. janvāra VID ir ieviesta jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Publiski pieejamajam Reitingam ir informatīvs raksturs. Vienlaikus tā mērķis ir veicināt godīgas uzņēmējdarbības stiprināšanu un motivēt uzņēmumu uzlabot savu nodokļu samaksas disciplīnu.

Nedaudz ieskicējot Reitinga vēsturi, to var iedalīt trīs posmos. Pirmais posms ir pilotprojekta laiks no 2018. līdz 2020. gadam, kad Reitings bija ierobežoti pieejams (tikai pašam uzņēmējam) un ar ierobežoto rādītāju skaitu. Reitings bija kā rīks uzņēmumiem ar mērķi paraudzīties uz savu darbību no Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) puses. Otrajā posmā no 2020. līdz 2021. gadam norisinājās Reitinga paplašināšana, jo uzņēmumiem radās vairāki jautājumi par to, kā reitings ir izveidots. Tika paplašināts rādītāju skaits, tomēr informācija joprojām palika pieejama tikai uzņēmumam. Savukārt, sākot ar 2024. gadu, iesākās trešais posms – jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Proti, Reitings būs ar publiski pieejamiem elementiem aplūkojams VID publiskojamajā datubāzē no 2024. gada marta.

Neskatoties uz panākto vienošanos par ASV parādu griestu palielināšanu, joprojām paliek neatbildēts jautājums, kā rīkosies starptautiskās reitingu aģentūras, kuras iepriekš bija paziņojušas, ka pārskatīs valsts augsto AAA reitingu.

Reitingu aģentūra Moody’s Investors Service jau ir apstiprinājusi, ka saglabās ASV augsto AAA reitingu, tomēr ir noteikusi tam negatīvu perspektīvu. Arī Fitch, visticamāk, nemainīs ASV reitingu, jo to bija solījusi izdarīt tikai tad, ja ASV nespētu panākt vienošanos par parādu griestu palielināšanu.

Tomēr pārskatīt ASV reitingu varētu Standard & Poor’s (S&P), kura bija uzsvērusi, ka valsts budžeta deficīts jāsamazina par četriem triljoniem ASV dolāru, raksta USA Today.

Jāatgādina, ka ASV parādu griestu paaugstināšanas ietvaros paredzēts samazināt valsts budžeta deficītu par 2,1 triljonu dolāru.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch piektdien paaugstinājusi Latvijas kredītreitingu. Valsts kredītreitings ilgtermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā ir paaugstināts no BBB+ uz A-. Nākotnes prognozes (outlook) vērtējums ir noteikts stabils, informēja Finanšu ministrija.

«Šis ir trešais Latvijas kredītreitinga paaugstinājums pēdējā mēneša laikā, kas ir augsts novērtējums mūsu valsts un visas sabiedrības panāktajam. Fitch savu lēmumu pamato ar Latvijas pozitīvo ekonomikas izaugsmi, labiem valsts finanšu rādītājiem un panākumiem publisko finanšu sakārtošanā,» paziņojumā norādīja finanšu ministrs Andris Vilks.

Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi Fitch prognozē 3,6% apmērā 2014. gadā un 3,8% apmērā 2015. gadā. Reitingu aģentūra Latvijas budžeta deficītu arī turpmāk paredz gana zemā līmenī - vidēji 0,9% no IKP līdz 2016. gada beigām.

Apvienotās Karalistes kredītreitingu ir samazinājusi Ķīnas reitingu aģentūra Dagong. Aģentūra norādījusi uz Lielbritānijas lēno izaugsmi, vēsta BBC.

Lielbritānijas izaugsmes temps būs iestrēdzis 1,3%-1,5% robežās vēl turpmākos divus gadus, tādējādi iedragājot valdības finanšu stāvokli.

Apvienotajai Karalistei reitings ir samazināts no AA- līdz A+, un tādā veidā šobrīd Lielbritānijas kredītreitings ir tāds pats kā Čīlei, ASV un parādos iegrimušajai Beļģijai. ASV Ķīnas reitingu aģentūra samazināja novērtējumu jau pērnā gada novembrī.

Pretstatā Ķīnas reitingu aģentūrai, lielākās Rietumu reitingu aģentūras Lielbritānijai un ASV sniedz prestižo AAA novērtējumu.

Dagong saglabā negatīvu vērtējumu Apvienotajai Karalsitei, norādot, ka varētu sekot turpmāki valsts reitinga samazinājumi.

Eiropas Komisija (EK) apsver aizliegt reitingu aģentūrām publiskot kredītreitingu novērtējumus tām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas piedzīvojušas finansiāla rakstura grūtības, atsaucoties uz Vācijas laikrakstu Financial Times Deutschland, vēsta AFP.

ES iekšējā tirgus un pakalpojumu komisāra Mišela Barnjē izstrādātais priekšlikums ļaus Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei «uz laiku aizliegt» reitingu aģentūrām publiskot savas analīzes par finanšu nedienās nonākušo valstu maksātnespēju. Minētā laikraksta rīcībā esot nonācis priekšlikuma melnraksts.

M. Barnjē uzskata, ka valstu reitingu publiskošana «nepiemērotā brīdī» valstij, kas aizvada sarunas par starptautiskas palīdzības iegūšanu, var izraisīt «negatīvus efektus tās valsts finanšu stabilitātei, kas tālak destabilizē globālo ekonomiku».

Starptautiskās reitingu aģentūras, kā, piemēram, Moody’s, Standard & Poor’s un Fitch nereti tiek apsūdzētas nepareizā atsevišķu valstu finansiālās situācijas izpratnē, kas finanšu krīzi saasina vēl vairāk.

Starptautiskās reitingu aģentūras Fitch Ratings (Fitch) Latvijas nākotnes novērtējuma samazināšana no pozitīva uz stabilu valsts pievilcību investoru acīs nepasliktinās, uzskata biznesa portāla Nozare.lv aptaujātie ekonomisti.

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna stāstīja, ka Fitch, samazinot Latvijas kredītreitinga nākotnes vērtējumu no pozitīva uz stabilu, mazina varbūtību, ka drīzumā reitings varētu būt paaugstināts. Tomēr pats reitings netika samazināts un joprojām ir investīciju zonā. Tādējādi tas Latvijas pievilcību investoru acīs nepasliktina,» uzsvēra Strašuna.

Arī DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš sacīja, ka Fitch lēmums nenozīmē, ka Latvija būs investoriem mazāk pievilcīga.

Pēc viņa sacītā, aģentūra nesagaida, ka Latvijas kļūs pievilcīgāka tuvākajā nākotnē. Reitingu aģentūra nevērtē mūsu pievilcību visiem investoriem, bet tieši mums aizdotās naudas drošību - cik liels ir defolta risks. Aģentūra nevērtē, cik izdevīgi vai neizdevīgi ir ieguldīt naudu Latvijas uzņēmumu kapitālā, lai arī tiešo investīciju veicēji aģentūras viedokli, bez šaubām, var ņemt vērā, sacīja Strautiņš.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard and Poor’s uzlabojusi Lietuvas nākotnes perspektīvas reitingu no negatīva uz stabilu.

Šāds solis uzlabos investoru vērtējumu par Baltijas valstu lielāko ekonomiku.

«Lietuva ir uzsākusi agresīvu fiskālu konsolidāciju pēc piedzīvotās finanšu krīzes. Mēs pārskatām Lietuvas reitingu no negatīva uz stabilu,» teikts aģentūras paziņojumā.

Tomēr aģentūras eksperti brīdina, ka ekonomikas augšanas perspektīvas vēl arvien ir neskaidras un ir atkarīgas no tā, kā ekonomika spēs pārorientēties uz ārējo pieprasījumu, kā arī samazināt privātā sektora ārējā parāda līmeni.

Db.lv jau ziņoja, ka reitingu aģentūra Standard & Poor’s (S&P) pērn samazināja Latvijas kredītreitingu līdz BB, norādot, ka valsts ekonomikas šogad saruks par 16%, savukārt valsts parāds līdz 2011. gadam sasniegs 80% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Lēmumu pazemināt deviņu eirozonas valstu kredītreitingus aģentūras ir ilgi apsvērušas. Aģentūras vērtē valstu spēju atdot parādus, un pašlaik šī spēja kļūst vājāka, Db.lv pauda DNB bankas makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. «Drīzāk pārsteigumu ir radījis tas, ka pagāja tik ilgs laiks, līdz valstu kredīreitingi tika samazināti,» citējot CMC Markets tirgus analītiķi Maiklu Hevsonu (Michael Hewson), vēsta Associated Press.

Pirmkārt, palielinās šo Eiropas valstu parāds, turklāt aģentūras vērtē arī banku situāciju, un pašlaik, piemēram, Austrijas bankām ir diezgan lieli riski, norādīja P. Strautiņš. Analītiķi un eksperti ir norādījuši, ka reitingu samazinājums ir bijis plaši paredzams, tādējādi Standard&Poor’s paziņojums gan par Francijas trīskāršā A reitinga samazinājumu, gan citu Eiropas valstu kredītreitinga samazinājumu, radīja «pavisam nelielu šoku» obligāciju tirgos, vēsta Associated Press. Labā vēsts ir Vācijas AAA kredītreitinga saglabāšana, turklāt tā nākotnes prognozes paaugstinātas no negatīvām uz stabilām.

Eiropas Savienības (ES) plāni ieviest stingrākus noteikumus, lai regulētu starptautisko reitingu aģentūru darbību, ir bīstami, jo tie ietekmēs reitingu noteikšanas kvalitāti un neatkarību, šodien paziņojusi starptautiskās reitingu aģentūras Moody's Investors Services vadība.

Es to redzu kā apsēstību apstrīdēt reitingu noteikšanas procesu kā tādu un vainot aģentūras eirozonas parādu krīzē. ES priekšlikumi nevar atjaunot investoru uzticību un atvieglot sabiedrības un Eiropas valstu piekļuvi kredītu tirgum,» skaidro Moody’s prezidents Maikls Madelains.

Eiropas Komisija (EK) šonedēļ nākusi klajā ar plāniem noteikt stingrākus starptautisko kredītreitingu aģentūras regulējošos noteikumus. Plānots, ka aģentūru lēmumu pieņemšanas procesam būs jākļūst caurspīdīgākam, un tām nāksies atbildēt par savām kļūdām. Tāpat ES projekta mērķi ir mazināt finanšu iestāžu aklo paļaušanos tikai uz kredītreitingiem ieguldījumu veikšanā, veikt biežāku kredītreitingu izvērtēšanu. Tiek arī paredzēts, ka emitentiem būtu ik pēc trim gadiem jāmaina aģentūras, kas tos novērtē. Turklāt sarežģītiem strukturētiem finanšu instrumentiem būs nepieciešami divi reitingi no divām dažādām kredītreitingu aģentūrām, un vienas kredītreitingu aģentūras lielam akciju turētājam nebūs ļauts vienlaicīgi būt citas kredītreitingu aģentūras lielam akciju turētājam.

Trīs reitingu aģentūras no Ķīnas, Krievijas un ASV, izlēmušas kopīgi mest izaicinājuma cimdu esošajai globālo reitingu sistēmai, kurā patlaban dominē trīs ASV milži – Fitch, Moody’s un Standard & Poor’s (S&P).

Ķīnas Dagong Global Credit Ratings Co., ASV Egan-Jones Ratings un Krievijas RusRating kopīgi veidos jaunu reitingu aģentūru Universal Credit Rating Group. Jaunā aģentūra atradīsies Honkongā un tiks izveidota nākamo sešu mēnešu laikā. Patlaban nav vēl īsti izlemts investīciju apmērs, bet paredzēts, ka visām trim dalībniecēm tajā būs vienādas daļas.

Dagong vadītājs Guans Jianžongs (Guan Jianzhong) preses konferencē norādīja, ka interesi par jaunās institūcijas izteikušas daudzas citas pasaules kompānijas, tomēr Universal Credit Rating Group nekādā gadījumā nedrīkstēs darboties neviena no trijām lielajām aģentūrām. Tas esot saistīts ar atšķirīgām pozīcijām un izpratni, atsaucoties uz G. Jianžonga teikto, vēsta AFP.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor’s (S&P) pazeminājusi Grieķijai piešķirto reitingu no CC līdz «selektīvai maksātnespējai». Tādējādi šī valsts kļuvusi par pirmo eirozonas dalībnieci, kurai piešķirts šāds reitings.

S&P «ir samazinājusi [Grieķijas] CC ilgtermiņa un C īstermiņa kredītreitingus līdz SD (selektīva maksātnespēja),» norādīja reitingu aģentūra, vēsta AFP.

Aģentūra skaidro, ka reitings samazināts ņemot vērā Grieķijas vienošanos ar parāda vērtspapīru īpašniekiem par tā norakstīšanu. S&P norādīja, ka, Grieķijas parāda restrukturizācijas procesam beidzoties, aģentūra pārskatīs valsts reitingu no jauna un, iespējams, to paaugstinās līdz CCC. Tiek prognozēts, ka līdzīgi rīkosies arī citas reitingu aģentūras, ieskaitot Moody’s Investors Service un Fitch Ratings.

Grieķijas valdība norāda, ka šāds solis bija gaidīts un tas neietekmēs banku nozari. «Šim reitingam nav nekādas ietekmes uz Grieķijas banku sistēmu,» uzsvēra valsts finanšu ministrija.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s samazinājusi 13 Itālijas bankām, kā arī vairākām kompānijām un pašvaldībām piešķirtos reitingus.

Moody’s reitingu samazinājums tostarp skāris divas Itālijas lielākās bankas – Intesa SanPaolo un Unicredit, kurām piešķirtie reitingi samazināti no A3 līdz Baa2, turklāt tiem noteikta negatīva nākotnes perspektīva.

Reitingu aģentūra samazinājusi Itālijas elektroenerģijas operatoru un gāzes kompānijas, kā arī 23 pašvaldību, tostarp Milānas un Neapoles reitingus.

Db.lv jau vēstīja, ka aizvadītajā nedēļā Moody’s par divām atzīmēm samazinājusi Itālijai piešķirto kredītreitingu, uzsverot Grieķijas iespējamo aiziešanas no eirozonas un Spānijas banku problēmu ietekmi uz Romu.

Itālijas reitingu Moody’s samazinājusi no A3 līdz Baa2, kā arī brīdinājusi par iespējamu reitingu tālāku «apcirpšanu», norādot, ka valsts, iespējams, piedzīvos straujāku aizņemšanās izmaksu kāpumu un zaudēs piekļuvi starptautiskajiem tirgiem.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service ir paaugstinājusi bankas Citadele ilgtermiņa reitingu no B2 uz B1, turklāt paaugstinājusi arī bankas nākotnes prognozi no stabilas uz pozitīvu, informē bankas pārstāvji.

Tādējādi bankas Citadele reitings šobrīd ir B1/Not Prime/E+ Positive.

Bankas Citadele reitinga pārskatīšanu Moody’s skaidro ar bankas finanšu rezultātu un pelnītspējas paaugstināšanos, kā arī kredītportfeļa kvalitātes uzlabošanos un privāto investoru ienākšanu bankas akcionāru sastāvā, kā rezultātā banka var veidot spēcīgāku kapitāla bāzi. Līdztekus Moody’s ir noteicis Citadelei kontraģenta reitingu Ba3(cr)/NP(cr).

«Fakts, ka viena no vadošajām reitingu aģentūrām pasaulē ir paaugstinājusi Citadeles reitingu, ir apliecinājums tam, ka Citadele attīstās pareizajā virzienā un akcionāru maiņa ir nākusi par labu bankas attīstības iespējām,» saka bankas Citadele valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service izskata iespēju samazināt Parex bankas reitingus, liecina aģentūras paziņojums.

Samazināt varētu bankas ilgtermiņa vietējās un ārvalstu valūtas depozītu reitingu, kas patlaban ir B2. Bankas finansiālā stipruma reitings ir E līmenī ar stabilu nākotnes perspektīvu.

Moody’s lēmumu pārskatīt reitingu pamato ar bankas restrukturizāciju, kā arī ņemot vērā neskaidrības ar Parex banku. Runājot par bankas finansiālā stipruma reitingu un balstoties uz rīcībā esošo informāciju, Moody’s uzskata, ka Parex bankas kredītprofils varētu būt vājāks nekā iepriekš, jo lielākā daļa aktīvu sastāv no ienākumus nenesošajiem kredītiem, kuru galīgie zaudējumi varētu būt ievērojami, ņemot vērā pašreizējo sarežģīto Latvijas ekonomikas situāciju.

Pēc tam, kad ASV pagājušajā nedēļā zaudēja savu AAA reitingu, arvien biežāk dzirdamas spekulācijas, ka Francija ir neaizsargāta pret tādu pašu likteni, raksta thelocal.fr.

«Francija ir vistrauslākā no ar AAA reitingu novērtētākajām valstīm Eiropā,» pirms divām nedēļām AFP norādījis kāds prezidentam Nikolā Sarkozī tuvu stāvošs informācijas avots.

Tirgus noskaņojums pirmdien apstiprinājis šīs bailes.

Valdības parāds Francijā 2010.gada beigās sasniedza 1,59 triljonus eiro. Salīdzinājumam - Itālijas parāda rādītājs bija 1,8 triljoni eiro. Taču Francijai ir bijis lielāks budžeta deficīts nekā Itālijai katru gadu kopš 2006.gada.

«Ir arvien vairāk pazīmju, ka Francija drīzumā varētu zaudēt augstāko reitingu,» pirmdien vēstīja Wall Street Journal.

«Francija manā skatījumā nav AAA valsts,» Bloomberg sacījis Pols Donovans no UBS. «Francija nevar drukāt savu naudu, kas ir būtiska atšķirība no ASV. Tirgi to neuztver kā AAA valsti,» viņš skaidrojis.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard&Poor’s otrdien paaugstinājusi Latvijas kredītreitingu, liecina aģentūras paziņojums.

Ilgtermiņa reitings paaugstināts no BB pakāpes līdz BB+. Tāpat aģentūra apstiprinājusi īstermiņa reitingu B līmenī un atveseļošanās reitingu 3.

Aģentūras pārstāvji skaidro, ka reitinga izmaiņas liecina par Latvijas tekošā konta būtisku uzlabošanos. «2009./2010. gada recesija ir nodarījusi mazāku kaitējumu valsts finansēm nekā mēs gaidījām,» norāda Standard&Poor’s kredītu analītiķis Franks Gills.

Reitingam piešķirts stabils nākotnes vērtējums, kas atspoguļo aģentūras viedokli par sabalansētiem riskiem valdības kredītspējai.

Ņemot vērā 35% kritumu vietējā pieprasījumā laikā starp 2007. un 2009. gadu, Latvijas ekonomika, pēc mūsu domām, uzrādījusi ārkārtīgu elastību. Kopā ar ievērojami stingrākiem kredītu nosacījumiem, pagātnes nelīdzsvarotība ir strauji samazinājusies. Rezultātā process ir palīdzējis atgūt konkurētspēju.

«Ja mūsu valstij divas no trim kredītreitingu aģentūrām ir devušas novērtējumu zem investīciju līmeņa, ir skaidrs, kāpēc mums ar aizņemšanos un kreditēšanas atjaunošanu ir zināmas problēmas,» intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service teica Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Viņš atgādināja, ka reitingu aģentūra Moody`s paziņojusi, ka pieļauj iespēju palielināt reitingu prognozi no negatīvas pret stabilu. «Vēl nav zināms, ar ko beigsies Standart & Poor's lēmums. Bet es domāju, ka tuvāko mēnešu laikā būs pakāpeniska šo kredītreitingu un kredītreitingu prognožu uzlabošanās. Tas arī reāli palīdzēs atjaunot kredītu plūsmu ekonomikā,» prognozēja Dombrovskis.

Iepriekš cita starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody's Investors Service (Moody's) paziņoja, ka varētu paaugstināt Latvijai piešķirtā reitinga prognozi no negatīvas līdz stabilai, jo šīs Baltijas valsts ekonomikā brīvais kritiens, šķiet, ir beidzies un sākusies stabilizācija.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody's pazeminājusi bankai Citadele piešķirto ilgtermiņa depozītu reitingu no Ba3 līdz B2 līmenim. Aģentūra bankai saglabājusi līdzšinējo bankas finanšu stipruma reitingu E+ un arī īstermiņa reitingu Not Prime.

Moody's reitinga pazemināšanu saista ar zemo kapitāla līmeni, ko izraisījuši problemātiskie kredīti un relatīvi zemais uzkrājumu līmenis. Aģentūra prognozē, ka turpmāki ieguldījumi no valsts puses ir maz ticami, ja vien nebūs ļoti nepieciešami.

«Nestabilajā Eiropas valstu ekonomikas situācijā, kad virknei valstu un lielu uzņēmumu tiek pazemināti reitingi, ir loģiski, ka reitingu aģentūras ir piesardzīgas savos vērtējumos un reaģē atbilstoši tam, kas notiek tirgos Eiropā,» norāda bankas Citadele valdes priekšsēdētājs Juris Jākobsons, piebilstot, ka kopumā bankas Citadele darbības rādītāji atbilst bankas restrukturizācijas plānam, un vairākās pozīcijās ir labāki par plānotajiem.

Reitingu samazināšanas vilnis, ko izraisījusi Eiropas parādu krīze, draud «aprīt» arī Franciju, kas varētu zaudēt savu AAA reitingu, uzskata analītiķi un investori. Pēc viņu domām, reitinga samazināšana draud arī Beļģijai, ziņo Bloomberg.

Reitingu aģentūra Moody’s Investors Service 15.decembrī paziņoja, ka tā varētu pazemināt Spānijas reitingu. Tā samazināja Īrijas reitingu par pieciem līmeņiem 17.decembrī. Standard & Poor’s pārskata savu Īrijas, Portugāles un Grieķijas novērtējumu. Kredītsaistību neizpildes mijmaiņas līgumi rāda, ka ir dārgāk apdrošināt Beļģijas, Francijas un Austrijas obligācijas nekā zemāk novērtētos Čīles un Čehijas vērtspapīrus.

«Ja problēmas eirozonā netiks atrisinātas ātri, tad refinansēšanas apstākļi šīm valstīm būs dārgi, un reitingu aģentūras samazinās vēl vairākus reitingus,» sacījis analītiķis Ralfs Ahrens, piebilstot: «Mēs jau redzam šo dinamiku tirgū. Es redzu Franciju kā risku.»

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s samazinājusi eirozonas glābšanas fondu kredītreitingus. Aģentūra līdz Aa1 samazinājusi gan Eiropas stabilitātes mehānismam (ESM), gan Eiropas finanšu stabilitātes mehānismam (EFSF), kurš savu darbu pārtrauks nākamgad, piešķirtos reitingus.

Moody’s arī pieļāvusi, ka abiem fondiem piešķirtie kredītreitingi varētu tikt samazināti vēl vairāk, vēsta Euobserver. Abos fondos Francija, kuras reitingu Moody’s nesen samazināja, ir otrs lielākais maksātājs.

«ESM un EFSF kredītriski ir cieši saistīti ar to tuvākajiem atbalstītājiem,» skaidrojot saistību starp Francijas un eirozonas glābšanas fondu kredītreitingu samazināšanu, norādīja Moody’s.

Tikmēr fondu vadītājs Klauss Rēglings norādījis, ka viņam ir grūti saprast Moody’s lēmumu. «Mēs nepiekrītam reitingu aģentūras pieejai, kas nav ņēmusi vērā ESM spēcīgo institucionālo tīklu, politisko apņēmību un kapitāla struktūru,» sacīja K. Rēglings. Moody’s rīcība arī nekādā veidā neietekmēs eirozonas fondu spējas izsniegt parādzīmes un aizņemties naudu.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Lielbritānijai atņēmusi prestižo AAA kredītreitingu, samazinot to līdz AA+, savu lēmumu skaidrojot ar sliktākām valsts ekonomikas un fiskālajām prognozēm.

Reitingu aģentūra norāda, ka Lielbritānijas valdības parāds 2015. – 2016. gadā sasniegs 101% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) un samazināties sāks tikai 2017. – 2018. gadā. Iepriekš Fitch lēsa, ka laika posmā no 2015. līdz 2016. gadam, Lielbritānijas parāds sasniegs 97% no IKP.

Tāpat aģentūra norādījusi uz augstāku nekā iepriekš prognozēts budžeta deficītu, kas liecina par Lielbritānijas vārgulīgo izaugsmi pēdējo gadu laikā. Tam par iemeslu lielākoties bijusi eirozonas krīzes ietekme.

Fitch skaidro, ka, neskatoties uz Lielbritānijas finanšu elastīgumu, kuru veicinājis fakts, ka valstij ir pašai sava valūta, tomēr «fiskālā telpa», kas nepieciešama, lai amortizētu finanšu satricinājumus, nav savienojama ar AAA reitingu.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Standard & Poor’s (S&P), kuras ASV reitinga samazinājums izsauca paniku vērtspapīru tirgos, ir neapmierināta ar ASV valdības izstrādāto priekšlikumu, kura ietvaros reitingu aģentūrām nāksies atklāt «nopietnas kļūdas» savos reitingu aprēķinos, vēsta Reuters.

S&P savus iebildumus, kas izklāstīti 84 lappušu garā vēstulē, nosūtījusi Vērtspapīru un biržu komisijai (SEC), kurā pieprasa SEC paskaidrot, ko īsti nozīmē «nopietna kļūda». S&P iepriekš tika vainota, ka savos aprēķinos par ASV reitinga samazināšanu pārrēķinājusies par diviem triljoniem ASV dolāru. Pati aģentūra gan noliedz, ka šāda kļūda varētu ietekmēt lēmumu par ASV kredītreitingu.

ASV valdības priekšlikums par «kļūdu atklāšanu» ir daļa no tapšanas stadijā esošā likumprojekta, kuram vajadzētu regulēt reitingu aģentūras.

Šī gada maijā SEC izstrādāja priekšlikumus, kuriem būtu jāregulē aģentūru darbu – piemēram, aģentūrām būs jāsniedz informācija par lēmumu pieņemšanas procesu, reitingu metodēm un to izstrādāšanas metodoloģiju. Šādiem noteikumiem vajadzētu novērst interešu konfliktus.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/sharma.jpg

S&P prezidents amatu pametīs septembrī. Par viņa pēcteci amatā kļūs Duglass Petersons – viens no banku giganta Citigroup vadošajiem menedžeriem, vēsta BBC.

Reitingu aģentūra uzsver, ka lēmums par vadības maiņu bijis pieņemts vēl pirms ASV kredītreitinga samazināšanas un nav saistīts ar varasiestāžu uzsāktajām izmeklēšanām.

Db.lv jau vēstīja, ka ASV Tieslietu ministrija uzsākusi izmeklēšanu, lai noskaidrotu reitingu aģentūras S&P lomu 2008. gada mājokļu krīzē, kas vēlāk noveda pie recesijas valstī.