Pašsaprotamu iemeslu dēļ šis jautājums šobrīd nav Latvijas iedzīvotāju prioritāšu augšgalā, taču lielākā ietekme uz pasaules nākotni kopumā, kuru var radīt ASV prezidenta un kongresa vēlēšanu iznākums, var izpausties caur klimata politiku, norāda DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
Nākamais ASV prezidents Donalds Tramps ir paziņojis, ka viņa valstij ir jāizstājas no globālajām sarunām par klimata politiku. Atšķirībā no citiem solījumiem, piemēram, tā saucamā Obamacare jeb Pieejamās medicīnas likuma (Affordable Care Act) atcelšanas, šis solis neradītu lielus iekšpolitiskus zaudējumus. Taču bez ASV tālāks progress klimata politikā faktiski nav iespējams. Klimata pārmaiņu bīstamākās izpausmes tālākas nākotnes drauds un situāciju vēl daļēji var glābt krass politikas pavērsiens nākotnē. Taču katrs gads bez izlēmīgas rīcības virza pasauli tuvāk ļoti nopietnām nepatikšanām, tai skaitā ekonomiskām.
Skaidrs, ka šim notikumam būs arī tūlītēja ietekme daudzās jomās. Saistībā ar iespējamo D.Trampa uzvaru ir paustas bažas par Latvijas drošību, kas neapšaubāmi ir arī ekonomiski svarīgs jautājums, kaut vai tāpēc, ka no investīciju viedokļa svarīga ir ne tikai faktiskā drošības situācija, bet arī tās uztvere. Situācijas uztveri ir grūti prognozēt, taču, runājot par pašu drošību, bažas šķiet pārspīlētas. No vienas puses, ASV ārpolitikas kontinuitāte pēc šīm vēlēšanām varētu būt viena no vēsturiski visvājākajām. No otras puses, Republikāņu partija būs spiesta domāt par to, kā saglabāt atbalstu arī tālākā nākotnē. Demokrāti zaudējuši vēlēšanas, taču varētu būt ieguvuši par 1-2% vairāk vēlētāju balsu un demogrāfiskie procesi turpinās strādāt par labu viņiem — turpinās pieaugt ne-baltās rases iedzīvotāju, augstāko izglītību ieguvušo īpatsvars. Tas nozīmē, ka Donaldam Trampam būs jācenšas mazināt bažas par citu valstu iespējamu iejaukšanos vēlēšanu procesā viņam par labu. Tāpat būs arī jādara viss iespējamais, lai nepieļautu situācijas pasliktināšanos Eiropā, ar ko daudzi amerikāņi izjūt ciešas saites. Paradoksāli, bet D.Trampa sarežģītais temperaments šajā kontekstā var būt pat izdevīgs apstāklis, mazinot vēlmi kādam aizskart NATO dalībvalstu teritoriju. Turklāt Latvija pēdējo 25 gadu laikā ir uzbūvējusi ļoti iespaidīgus mīkstās drošības slāņus. Neaizmirsīsim, ka ES ir Latvijas austrumu kaimiņvalsts lielākais tirgus. Visbeidzot, bez ASV ir vēl arī daudzas citas NATO valstis.
Runājot par vēlēšanu iznākuma tiešo ietekmi uz ekonomiku, jāatzīmē jau šobrīd spēcīgā reakcija finanšu tirgos. Akciju cenu kritums ietekmē gan patērētāju noskaņojumu, gan uzņēmumu pieeju investīciju finansējumam. Līdz vakardienai šķita, ka izaugsme ASV paātrinās, bija pazīmes, ka eirozonai pieaug cerības izkļūt no pārāk zemas izaugsmes un inflācijas perioda. Tagad ir risks, ka pasaules ekonomikas pieaugums var bremzēties, to atspoguļo krītošais drošo valstu parāda vērtspapīru ienesīgums. Šo kaitējumu jaunievēlētais ASV prezidents var mazināt, pēc iespējas ātrāk radot skaidrību par saviem plāniem. Lielākās bažas rada iespējami protekcionisma pasākumi.
Vēlēšanu rezultāta sākotnējā ietekme uz noskaņojumu var mazināties, bet tam būs ilglaicīga ietekme uz ekonomisko politiku. Kampaņas laikā D.Tramps atbalstīja daudz aktīvāku fiskālo politiku nekā demokrātu kandidāte Hilarija Klintone. Viņš ir par krasu nodokļu samazināšanu, to nekompensējot ar līdzvērtīgiem pasākumiem izdevumu pusē. Šīs politikas īstenošanas gadījumā Trampa prezidentūras sākums varētu būt līdzīgs Ronalda Reigana prezidentūrai – sākotnējs fiskāla stimula radīts izaugsmes spurts. Tālākā nākotnē tas novestu pie augstākām procentu likmēm un pieaugoša finanšu krīžu riska. Ja no vēlēšanu iznākuma izriet kāda laba ziņa par ekonomiku, tā ir politiskā strupceļa mazināšanās Vašingtonā — vienai partijai iegūstot kontroli pār Balto namu un Kongresu, tiks īstenota vismaz kaut kāda konsekventa politika, pat, ja tā ne vienmēr būs ļoti gudra.
