Lai arī kopumā Latvijas valdība izpilda atbidīgas fiskālās politikas nosacījumus un ir izvirzījusi drosmīgus mērķus nākamajiem trīs gadiem, Fiskālās disciplīnas padome Latvijas Stabilitātes programmas dokumentā ir konstatējusi dažas novirzes no Fiskālās disciplīnas likuma prasībām, informē padomes pārstāvji.
Fiskālās disciplīnas padome šodien publicēja savu viedokli par Latvijas Stabilitātes programmu 2016.-2019.gadam. Šis Padomes ziņojums ir nosūtīts Saeimai, Ministru kabinetam un Finanšu ministrijai, kā arī tas ir publicēts Padomes un Finanšu ministrijas interneta vietnē.
Padome neatbalsta strukturālo reformu veselības aprūpes jomā finansēšanu uz budžeta deficīta pieauguma rēķina. Tādējādi strukturālās bilances novērtējumi 2017.gadam jāuzlabo par 35 miljoniem eiro (0,13% no iekšzemes kopprodukta), 2018.gadam par 116 miljoniem eiro (0,4% no IKP) un 2019.gadam par 106 miljoniem eiro (0,3% no IKP), informē padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.
Šos ieteikumus padome aicina ievērot, izstrādājot vidēja termiņa budžeta ietvaru šī gada rudenī.
Padomes viedoklis nav pretrunā ar nepieciešamību ieviest strukturālās reformas. «Strukturālo reformu nepieciešamību pamato fakts, ka šībrīža Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciāls, lai arī izaugsmes temps ir viens no straujākajiem Eiropas Savienībā, ir nepietiekams, lai pārskatāmā nākotnē konverģētu uz Eiropas Savienības vidējo līmeni,» komentē padomes biedrs Mortens Hansens. «Lai ieviestu nepieciešamās strukturālās reformas, nodrošinātu pietiekamu atbalstu investīcijām infrastruktūrā un uzlabotu ekonomikas potenciālu, ir nepieciešama stingra fiskālā pozīcija, kā arī skaidra un drosmīga Valdības stratēģija.»
«Neapšaubāmi, strukturālo reformu ieviešana ir būtiska Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Tomēr pašreizējā brīdī, kad ekonomika attīstās caurmērā līdzsvaroti, valsts parāda palielināšana, lai ieviestu strukturālās reformas, nav pieņemama. Padomei raisa bažas fakts, ka šobrīd tuvākajiem gadiem plānotais valsts parāds un budžeta deficīts ir pieaudzis, salīdzinot ar agrākiem budžeta dokumentiem. Tas rada risku, ka nebūs uzkrātas pietiekamas rezerves brīdī, kad ekonomika ieies lejupslīdes posmā,» skaidro padomes biedrs Mārtiņš Kazāks.
Padome atkārtoti uzsver nepieciešamību veidot fiskālā nodrošinājuma rezervi. Vienlaikus tā norāda uz vairākiem ilgtermiņa fiskālajiem riskiem, tajā skaitā, faktu, ka daļa iedzīvotāju darbspējas vecumā neveic sociālās iemaksas adekvātā apmērā, kā arī strauji augošais pieprasījums pēc pakalpojumiem veselības sistēmā.