Latvijā kopumā lielākais cenu kāpums ir pārvarēts un ir iezīmējusies pārliecinoša inflācijas lejupslīde, tomēr cenas vidēji turpina augt un dzīves dārdzība joprojām ir būtisks izaicinājums lielai sabiedrības daļai.
Šajā situācijā īstermiņa ieguvumu vārdā nebūtu pieļaujama budžeta deficīta kāpināšana, bet jādomā par ilgtermiņa reformu īstenošanu valsts konkurētspējas stiprināšanai. Uz to jaunākajā monitoringa ziņojumā Nr. 21 par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norāda Fiskālās disciplīnas padome (Padome).
“Pusgadam noslēdzoties, ekonomikas radītāji vieš cerību - cenu pieaugums strauji sabremzējas, algas pieaug un ekonomikā ir gaidāma izaugsme. Valsts finanses ir salīdzinoši stabilas, tomēr ekonomiskais izrāviens pagaidām nav prognozēts un jāturpina reformas, kas stiprinās Latvijas konkurētspēju. Būtu naivi cerēt uz budžeta deficīta kāpināšanu kā Latvijas izrāviena recepti,” uzsver Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.
Pretēji iepriekš prognozētajam, iekšzemes kopprodukts (IKP) šī gada pirmajā ceturksnī pieauga par 0,4%, tāpēc gan Finanšu ministrija (FM), gan citas Latvijas un starptautiskās institūcijas pārskatīja 2023. gada IKP prognozes piesardzīgi optimistiskā virzienā. Kopumā FM vidējā termiņā IKP pieaugumu prognozē ne augstāku par 2,9%, kas ir samērā zems un neatspoguļo valdības ambiciozos ekonomikas transformācijas mērķus, norāda Padome.
Eurostat ātrā novērtējuma dati liecina, ka inflācijas līmenis Latvijā pārliecinoši samazinās, tomēr joprojām ir augstāks nekā eirozonā. Latvijā gada inflācija jūnijā, pēc Eurostat ātrā novērtējuma, bija sagaidīta 8,1% līmenī, samazinoties par 4,2 procentpunktiem, kas ir straujākā samazināšanās Baltijas valstīs. Jaunākie CSP dati liecina, ka jūnijā Latvijas inflācijas līmenis pazeminājies vēl straujāk - līdz 7,2%. Padome arī vērš uzmanību uz to, ka daudzās nozarēs ir jūtama darbaspēka ierobežotā pieejamība. Bezdarba līmenis jūnija beigās bija 5,5% un tas palicis nemainīgs kopš maija, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati. Darbaspēka trūkums ir viens no būtiskākajiem riskiem produktivitātes celšanai un ekonomikas izrāvienam.
Pašlaik pieejamie statistikas dati liecina, ka vidējā mēneša bruto darba samaksa pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pieauga par 12,4%. Šādai situācijai attīstoties, var pastiprināties negatīva ietekme uz konkurētspēju. Pašlaik darba samaksas pieaugums daļēji kompensē strādājošo ienākumu sarukumu, kas radās uz iepriekš augstā inflācijas fona, tomēr pastiprina algu un inflācijas spirāles attīstības risku, norāda Padome.
Vienlaikus uz samēra augstās inflācijas fona nodokļu iekasēšanā turpinās pozitīvas tendences - konsolidētā budžeta ieņēmumi šā gada 5 mēnešos ir 6,38 miljardi eiro, kas ir par 11,4% vairāk nekā pirms gada. PVN ir iekasēts par 25% vairāk nekā pirms gada attiecīgajā periodā. 2023. gada budžeta likuma nodokļu ieņēmumu plāns izskatās konservatīvs - ieņēmumi kopbudžetā tiek plānoti 12,3 miljardu apmērā, tikai par 747,3 miljoniem jeb 6,3% vairāk nekā tika iekasēts 2022. gadā. Padome nodokļu ieņēmumus prognozē par 2,6% vairāk nekā iestrādāts šī gada budžetā.
Novērtējot valdības darbu pie nodokļu reformas izstrādes, kuras mērķis ir gan darbaspēka nodokļu sloga samazināšana, gan iekasēto nodokļu apjoma palielināšana, Padome vērš uzmanību, ka nodokļu politikas veidotājiem ir grūts uzdevums sabalansēt šos divus mērķus, nodrošinot skaidrus spēles noteikumus uzņēmējiem, vienkāršojot nodokļu sistēmu un vienlaicīgi samazinot risku valsts budžeta fiskālai ilgtspējai. Padome vērš uzmanību, ka Igaunija no nākošā gada ievieš izmaiņas nodokļu sistēmā, paaugstinot nodokļu slogu. PVN tiek palielināts no 20% līdz 22%, kā arī tiks atceltas vairākas samazinātās PVN likmes, kā arī palielinātas akcīzes likmes alkoholam un cigaretēm, vienlaicīgi ieviešot vienotu neapliekamā minimuma likmi 700 eiro apmērā.
Padome arī norāda, ka Latvijā gandrīz pilnībā ir beigušās Covid-19 un energoresursu cenu pieauguma atbalsta programmas, tomēr jau atskan idejas par jaunajiem valsts atbalsta veidiem. Padome atgādina un pilnībā pievienojas Starptautiskā valūtas fonda un Eiropas Komisijas (EK) rekomendācijām, ka Latvijai ir jāveicina fiskālā ilgtspēja. Piemēram, energoresursu cenu pieauguma atbalsta instrumenti ir atjaunojami tikai pie augstām energoresursu cenām un tiem ir jābūt mērķētiem, nevis universāliem, un atbalsta instrumentiem ir jāveicina investīcijas energoefektivitātes kāpināšanā.
Padome vērš uzmanību arī uz EK Padomes rekomendācijām EK Stabilitātes programmai 2023. -2026. gadam, kas tieši skar fiskālā ietvara plānošanu 2024. gadam. Ja rudenī būs nepieciešamība pēc atbalsta pasākumiem augstu energoresursu cenu aizsardzībai, uz atbalstu varētu pretendēt tikai neaizsargātās mājsaimniecības un atsevišķie energoietilpīgie uzņēmumi, akcentē Padome. Vienlaicīgi jāstiprina stimuli enerģijas taupīšanai.
Padome uzsver, ka Latvijā joprojām ir samērīgs un viens no zemākajiem parāda līmeņiem ES. 2022. gada beigās Latvijas parāds bija 40,8% no IKP jeb 8500 eiro uz vienu iedzīvotāju. Ņemot vērā, ka lielākā daļa intensīvo valsts atbalsta instrumentu vairs netiek izmantota, arī līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojums šogad ir ievērojami samazinājies. Šā gada pirmajos divos ceturkšņos izlietoti tikai 5,1 miljoni eiro jeb 6,5% no šī gada plānotā finansējuma.
Attiecībā uz risinājumiem veselības nozares finansēšanai Padome atzīst – ir diskutabls paņēmiens papildu finansējumu nozarei rast, palielinot atvēlēto summu līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kas palielinātu vispārējās valdības budžeta bilanci. Padome uzskata, ka veselības nozares finansēšanas problēmas nevar atrisināt “spontāni”, bet tas jādara sistemātiski.
Padome arī iebilst pret publiski izskanējušo ideju pārskatīt valsts obligāto sociālo iemaksu sadalījumu, vairāk naudas pārskaitot veselības nozarei. Padomes ieskatā, finansējuma trūkuma problēmu veselības nozarē nevajadzētu risināt uz pensiju sistēmas fiskālās ilgtspējas rēķina, it sevišķi, ņemot vērā sabiedrības novecošanos un demogrāfiskās tendences.
