Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

AS "Valmieras stikla šķiedra" ASV meitasuzņēmuma "P-D Valmiera Glass USA Corp." ražotne par 17,5 miljoniem ASV dolāru pārdota uzņēmumam "Saint-Gobain Adfors America, Inc.", teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījums pabeigts otrdien, 2.jūnijā.

Jau ziņots, ka šā gada 3.martā, ASV meitasuzņēmums parakstīja aktīvu pārdošanas līgumu ar uzņēmumu "Saint-Gobain Adfors America, Inc." par būtībā visu pirmās un otrās fāzes aktīvu pārdošanu. Kopējā pirkuma summa ir 17 500 000 ASV dolāru plus papildu atlīdzība saskaņā ar aktīvu pārdošanas līgumu.

ASV meitasuzņēmums no otras līgumslēdzēja puses saņēma maksājumu pilnā apmērā 2.jūnijā, un tajā pašā dienā "P-D Valmiera Glass USA Corp." aktīvi pilnībā nodoti "Saint-Gobain Adfors America, Inc." īpašumā.

Ja nenotiks brīnums, tad a/s Liepājas metalurgs administrators 4. novembrī iesniegs tiesā pieteikumu par tiesiskā aizsardzības plāna izbeigšanu, kam sekos maksātnespēja.

Tādu nākotnes scenāriju iezīmē a/s Liepājas metalurgs (LM) tiesiskās aizsardzības plānu (TAP) uzraugošais administrators Haralds Velmers. Tieši tādu pašu LM likteni intervijā DB (16.10.2013.) prognozēja viens no LM lielākajiem akcionāriem Kirovs Lipmans, kurš ir «kara stāvoklī» ar abiem pārējiem lielākajiem akcionātiem Sergeju Zaharjinu un Iļju Segalu.

Ir plāns B

LM TAP uzraugs atzīst, ka viņam jau ir gatavs plāns B, kas sāks darboties līdz ar LM maksātnespējas atzīšanu. «Pārņemšu visu uzņēmumu savā pārziņā un runāšu ar potenciālajiem investoriem, darbiniekiem un kreditoriem un normatīvos paredzēto divu mēnešu laikā būs ar kreditoriem saskaņots LM tālākās rīcības plāns,» skaidro H. Velmers. Viņš atzīst, ka tieši potenciālo investoru jautājums būs centrālais, jo bez tā LM nav iespējas reanimēt. «Cik zinu, interesi, kaut arī bez jebkādas tālākās rīcības, ir izrādījuši potenciālie investori gan no austrumiem, gan rietumiem, ir arī tādi, kurus uzrunājis kreditoru kluba konsultants Prudentia Advisers,» tā uz jautājumu par iespējamo investoru interesi atbild H. Velmers. Viņš norāda, ka ne TAP, ne pasludinātā maksātnespējas situācijā nodrošinātajiem kreditoriem nav tiesību izmantot savas komercķīlas tiesības un LM atstāt kā tukšu juridisku čaulu. «To varēja darīt martā, aprīlī, kad uzņēmumam vēl nebija pieteikts TAP, un vēl jo vairāk pēc 10. septembra, kad tas tika apstiprināts tiesā,» tā uz jautājumu, kad nodrošinātie kreditori (Latvijas valsts) varēja paziņojot par komercķīlas izmantošanas tiesībām, Komercķīlu reģistrā izņemt šo mantu no LM un ar to darīt visu, ko vēlas, atbild H. Velmers. Viņš gan atzīst, ka uzņēmuma rīcībā naudas, par ko finansēt maksātnespējas procesu, nav, tāpēc par šiem jautājumiem būs jārunā ar kreditoriem.

Ilgstošās problēmas ASV ražotnē piespiedušas Latvijas rūpniecības milzi AS Valmieras stikla šķiedra lūgt uzsākt tiesiskās aizsardzības procesu (TAP). Līdz šim TAP veiksmes stāstu Latvijā bijis pārāk maz, lai teiktu, ka tas ir efektīvs uzņēmumu glābšanas līdzeklis, taču kompānija cer pierādīt pretējo.

Izšķiroties par šādu soli, uzņēmums vēlas netraucēti divu mēnešu laikā izstrādāt turpmākās rīcības plānu par savu resursu reorganizāciju un darbības pārkārtošanu, vienlaikus turpinot attīstību un ievērojot visu iesaistīto pušu intereses. Pieteikums TAP ierosināšanai Vidzemes rajona tiesā Valmierā iesniegts 17. jūnijā.

AS Valmieras stikla šķiedra valdes priekšsēdētājs Stefans Jūgels uzsver, ka situācija nav saistīta ar uzņēmuma ražotnēm Latvijā un Lielbritānijā – tās turpina strādāt kā ierasts. Taču pozitīvā naudas plūsma nav ļāvusi kompensēt ASV ražotnes zaudējumus. Līdz ar to problēmas rada apstākļi, kādi izveidojušies ar atsevišķo kreditoru prasībām ASV.

Ko darīt uzņēmējam (uzņēmuma valdei), ja biznesa finanšu problēmas pirmajā brīdī šķiet nepārvaramas? Meklēt iespēju pieteikties valsts atbalsta pasākumiem vai sākt domāt par maksātnespēju?

Iespējams, labākais risinājums ir fundamentāli pārskatīt visu biznesu, bet parādu sloga līdzsvarošanai izmantot tiesiskās aizsardzības procesu (TAP).

Atcerēsimies, Maksātnespējas likums nosaka uzņēmuma valdei absolūtu pienākumu iesniegt maksātnespējas pieteikumu, ja ir iestājusies kāda no likumā definētajām maksātnespējas pazīmēm. Vienīgais izņēmums - ja ir panākta vienošanās ar kreditoriem par TAP. Savukārt tiesiskās aizsardzības procesu var uzsākt jau tad, kad situācija vēl nav kļuvusi pavisam ļauna. Patlaban daudziem uzņēmumiem ir būtiski kritušies pasūtījumi, iespējams, sāk kavēties ienākošie maksājumi. Ja to vēl papildina pārbaudīta informācija par pamatīgām klientu vai piegādātāju problēmām, tad ir vērts padomāt par TAP ierosināšanu. Šāds lēmums ir ļoti svarīgs, ja uzņēmums vēlas turpināt darbu arī nākotnē.

Valsts kontrole revīzijā konstatējusi virkni problēmu attiecībā uz darbībām, ko Satiksmes ministrija, VSIA "Autotransporta direkcija" un Sabiedriskā transporta padome veic, lai attīstītu sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes maršrutos.

Valsts kontroles revīzijā secināts, ka atbildīgās institūcijas sabiedriskā transporta maršrutus veido bez vienotas pieejas, neievēro normatīvo regulējumu par valsts garantējamo pakalpojumu apjomu, pilda normatīvajam aktam neatbilstošus lēmumus par maršrutiem, kuros pakalpojumus sniedz bez maksas, kā arī izvirza daļēji pamatotas sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitātes prasības.

Revidenti secinājuši, ka pašreizējā kārtība neveicina pasažieru pārsēšanos no privātā transporta uz konkurētspējīgu sabiedrisko transportu plānotajā apjomā.

Valsts kontrole norāda, ka reģionālās nozīmes pārvadājumos ar autobusiem gadā kopā tiek izpildīti ap 1,5 miljoni reisu. Valsts dotācija zaudējumu kompensēšanai pārvadātājiem šī pakalpojuma nodrošināšanai 2023.gadā bija 62,8 miljoni eiro. Vidēji lielākais dotāciju apmērs uz vienu pasažieri pārvadājumos ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutos 2023.gadā bija Latgales reģionā, sasniedzot četrus eiro uz pasažieri. Lai izpildītu attiecīgos reisus un līgumus, pārvadātājiem ir nepieciešami 1060 autobusi, turklāt līgumu darbības desmit gadu periodā 87% autobusu tiks aizstāti ar jauniem. Līdz šim iedzīvotājiem ir organizētas plašas braukšanas iespējas komfortablos autobusos, lai gan pieprasījums ir zems un valstij tas izmaksā dārgi.

Valsts sekretāru sanāksmē, 17.novembrī, izsludināts Alternatīvo degvielu attīstības plāns 2017.-2020.gadam, kurš izstrādāts, lai samazinātu transporta negatīvo ietekmi uz vidi, kā arī lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 22.oktobra Direktīvas 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu prasības, informē Satiksmes Ministrija.

Minētā plāna mērķis ir veicināt alternatīvo degvielu un tās infrastruktūras attīstību, lai samazinātu transporta negatīvo ietekmi uz vidi. Plāna uzdevums būs apzināt esošo situāciju alternatīvo degvielu jomā, kā arī noteikt turpmāk veicamos pasākumus alternatīvo degvielu ieviešanai un izmantošanas vecināšanai Latvijā.

Plāns atbilst Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam (NAP 2020), Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam, Vides politikas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam, Enerģētikas attīstības pamatnostādnēs 2016.-2020.gadam, kā arī Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem negatīvās ietekmes uz vidi mazināšanai un ilgtspējīgas attīstības veicināšanai, kā arī atbilst Eiropas transporta politikas Baltajā grāmatā Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu noteiktajiem mērķiem.

Krievijas iebrukums Ukrainā pastiprinājis Eiropas Savienības valstu centienus līdz 2030. gadam ievērojami palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru transporta nozarē, tostarp diversificēt transporta nozarē izmantotās enerģijas patēriņa struktūru. Latvijā transporta nozarē patērētais enerģijas daudzums ieņem nozīmīgu sadaļu kopējā enerģijas patēriņā, tomēr Valdības rīcība transporta nozares dekarbonizācijā bijusi kontrproduktīva, neskatoties uz to, ka tā pati Valdība paraksta pieaugošos ES mērķus. Eiropas Savienības klimata mērķi pieaug – sniegums Latvijā pasliktinās, kaut vai tādēļ, ka 2022. gada sākumā Latvija atteicās no obligātas biodegvielas komponentes prasības ar mērķi samazināt degvielas mazumtirdzniecības cenu, kas diemžēl mērķi nesasniedza, jo kaimiņvalstīs degviela mazumtirdzniecībā ir lētāka par spīti tam, ka viņi šādu soli nespēra. Tāpēc jaunajai Klimata un enerģētikas ministrijai būs jārīkojas ar divreiz lielāku apņēmību, lai šo situāciju risinātu. Ir būtiski izvērtēt alternatīvas un atdevi uz ieguldīto naudas vienību.

Proti, atbildēt uz jautājumiem – kuriem dekarbonizācijas risinājumiem, kādā laika posmā un apjomā nepieciešamas subsīdijas un / vai investīcijas, lai mēs sasniegtu progresu – atteiktos no Krievijas naftas, vairāk izmantotu vietējos un atjaunojamos resursus, un, ja valsts subsidē, tad cik CO2 tonnu mēs par šīm subsīdijām “nopirktu” jeb cik lielā mērā samazinātu emisijas. Alternatīvas, kā labi zināms, ir vairākas – transporta elektrifikācija, pirmās un otrās paaudzes biodegvielas izmantošana, arī biometāna, ūdeņraža izmantošana transportā.

Lasot jaunās Valdības deklarāciju, var secināt, ka prioritāte būs elektrifikācija, tas attiecas gan uz dzelzceļu, gan autotransportu (100. punkts).(1) Lai arī skaidrs, ka elektroauto īpatsvars transporta nozarē palielināsies, svarīgi apzināties arī elektrotransporta attīstību ierobežojošos faktorus un soļus kā samazināt siltumnīcefekta gāzes, izmantojot esošās iespējas līdz brīdim, kad esam atrisinājuši alternatīvu ierobežojumus.

Iespējamība izdoties tiesiskās aizsardzības procesam ir tikai gadījumā, ja parādnieka glābšanā ir iesaistīti lielākie kreditori un starp pusēm valda savstarpēja uzticība, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ik pa laikam izskan informācija, ka kādam lielākam vai mazākam Latvijā zināmam uzņēmumam ir ierosināts tiesiskās aizsardzības process (TAP), tomēr informācijas par gadījumiem, kad šis process ir veiksmīgi noslēdzies un uzņēmums ir pārvarējis grūtības, ir gaužām maz. Arī Tieslietu ministrija norāda, ka TAP instruments tiek izmantots gaužām maz un bez pozitīva iznākuma lielākajā daļā gadījumu. Jāatgādina, ka tik tikko ir ierosināts TAP kosmētikas ražotājam a/s Dzintars, kuru lielā mērā «iegāzusi» koncentrēšanās faktiski uz vienu tirgu. Savukārt septembra vidū tiesa ierosināja TAP RBSSKALS grupas būvniecības uzņēmumam RBSSKALS Būvvadība. Uzņēmums norāda, ka plāno tiesiskās aizsardzības procesa laikā reorganizēt kompānijas darbību un pārvarēt krīzi būvniecības nozarē Latvijā.

AS Valmieras stikla šķiedra (VSŠ) vēlas pagarināt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādes un saskaņošanas termiņu par vienu mēnesi - līdz 2019.gada 18.septembrim, teikts kompānijas paziņojumā biržai Nasdaq Riga.

2019. gada 18. jūnijā Vidzemes rajona tiesa termiņu TAP pasākumu plāna izstrādāšanai un saskaņošanai noteica līdz 2019. gada 19. augustam.

Uzņēmums norāda, ka ir piesaistījis finanšu un juridiskos speciālistus un rūpīgi izstrādā TAP plāna projektu, ņemot vērā tiesas noteikto termiņu TAP plāna izstrādei un saskaņošanai.

VSŠ arī atgādina, ka ir liels liels ražošanas uzņēmums ar produkcijas eksporta tirgu visā pasaulē un produkcija tika saražota divos kontinentos un trīs pasaules valstīs: Latvijā, Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās Valstīs. Saražotā produkcija līdz klientiem nonāk ar komplicētu piegādātāju un saražotās produkcijas izplatītāju tīkla starpniecību, tādēļ pilns saražotās produkcijas norēķinu cikls var ilgt vairākus mēnešus.

Latvijas lidsabiedrība «airBaltic» un Portugāles nacionālā aviokompānija «TAP Air Portugal» noslēgušas vienošanos par sadarbības lidojumiem. Šī sadarbība nodrošinās «airBaltic» pasažieriem iespēju ceļot «TAP Air Portugal» maršrutu tīklā, tostarp uz Brazīliju, Portugāli un Āfriku. Savukārt «TAP Air Portugal» pasažieriem šis līgums nodrošinās savienojamību ar Baltijas valstīm, Skandināviju un Austrumeiropu.

«Mūsu jaunākā sadarbība ar «airBaltic» nodrošinās «TAP Air Portugal» klientiem tādas priekšrocības kā jaunus tiešos lidojumus uz Latviju un savienojošos pakalpojumus ar Baltijas valstīm, tādējādi sniedzot ceļošanas iespējas uz Ziemeļeiropu,» skaidro Antonoaldo Nevess (Antonoaldo Neves), «TAP Air Portugal» izpilddirektors..

«TAP Air Portugal» izmantos savu lidojuma kodu «TAP» tiešajos lidojumos starp Rīgu un Lisabonu, ko veiks «airBaltic», kā arī, izmantojot kopīgus savienojumus starp «TAP Air Portugal» tīklu un Rīgu. «TAP Air Portugal» nodrošina lidojumus uz 83 galamērķiem 35 pasaules valstīs. «TAP» galvenā bāze Lisabonā ir Eiropas tranzītmezgls uz Āfriku un Dienvidameriku, kur «TAP» ir starptautiski vadoša lidsabiedrība lidojumiem uz Brazīliju, kā arī Ziemeļameriku un Centrālameriku. Savukārt «airBaltic» nodrošina lidojumus uz vairāk nekā 70 galamērķiem no Rīgas, Tallinas un Viļņas.

Finanšu grūtībās nonākušās a/s Liepājas metalurga tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) administratoram Haraldam Velmeram ļaujot izpārdodot uzņēmuma aktīvus, tikai pietuvinās nelabvēlīgākais scenārijs - uzņēmuma maksātnespēja, uzskata uzņēmuma akcionāra Kirova Lipmana pilnvarotais pārstāvis Mārtiņš Krieķis.

«Ir neizprotami, ka TAP plāna realizācijai ir izvirzīts administrators, kurš tieši vēlas, lai nevis tiktu novērsta valstiski svarīga uzņēmuma maksātnespēja un atjaunota tā darbība, kā arī darbavietas, bet gan - lai notiktu ļaunākais variants, jo tas esot personīgi izdevīgi,» norāda M. Krieķis.

Viņš uzskata, ka pirmās pazīmes par Velmera personīga izdevīguma izvirzīšanu kā prioritāti TAP procesā ir Liepājas metalurgam piederošā uzņēmuma Sātiņi Energo LM pārdotās kapitāla daļas.

«Runa taču ir par vairākiem simtiem darba vietu atjaunošanu un miljoniem latu iemaksu valsts budžetā, ja izdotos atjaunot Liepājas metalurga darbību, tomēr, lai tas notiktu, esošajiem akcionāriem Sergejam Zaharjinam un Iļjam Segalam, kā arī administratoram Velmeram ir jāizbeidz rīkoties savtīgi,» uzsver M. Krieķis.

Transporta attīstības plānā definēto uzdevumu īstenošanai nākamajos septiņos gados tiek lēsta kopējā summa aptuveni 4,4 miljardu eiro apmērā, šodien, prezentējot Transporta attīstības plānu 2021.-2027.gadam, stāstīja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Ligita Austrupe.

Attiecīgais finansējums ietver gan valsts un pašvaldību budžeta līdzekļus, gan Eiropas Savienības (ES) atbalstu, gan privāto finansējumu.

"Jau pagājušā gada laikā, apzinot nozares vajadzības Nacionālā attīstības plāna ietvaram, esam aplēsuši nākamiem septiņiem gadiem transporta nozarei nepieciešamo finansējumu. Pērn beigās tas sasniedza vairāk nekā deviņus miljardus eiro. Šobrīd, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas radītos zaudējumus un nozares zaudējumus ģeopolitiskās situācijas ietekmē, šīs vajadzības turpina pieaugt teju ģeometriskā progresijā," teica Austrupe, uzsverot, ka diemžēl ir jārēķinās ar stipri ierobežotājiem līdzekļiem, kas savukārt "uzliek par pienākumu rūpīgi salāgot mērķu un uzdevumu plānošanu un īstenošanu ar pieejamiem resursiem".

Finanšu grūtībās nonākušās AS Liepājas metalurgs tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) administrators Haralds Velmers sācis gatavot pieteikumu tiesai Liepājas metalurga atzīšanai par maksātnespējīgu, apstiprina Velmers.

«Šodien akcionāru sapulcē paredzētā uzņēmuma pamatkapitāla palielināšana 100 miljonu latu apmērā nerisināja Liepājas metalurga problēmu jau esošajā faktiskās maksātnespējas situācijā, kad nauda bija nepieciešama te un tagad. Tomēr akcionāru lēmums pamatkapitālu nepalielināt faktiski liedz nenodrošinātajiem kreditoriem TAP plānā un likumā noteiktajā termiņā izmantot savas tiesības parakstīties uz uzņēmuma akcijām plānā paredzētā dzēstā prasījuma apmērā,» skaidroja Velmers.

Viņš piebilda, ka pie šādiem apstākļiem ir pilnīgi skaidrs, ka tiek gatavots pieteikums tiesā Liepājas metalurga atzīšanai par maksātnespējīgu.

Putnu Fabrika Ķekava (PF Ķekava) prasa grozīt tiesiskās aizsardzības plānu, jo uzņēmumam iegriezušas augstās putnu barības izmaksas.

Uzņēmums sagatavojis un kreditoriem izsūtījis grozījumus esošajā tiesiskās aizsardzības plānā (TAP), kas ir spēkā no 2012.gada 20.janvāra. Pēc TAP plāna grozījumu saskaņošanas ar kreditoriem uzņēmums plāno tos iesniegt Rīgas rajona tiesā apstiprināšanai. Kompānija informē, ka iepriekšējā gada laikā uzņēmums veicis ievērojamus darbības optimizācijas un efektivitātes kāpināšanas pasākumus, tomēr TAP izpildei un uzņēmuma pilnīgai atveseļošanās panākšanai nepieciešami grozījumi. TAP ietvaros kreditoriem pēc plāna līdz 2013.gada 1.feburārim PF Ķekava ir samaksājusi 729 tūkstošu latu, tai skaitā VID iepriekš nenomaksāto nodokļu parādu 534 tūkstošu latu apmērā.

Patlaban AS Liepājas metalurgs nākotne atkarīga no tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) pasākumu plāna, kura apstiprināšanā liela loma būs nenodrošinātajam kreditoram - tērauda tirgotājam Stemcor.

Bez Stemcor piekrišanas apstiprināt TAP plānu ir diezgan nereāli, intervijā Nozare.lv atzīst Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

Lai apstiprinātu TAP plānu, nenodrošinātajiem kreditoriem ir jābūt vismaz 50% balsu, un starp nenodrošinātajiem kreditoriem lielākais ir tērauda tirgotājs "Stemcor", kuram ir aptuveni 50% balsu no tiem nenodrošinātajiem kreditoriem, kuri ir kreditoru klubā, un aptuveni 20% balsu no visiem nenodrošinātajiem kreditoriem, informēja Valsts kases pārvaldnieks.

«Katrā ziņā bez pozitīva Stemcor balsojuma ir diezgan nereāli, ka TAP plānu varētu apstiprināt. Ja piedāvātais plāns Stemcor neapmierinās, tad pastāv risks, ka TAP plāns netiek apstiprināts,» uzsvēra Āboliņš.

Transporta attīstības pamatnostādnēs līdz 2027. gadam ir izplānots, aprēķināts un apkopots, kā Latvijas infrastruktūras dalībnieki pārvietosies un cik tas viss izmaksās. Plāns ir uz sliedēm un zaļš, tikai naudas ir divreiz mazāk, nekā nozarei vajag.

Lielā transporta plāna nagla ir tās prezentētājas – Satiksmes ministrijas Valsts sekretāra vietnieces Ligitas Austrupes nosauktās summas. Pirmkārt jau pērn ministrijā aprēķināts, ka transporta un loģistikas nozarei vajag deviņus miljardus eiro, bet turpmākajos septiņos gados, iesaistot valsts, privātos un visus iespējamos Eiropas fondus, plānots sadabūt 4,4 miljardus eiro.

Vilcienus nepiemin

Transporta attīstības pamatnostādņu (TAP) prezentāciju pagājušajā nedēļā ievadīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits, uzsverot, ka transports ir stratēģiski nozīmīga tautsaimniecības nozare. “Mums ir pietiekami skaidrs, ko vēlamies sasniegt. Proti, tā ir uzlabota mobilitāte, tās ir samazinātas SEG emisijas transportā, uzlabota vides kvalitāte, nodrošināta konkurētspējīga transporta un loģistikas infrastruktūra, kā arī drošums un augsti kvalificēti speciālisti transporta nozarē. Manuprāt, notikumi attīstās dinamiski, un daudzi dokumenti ir modificēti, tādēļ ir lūgums vēlreiz pārskatīt katram savu nozari. Arī pamatnostādnēs ir atspoguļoti katras nozares galvenie mērķi, uzdevumi un vajadzības, lai periodā līdz 2027. gadam šīm vajadzībām var piemeklēt atbilstošu finansējumu. Līdz 6. novembrim ikkatram ir iespēja piedalīties sabiedriskajā apspriešanā, un es aicinu šo iespēju izmantot,” prezentācijas ievadā sacīja T. Linkaits.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Akciju sabiedrība “Valmieras stikla šķiedra” informē, ka 2021. gada 21. jūnijā ir veikusi pilnā apmērā visus tiesiskā aizsardzības procesa plāna (TAP) termiņā paredzētos maksājumus TAP kreditoriem.

2021. gada 25. jūlijā TAP plāna Uzraugs sniedza savu atzinumu par TAP plāna izpildi pirms termiņa.

28. jūnijā AS Valmieras stikla šķiedra iesniedza Vidzemes rajona tiesā pieteikumu par akciju sabiedrības “Valmieras stikla šķiedra” tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu. 13. jūlijā Vidzemes rajona tiesa pieņēma lēmumu izbeigt tiesisko aizsardzības procesu.

Duke īpašumā ir 84,07% Valmieras stikla šķiedras akciju 

Pēc obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma noslēgšanās Luksemburgas fonda "Duke" īpašumā...

2018. gadā ierosinot TAP, mērķis bija izstrādāt atbilstošu rīcības plānu, kas nodrošinās iespēju uzņēmumam turpināt ilgtspējīgu attīstību, ievērojot visu iesaistīto pušu intereses. Tā kā visi TAP noteikumi tika izpildīti, uzņēmums ir noslēdzis šo posmu ātrāk kā paredzēts. Sākotnēji TAP tika noslēgts uz diviem gadiem un bija plānots, ka šis process noslēgsies 2021. gada oktobrī.

Luksemburgas fonds Duke iegādājies VSŠ akciju kontrolpaketi 

Luksemburgas fonds "Duke" iegādājies "Valmieras stikla šķiedras" akciju kontrolpaketi jeb 83,14%...

"Gandrīz divus gadus pēc tam, kad mēs nolēmām veikt sarežģīto TAP soli, tagad varam paziņot par tā izbeigšanu. Ar mūsu jauno akcionāru, mūsu finansēšanas partneru palīdzību un, galvenokārt, ar mūsu darbinieku lielisko darbu, mums izdevās izbeigt TAP divus mēnešus pirms noteiktās procedūras beigām un parādīt, ka esam spēcīgā tirgus pozīcijā. Mēs sagaidām, ka šis priecīgais notikums pozitīvi ietekmēs arī attiecības ar mūsu biznesa partneriem un ka mēs atkal varēsim izbaudīt liela un ilgstoša klienta priekšrocības. Tajā pašā laikā vajadzētu uzlaboties mūsu darbinieku finansēšanas iespējām ar vietējām bankām," stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Stefans Jugels.

"Valmieras stikla šķiedras" koncerns šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar 28,445 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 13,4% mazāk nekā 2020.gada attiecīgajā laika periodā, un guva peļņu 3,236 miljonu eiro apmērā, kas ir 1,5 reizes lielāka nekā gadu iepriekš.

2020.gadā "Valmieras stikla šķiedras" koncerna apgrozījums bija 95,84 miljoni eiro, kas ir par 3,3% mazāk nekā 2019.gadā, bet grupas zaudējumi no turpinātajām darbībām veidoja 2,26 miljonus eiro. Vienlaikus pašas "Valmieras stikla šķiedras" apgrozījums pērn bija 83,206 miljoni eiro, bet kompānijas zaudējumi veidoja 3,475 miljonus eiro.

Rehabilitācijas centra Līgatne tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plāns vērsts uz darbības saglabāšanu un konkurētspējas celšanu, to paredzēts īstenot, ceļot pakalpojumu kvalitāti un atjaunojot telpas, informēja TAP administrators Ivars Meļķis.

Pirmajos divos mēnešos ir apzinātas uzņēmuma stiprās un vājās puses. Meļķis stāsta, ka «Līgatne ir labi atpazīstams un iemīļots zīmols, tas ir labs resurss uzņēmuma attīstībai ilgtermiņā.» Viņš arī atklāja, ka 2014.gadā ir palielinājies klientu skaits, tomēr tas pagaidām nav ļāvis būtiski palielināt centra ieņēmumus. Meļķis uzskata: «Esošais biznesa modelis neļauj centram pilnvērtīgi augt.»

Galvenie TAP izaicinājumi ir centra pārveide par mūsdienīgu rehabilitācijas iestādi gan pakalpojumu satura ziņā, gan vizuāli. Meļķis prognozē lielākos izdevumus, ar ko centram ir jārēķinās: «Neapšaubāmi lielākais pārbaudījums būs šī gada rudens un ziema, apkures sezonas laikā, kad būtiski palielināsies maksājumi par apkuri, kā arī brīdis, kad kreditoriem būs jāsāk atmaksāt nozīmīgas naudas summas.» Viņš uzsver, ka risinājumi ir jāmeklē kopīgiem spēkiem līdz apkures sezonas sākumam, mēģinot celt centra energoefektivitāti, kā arī risinot jautājumu par apkures rēķinu apmaksas kārtību un veidiem. Meļķis pieļauj arī iespēju sākt pārrunas ar kreditoriem par parādu samaksas termiņu pagarināšanu.

VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) prezidents Uģis Magonis kopumā atzinīgi vērtē Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātās Transporta attīstības pamatnostādnes 2013. – 2020. gadam (TAP), jo tas ir ļoti būtisks dokuments ne tikai nozares dalībniekiem, bet visiem Latvijas iedzīvotājiem, ņemot vērā šīs nozares īpatsvaru IKP, valsts budžetā nomaksāto nodokļu kopapjomā un, protams, nodarbināto skaitu.

Kaut arī daži nozares dalībnieki cenšas atrast trūkumus šajā dokumentā, U. Magonis uzsver, ka dokuments ir pārdomāts un sistēmisks, pat daudzsološs. Tas gan iespējams vienīgi tad, ja valsts un pašvaldību iestādes, nozares dalībnieki patiešām mērķtiecīgi un konsekventi īstenos šajā dokumentā minēto.

DB jau rakstīja, ka transporta nozares ekspertu vērtējumi par TAP līdz šim ir ļoti atšķirīgi – no kārtējā bezjēdzīgā dokumenta, kas noguls uz plauktiņa, līdz kopumā kvalitatīvam dokumentam, kura īstenošanai gan trūkst skaidrojuma.

TAP nodrošina līdzsvarotas attīstības iespējas visiem transporta veidiem Latvijā, spriež LDz vadītājs. Skaidri definētās valsts stratēģiskās prioritātes septiņu gadu perspektīvā transporta nozarē gan infrastruktūras, gan nozares pārvaldības attīstībai ļautu, no vienas puses, palielināt kravu tranzīta pakalpojumu apjomu un to pievienoto vērtību un, no otras puses, nodrošinātu iedzīvotāju mobilitātes iespējas.

Izmaiņas, kuras palīdzētu grūtībās nonākušu uzņēmumu reanimācijai, lai atjaunotu maksātspēju, dod lielāku brīvību kreditoriem, bet nesniedz nekādas garantijas par procesa veiksmīgu iznākumu. To intervijā DB stāsta Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Viņš norāda, ka sabiedrība, politiķi un uzņēmēji vēlas, lai finanšu grūtībās nonākušie uzņēmumi atgūtos un turpinātu strādāt, tādējādi saglabājot darba vietas, nodokļu maksājumus, taču Maksātnespējas likuma grozījumi, kuri stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā, var nedot cerēto efektu.

Fragments no intervijas:

Kāpēc grūtībās nonākuši uzņēmumi Latvijā reti kad iegūst otro elpu?

Lai finanšu grūtībās nonācis uzņēmums atgūtos, ir vajadzīga vienošanās starp parādnieku un kreditoriem. Valstij nav un nebūs nekādu instrumentu, kas varētu piespiest kreditorus vienoties ar parādnieku par tā atveseļošanu. Kreditoru vidū arī nebūt nav viegli panākt vienprātību par parādnieka likteni. Jau kopš 2008. gada grūtībās nonākušiem uzņēmumiem ir iespēja vienoties ar kreditoriem un īstenot maksātnespējas atjaunošanu tiesiskās aizsardzības procesā (TAP) vai ārpustiesas TAP. Parādnieka glābšanas procesā kreditoriem visdrīzāk ir jānoraksta daļa parādsaistību, bet tad ir jautājums - ko viņi no tā iegūs? Deviņu gadu laikā ir uzsākts 931 TAP un 404 ārpustiesas TAP, bet maksātspēja tikusi atjaunota tikai 30 gadījumos. Galvenā problēma – uzticības krīze starp parādnieku un kreditoriem, kā arī neticamie, pat pasakainie grūtībās nonākušo uzņēmumu maksātspējas atgūšanas plāni. Turklāt – šo labi domāto iespēju pacentās sabojāt tie, kuri TAP mēģināja īstenot kā maksātnespējas novilcināšanu un tādēļ, lai ieceltu sev izdevīgu administratoru (uzraugu). Pašlaik šāda parādniekam izdevīga administratora atrašanās amatā, pārejot no TAP uz maksātnespēju, nav iespējama. Proti, likums pieprasa administratora nomaiņu, pārejot uz maksātnespēju. Problēmas, kas traucē reanimēt grūtībās nonākušus uzņēmumus, tika identificētas un to risinājumi tika iestrādāti Maksātnespējas likuma grozījumos. Šaubos, vai piedāvātais risinājums, dodot tiesības kreditoriem iecelt jebkuru Latvijas vai ārvalsts iedzīvotāju par parādnieka TAP uzraugu, būs tā brīnumnūjiņa, kas ģenerēs daudz «fēniksu» Latvijā.

Dienu pirms noteiktā termiņa beigām Liepājas tiesā vēl nav iesniegts metalurģijas uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs tiesiskās aizsardzības pasākumu plāns (TAP), aģentūru LETA informēja Liepājas tiesas tiesneša palīdze Inta Kurpa.

TAP lietā līdz 30.augustam ir noteikts termiņš TAP pasākumu plāna izstrādāšanai un saskaņošanai ar kreditoriem. Saskaņā ar likumu tiesa var pieņemt apstiprināšanai TAP pasākumu plānu, ja tas ir iesniegts ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc termiņa beigām. Līdz ar to ir jāgaida 31.augusts, lai tiesa varētu lemt par tālākajām darbībām, skaidroja tiesas pārstāve. Viņas rīcībā nav nekādas informācijas par to, vai pēdējā brīdī ir plānots iesniegt TAP pasākumu plānu.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, KVV Liepājas metalurgs TAP plānu pagājušajā nedēļā ir iesniedzis uzņēmuma kreditoriem un patlaban pie tā tiek strādāts kopā ar kreditoriem.

A/s Liepājas metalurgs sola šogad par 35% samazināt administratīvos izdevumus, bet pēc gada – vēl par 20%. Pārdodot daļu īpašuma, tas cer iegūt vairāk nekā četrus miljonus latu.

Šādi pasākumi ietverti a/s Liepājas metalurgs valdes sagatavotajā un padomes akceptētajā Tiesiskās aizsardzības plānā(TAP), kas šodien tiks iesniegts kreditoru klubu pārstāvošajai Prudentia Advisor, kā arī visiem citiem kreditoriem, informē uzņēmums.

Plānā ir apkopoti restrukturizācijas principi un ieguvumi, investoru un/vai kreditoru nepieciešamie ieguldījumi darbības atjaunošanai. Tajā detalizēti atspoguļoti ražošanas un realizācijas apjomi, produkcijas pārdošanas, izejvielu, tostarp lūžņu, elektroenerģijas, elektrības un Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) cenas.

«A/s Liepājas metalurgs menedžments un darbinieki var ietekmēt ražošanas apjomus un pašizmaksu, kamēr to neiespaido OIK, elektroenerģijas un gāzes cenu noteikšanas politika,» teikts paziņojumā presei.

Liepājas metalurgam septembrī jāpiesaista apgrozāmie līdzekļi, kuri vēlāk pārvērtīsies akcijās, un jāatsāk ražošana.

Metālapstrādes un mašīnbūves un visas Latvijas rūpniecības flagmanim a/s Liepājas metalurgs apstiprinātais tiesiskās aizsardzības plāns (TAP) paredz akcionāru strīdu nomocītā, grūtībās nonākušā uzņēmuma sanāciju.

Nodrošinātie kreditori, tostarp Latvijas valsts, banka Citadele, SEB banka, saskaņā ar TAP savu naudu nezaudē, bet to atgūst pēc 2015. gada 30. septembra, kad beidzas TAP. Normatīvi paredz TAP pagarināšanu vēl uz diviem gadiem, kā arī iespēju, ka TAP neīstenojas un tiek uzsākta bankrota procedūra. Par LM TAP un nākotni intervijā DB stāsta tiesas apstiprinātais uzņēmuma administrators Haralds Velmers, kura uzraudzībā tiks īstenots uzņēmuma vadības un kreditoru saskaņotais TAP, ko vakar apstiprināja arī tiesa.