Lēmumi par samazinātu iemaksu likmju saglabāšanu pensiju 2. līmenī, sagatavojot valsts budžetu 2011.gadam, kārtējo reizi atgādina nepieciešamību diskutēt par pensiju sistēmas attīstību kopumā.
Pirmkārt, samazinātās iemaksu likmes pensiju otrajā līmenī turpmākajos gados nozīmē būtisku nākotnes pensionāru ienākumu samazinājumu. Lai arī kopumā pensiju trīs līmeņu sistēma ir viena no labākajām Eiropā un paredz gan valsts atbildību, gan iedzīvotāju līdzdalību, līdz ar būtisku iejaukšanos tās darbībā tā pilnībā zaudē savu sākotnējo vērtību un ieceri. Valsts pārvalde kopumā zaudē uzticību iedzīvotāju acīs, bet vēl dramatiskāka vilšanās var sagaidīt nākotnes pensionārus pēc 20 - 30 gadiem, kad sasniedzot pensijas vecumu, valsts pensija izrādīsies vien graši.
Otrkārt, nozīmīgas izmaiņas pensiju sistēmā ienesīs demogrāfiskās izmaiņas - sabiedrības novecošana un vidējā dzīves ilguma pieaugums. Tuvāko 20 gadu laikā paredzamas nozīmīgas izmaiņas strādājošo un pensijas vecuma iedzīvotāju samērā. Tas nozīmē, ka vēl vairāk pieaugs sociālā budžeta slogs un strādājošajiem būs jānodrošina pensija daudz lielākam skaitam vecuma pensijā esošo. Paredzams, ka pensionāru skaits kopējā iedzīvotāju masā ilgtermiņā - 50 gadu laikā - pat dubultosies. Nebūs iespējams saglabāt tādu pensiju sistēmu, kāda tā iedibināta sākotnēji, paļaujoties uz paaudžu solidaritātes principu.Tas nav tikai Latvijas, bet visu ES valstu uzdevumus - diskutēt par to, kā jāmainās nodarbinātības politikai, kādam jābūt pensionēšanās vecumam, kurš maksās par vecākā gadagājuma iedzīvotāju uzturēšanu.
Eiropas valstu valdības var izvēlēties piemērot dažādus risinājumus. Viens no tiem ir pensijas vecuma celšana. Iespējams, augstas dzīves kvalitātes saglabāšanai strādājošie būs gatavi palikt darba tirgū ilgāk. Cits risinājums augstas dzīves kvalitātes saglabāšanai ir strādājošā izvēle uzkrāt privāto pensijas kapitālu. Iedzīvotāju aptaujas rāda, ka mazāk nekā trešdaļa veido uzkrājumus vecumdienām, un tas vedina domāt par atlikušo iedzīvotāju daļu un viņu nākotnes ienākumiem.