Mūsu valsts ekonomikas attīstības līdzšinējā gaita ir vērtējama kā visai veiksmīga, it īpaši situācijā, kad eirozonas IKP kritums 2012.gada pēdējā ceturksnī padziļinājās, visticamāk, sarūkot Vācijas, Francijas un Itālijas ekonomikām, ekonomiskās atšķirības raksturo SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Pagājušā gada pēdējā ceturkšņa iekšzemes kopprodukta pieaugums 5,1% apmērā, pagājušo gadu kopumā Latvijai ļāvis noslēgt ar 5,5% vērtu izaugsmi.

DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš vērš uzmanību uz pēdējā laika izmaiņām ekonomiskās izaugsmes struktūrā, aizvien lielāku lomu ieņemot patēriņam. Viņaprāt, arī šogad izaugsme varētu būt nedaudz vairāk koncentrēta patēriņa pusē, saglabājoties lielai atšķirībai starp Latvijas un tās eksporta tirgu vidējiem pieauguma tempiem.

Viņš arī nepiekrīt biežiem apgalvojumiem, ka ekonomiskā izaugsme nav atspoguļojusies iedzīvotāju maciņos. «Izaugsmes atsākšanās ir palīdzējusi daudziem, bet ne visiem un visdrīzāk ne vairākumam. Tajā pat laikā neticu, ka cilvēki nevēl labu tiem apmēram 30 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, kas pērn sāka strādāt pēc bezdarba perioda vai ka ziņas par bezdarba mazināšanos ir pilnīgi paslīdējušas gar ausīm. Nav šaubu, ka tieši kādreizējiem bezdarbniekiem pozitīvās pārmaiņas bija visnepieciešamākās,» uzskata P. Strautiņš.

Ir pagājis vēl viens gads, tiek apkopota statistika, un viena lieta, kas mani interesē jau vairākus gadus, ir tas, kad beidzot dzīvības apdrošināšanas īpatsvars kopējā apdrošināšanas groziņā tuvosies attīstīto rietumvalstu līmenim.

Varētu šķist, ka Austrumeiropas, t. sk. arī Latvijas iedzīvotāji, atšķirībā no Rietumeiropas iedzīvotājiem, kopš dzelzs aizkara krišanas dzelzi vērtē augstāk par dzīvību. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka mūsu cilvēks naudiņu sagrabina visupirms OCTA iegādei. Pēc tam, ja naudas līdzekļi ļauj, tiek apdrošināts auto (KASKO) un nekustamais īpašums, kaut ļoti bieži īpašumus liela daļa mūsu cilvēku apdrošina tikai tad, ja banka vai līzinga kompānija to pieprasa. Arī dzīvību lielākā daļa mūsu cilvēku apdrošina tikai kāda spiediena rezultātā. Brīvprātīgi dzīvību vai citus ar cilvēku saistītus apdrošināšanas veidus iegādājas vien neliela daļa Latvijas iedzīvotāju. Bet vai kaut kas mainās? Šoreiz apskatīsim vairākus apdrošināšanas veidus, to attīstības tendences un mēģināsim saprast, vai un kas tad mūsos mainās un vai sākam augstāk vērtēt ne tūlītēju labumu – dzelzi, bet gan ilgtermiņa ieguvumu – dzīvību, vai varam atļauties vairāk tērēt nākotnei un bērniem.

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

Atšķirīgā atkarība no eirozonas banku sistēmas un ārējā pieprasījuma izmaiņām ir iemesls, kāpēc ekonomiskās tendences Austrumeiropā kļūst arvien polarizētākas, liecina SEB bankas ekspertu secinājumi attiecībā uz Austrumeiropas reģionu.

Ziemeļu daļa, ieskaitot Krieviju un Poliju, saglabās spēju pretoties eiro zonas krīzes ietekmei salīdzinoši veiksmīgi, kamēr atsevišķas centrālā un, it īpaši, dienvidu reģiona valstis tiks skartas smagāk. Baltijas valstis un Čehijas Republika tiks skartas vidēji smagi. Kamēr Bulgārija, Horvātija, Rumānija un Ungārija izjutīs būtisku izaugsmes korekciju, Ukraina var tikt sveikā ar salīdzinoši labu izaugsmi. Izaugsmi šajās valstīs galvenokārt ietekmes ciešā atkarība no eirozonas banku sistēmas, secina SEB.

Sniedzot zemu izmaksu aizdevumus eirozonas bankām un citām finanšu iestādēm, Eiropas Centrālā banka ir ievērojami samazinājusi smagas un ilgstošas kredītu krīzes risku arī Austrumeiropā. Neraugoties uz to, saspringti kreditēšanas nosacījumi paliks vēl vismaz gadu un normalizēsies pamazām, tādejādi kavējot saimniecisko izaugsmi. Tāpat jāpatur prātā, ka stresa simptomi saglabājas, kas daļēji saistīts ar neskaidrību par Grieķijas un Portugāles nākotnes izredzēm eiro zonā. Šī nenoteiktība atsaucas arī uz Austrumeiropas reģiona bankām, kas lielā mērā pieder Rietumu bankām.

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Latvijas valdība vairākkārt ir secinājusi, ka valsts rīcībā nav tādu pierādījumu, lai tiesā pretendētu uz SIA "LatRosTrans" naftas vadā Polocka-Ventspils esošo bufernaftu, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē uzsvēra Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Juris Pūce.

Šādi ierēdnis atbildēja, komentējot Saskaņas centra (SC) frakcijas iesniegto pieprasījumu premjerministram Valdim Dombrovskim (V), kurā prasīts paskaidrot, kāpēc valdība nav pieteikusi savas īpašumtiesības uz minēto bufernaftu. Komisijas sēdē, astoņiem deputātiem balsojot pret, trīs par un vienam nebalsojot, pieprasījuma nosūtīšana Dombrovskim tika noraidīta.

Valdība pie secinājumiem par pamatojuma trūkumu šādai prasībai nonākusi laika posmā no 2010.gada decembra līdz 2011.gada februārim. EM valsts sekretārs uzsvēra, ka SIA LatRosTrans nekad nav piederējusi Latvijas valstij. Viņš kritiski novērtēja arī iepriekš pausto argumentu, ka tehnoloģiskā bufernafta nebija norādīta uzņēmuma bilancē. Bilancē parasti neuzrāda to, kas nesniedz ekonomisko vērtību. Tehnoloģiskā nafta nerada šo pievienoto vērtība, jo tā ir tikai instruments, lai pārvadātu naftu caur vadu.

Eiropas Savienības (ES) degpunktā, pašai to negribot, pārāk ilgu laiku ir atradies Brexit, kas, pēc ietekmīgā laikraksta The Guardian domām, nav pati lielākā ES problēma.

Laikraksts raksta: «ES lielākā problēma ir tā, ka tās ekonomiskais modelis noveco līdz ar iedzīvotājiem. Eiropā ir daudz pasaules klases uzņēmumu, bet pretēji ASV neviens no tiem nav radies pēdējo 25 gadu laikā. Eiropas zelta gados Volkswagen bija sāncensis Ford un Siemens varēja spēkoties ar General Electric. Bet pašlaik nav nedz Eiropas Google, nedz Facebook vai Amazon, un jauno tehnoloģiju ceturtajā industriālajā revolūcijā Eiropas vienkārši nav.»

Ja raugāmies uz veiksmīgākajiem un pelnošākajiem pasaules jaunuzņēmumiem, tad saraksta augšgalā eiropiešu nav. 5G tehnoloģiju jomā ķīniešu Huawei ir apmēram gadu priekšā Nokia un Ericsson. Ja raugās uz visinovatīvākajām valstīm pēc izsniegto patentu daudzuma uz vienu iedzīvotāju pēdējos piecos gados, tad pirmajā pieciniekā nav nevienas ES valsts, toties ir tādas nelielas valstis kā Izraēla un Dienvidkoreja. Tas liecina par to, ka Eiropa tiešām ir sagurusi, tajā nav jūtams uzrāviens. To visu vēl pastiprina Eiropas dienvidvalstu lielais parādu slogs un kopējā ekonomikas palēnināšanās. Viens no lielajiem Eiropas izaicinājumiem, kuru, atļaušos apgalvot, atrisināt ir daudz grūtāk, nekā tikt galā ar Brexit, ir eirozonas pārvaldība.

Pandēmijas apstākļos Eiropā turpinājušies zemo procentlikmju laiki, ko pamatā noteikusi reģiona centrālās bankas politika. Turklāt dažās vecajās Eiropas valstīs ir arvien vairāk tādi gadījumi, kad komercbankas naudu saviem klientiem, aizdevumu likmei esot negatīvai, pat pārskaita.

Piemēram, The Wall Street Journal (WSJ) izceļ kādu gadījumu Portugālē, kur aizņēmējam ir gluži vai šāds sapņu hipotekārais kredīts. Tiek norādīts, ka konkrētais ņemtais kredīts Banco finanšu iestādē esot aptuveni 320 tūkstošu eiro apmērā, kur tam piemērotā procentlikme svārstoties, lai gan šobrīd tā esot negatīva pie -0,25% atzīmes. Rezultātā, piemēram, šomēnes esot sanācis tā , ka Banco kredīta ņēmējam, norēķinoties par procentiem, uz kontu pārskaitījusi aptuveni 40 eiro. Pats hipotekārā kredīta ņēmējs, protams, turpina maksāt aizdevuma pamatsummu.

Eiropas Komisijas (EK) ziemas prognoze norāda uz to, ka vispārējās izaugsmes perspektīvas kopš rudens nav stipri mainījušās, bet – galvenokārt ārējo faktoru ietekmē – ir pieaudzis risks, ka izaugsme neatbildīs prognozēm, informē EK.

Sagaidāms, ka izaugsme eirozonā šogad palielināsies līdz 1,7 % (pagājušajā gadā – 1,6 %) un 2017. gadā sasniegs 1,9 %. Tiek prognozēts, ka ES ekonomikas izaugsme šogad saglabāsies stabila 1,9 % līmenī un nākošgad pieaugs līdz 2%.

Sagaidāms, ka atsevišķi faktori, kas veicina izaugsmi, izpaudīsies spēcīgāk un ilgāk, nekā tika paredzēts iepriekš. Šie faktori ir zemās naftas cenas, labvēlīgi finansēšanas nosacījumi un zemais eiro valūtas kurss. Vienlaikus ekonomikas riski kļūst izteiktāki un parādās jauni izaicinājumi: lēnāka izaugsme Ķīnā un citās attīstības ekonomikās, vāja globālā tirdzniecība, kā arī ģeopolitiskā un ar politiku saistītā nenoteiktība.

Vācijā noteiktos stingros ierobežojumus cīņā ar Covid-19 iecerēts pagarināt līdz 18.aprīlim, liecina ziņu aģentūras DPA rīcībā nonākušais valdības sagatavotais lēmuma projekts.

Ierobežojumu pagarināšanu kanclere Angela Merkele pirmdien apspriedīs ar federālo zemju premjerministriem.

Vācija bija pakāpeniski sākusi atvieglot ierobežojumus, februāra beigās atverot skolas un martā atļaujot atsākt darbu daļai veikalu. Taču sākušas gaist cerības, ka restorāni un kafejnīcas drīzumā varēs sākt uzņemt klientus iekštelpās un būs iespējams organizēt kultūras un atpūtas pasākumus, jo Vāciju skāris jaunā koronavīrusa trešais vilnis, tostarp izplatās jaunie lipīgākie vīrusa varianti.

Valdības sagatavotajā dokumentā paredzēts pagarināt esošos ierobežojumus, tostarp prasību strādāt no mājām, kur tas iespējams.

Lai novērstu vīrusa izplatību darbavietās, uzņēmumiem būs jānodrošina, ka darbiniekiem vismaz divreiz nedēļā tiek veikti ātrie Covid-19 testi, teikts dokumentā.

Vācijā uz Lieldienām tiks ieviesta mājsēde no 1. līdz 5.aprīlim, lai apturētu straujo inficēšanoas ar jauno koronavīrusu, otrdien paziņoja kanclere Angela Merkele pēc sarunām ar federālo zemju premjerministriem.

Sarunās tika nolemts cīņā ar Covid-19 ieviestos ierobežojumus pagarināt līdz 18.aprīlim, kā arī noteikt stingrākus ierobežojumus aprīļa pirmajās piecās dienās.

Šo piecu dienu laikā būs slēgti gandrīz visi veikali, bet Lieldienu dievkalpojumi būs pārcelti uz tiešsaisti. Sestdien, 3.aprīlī, drīkstēs darboties tikai pārtikas veikali.

"Situācija ir nopietna. [Inficēšanās] gadījumu skaits pieaug eksponenciāli, un intensīvās aprūpes gultasvietas [slimnīcās] atkal aizpildās," sacīja Merkele, pēc 12 stundas ilgajām sarunām mēģinot attaisnot stingrākos ierobežojumus.

Sarunu dalībnieki vienojās "steidzami aicināt visus pilsoņus atturēties no nebūtiskiem ceļojumiem pa valsti un uz ārzemēm, arī gaidāmajās Lieldienu brīvdienās".

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Nesen noslēdzies pirmā Latvijas starptautiskās attīstības sadarbības projekta Āfrikā sākuma posms. Tā laikā diasporas profesionāļu, zinātnieku un uzņēmēju kustības #esiLV un Rīgas Biznesa skolas (RBS) komanda Namībijā un Zambijā strādāja ar topošajām uzņēmējām, kā arī dalījās savā pieredzē ar vietējo institūciju pārstāvjiem par ilgtspējīgas un iekļaujošas ekonomikas un biznesa vides veidošanu.

Projekts “Viņa pārveido pasauli” (She Rebuilds the World) ir kustības #esiLV iniciēts un radīts, ar zināšanām un lektoriem to atbalsta Rīgas Biznesa skola, finansē Latvijas Republikas Ārlietu ministrija. Lielu atbalstu sniedza arī Āfrikas valstu partnerorganizācijas: vadības un finanšu konsultāciju kompānija “Business Financial Solutions” Vindhukā, Namībijā, un Zambijas Attīstības aģentūra Lusakā, Zambijā.

Projekta pamatmērķi ir trīs: pirmkārt, sniegt zināšanas un atbalstīt uzņēmējdarbības uzsākšanu jaunietēm Namībijā un Zambijā ar Rīgas Biznesa skolas speciāli izveidotu apmācības programmu. Otrkārt, dalīties pieredzē par pāreju no komandekonomikas uz brīvā tirgus principiem un ekonomikas diversifikāciju kā valsts tautsaimniecības izaugsmes pamatu. Lai uzņēmējs spētu realizēt savas ieceres, valsts pārvaldei ir jāveido tāda biznesa vide, kas katru uzņēmēju iespējo un atbalsta. Tādēļ #esiLV starptautiskie un diasporas eksperti paralēli uzņēmējdarbības nometnēm dalījās pieredzē ar Namībijas un Zambijas tirdzniecības ekspertiem un valsts pārvaldes pārstāvjiem par Latvijas pārmaiņu ceļu pēdējo trīsdesmit gadu laikā.

2017. gads metīs investētājiem nopietnu izaicinājumu, finanšu tirgos šis būs sarežģīts gads, iezīmīgs ar nestabilitāti un ļoti lielu politisko notikumu, tā saukto „melno gulbju”, iespaidu. D. Trampa prezidentūras sākums un joprojām neparedzamā ASV politika attiecībā uz brīvo tirdzniecību, Ķīnas valdības centieni iegrožot valsts ekonomikas pārkaršanu, OPEC vienošanās stabilizēt naftas cenas, vēlēšanas svarīgākajās ES ekonomikās – Vācijā, Francijā, Itālijā, referendums Nīderlandē, Brexit process – tie visi ir notikumi, kas 2017. gadā pilnīgi noteikti šūpos finanšu tirgus.

„Aktīvam investētājam tirgus nenoteiktība paver lielākas iespējas, tāpēc 2017. gads būs patiesi interesants, un investētāji var gūt labu peļņu. Mēs esam sagatavojuši perspektīvāko 2017. gada investīciju virzienu prognozes ikvienam kapitāla veidam – valūtām, akcijām, indeksiem, obligācijām un izejvielām. Pērn mūsu analītiķu komandai izdevās precīzi paredzēt tirgus virzienu visos kapitāla veidos, bet investētāji, kas izmantoja rekomendācijas par FTSE 100 indeksu, sojas cenas perspektīvām un Apple akcijām, ieguva labu investīciju atdevi, jo šo pozīciju izmaiņas sasniedza pat 12-16%. Kredītpleca iespējas izmantojušo investētāju peļņa attiecīgi bija vēl lielāka,” – aktīviem investētājiem domāto 2017. gada prognožu paketi piedāvā uzņēmuma TMS Brokers analītikas nodaļa .

Ekonomikas dati liecina par Rietumeiropas patērētāju kūtrumu, tomēr centrālās bankas radītie naudas plūdi ļauj cerēt vismaz uz nelielu izaugsmi

Statistika par norisēm tautsaimniecībā pēdējā laikā iezīmējas ar zināmu pretrunīgumu. Proti, kamēr vieni vedina domāt, ka situācija valsts tautsaimniecībā ir labāka, nekā domāts, un šeit uzskatāms piemērs ir valsts iekšzemes kopprodukta, būvniecības un transporta nozares trešā ceturkšņa izaugsmes dati, tikmēr citi vedina domāt, ka nākotnes perspektīvas nav tik rožainas. Tas lielā mērā ir attiecināms uz oktobra apstrādes rūpniecības datiem, kuri pēc salīdzinošas pievilcības iepriekšējos mēnešos gada desmitajā mēnesī ievērojami pasliktinājušies. Protams, viena bezdelīga pavasari nenes, tāpat kā viena mēneša sniegums nekādā gadījumā nav uzskatāms par tendenci. Taču vispārējās kopsakarības (piemēram, pēdējā laikā vērojamā ražotāju cenu samazināšanās) oktobri Latvijas ražošanas sektorā neļauj atstāt bez uzmanības.

Eiro vērtība jau kopš 2021. gada vasaras ASV dolāros gandrīz tikai sarūk. Rezultātā eiro cena ASV dolāros pietuvojusies tā saucamajai paritātei. Ņemot vērā šo visai pārliecinošo tendenci, visai iespējama izskatās tāda situācija, ka par vienu eiro jau tuvākajā laikā varēsim saņemt pat mazāk nekā vienu ASV dolāru.

Eiro zem paritātes ar ASV dolāru tika tirgots šīs tūkstošgades sākumā. Tomēr aptuveni kopš 2002. gada bija vērojams noturīgs kopējās Eiropas valūtas cenas pieaugums, kas turpinājās līdz iepriekšējam globālajam finanšu kraham. 2008. gadā eiro cena uz brīdi pat sasniedza 1,6 ASV dolāru atzīmi. Pēc tam kopējai valūtai kājas saļodzījās. Rezultātā eiro un ASV dolāra paritātes piesaukšana kopš 2015. gada kļuvusi jau par regulāru parādību.

Tiesa gan, ikreiz, kad eiro cena mēģinājusi pietuvoties apaļa viena ASV dolāra atzīmei, tā tomēr, šo paritāti nesasniedzot, ir piedzīvojusi atlēcienu. Piemēram, arī 2016. gada beigu daļā un 2017. gada sākumā eiro cena atradās pie 1,04 ASV dolāru atzīmes. Tiesa gan, jau aptuveni pēc gada tā atradās pie 1,25 ASV dolāriem. Pēc tam eiro cena atkal krita, un, sākoties pandēmijai, atkal atgriezās skaļākas runas par iespējamo paritāti ar ASV dolāru. Omai pēc pandēmijas pirmā šoka spēji uzlabojoties, tas tirgus dalībniekiem aizmirsās, un eiro cena atkal palielinājās. Savukārt nu ir kārtējais un, iespējams, izšķirīgais mēģinājums beidzot zīmīgo “vienu eiro pret vienu ASV dolāru” tomēr sazīmēt.

ASV ekonomikā mājsaimniecību pieprasījums saglabājās spēcīgs, un privātais patēriņš – galvenais ASV izaugsmes balsts – turpināja augt arī 2024. gada pirmajā pusē.

ASV izaugsme 2. ceturksnī paātrinājās līdz 0,7 % ceturkšņa griezumā pēc vājākiem rezultātiem gada sākumā un ar uzviju pārspēja analītiķu prognozes. Vienlaikus vasaras sākumā atsevišķos ASV ekonomikas rādījumos parādījās saguruma pazīmes – no noskaņojuma rādītājiem līdz mājokļu tirgus indikatoriem. Vēsāka kļuva arī temperatūra ASV darba tirgū, un bezdarba līmenis gada vidū pakāpās līdz 4,1 % no 3,4 % 2023. gada sākumā. Visdrīzāk ASV izaugsmes temps varētu būt sasniedzis savu maksimumu un tuvāko ceturkšņu laikā bremzēsies.

Turpretim eirozonas ekonomika pēc ilgstošas stagnācijas kopš šā gada sākuma atgriezās pie izaugsmes. Līdzīgi kā 1. ceturksnī, ekonomika arī 2. ceturksnī izauga par 0,3 % ceturkšņa griezumā. Kaut arī atlabšanas procesi turpinās ar mainīgiem panākumiem un atsevišķos sektoros un valstīs joprojām parādās mīnusi, ekonomika cenšas nostāties uz izaugsmes takas. Gada griezumā eirozonas ekonomika 2. ceturksnī uzrādīja tikai 0,6 % pieaugumu. Salīdzinājumam, ASV ekonomika turpināja augt ar vidēji 3 % ātrumu gada griezumā.

Jau pārskatāmā nākotnē dalīšanās ekonomika kļūs par būtisku globālās ekonomikas sastāvdaļu. 2015. gadā dalīšanās ekonomikas uzņēmumu apgrozījums Eiropā bija 28 miljardi eiro (nedaudz vairāk nekā Latvijas 2015. gada iekšzemes kopprodukts (IKP)).

Paredzēts, ka līdz 2025. gadam šī summa varētu vairāk nekā trīskāršoties, sasniedzot 80 miljardus eiro. Šajā rakstā apskatīšu, kas tad īsti ir dalīšanās ekonomika, kādas ir tās pozitīvās un negatīvās puses, un – vai tā ir tradicionālās ekonomikas konkurents vai glābējs?

Kas ir dalīšanās ekonomika?

Ja pirms pāris gadiem vien retais no mums zināja, kas ir dalīšanās ekonomika, tad šodien atliek tikai nosaukt globāli atpazīstamos zīmolus, piemēram, taksometru servisu "Uber" vai naktsmītņu rezervācijas vietni Airbnb, un par tiem būs dzirdējis gandrīz ikviens no mums. Precīzāk dalīšanās ekonomiku var definēt kā ekonomisku sistēmu, kurā indivīdi bez atlīdzības vai par samaksu dalās ar īpašumiem, prasmēm vai līdzekļiem, ko paši mazāk izmanto.

Pasaules ekonomikas lielākās galvassāpes ir valdošā piesardzība, uzskata SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Ekonomikas politikas pasākumu klāsts izaugsmes stiprināšanai retinās, kā arī sarūk esošo efektivitāte. Tomēr iespējas pilnībā vēl nav izsmeltas. Tikmēr globālā ekonomika turpmāko divu gadu laikā turpinās saņemt atbalstu no monetārās ekspansijas un pārliecinošās ASV atveseļošanās. Joprojām visas pazīmes liecina, ka turpmākā izaugsme saglabāsies gausa. Atspaids mājsaimniecību pirktspējai un investīciju apetītei būs zemākas energoresursu cenas. Tas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu grupai ļaus palielināt IKP par 0,5 procentpunktiem. Taču pasaules ekonomiku turpina nospiest parādu slogs un lēnais ienākumu pieaugums, sarežģījumi strauji augošajās ekonomikās, zema investīciju apetīte, labklājības nevienlīdzība, kā arī ģeopolitiskā nenoteiktība. Šie faktori rada ievērojamu ilgstoši vāja pieprasījuma un deflācijas risku.

Maksātnespējas administratora slepkavības uzkūdīšanā apsūdzētā Mihaila Uļmana pirmā intervija.

Vairāk nekā gada laikā, kopš uzņēmējs Mihails Uļmans tika aizturēts, apcietināts kopš pagājušā gada decembra, arī apsūdzēts maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības uzkūdīšanā un tagad stājies tiesas priekšā, publiskā retorika ir balstīta izmeklēšanas un prokuratūras sniegtajā informācijā, pretēji žurnālistiskās ētikas standartiem nemēģinot uzklausīt arī otru pusi. Dienas Bizness šodien publicē interviju ar M. Uļmanu, dodot iespēju viņam pirmoreiz publiski izklāstīt savu nostāju un argumentus.

Prokuratūra jums ir uzrādījusi apsūdzību par uzkūdīšanu uz maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavību. Vai jūs tam piekrītat vai nē – un kādi ir jūsu argumenti?

Procentlikmju kāpums izskatās neizbēgams, lai gan pamata prognoze joprojām ir, ka šis process būs lēzens; tirgus paredzējumi gan lēni pielāgojoties straujākas inflācijas gaidām, trašdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pasaules ekonomika turpina augt straujāk, un, lai nepieļautu kādus pārkaršanas momentus, ietekmīgākajām centrālajām bankām nāksies rosīties likmju ziņā. Šajā ziņā priekšzīmi rāda ASV Federālo rezervju sistēma, kas pēdējo gadu laikā jau veic pakāpenisku dolāra likmju koriģēšanu uz augstāku līmeni. Rezultātā šobrīd ASV dolāra bāzes likme noteikta 1,5% līdz 1,75% koridorā. Šis apstāklis un gaidas, ka likmes virziens pārskatāmā nākotnē būs vērsts augšup, arī palīdzējis populārajai ASV dolāra trīs mēnešu termiņa Libor likmei sasniegt 2,35% atzīmi.

Vēl pagājušā gada beigās minētā termiņa dolāru Libor likmes vērtība atradās pie 1,7% atzīmes, bet 2015. gada beigās – pie 0,32% atzīmes. Ja nenotiek nekas dramatisks, tad līdzīgi procesi gaidāmi arī pārējā pasaulē, piemēram, Eiropā, kura arī ilgstoši pieradusi pie rekordzemām procentlikmēm. Mums trīs mēnešu Euribor likme joprojām ir visai dziļi negatīvajos ūdeņos un šīs nedēļas sākumā atradās pie -0,328 atzīmes.