Eiropas Parlaments šonedēļ atbalstīja ieceri līdz 2022. gadam pilnībā aizliegt glifosātu saturošus herbicīdus lauksaimniecībā, savukārt dalībvalstis ar savu galavārdu pagarināt vai nepagarināt glifosāta tirdzniecības atļauju stiepj gumiju.

Eiropas gaiteņos izšķirošais «jā» vai «nē» glifosātam ir iestrēdzis jau kopš 2015. gada. Glifosāta ēra likumsakarīgi piedzīvo savu norietu. Pieredzes bagāžā šai aktīvajai vielai, pasaulē populārākajam toksiskajam nezāļu apkarotājam, ir vairākus gadu desmitus ilgusi agroķimikāliju ražotāju un industriālās lauksaimniecības sadursme ar vides un veselības riskiem. Ko tur liegties, glifosātu saturošie līdzekļi ir bijuši ārkārtīgi uzticami pavadoņi arī Latvijas lauksaimniecības nozares straujajā izaugsmē, ne tikai palīdzot cīnīties ar nezālēm, bet steidzot talkā uz lauka sausināt graudus pirms novākšanas. Latvijas lauksaimniecības politikas zemais ētikas slieksnis to nekādi neierobežo. Savā ziņā tā lietošana palīdzējusi arī bioloģiskās lauksaimniecības uzplaukumam, jo ķimikāliju lietošanas pieaugums licis izdarīt loģiskus secinājumus patērētājiem, bet, saimniekojot bioloģiski, glifosātu lietot strikti noliegts. Savukārt konvencionālajos laukos glifosātu saturošie pesticīdi, tādi kā raundaps, ir kalpojuši kā brīnumnūjiņa. Aborti, caureja un sapampušas nieres ir starp Latvijas lopkopju novērotajām reakcijām pēc ķīmiski apstrādātu graudu lietošanas barībā (plašāk DB 30.03.2015.). Latvijā glifosāts un citas lauksaimniecības indes tiek maigi dēvētas par augu aizsardzības līdzekļiem, bet tas ir neprecīzs un patērētājus sevišķi maldinošs apzīmējums. Zemkopības ministrijā uzskata, ka, aizliedzot glifosātu saturošos herbicīdus, lauksaimnieki ciestu zaudējumus, īpaši graudkopji, jo tie glifosātu saturošus līdzekļus, «ievērojot termiņus atbilstīgi instrukcijai», izmanto ne tikai nezāļu nokaltēšanai, bet arī graudaugu apžāvēšanai uz lauka. Glifosāts ir pietiekami sensitīvs temats arī pašu lauksaimnieku vidū – graudkopjiem ir savas intereses, bet cūkkopji un piena nozare var līdz mielēm «baudīt» iepriekš minētās glifosāta lietošanas sekas graudkopībā. Tātad – nozarei būs jāpārkārtojas un, iespējams, glifosāta uzvaras gājiena apturēšana – pakāpeniska vai tūlītēja – kaut kādā mērā ietekmētu konkurētspēju. Tomēr konkurētspēja, kas balstās uz vides un veselības risku rēķina, nav ilgtspējīga.

Latvijas zemniekiem ir atšķirīgi viedokļi par ieceri līdz 2022.gadam pilnībā aizliegt glifosātu herbicīdu izmantošanu lauksaimniecībā, jo daļa to atbalsta, bet daļa nē, aģentūrai LETA sacīja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) ģenerāldirektors Guntis Vilnītis.

Viņš norādīja, ka jautājums par jautājumu par glifosāta herbicīdu aizliegšanu tika skatīts arī LOSP pārstāvju ikmēneša sēdē pagājušajā trešdienā un lauksaimnieku domas par to dalījās. «Lēmumu par to mēs nepieņēmām, jo mums dalījās domas. Faktiski mūsu redzējums bija tāds, ka līdz brīdim kamēr nav pietiekoši apstiprinoši pētījumi, ka glifosāts ir inde un tas atstāj paliekošu iespaidu uz cilvēka veselību, mēs nevaram sniegt viennozīmīgu atbildi. Mūsuprāt, tikai pēc pētījuma veikšanas, kurš apstiprina, ka glifosāts ir inde, to jāaizliedz,» teica Vilnītis.

Vilnītis sacīja, ka Eiropas Parlamenta (EP) deputātu atbalstītā iecere līdz 2022.gadam pilnībā aizliegt glifosāta herbicīdus lauksaimniecībā nozari ietekmēs nelabvēlīgi, jo cīņai ar nezālēm, piemēram, graudaugos glifosātam nav alternatīvas. Līdz ar to varētu runāt par periodisku nevis pilnīgu attiecīgā preparāta aizliegšanu. «Mēs uzskatām, ka var būt runa par to, ka ierobežojam kaut kādu noteiktu dienu skaitu ar atbildību lauksaimniekam, zemniekam, ja viņš lieto glifosātu pirms ražas novākšanas. Savukārt augšanas periodā, kamēr nav pierādīts tā nenovēršams kaitīgums lauksaimniecībā, neaizliegt,» teica Vilnītis.

No savas vairāk nekā 30 gadus garās lauksaimnieka pieredzes varu droši teikt, ka rapsis noteikti nav videi kaitīga kultūra, bet, tieši otrādi, ir neatsverams palīgs augu sekas nodrošināšanai un augsnes ielabošanai.

Vēlos saprotamā valodā iepazīstināt ar rapša audzēšanu to sabiedrības daļu, kurai nav tiešas saskares ar lauksaimniecību, bet kuru noteikti uztrauc pēdējā laikā sociālajos tīklos atrodamā informācija par rapša briesmīgo ietekmi uz vidi, iedzīvotājiem un mājdzīvniekiem.

Šogad rapša platības Latvijā aizņem ap 140 tūkstošiem hektāru. Līdz gadsimtu mijai tā izplatība Latvijas laukos bija nenozīmīga, bet, pasaulē attīstoties biodegvielas tirgum, tā cena būtiski pieauga un kļuva ekonomiski nozīmīga visā pasaulē. Latvijā rapša platību pieaugumu arī veicināja cukurbiešu audzēšanas pārtraukšana 2006. gadā.

Šobrīd rapsim Latvijā ir nozīmīga loma sējplatību apritē, sevišķi saimniecībās, kuras specializējušās tikai augkopības produkcijas ražošanā. Bez graudaugiem (kvieši, rudzi, mieži, auzas) un pākšaugiem (zirņi, pupas) klimatisko apstākļu dēļ Latvijā nav iespējams audzēt daudz laukaugu kultūru, kuras būtu ekonomiski un klimatiski pamatotas.

Eiropas Parlamenta deputāti otrdien atbalstīja ieceri līdz 2022. gada decembrim pilnībā aizliegt glifosāta herbicīdus, nekavējoties nosakot ierobežojumus vielas izmantošanai, informē EP.

Eiropas Parlaments (EP) neatbalsta Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu vēl uz 10 gadiem pagarināt pretrunīgi vērtētā herbicīda izmantošanas atļauju. Deputāti uzskata, kas ES vajadzētu izstrādāt plānu vielas pakāpeniskai izņemšanai no aprites, sākot ar pilnīgu aizliegumu to izmantot mājsaimniecībās un tādos gadījumos, kad nezāles iespējams apkarot ar bioloģiskām alternatīvām («integrētām augu aizsardzības sistēmām»).

Glifosāta izmantošana ES pilnībā būtu jāaizliedz līdz 2022. gada 15. decembrim, pirms tam sperot nepieciešamos sagatavošanās soļus, teikts rezolūcijā.

ANO Starptautiskajai vēža pētījumu aģentūrai (IARC) un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA) un Eiropas Ķimikāliju aģentūrai (ECHA) izdarot atšķirīgus secinājumus par vielas kaitīgumu, ES veiktais riska izvērtējums pirms licences atjaunošanas izpelnījās pretrunīgas atsauksmes.

Zvērināto tiesa ASV Kalifornijas štatā pirmdien nolēma, ka agroķīmijas uzņēmumam «Monsanto» ir jāsamaksā vairāk nekā divi miljardi ASV dolāru amerikāņu pārim, kuru saslimšanu ar vēzi izraisījis šī uzņēmuma ražotais herbicīds «Roundup», paziņoja advokāti.

Šis lēmums ir kārtējā «Monsanto» sakāve tiesās «Roundup» dēļ.

Uzņēmums uzstāj, ka šis herbicīds, kura svarīga sastāvdaļa ir pretrunīgi vērtētā ķimikālija glifosāts, neesot saistīts ar vēzi.

Pāra advokātu komanda nosauca šo tiesas lēmumu par «vēsturisku». Saskaņā ar to «Monsanto» ir jāsamaksā 2,055 miljardi dolāru, tai skaitā divi miljardi dolāru kā atlīdzība par kaitējumu un 55 miljoni dolāru kā kompensācija.

«Zvērināto tiesa pati redzēja iekšējus uzņēmuma dokumentus, kuri pierāda to, ka »Monsanto« jau no pirmās dienas nebija nekādas intereses noskaidrot, vai »Roundup« ir drošs,» sacīja sūdzētāja advokāts Brents Visners.

«Tā vietā, lai ieguldītu līdzekļus saprātīgā zinātnē, viņi ieguldīja miljonus, lai uzbruktu zinātnei, kas apdraudēja viņu biznesa darba kārtību.»

Šodien pie DB abonentiem dodas projekta Biznesa Plāns nu jau ceturtais izdevums, kas šajā reizē veltīts Zemgalei. Tā esot Latvijas maizes klēts. Un reizē pesticīdu un minerālmēslu katedrāle, kuras zvani skan līdz pat Baltijas jūrai un vēl tālāk.

Žurnālā Biznesa Plāns esam centušies paskatīties uz Zemgales reģionu ar citām acīm un redzēt pāri graudu torņiem, graudaugu eksporta rekordiem un graudkopības kooperatīvu apgrozījuma dinamikai. Esmu jau rakstījis, ka Latvijā ir viena lauksaimniecības politika, bet lauksaimniecības ir divas dažādas. Viena ir sākums tā saucamajiem «kvalitātes kritērijiem» atbilstošas pārtikas audzēšanai, mijiedarbojoties ar pesticīdu, minerālmēslu un ĢMO saturošas lopbarības industrijām, bet otra – bioloģiskā lauksaimniecība – ir stāsts par sadarbību ar dabu, gādājot par cilvēkam un videi draudzīgas pārtikas radīšanu.

Zemgale esot Latvijas maizes klēts. Un reizē pesticīdu un minerālmēslu katedrāle.

Bioloģiskā saimniecība Vecmuižnieki kopš deviņdesmito gadu sākuma attīstījusies senā mājvietā Talsu novada Balgales pagastā. Vienā no trim sendienu ēkām – pamatīgā, no laukakmeņiem celtā zirgu stallī – iekārtota plaša medus fasētava, noliktava un birojs

Bišu ganības Rīgā un Jūrmalā

«Cik necik darbojamies ar bitēm,» saka dravnieks Egons Upītis. Taču pieticīgums ir nevietā, jo Vecmuižnieki ar turpat 300 bišu saimēm ir viena no lielākajām bioloģiskajām dravām Latvijā. Vecmuižnieki apsaimnieko laukus vairāk nekā simt hektāru platībā. Saimniecības laukus abpus ceļam ziliem ziediem izrotājusi facēlija, toties kaimiņos lauksaimnieki strādā, izmantojot lauksaimniecības ķīmiju. Līdz ar to Vecmuižniekus ierobežo nosacījumi, kas jāievēro bioloģiskajās dravās. Tuvumā konvencionālajiem laukiem bioloģisku medu ievākt ir aizliegts, lai izvairītos no pesticīdu atliekvielām produkcijā. Iepriekš Vecmuižniekos bija vairāk nekā 400 saimju, bet bioloģiskās lauksaimniecības prasību pastiprināšanās dēļ to skaits samazināts līdz 270.

Mobilo sakaru operators “Bite Latvija” šodien iesniedzis prasību tiesā pret Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK).

Tās pamatā ir lūgums atzīt par prettiesisku SPRK kārtējo termiņa pagarinājumu lēmuma pieņemšanai par atļauju vienas grupas uzņēmumiem “Bite Latvija” un elektronisko pakalpojumu sniedzējam “Unistars” kopīgi izmantot 3,6 GHz frekvenci 5G tīkla un 5G pakalpojumu attīstīšanai. Lēmuma pieņemšanu SPRK nepamatoti pagarina jau trešo reizi, vilcinot pusgada garumā formālas atļaujas izsniegšanu, kam pēc likuma būtu jānotiek viena mēneša laikā.

Ar šādu vilcināšanos SPRK ne vien mākslīgi vājina “Bite Latvija” konkurētspēju, bet arī iesaldē desmitiem miljonu eiro vērtas investīcijas, apdraudot simtiem tūkstošu iedzīvotāju un uzņēmumu iespēju saņemt 5G pakalpojumus.

Atbildība par OIK skandālu primāri jāuzņemas tiem ministriem un valsts sekretāriem, kas strādāja Godmaņa un Kalvīša valdībā, to intervijā DB pauda bijušais ekonomikas ministrs, tagad jaundibinātās partijas Kustība Par! valdes priekšsēdētāja Daniels Pavļuts.

Viņš atzīmē, ka obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas radīšanā savu vainu viņš neredz, jo no pirmās dienas ministra amatā mēģinājis atļauju izsniegšanu apturēt.

Fragments no intervijas

Kā kopumā vērtējat šobrīd izveidojušos situāciju saistībā ar OIK?

To, ka OIK slogs kļūs nepanesams, es prognozēju jau 2012. gada sākumā, kas bija burtiski mēnesi vai divus pēc manas nonākšanas ekonomikas ministra amatā. Es aizgāju uz valdību ar, manuprāt, pirmo visaptverošo ziņojumu par to, kādas būs OIK izmaksas. Lielie likumi un Ministru kabineta (MK) noteikumi, balstoties uz kuriem vēlāk izsniegtas atjaunojamo energoresursu (AER) un koģenerācijas ražošanas atļaujas, pamatā pieņemti Godmaņa un Kalvīša valdības laikā. Mēs neatradām, ka toreiz, pieņemot lēmumus, veiktas nopietnas analīzes, kādas sekas tas ilgtermiņā atstās uz Latvijas tautsaimniecību. Līdz ar to, jau uzsākot darbu ministra amatā, man bija pilnīgi skaidrs, ka OIK ir bumba ar laika degli. Tieši tāpēc es ķēros klāt pie moratorija – sākām novembrī un februārī, gājām uz valdību ar priekšlikumu pilnībā slēgt jaunu atļauju izsniegšanu. Pagāja ilgs laiks, kamēr mēs šo priekšlikumu dabūjām cauri. Lēmumu slēgt jaunu atļauju izsniegšanu valdība pieņēma tikai 2012. gada augustā, balstoties uz mūsu prognozēm, ka tās būs miljardiem lielas izmaksas, kas būtiski samazinās Latvijas uzņēmēju konkurētspēju un radīs tālākus nabadzības riskus Latvijas sabiedrības sociāli un materiāli neaizsargātākajai daļai. Augustā šo moratoriju pielēma, taču pat tad tika nolemts, ka MK noteikumi stājas spēkā nevis ar publicēšanas brīdi Latvijas Vēstnesī, bet iedeva laiku vēl līdz septembrim. Pa šo laiku tad arī saskrēja tas papīra atļauju vilnis, ko mums ar Juri Pūci piedēvē. Atļaujas nevarēja neizsniegt, jo likums to paredzēja. Ierēdnis nevar neizsniegt atļauju, ja likums paredz, ka viņam tā ir jāizsniedz. Pēc tam gan mēs veicām veselu virkni pasākumu, kas bija saistīti gan ar atļauju atcelšanu, gan ar stingrāku prasību noteikšanu par būvniecību, par lietderīgās enerģijas izmantošanu un daudzām citām lietām, kas ļāva gan mūsu laikā, gan pēc tam faktiski teju visas no šīm izsniegtajām atļaujām vienkārši likvidēt. Absolūti lielākā daļa no tām netika realizēta.

Ikdienā šķietami nemanāma, tomēr tautsaimniecībai nepārvērtējami nozīmīga ir uzticamība. Vai varam paļauties, ka preču un pakalpojumu maiņas darījumos iegūsim solīto; vai varam būt droši, ka darījuma otra puse spēj pildīt solījumus; vai vērtības, kuras iegādājāmies, patiesībā pieder to pārdevējam, un kā varam droši zināt, kas tieši kam pieder?

Vai, iegādājoties, piemēram, nekustamo īpašumu, tam nav apgrūtinājumu, vai īpašumtiesību nostiprinājumi ir droši un nevar tikt nesankcionēti mainīti? Visbeidzot, naudas pastāvēšana pašos pamatos ir uzticēšanās rezultāts – tautsaimniecības dalībnieku paļaušanās, ka naudaszīmes, kam pašām par sevi nav gandrīz nekādas vērtības, var un nākotnē varēs apmainīt pret precēm un pakalpojumiem. Līdzās uzticībai naudas pirktspējai, kredītiestāžu emitētā bezskaidrā nauda var pastāvēt, ja klienti uzticas kredītiestāžu spējai pildīt saistības un regulējošo institūciju spējai novērst nelīdzsvarotības, kas rodas banku sistēmā.

Darījumos, kuros nepietiek ar otras puses labu reputāciju, mūsdienās uzticamības panākšanai plaši tiek izmantoti centralizēti institucionāli risinājumi – dažādi reģistri, vidutāji, kas apstiprina darījuma pušu noslēgtās vienošanās, intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesības un autoratlīdzības sadali administrējošas iestādes utt. Institucionālie risinājumi ne vienmēr ir ātrdarbīgi un efektīvi, turklāt daudzos gadījumos to darbošanos atbilstoši izveidošanas iecerei apdraud dažādi cilvēciskie faktori – kļūdas, ļaunprātība. Varētu vaicāt, vai iespējams izveidot tautsaimniecības darbības modeļus, lai uzticamība kļūtu par sistēmas neatņemamu īpašību un tautsaimniecības dalībnieku paļāvība būtu sasniedzama bez trešās puses iesaistes? Vai iespējams darījuma slēdzējpusēm izveidot līgumus, kuru izpilde notiktu automātiski, bez darījuma gaitu un nosacījumus pārraugošo pušu iesaistes, un līguma nesankcionēta maiņa būtu neiespējama?

Pastiprināto tirdzniecības ierobežojumu priekšvakarā tirgotāji, kam no 19.decembra līdz 11.janvārim tirdzniecība būs liegta, pēdējā dienā, 18.decembrī būs atvērti līdz pusnaktij.

Tā, piemēram, lai mazinātu cilvēku pulcēšanos tirdzniecības centrā un prognozējot apmeklētāju skaita pieaugumu dienā pirms stingrāku ierobežojumu stāšanās spēkā, tirdzniecības centrs “Alfa” pagarina darba laiku piektdien, 18. decembrī, nosakot to līdz pulksten 24.

18. decembrī arī t/c “Spice” un t/c “Spice Home ” strādās līdz 24, par divām stundām pagarinot darba laiku vakarā. Arī turpmāk brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības centrs būs slēgts – strādās tikai atsevišķi pārtikas veikali, aptiekas un higiēnas preču veikali.

Trīs nedēļu klusuma periods - no 21.decembra stingri ierobežojumi 

Covid-19 izplatības ierobežošanai valdība ceturtdien lēma par stingrāku ierobežojumu ieviešanu...

Savukārt tirdzniecības centrs “Domina Shopping” šodien pagarina savu darba laiku līdz plkst. 23:00. Šādu soli centrs veic, lai izlīdzinātu apmeklētāju plūsmu, kas strauji pieaugusi pēc vakar izziņotajiem jaunajiem ārkārtas situācijas noteikumiem.

Līdz plkst.24 šodien strādās arī būvmateriālu veikali Depo Rīgā. Veikalos ārpus Rīgas darba laiks pagarināts līdz plkst. 23.00.

Līdz 11.janvārim būs aizliegta arī būvmateriālu mazumtirdzniecība 

Laika posmā no sestdienas, 19.decembra līdz 11.janvārim, kad līdz ar citiem Covid-19...

Līdz plkst. 24 piektdien, 18.decembrī strādās arī būvniecības, mājas labiekārtošanas un sadzīves preču veikals "K-Senukai" pagarina darba laiku visā Latvijā līdz plkst. 24. Uzņēmums norāda, ka strikti kontrolē pircēju plūsmu savos veikalos saskaņā ar valdības noteiktajām prasībām un iekšējiem noteikumiem. Vienlaikus veikals ierobežojis iepriekš plānotās reklāmas aktivitātes un pastāvīgi aicina pircējus iepirkties internetveikalā, pasūtīt preces pa telefonu vai e-pastā.

Ņemot vērā, ka Latvijas pārvadātājiem joprojām ir liela interese par starptautisko autopārvadājumu veikšanu uz Poliju un ka līdz gada beigām ar sākotnēji apmainīto atļauju daudzumu varētu nepietikt, Latvija un Polija apmainījusies ar 100 papildu atļaujām.

Kā informē Autotransporta direkcija, panākta vienošanās par atļauju skaita palielināšanu 2018.gadam.

Sākotnēji Latvija un Polija bija apmainījusies ar 500 atļauju, kas derīgas pārvadājumu veikšanai uz un no trešajām pasaules valstīm, un līdz šim pārvadātājiem jau ir izsniegti 88% šo atļauju. Latvijas un Polijas kopējās komisijas sēdē abas valstis vienojās par 100 papildu atļauju apmaiņu šajā gadā. Tāpat panākta vienošanās par atļauju kvotas palielināšanu 2018.gadam – kopējais atļauju skaits nākamgad sasniegs 600.

Kopējās komisijas sēdē tika pārrunāti arī ar starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem saistītie problēmjautājumi un abu valstu turpmākā sadarbība autopārvadājumu jomā.

Iekšlietu ministrija (IeM) sagatavojusi grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz līdz 2023.gada 30.jūnijam pārtraukt atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, turklāt piedāvātais regulējums ietekmēs darba devēju iespējas turpināt darba attiecības ar viesstrādniekiem no abām kaimiņvalstīm.

Patlaban grozījumi ir nosūtīti saskaņošanai ar Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības un Tieslietu ministrijām. Saskaņošanas termiņš ir nākamās nedēļas sākums. Pēc tam grozījumi būs jāskata valdībai un Saeimai.

Patlaban Imigrācijas likuma pārejas noteikumi paredz ierobežojumu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem saņemt pirmreizējās termiņuzturēšanās atļaujas.

Grozījumi paredz izslēgt normu, kas Latvijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem, kuri pieņēmuši citas valsts pilsonību, nenoteica prasību pierādīt valsts valodas zināšanas un regulārus iztikas līdzekļus. Ja Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, kļūstot par citas valsts pilsoni, vēlēsies turpināt uzturēties Latvijā, viņš varēs pieprasīt Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusu pierādot atbilstošas valsts valodas zināšanas un regulārus un pietiekamus finanšu līdzekļus.

Latvijas mežu sertifikācijas padomes 8. starptautiskā konference “IZMAIŅAS UN RISINĀJUMI VIDES POLITIKĀ ILGTSPĒJĪGAI, KLIMATNEITRĀLAI EKONOMIKAS ATTĪSTĪBAI”.

LAIKS: 2023. gada 23. novembris, 10:00 – 18:00

NORISE: Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Meža un vides zinātņu fakultāte, Jelgava

PASĀKUMA PROGRAMMAS SATURS:

PASĀKUMA DEVĪZE: Salus populi – suprema lex (tautas labklājība – galvenais likums)

Tuvojas studentu uzņemšanas laiks Latvijas augstskolās, kas šogad atšķirsies, jo pilnā mērā varēs izmantot studentu piesaistei pagājušā gada vasarā pieņemtos grozījumus Imigrācijas likumā attiecībā uz ārvalstu studentu iebraukšanu un uzturēšanos Latvijā. Beidzot ir ieviests jēdziens students, nosakot, ka tas ir ārzemnieks, kas ir uzņemts pilna laika studiju programmā augstskolā vai koledžā Latvijas Republikā.

Definēts arī jēdziens pētnieks, nosakot, ka tas ir ārzemnieks, kuram ir doktora grāds vai augstākā izglītība un atbilstoša kvalifikācija, kas ļauj piedalīties doktorantūras programmā, un kuru savā teritorijā uzņēmusi kāda Eiropas Savienības dalībvalsts un izvēlējusies valsts vai privāta struktūra, kas nodarbojas ar pētniecību - sistemātisku radošu darbu, lai vairotu un radoši izmantotu zināšanas, tai skaitā zināšanas par cilvēku, kultūru un sabiedrību.

Papildus tam ir nodalīti jēdzieni darbinieks stažieris un stažieris, lai atšķirtu tos, kuri tiek piesaistīti augstākajās izglītības iestādēs. Stažieris ir definēts kā ārzemnieks, kuram ir augstākā izglītība vai kurš trešajā valstī iegūst augstāko izglītību un kura mērķis ir ieceļot Latvijas Republikā, lai atbilstošā profesionālā vidē gūtu zināšanas, praktiskas iemaņas un pieredzi.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, kas ļauj 16 gadus veciem jauniešiem medīt ar šaujamieroci tā īpašnieka tiešā klātbūtnē.

Kā iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā, likumā noteikts, ka fiziskai personai, kas sasniegusi 16 gadu vecumu, bet vēl nav astoņpadsmitgadīga, un uz kuru neattiecas citi likumā minētie aizliegumi, būs tiesīga individuālajās medībās izmantot medībām klasificētu ieroci (izņemot vītņstobra) tā īpašnieka tiešā klātbūtnē.

Tāpat akceptēts iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) piedāvātais precizējums, ar kuru noteikts, ka jaunietim jābūt Valsts meža dienesta izsniegtai mednieka apliecībai, kā arī Valsts policijas atļaujai. Tāpat jaunietim būs jābūt arī vecāku vai likumisko pārstāvju rakstveida piekrišanai.

Par drošības prasību un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu attiecīgajā gadījumā būs atbildīgs ieroča īpašnieks. Gadījumā, ja atbildīgais nebūs nodrošinājis prasību ievērošanu, Valsts policija (VP) varēs anulēt īpašniekam piešķirtās ieroča iegādāšanās, realizēšanas, glabāšanas nēsāšanas un kolekcijas atļaujas vai nepagarināt to derīguma termiņu.

50 000 eiro Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā iemaksājušajiem trešo valstu uzņēmējiem netiek izsniegtas vai pat tiek anulētas termiņuzturēšanās atļaujas; šo kompāniju Latvijas līdzīpašnieki neizpratnē par šādiem lēmumiem, piektdien, 6.jūlijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Tā ir paradoksāla situācija, kad turīgiem trešo valstu uzņēmējiem, kuri jau ir ieguldījuši 50 000 eiro Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitālā un samaksājuši vēl 10 000 eiro valsts budžetā par termiņuzturēšanās atļauju (TUA), pēc gada atņem šo atļauju,» par biznesa partneru lokā pieredzēto situāciju stāsta uzņēmējs Viesturs Koziols. Viņš norāda, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) 2018.gada aprīlī un maijā atteikusi un arī anulējusi TUA vairākiem Pakistānas un Irānas uzņēmējiem, jo viņu vietā naudas pārskaitījumu uz pilnvarojuma pamata veikusi kāda cita ar investoru saistīta persona.

«Dīvaini un pārsteidzoši, ka pērn 50 000 eiro ieguldījums plus 10 000 eiro iemaksa valsts budžetā par TUA bija pamats atļaujas izsniegšanai, neatkarīgi no tā, kas ir bijis reālais maksātājs, bet šogad tiek prasīts, lai maksātājs būtu pats investors,» tā V. Koziols. Viņu pārsteidzis fakts, ka šajā laikā nav mainījušās normatīvo aktu prasības trešo valstu investoriem, kuri līdz ar ieguldījumu vēlas iegūt TUA. «Tas nozīmē, ka vienas iestādes — Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes - darbinieki Imigrācijas likuma un attiecīgo Ministru kabineta noteikumu normas interpretē citādi, nekā iepriekš,» radušās situācijas iemelsu pieļauj V. Koziols. Viņš uzsver, ka par šādu paradoksālu situāciju ir informēts arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Pēdējos gados ir palielinājies iznsiegto darba atļauju skaits Latvijā citu valstu pilsoņiem. Ja divus gadus atpakaļ tika izsniegti 4,8 tūkst. atļauju, tad pagājušā gadā kopumā to skaits bija vairāk nekā 7,68 tūkst., liecina Pilsonības un migrācijas pārvaldes (PMLP) sniegtie dati DB.

Arī salīdzinot ar 2016. gadu, pērn ir izsniegts krietni vairāk darba atļauju citu valstu pilsoņiem. Proti, 2016. gadā tie bija nedaudz vairāk nekā seši tūkst. atļauju. Jāpiemin, ka, piemēram, 2012. gadā šādu atļauju skaits bija tikai 2,68 tūkst. Runājot par valstīm, kuru pilsoņiem visvairāk atļauju ir izsniegts, PMLP norāda, ka top trīs valstis pērn bija Ukraina (4029), Balkrievija (1230) un Krievija (1095). Tāpat sarakstā ir arī Indija, ASV, Filipīnas, Ķīna, Turcija, Kazahstāna un citas.

Savukārt pirmajā vietā, skatoties pēc nozarēm, ierindojas sauszemes un cauruļvadu transports (2952), datorprogramēšana, konsultēšana un saistītās darbības (741), citu transportlīdzekļu ražošana (364), iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana (318). Kā arī, piemēram ēdināšanas pakalpojumi, ēku būvniecība, vairumtirdzniecība, inženierbūvniecība, izglītība.

Mežs – mūsu bagātība. Mūsu Latvijas zaļais zelts. Latvija nenoliedzami ir zaļo mežu zeme un meži ir viens no valsts galvenajiem dabas resursiem. Eiropas Savienības "Zaļais kurss" paredz trīs miljardu koku iestādīšanu līdz 2030. gadam, kas ir ļoti apsveicams plāns. Taču, ko iesākt, ja tajā pat laikā “Zaļais kurss” plāno izskaust kūdru un kūdras produktu izmantošanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā?

Meža nozares pārstāvji uz to norāda, ka meža stādus bez kūdras vispār nav iespējams izaudzēt. Latvijas meži ir vērtīgs un nenovērtējams resurss ekonomiskajām, vides un arī sociālajām vajadzībām. Kokapstrāde, mežizstrāde un kokrūpniecība nodrošina darbavietas un ekonomisko attīstību.

Kokmateriālu eksports veicina valsts ekonomikas izaugsmi. Meži veic svarīgu lomu dabas aizsardzībā un bioloģiskajā daudzveidībā, nodrošinot svarīgu biotopu un ekosistēmu daļu, kas ir būtiska ekosistēmu līdzsvara uzturēšanai. Mežs darbojas arī kā oglekļa piesaistītājs, jo fotosintēzes procesā koki piesaista CO2 no atmosfēras, akumulējot oglekli un atbrīvojot skābekli. Ilgtspējīgi apsaimniekotā mežā oglekļa uzkrāšanās nekad neapstājas, jo jaunie kociņi aizstāj nocirstos. Nocirstā kokā ogleklis joprojām ir piesaistīts - kā oglekli uzglabājoša „noliktava”.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), pārbaudot importa pārtikas produktu sastāvu, konstatējis, ka atšķirību uzturvērtībā nav. Laboratoriski atšķirības faktiski neuzrādās. Produktu marķējumi gan atklāj diskriminācijas devu, jo importa ražotāji mēdz izmantot atšķirīgas kvalitātes izejvielas dažādiem tirgiem paredzētos izstrādājumos.

Piemēram, Latvijas veikaliem atsūtītā produktā ir pievienota palmu eļļa, bet Vācijas tirdzniecības vietu plauktos atrodamā identiska produkta sastāvā palmu eļļas vietā ir kakao sviests. Vai tiešām pie vainas reģionālās garšas īpatnības, kā to iepriekš skaidrojuši lielie pārtikas koncerni? Nē. Būtībā PVD ir konstatējis to, ka zeme ir apaļa, jo Latvijas un citu mūsu reģiona valstu pircējiem nekas no tā nav jaunums.

Manuprāt, šie secinājumi vairāk noderīgi tāpēc, ka ļoti labi iezīmē paradoksu, ar ko nākas apzināti vai neapzināti sadzīvot katram ēdējam Latvijā, Eiropā un visā globalizētajā zemeslodē. Tādi dienesti kā PVD un līdzīgi mēra kvalitāti, kuru var izteikt mērvienībās un skaitļos. Arī pircēja mēle vairs nav rādītājs, jo to gadu gaitā industrijas pātaga pieradinājusi pakļauties vienas vai otras garšas niansēm. Jo sevišķi pārtikas ražošanā ir arī «neredzamā» kvalitāte, kuru pagaidām uzraugošo iestāžu līmenī nespējam ne definēt, ne izmērīt. Cik vērtīga patiesībā ir maize, kuras cepšanā izmantoti, piemēram, ar glifosāta palīdzību žāvēti graudi? Muļķīgs jautājums? Naivs? Nē, tas ir nevis muļķīgs jautājums, bet globāls jautājums. Un glifosāts vai mononātrija glutamāts ir tikai simbols, jo netrūkst arī citu vielu, ar kurām patērētāju organismus aktīvi apgādā globālā pārtikas industrija. Dienesti aizrādīs, ka rūpīgi seko līdzi tam, lai tiktu ievērotas normas. Ja nelielu viena vai otra nāvēkļa devu pārtika satur, tas ir legāli un atbalstāmi, jo norma taču pārsniegta netiek. Kamēr pasaules kārtība ir šāda, pircējam nekas cits neatliek kā vismaz censties pārtiku iegādāties atbildīgi pret savu veselību, augsni, ūdeni, sabiedrību un pasauli kopumā.

Potenciālie apdraudējumi Latvijas lauksaimniecībai ir pieaugošās vides un klimata prasības.

To biedrības Zemnieku Saeima kongresā uzsvēra Zemkopības ministrijas (ZM) parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis.

Viņš akcentēja, ka tie ir ne tikai šobrīd, bet pēc 2020. gada būs krietni vien lielāki. Viņš atgādināja, ka publiskajā telpā jau izskanējusi informācija par augu aizsardzības līdzekļiem, glifosātu, mēslojumiem un šajā kontekstā nākotne nemaz tik rožaina neizskatās. Pēc R. Arnīša paustā, 2017. gadā Valsts Augu aizsardzības dienests veicis 1200 pārbaudes, to skaitā 353 integrēto audzētāju – dārzkopju, augļkopju un kartupeļu audzētāju - pārbaudes. Noņemti 218 paraugi, t. sk. 167 paraugi, lai sabiedrībai parādītu, ka tā raža, ko zemnieki novāc, ir atbilstoša ES un Latvijas normatīviem. Pēc analīzes 90 paraugos glifosāts netika konstatēts, 77 paraugos tas konstatēts pieļaujamās robežās.

Pusotra gada laikā licencēti 11 inovācijas platformas «Demola Latvia» starpdisciplināru un starptautisku studentu komandu izstrādāti risinājumi; prezentēti piedāvājumi vēl desmit kompāniju vajadzībām, informē Rīgas Tehniskā universitāte (RTU).

«Demola Latvia» ir sadarbības platforma studentiem, uzņēmumiem un universitātēm. To uztur Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Latvijas Universitāte (LU) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Tiesības šo projektu īstenot Latvijā RTU ar partneriem ieguva 2017. gadā, līgums beigsies šā gada beigās, šī ir trešā un noslēdzošā sezona.

«Pateicoties «Demola Latvia» iniciatīvai, ir izveidots pamats ciešākai sadarbībai starp industriju un studentiem. Projekta laikā studenti ir pierādījuši savu spēju risināt komplicētas organizāciju vai nozares problēmas, piedāvājot inovatīvus, radošus, pamatotus risinājumus,» pauž RTU Dizaina fabrikas projektu vadītāja Liene Briede. Par veiksmīgu sadarbību liecina tas, ka licencēta gandrīz puse no iepriekšējās divās sezonās izstrādātajiem risinājumiem, studentiem atlīdzībā par paveikto darbu kopumā izmaksājot 17 tūkst. eiro. «Vēlamies nākotnē pacelt «Demola» projektu jaunā līmenī, iesaistot vēl vairāk uzņēmumu, paaugstinot industrijas uzticēšanos un iesaisti koprades procesā,» uzsver L. Briede. Nākamā «Demolas» sezona tiks izsludināta 2019. gada rudenī.

Dailes teātra pašreizējais vadītājs Juris Žagars piedalīsies Kultūras ministrijas (KM) izsludinātajā konkursā uz teātra valdes locekļa amatu, aģentūrai LETA apstiprināja teātra vadītājs, kura pilnvaru termiņš noslēdzas nākamā gada 1.martā.

Žagara ieskatā, tā ir pareiza un normāla prakse, ka ik pēc pieciem gadiem, tuvojoties esošā valdes locekļa pilnvaru termiņa beigām, KM sludina jaunu konkursu, nevis automātiski pagarina esošā valdes locekļa darba termiņu.

"Iespējams, tā vajadzētu darīt visās valsts kapitālsabiedrībās, neļaujot esošajiem valdes locekļiem "iesēdēties". Tomēr ir jāiespringst, lai atkal pierādītu savas tiesības būt iestādes vadītājam arī uz nākošo termiņu," uzsvēra Dailes teātra vadītājs.

Žagars piebilda, ka par plānotajiem darbiem detalizētāk rakstīs pieteikumā ministrijai. Viņš uzsvēra, ka nav viens. Runa ir par komandu, ko veido mākslinieciskais direktors Viesturs Kairišs un vadība. Žagars apliecināja, ka teātrim ir plāns nākamajiem pieciem gadiem.

Dati liecina, ka pēdējo trīs gadu laikā ārvalstu studentu skaits Latvijā audzis par 80%, ārzemnieki studē gan Rīgas, gan arī Latvijas reģionu augstskolās, turklāt viņu pienesums valsts ekonomikai ir aptuveni 150 miljoni eiro gadā.

Ārvalstu studentu pienesums valsts budžetam varētu būt krietni lielāks, ja viņiem būtu iespēja strādāt vairāk, nekā šobrīd atļautās 20 stundas nedēļā. Šobrīd ārvalstu studenti Latvijā drīkst strādāt 20 stundas nedēļā, to nosaka Ministru kabineta Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu. Arī liela daļa mūsu augstskolas studentu lieliski apvieno darbu un studijas, turklāt mācoties ļoti sekmīgi.

Jāsaka, ka Latvijas valdība ārvalstu studentu nodarbinātības jautājuma sakārtošanā ir izdarījusi lielu darbu, piemēram, šobrīd, atšķirībā no virknes Eiropas Savienības (ES) valstu, Latvijā ārvalstu studenti automātiski saņem arī darba atļauju, taču līdz pilnībai vēl ir veicami daži mājas darbi. Studenti pie mums brauc mācīties un piestrādāt, nevis strādāt un “piemācīties”, tāpēc arī ir noteikts šis ierobežojums. Noteikti arī pamatojoties uz bažām par studentu sekmēm, taču es uzskatu, ka liela daļa studentu var strādāt 40 stundas nedēļā, tātad pilnas slodzes darbu, piemēram, vakara maiņās u.tml., un studiju kvalitāte no tā neciestu. ES direktīva paredz vienoto kārtību, ka ārvalstu studenti no trešajām valstīm pēc augstskolas absolvēšanas var pieprasīt termiņa uzturēšanās atļauju līdz vienam gadam. Katra dalībvalstu to var piemērot nedaudz atšķirīgi, kā rezultātā Latvijā šobrīd ir spēkā kārtība, kas nosaka, ka pēc maģistra un doktora studiju programmu absolvēšanas, students var pretendēt uz termiņa uzturēšanās atļauju pusgada periodā. Es uzskatu, ka šāda iespēja jāparedz arī bakalaura programmu absolventiem.