Uz Eiropas parlamenta vēlēšanām pavisam noteikti balsot dosies tikai 43% no 375 miljoniem balsstiesīgo iedzīvotāju, liecina pagājušajā nedēļā veikta 28 tūkstošu eiropiešu aptauja.
Reālais balsotāju skaits gan droši vien pārsniegs 45.5%, kas piedalījās 2004. gada vēlēšanās, taču pavisam noteikti nesasniegs 62%, kas balsoja 1979. gadā, kad Eiropas Parlaments tika vēlēts pirmo reizi, ziņo Neatkarīgā Rīta Avīze.
Eiroparlamenta prezidents Hanss Gerts Poterings vienā no pēdējām uzrunām atgādinājis, ka balsotāju uzdevums ir izvēlēties ļaudis, kuri ir gatavi risināt ES kopējās problēmas, nevis savā balsojumā vadīties no iekšpolitiskiem apsvērumiem un sabalsot Eiroparlamentā margināļus.
H. G. Poterings uzsvēris – dodoties balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās, cilvēkiem būtu jāmēģina norobežoties no iekšpolitiskiem jautājumiem, un šo balsojumu nedrīkst uzskatīt par ieroci, lai sodītu valdības par dažādiem skandāliem un neizdarībām vai, piemēram, globālo ekonomisko krīzi. "Nav starpības, vai jūs balsojat par kreisajiem vai labējiem. Galvenais ir balsot par partijām, kuras ir uzticamas Eiropai, kuras vēlas panākt lielāku ES sadarbību, lai tā varētu tikt galā ar globālām problēmām," norādījis Eiroparlamenta prezidents.
Mediji gan prognozē, ka vēlētāji viņa aicinājumu neņems vērā un, piemēram, Lielbritānijā pēc triju lielāko partiju iekļūšanas valsts naudas tērēšanas skandālā liela daļa balsotāju atbalstīs Apvienotās Karalistes Neatkarības partiju vai Britu nacionālo partiju, Nīderlandē nobalsos par Gērta Vildera bloku, Austrijā – par Brīvības partiju, Francijā – par Nacionālo fronti.