Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Pagājušā gada 5. oktobrī nomira tehnoloģiju kompānijas Apple bijušais vadītājs un līdzdibinātājs Stīvs Džobss (Steve Jobs), un šodien daudzviet pasaulē notiek viņam veltīti piemiņas pasākumi.

Apple oficiālās mājaslapas speciāli S. Džobsa atcerei izveidotajā sadaļā ar savām domām, pateicību un atmiņām dalījušies vairāk nekā miljons cilvēku, un jauni ieraksti tiek pievienoti ik pēc dažādām sekundēm.

Pilsētā Kupertīno, kurā S. Džobss uzauga un gāja skolā, karogs šodien ir izkārts pusmastā, raksta pasaules mediji.

Jau rakstīts, ka S. Džobss jau 2004. gadā atklāja, ka ir slims ar aizkuņģa dziedzera vēzi, un pēc pieciem gadiem viņam tika veikta aknu transplantācija. Viņš mira neilgi pēc tam, kad Apple prezentēja iPhone 4S. Līdzjūtības vārdus par S. Džobsa aiziešanu pauda gan Microsoft boss Bils Geitss, kurš pauda, ka S. Džobsa ietekmi jutīs vēl daudzas paaudzes, un ASV prezidents Baraks Obama, kas S. Džobsu nodēvēja par vienu no dižākajiem Amerikas novatoriem, kā arī daudzi citi ietekmīgi cilvēki.

Apple līdera Stīva Džobsa nāve draud kompānijai ar pozīciju vājināšanos tehnoloģiju nozarē, ko varētu izmantot konkurenti, piemēram, Samsung, Google un Microsoft.

«Apple rīcībā vairs nav tikpat radoša un ambicioza cilvēka, kāds bija S. Džobss. Tā bija Džobsa Apple, nevis Apple Džobss,» tā par S. Džobsa nāvi izsakās aģentūras Reuters aptaujātie nozares eksperti, norādot, ka Apple visai iespējams zaudēs savu inovatīvo garu, ko ātri vien steigs izmantot konkurenti.

Shinoyoung Securities tehnoloģiju analītiķis Lī Sung Vo (Lee Seung-woo) uzskata, ka Apple ir mainījusi nozari, un tās ietekme bez S. Džobsa pazudīs. «Džobsa vadībā Apple apvienoja segmentēto IT nozari vienā lielā patērētāju tirgū,» norāda Lī. «Bez Džobsa Apple konkurentiem, piemēram, Google, Samsung, Microsoft un Facebook ir iespēja ieņemt kompānijas vietu un tie arī to darīs».

Stīvs Džobss rakstniekam, kas sagatavoja viņa biogrāfiju, pavēstījis, ka vēlas iznīcināt Google radīto operētājsistēmu Android un, lai to panāktu, viņš ziedos visu kompānijas Apple naudu un, ja tas būs nepieciešams, arī savu pēdējo elpas vilcienu, raksta BBC.

Pilns saturs, kurā Apple nu jau mūžībā aizgājušais līdzdibinātājs pauž savu niknumu pret Google izstrādāto operētājsistēmu, tiks atklāts gaidāmajā S. Džobsa biogrāfijā. Tās autoram Valteram Īzaksonam (Water Isaacson) Apple līdzdibinātājs atklāj, ka viņš uzskata Android līdzību Apple izstrādātajai iOS operētājsistēmai par «grandiozu zādzību».

Patlaban Apple tiesājas ar vairākiem viedtālruņu ražotājiem, kas darbojas ar Android operētājsistēmu.

Saskaņā ar V. Īzaksona grāmatu, kuras izdevējs būs Asociated Press, S. Džobss ir teicis: «Es iznīcināšu Android, jo tas ir zagts produkts. Par to esmu gatavs uzsākt kodoltermālo karu.» Grāmatā Apple līdzdibinātājs citēts, sakot: «Es cīnīšos līdz pēdējam elpas vilcienam un iztērēšu katru Apple peniju no tā 40 miljardu bagātībām, lai cīnītos par savu taisnību.»

Liecības par Stīva Džobsa (Steve Jobs) klātbūtni kompānijā Apple joprojām ir jūtamas, arī ļoti fiziskā veidā: S. Džobsa augšējā stāva, stūra kabinetam neviens nav pieskāries kopš viņa nāves, vēsta Business Insider.

Viņa vārds joprojām ir pie durvīm. Iekšpusē nekas nav mainījies.

Par S. Džobsa «iekonservēto» biroju intervijā pagājušajā gadā runājis arī Apple pašreizējais vadītājs Tims Kuks (Tim Cook). Sarunas laikā T. Kuks arī atzina, ka par S. Džobsu viņš joprojām domā katru dienu.

«Viņš ir manā sirdī,» sacījis T. Kuks, piebilstot: «Viņa gars vienmēr būs kompānijas pamatā.»

Stīvens Pols Džobss mira 2011. gada 5. oktobrī. Viņš ir viena no spilgtākajām un pasaulē atpazīstamākajām mūsdienu personībām.

Tehnoloģiju vizionāra Stīva Džobsa mantojums turpina noteikt globālo modi; kompānijai kapes min lētie konkurenti

Daži šai sakarā apcer, cik ātri skrien laiks, citi – ka ir jau tā pierasts, ka šādi, šķiet, ir bijis vienmēr, tomēr fakts paliek fakts – iPhone un viedtālrunim vispār nupat ir apritējusi desmitā gadskārta. Pasaule šā produkta dēļ ir kļuvusi citāda, un iPhone fenomena iebrauktā dziļā sliede noteiks arī nākotnes kursu plašā diapazonā no tehnoloģijām un investīcijām līdz valdību sociālajai politikai.

Nozares eksperti pirms desmit gadiem bija skeptiski par iPhone pieteikumu pulka iemeslu dēļ, sākot ar to, ka tas funkcionālo ambīciju ziņā ir «Šveices nazis», un tam nebija arī veco labo taustiņu. Protams, arī bezprecedenta cena par jauno viedbrīnumu, sākot ar 499 USD. Tā bija jo šokējošāka tāpēc, ka Apple līdz tam nebija pieredzes tālruņu tehnoloģijās. S. Džobsa ģenialitātes un konservatoru kārtējā kļūdīguma vēsture ir skatāma iPhone pārdošanas datos, gan patērētāji, gan konkurenti ir atzinuši, ka iPhone ir «baigais nazis» labā nozīmē. Tobrīd mobilo tālruņu tirgū savā biznesa apogejā ar 51 mljrd. USD tirdzniecības apjomu bija Nokia. Pēc pārdoto tālruņu skaita (468 milj.), bet ne pēc ieņēmumu apjoma Nokia rādītāji auga vēl nākamajā gadā, bet tad jau sākās hrestomātiskais noriets. Kā viedākā ierīce šai tirgū 2007. gadā bija Research in Motion radītais Blackberry, un arī tā sekojošās spazmas ir jau vēsture. Forbes tehnoloģiju apskatnieks Marks Rogovskis atgādina, ka RIM šefs Maiks Lazaridis tolaik bijis nesaprašanā, kā Apple ir pamanījusies tik mazā formātā sabāzt tik daudz tehnoloģiju ar tik augstu veiktspēju. S.Džobsa vērtējumā viņa lolojums nebija nekāds tālrunis, bet gan daudzfunkciju ierīce – skārienjutīga platekrāna iPod, tad, protams, arī tālrunis un reizē interneta komunikācijas rīks. Tolaik kompānija arī mainīja nosaukumu no Apple Computers uz Apple. Jādomā, ka lietu optimizācijas virtuozs S.Džobss šādi ir vienkārši izvairījies no liekvārdības, jo turpmāk viss, ko kompānija bija plānojusi radīt, būs skaitļotāji. Līdz ar to digitalizācijai tika lemta absolūta dominance tirgū, un līdz ar interneta iespiešanu mazā ierīcē, toties plašā spektrā, tas bija arī praktisks pravietojums par lietu interneta sprādzienveidīgas ekspansijas nākotni un provizorisko mākslīgā intelekta pārcelšanos no superdārgam laboratorijām un fantastikas žanra uz praktiski jebko patērētāju ikdienā. Pašlaik pasaulē ir virs diviem miljardiem viedtālruņu lietotāju. No tiem gan «tikai» ceturtā daļa ir iPhone fani, tomēr tieši šī ierīce ir šā fenomena pamatā.

Nodokļu administrācija bloķējusi SIA Veiksmes studijas bankas kontu, tādējādi paralizējot uzņēmuma darbību, īpašnieks meklē taisnību pie tieslietu un finanšu ministriem, kā arī jaunās Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes

«Uzņēmums nespēj izpildīt saistības pret darījumu partneriem par preču piegādi, samaksāt par transporta un citiem pakalpojumiem, samaksāt citus maksājumus, jo pēc 30. janvārī notikušās nodokļu administrācijas darbinieku viesošanās uzņēmumā 5. februārī kredītiestādes uzlika liegumu veikt jebkādas darbības ar kompānijas norēķinu kontiem, to pamatojot ar VID rīkojumu,» stāsta SIA Veiksmes studijas īpašnieks Arturs Korsaks (Arturas Korsakas). Viņu visvairāk izbrīna ne tikai VID kontroli veicošo darbinieku zināšanas, bet jo īpaši attieksme. «Viss sākās 30. janvārī, kad uzņēmumā ieradās VID darbinieku grupa un bez jebkādiem lēmumiem vēlējās sākt datu kopēšanu no uzņēmuma datorsistēmas, kaut arī tika informēti par to, ka šāda darbība padara neiespējamu pasūtījumu apstrādi, tāpēc aicināju to darīt darba dienas nogalē, taču atbildes vietā bija – konfiscēsim datorus un izsauksim policiju,» stāsta A. Korsaks. Viņš atzīst, ka šos «ieteikumus» ņēmis vērā, bet, datu kopēšanu veicot vienlaicīgi, notika serveru avārija, ko kontrolētāji uztvēruši kā speciālas darbības, lai nepieļautu datu kopēšanu. «Pēc tam tika atvērts kases aparāts ar apgalvojumu, ka neesot plombas, bet tāds fakts konstatēts netika, ko apliecināja arī kases aparātu apkalpojošā kompānija,» norāda A. Korsaks. Viņu šokējis fakts, ka 7. februārī, ierodoties VID ar lūgumu izsniegt uzņēmumam lēmumu, uz kāda pamata veiktas attiecīgās darbības un bloķēts konts, atbildi šajā dienā nav izdevies saņemt, bet tāda radusies 8. februārī. «Ir dīvaina nianse. VID 22. janvārī EDS sistēmā bija paziņojums par to, ka esošo kases aparātu (bez uzlabojumiem) izmantošanas termiņš ir 11. februāris, bet pārkāpumu protokolu par tā neatbilstību sastādīja 30. janvārī,» uz jautājumu, vai ar kases aparātiem viss bija kārtībā (vai tie atbilda izvirzītajām prasībām), atbild A. Korsaks. Viņaprāt, šāda rīcība, maigi izsakoties, ir dīvaina, ja vien tā nav apzināta. «Uzņēmumam nebija nodokļu parādu (uz 26.02.2019. gan bija 351 eiro pēc SIA Lursoft datu bāzē esošās informācijas), nav neviena VID lēmuma par kaut kādu nodokļu parādu uzrēķinu un nav arī nekādu cita veida liegumu vai lēmumu par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, ir tikai kaut kādas aizdomas un nekas vairāk,» sašutis ir A. Korsaks.

Apple saņēmis patentu ar skārienjūtīgo ekrānu aprīkoto viedtālruņu un planšetdaotru atbloķēšanas sistēmu, vēsta BBC.

Patenta pieteikums tika aizpildīts 2009. gada jūnijā, un tajā iekļauts pieprasījums piešķirt Apple patentu tiesības tā saucamajai «svaip» (swipe) funkcijai un tam, kādā veidā ierīce tiek atbloķēta.

Līdzīgas ierīču atbloķēšanas sistēmas kā Apple viedtālruņos iPhone un planšetdatoros iPad izmanto arī tādas operētājsistēmas kā Android un Windows Phone 7.

Paredzams, ka šis patents kļūs par vēl vienu ieroci Apple arsenālā daudzajās tiesvedībās, kuros iesaistīti lielākie tehnoloģiju ražotāji un kuras jau nodēvētas par «patentu kariem». Visagresīvāk Apple vērsusies pret Google izstrādāto mobilo operētājsistēmu Android. Kā liecina Apple līdzdibinātāja Stīva Džobsa (Steve Jobs) izteikumi nesen publicētajā biogrāfijā – viņš uzskata Android produktu «grandiozu zādzību» un vēlas šo operētājsistēmu «iznīcināt».

Apple dibinātājs Stīvs Džobss (Steve Jobs) ir atkāpies no tehnoloģiju giganta vadītāja amata, ziņo BBC.

Viņu amatā aizstās izpilddirektors Tims Kuks (Tim Cook).

S. Džobss, kuram ir nopietnas veselības problēmas, norādīja, ka viņš vairs nevar pildīt savus vadītāja pienākumus un piepildīt uz viņu liktās cerības. Īsā vēstulē uzņēmuma valdei S. Džobss pavēstīja, ka «viņš vienmēr ir teicis – ja pienāks tāda diena, kad viņš vairs nevarēs pilnā mērā pildīt Apple vadītāja amata pienākumus, viņš būs pirmais, kas par to pavēstīs». «Ar nožēlu paziņoju, ka tā diena ir pienākusi, un tagad es atsakos no kompānijas vadītāja amata,» paziņojis Apple dibinātājs.

Apple līdzdibinātāja Stīva Džobsa pēdējais darbs - kompānijas jaunā mītnes vieta Cupertino, Kalifornijā - būs futūristiska būve, kurā īpaša uzmanība pievēsta detaļām, vēsta Reuters. Tās gan novērtēt varēs vien tad, kad būs aplūkojams būves interjers.

Apple savus plānus attiecībā uz šo ēku atklāja jau 2011. gadā, bet pārvākšanās galvenokārt dažādu saskaņojumu dēļ ir ievilkusies. Džobsa sākotnējā prognoze bija 2015. gads, bet tas varētu notikt šā gada pavasarī.

Kompānija nav atklājusi, cik tai izmaksā kosmiskā mītne, bet neoficiāli tiek minēti pieci miljardi ASV dolāru. No šīs summas viens miljards esot novirzīts galvenās ēkas interjeram.

Apple jaunajā mītnes vietā strādās līdz pat 14 200 darbiniekiem, liecina 2013. gada projekta apraksts.

Igaunijas uzņēmuma Merko Ehitus meitaskompānija Latvijā Merks noslēgusi līgumu par 123 dzīvokļu ar kopējo platību 19 tūkstoši kvadrātmetru izbūvi Rīgā.

Liecības par Stīva Džobsa (Steve Jobs) klātbūtni kompānijā Apple joprojām ir jūtamas, arī ļoti fiziskā veidā: S. Džobsa augšējā stāva, stūra kabinetam neviens nav pieskāries kopš viņa nāves.

Lai arī pirms nedēļas izskanēja, ka netiks pārdota Daugavas piena ražotne.

No 6. marta Latvijā tiks iedarbināta Eiropas Centrālās bankas aktīvu uzpirkšanas programma, ko mēdz saukt arī par eiro kvantitatīvo mīkstināšanu vai eiro drukāšanas programmu. Lai gan šobrīd joprojām daudzas šīs programmas sīkākas detaļas nav zināmas, aptuvenās aplēses liecina, ka tās apjomi Latvijas gadījumā varētu pārsniegt 100 miljonu eiro atzīmi. Kā DB informē Latvijas Bankas pārstāvji, katru dienu notiekot telefonkonferences ar Frankfurti, kurās runā tieši par tehniskajām programmas detaļām un praktisko tās norisi.

Mūžībā aizgājis ASV tehnoloģiju kompānijas Apple bijušais vadītājs un līdzdibinātājs Stīvs Džobss (Steve Jobs). Viņam bija 56 gadi, ziņo BBC.

«Stīva mirdzums, kaisle un enerģija bija avots neskaitāmām inovācijām, kas bagātina un uzlabo visu mūsu dzīvi. Stīva dēļ pasaule ir nesalīdzināmi labāka,» teikts Apple paziņojumā.

Džobss jau 2004. gadā atklāja, ka ir slims ar aizkuņģa dziedzera vēzi, un piecus gadus vēlāk viņam tika veikta aknu transplantācija.

Korejas tehnoloģiju ražotājs un Apple sāncensis cīņā par viedtālruņu un planšetdatoru tirgu Samsung Electronics uz laiku atcēlis sava jaunā viedtālruņa Nexus Prime prezentāciju, tādējādi izrādot cieņu Apple līdzdibinātāja un ilggadējā vadītāja Stīva Džobsa nāvei, vēsta BBC.

Samsung pavēstījis, ka patlaban nebūtu īstais laiks laist klajā tās jaunāko viedtālruni, jo pasaule vēl arvien piemin Stīva Džobsa nāvi. Jau vēstīts, ka Apple līdzdibinātājs pēc ilgas cīņas ar vēzi mira pagājušajā nedēļā.

Samsung Electronics plānoja laist klajā viedtālruni 11. oktobrī.

Samsung un Apple ir ciešas līgumattiecības – korejiešu uzņēmums ir viens no Apple detaļu piegādātājiem. Tomēr pēdējā laikā kompānijas ir iesaistītas jau par «patentu karu» nodēvētās tiesvedībās desmit valstīs. Tiesas procesos kompānijas viena otru apsūdz patentu pārkāpumos. Neraugoties uz vairākām tiesvedībām, Samsung piegādā viedtālruņu ražošanai nepieciešamās daļas, kas nepieciešamas daudzām Apple ražotajām iekārtām, ieskaitot viedtālruņus un planšetdatorus. Abas kompānijas šī gada februārī ir noslēgušas līgumu par daļu piegādi 7,8 miljardu ASV dolāru vērtībā.

Apzagts Apple līdzdibinātāja Stīva Džobsa (Steve Jobs) mājoklis ASV, Kalifornijā. Laupīšanas laikā nozagta tehnika un citas vērtīgas lietas 60 tūkstošu ASV dolāru apmērā, raksta pasaules mediji.

Saskaņā ar aģentūras AP pausto, laupīšana notika 17. jūlijā, tomēr gadījums nonācis atklātībā tikai pēc 35 gadus vecā zagļa Kariema Makferlina (Kariem McFarlin) aizturēšanas, kas sodīts par mājokļa aplaupīšanu un zagtas mantas pārdošanu.

Amatpersonas neatklāj, vai nozagtā tehnika un citas lietas piederējušas S. Džobsam.

Laikā, kad notika laupīšana, S. Džobsa mājoklī notika rekonstrukcijas darbi un mājas teritorija bijusi apjozta ar pagaidu nožogojumu, kas to padarīja par «vieglu darbiņu».

Patlaban visticamākā ir versija par to, ka zaglis nav bijis informēts, ka aplaupa bijušā Apple izpilddirektora mājokli.

Apple līdzdibinātājs un bijušais vadītājs Stīvs Džobss atstājis kompānijai dažādu produktu iestrādes, tostarp nākošās paaudzes iPhone viedtālruņu sērijai un iPad planšetdatoriem.

Neskatoties uz savu slimību – S. Džobss strādājis pie jaunām iPod, iPad, iPhone un MacBook versijām, kā arī pārraudzījis iCloud projektu, raksta Daily Mail.

Stīvs Džobss esot bijis norūpējies, ka kompānija pēc viņa nāves varētu sākt stagnēt, tāpēc veltījis pēdējo gadu savas dzīves, lai izstrādātu Apple nākotnes darbības plānus, vēsta medijs.

Tāpat S. Džobss daudz laika veltījis jaunā Apple tehnoloģiskā centra projekta izstrādāšanai, kurš paredzēts Kalifornijā.

Ziņas par S. Džobsa nākotnes plānošanu analītiķus nepārsteidz. Kā laikrakstam Boston Herald norādīja Karls Hūvijs (Carl Howe), Yankee Group’s patērētāju izpētes grupas vadītājs, tad, piemēram, iPad dizains jau bijis izstrādāts 2004. gadā, lai arī pati ierīce tirgū parādījās tikai pērn.

Tehnoloģiju kompānija Apple, kas jau ilgāku laiku izmantojusi savus patentus konkurences cīņā ar tādām kompānijām kā Samsung, drīzumā varētu zaudēt vienu no svarīgākajiem ieročiem – tā saukto «Stīva Džobsa patentu».

ASV Patentu un preču zīmju birojs nolēmis, ka Apple patents, kurš apraksta «skārienjūtīgu ierīci un grafisko lietotāja interfeisu, lai ar heiristiskās metodes palīdzību noteiktu komandas», neatbilst nosacījumiem un izsniedzis patenta pagaidu noraidījumu. Minētais patents apraksta veidu, kādā darbojas iPad un iPhone ierīču skārienjūtīgie ekrāni.

Par Stīva Džobsa patentu tas nodēvēts, jo Apple līdzdibinātājs aktīvi iesaistījās kompānijas svarīgāko ierīču izveidošanā. Ar S. Džobsu tiek saistīti vairāk nekā 300 Apple piederoši patenti, vēsta Macworld.

ASV Patentu un preču zīmju biroja secinājumi Apple ir kritiski svarīgi, jo kompānija savu slaveno uzvaru pār Samsung augustā ieguva pamatojoties uz tieši šo patentu. Db.lv jau vēstīja, ka augustā ASV tiesa atzina, ka Samsung ir pārkāpis Apple patentus un Dienvidkorejas kompānijai piesprieda soda naudu 1,05 miljardu dolāru apmērā.

«Ventspils mērs Aivars Lembergs pieteicis ideju ieviest Ventspilī savu lokālo valūtu - ventus. Lai gan pati ideja nav diez ko oriģināla, jo pasaulē darbojas vairāk nekā 2500 lokālo valūtu, Latvijas apstākļiem tā ir visnotaļ inovatīva. Vēl nav zināmas šīs idejas detaļas, taču sabiedrības reakcija uz šo priekšlikumu jau rāda vienu no mūsu grūtību cēloņiem. Proti, neiecietīgu attieksmi pret visu jauno, neparasto,» tā šodien laikrakstā Neatkarīgā raksta žurnālists Bens Latkovskis.

Viņš atgādina, ka «pirmā reakcija uz Lemberga priekšlikumu pārsvarā bija nievīga un pat izsmejoša. Finanšu ministrs publiski brīnījās, ka neesot taču 1. aprīlis. Latvijas Banka augstprātīgi pavēstīja, ka varot jau arī ar konfekšu Gotiņa papīriņiem mainīties, jo Latvijas likumi to neaizliedzot. Mūsu centrālās bankas vadītāji labi zina, ka šādam solim ir loģisks ekonomiskais pamats un līdzīgu risinājumu kā krīzes pārvarēšanas instrumentu jau agrāk ir ieteicis pazīstamais ekonomists Jānis Ošlejs».

«Lemberga piedāvājumu var izsmiet un var to atbalstīt, bet Latvijas apstākļos tas nenoliedzami ir inovatīvs,» ir pārliecināts Latkovskis. Viņš norāda: «Nedēļa, kurā Lembergs pieteica šo ideju, pagāja pāragri mirušā kompānijas Apple dibinātāja Stīva Džobsa zīmē. Pasaules mediji atzīmēja viņa paša jaunradi, spēju uztvert citu novatoriskās idejas un tās ieviest dzīvē. Arī Latvijas mediji apbrīnoja Džobsa gatavību iet savu ceļu, nevis soļot ar visiem vienotā ierindā. Tāpēc vēl jo nepatīkamāk, ka Lemberga nestandarta priekšlikums izsauca tik nosodošu reakciju. Diemžēl Latvijā jebkuru netradicionālu risinājumu uztver ar pārlieku piesardzību vai vēl trakāk - ar izsmieklu.»

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē ne vien norises kaimiņvalsts iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Tēma tiek turpināta ar ieskatu kāda ietekmīga baltkrievu uzņēmēja darbībā.

Iepriekšējā publikācija šeit.

Baltkrievija ir necaurredzama valsts, kurā daudzu tās vadošo biznesmeņu biogrāfija ir miglā tīta. Šī vispārzināmā patiesība attiecināma arī uz vienu no šajā zemē visbagātākajiem cilvēkiem – Pāvelu Topuzidi. Ļoti daudz kas liecina, ka šī miljonāra panākumu galvenais noslēpums ir prasme ilgstoši uzturēt labas attiecības ar pašreizējo valsts vadītāju Aleksandru Lukašenko un varas eliti.

Topuzidis sen iekarojis un notur iespaidīgas pozīcijas uzreiz divās ekonomikas nozarēs – tabakas un mazumtirdzniecības sektorā. Turklāt pirmajā no tām galvenais Topuzidim līdzās esošais individuālais spēlētājs ir Aleksejs Oleksins, kuru šogad ES pakļāva sankcijām. Taču Topuzidim ir izdevies veikli izvairīties no sankcijām. Savukārt hipermārketu ķēžu sektora izaugsmes sākumposmā nozīmīga Topuzidim blakus esoša figūra bija neviens cits kā Jurijs Čižs, kuru ilgu laiku uzskatīja par Lukašenko visvairāk pietuvināto uzņēmēju – līdz 2012. gadā pret Čižu vērstajām ES sankcijām un krišanai nežēlastībā.

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Pagājis gads, kopš Latvijā darbu sāka lielākā kopstrādes telpa Baltijas valstīs – People Work E.Birznieka-Upīša ielā 21.

People Work kopstrādes telpu kopējā platība ir 3000 kvadrātmetri, kas izvietoti trīs stāvos. Katras telpas dizains ir īpašs, jo veidots, iedvesmojoties no kādas ievērojamas starptautiskas tehnoloģiju kompānijas vai tās īpašnieka, piemēram, Stīva Džobsa, Īlona Maska, stāstiem, darbiem vai sacītā. Viena no lielākajām priekšrocībām ir arī īpaši labā lokācija – pašā pilsētas centrā, kur pāris minūtes šķir no dažādiem veikaliņiem un kafejnīcām, bet turpat pagalmā ir pieejams arī trīsstāvīgais People Fitness klubs.

«Ideja par kopstrādes veidošanu radusies ASV. Patlaban pasaulē lielākais kopstrādes uzņēmums ir WeWork, kas pārstāvēta vairāk nekā 30 pasaules valstīs. Arī mēs, veidojot kopstrādes telpas Rīgā, devāmies uz ASV, Krieviju un citām valstīm, lai vērotu kopstrādes praksi un ieviestu pašu labāko biznesa koncepciju arī pie mums Latvijā,» stāsta People Work pārstāvji.

Saeimas vadītāja un Vienotības valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa netika pārvēlēta Saeimā tādēļ, ka tautas sašutumu izraisīja viņas mersedesa un to pavadošā apsardzes džipa «maukšana» pa šoseju pilnīgā «bezjēgā» ar ātrumu, kas pārsniedz 150 km/h, padzenot malā pārbiedētos valsts iedzīvotājus, konkrēti sievieti ar diviem bērniem, kas «vilkās» apmēram uz 100 km/h. Pēc tam melošana un izlocīšanās, piesedzoties ar valsts noslēpumu un Drošības policiju.

Vēl pēc tam bija ūjināšana pensionāriem un citas ar emocionālo inteliģenci nesavienojamas lietas. Tomēr kritums no augstākā punkta Solvitas karjerā sākās tieši pēc šī bēdīgā gadījuma uz Rīgas un Bauskas šosejas. Malā, «lumpeņi», kungi brauc! Apmēram tāda bija mediju reakcija, tā to uztvēra valsts iedzīvotāji. Jā, arī Solvitai Āboltiņai bija «šeptīgs» vīrs, arī viņa tika dēvēta par vienu no ietekmīgākajiem «pelēkajiem kardināliem» Latvijā. Taču nevis valdošās politikas fiasko, interešu konflikti, vai milzu emigrācija nepareizas valsts politikas rezultātā bija tas, kas nogāza Vienotības līderi. Viņu nogāza augstprātība, kas uz āru izlauzās «ūjināšanā» un ātrā braukšanā ar eskortu.

Ķīpsalā, atzīmējot pasaulslavenā ķīmiķa un bijušā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektora Paula Valdena 150. jubileju, RTU rektors akadēmiķis Leonīds Ribickis un P. Valdena mazdēls profesors Erkki Hollo svinīgi atklājuši viņa vārdā nosaukto ielu, kas atrodas Kurzemes priekšpilsētā, starp Zunda Krastmalu un Ķīpsalas ielu.

Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta priekšsēdētājs akadēmiķis Jānis Stradiņš sniedzis ieskatu Paula Valdena biogrāfijā un vēsturiskajos notikumos: «Šodien RTU topošajā studentu pilsētiņā sasaucās Rīgas zinātnes zelta laikmets ar pašreizējo pilsētas bronzas laikmetu. Esmu pārliecināts, ka tagadējā universitātes vadība pašreizējo Rīgas zinātnes bronzas laikmetu apzeltīs. Tas ir ļoti nozīmīgi, ka mēs atzīmējam P. Valdena jubileju, parādot Latvijas devumu pasaules zinātnes attīstībā.»

Savukārt, P. Valdena mazdēls profesors Erkki Hollo sniedzis nelielu ieskatu viņa dzīves daļā, kas nebija saistīta ar zinātni: «Es satiku Paulu Valdenu tikai reizi mūžā, kad viņam bija 94 gadi. Mana māte daudz stāstīja, un es lasīju viņa memuārus, kur P. Valdens rakstīja, ka dzīvojis daudzās vietās, tomēr Rīgu uzskatījis par savām mājām.»