Jaunākais izdevums

Āris Auders nesaka: esmu bijušais ārsts. Tā ir aizvērta, kaut arī nozīmīga lappuse viņa biogrāfijā, ko pārklājusi cita. «Esmu skujkoku kolekcionārs un fotogrāfs,» viņš akcentē, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Kā informē laikraksts, pagājšnedēļ Eiropas Savienības mājā Rīgā, Aspazijas bulvārī, tika rādīts Ā. Audera septiņu gadu darba auglis, kas tapis sadarbībā ar Britu skujkoku biedrības priekšsēdētāju Dereku Spaiseru un Anglijas Karalisko dārzkopības biedrību. Enciklopēdija Royal Horticultural Society Encyclopedia of Conifers: A comprehensive guide to cultivars and species jeb Anglijas Karaliskās dārzkopības biedrības skuju koku enciklopēdija: šķirņu un sugu visaptveroša rokasgrāmata, kurā apkopota informācija par visām 615 pasaules skujkoku sugām un vairāk nekā 8000 reģistrētām skujkoku šķirnēm.

Jautāts, vai uzskata, ka, atstājot medicīnu, liktenis iegriezies labvēlīgā gultnē, Ā. Auders Latvijas Avīzei atbildējis: «Esmu apmierināts ar to, kā ir iznācis. Medicīna ir diezgan sarežģīta būšana – jāceļas sešos no rīta, nepārtraukti jāriskē ar pacientu dzīvībām, strādājot pamatīgā stresā... Slimnieki pie ārsta nenāk ar gaišām, cēlām domām, viņi nāk ar savu nelaimi pēc palīdzības. Kā sveci dedzina no abiem galiem, tā pamazām arī to ārstu sadedzina – parādās izteikta nervozitāte, ko ļoti bieži sāk «ārstēt» ar alkoholu. Salīdzinājumā ar to visu dārzkopība faktiski ir tāda kā paradīze ar pavisam citādu, daudz veselīgāku dzīvesveidu. Pats roku un stādu savu dārzu, kur aug viena no lielākajām Eiropas skujkoku kolekcijām. Kolekcionēju mazos skujkokus no visas pasaules, kuri vien spēj izdzīvot mūsu klimatiskajos apstākļos.»

Runājot par to, kā radusies doma, ka jāsāk darboties ar skujkokiem, Ā Auders teicis: «Tā vēsture īsti skaidra nav. Mana vecmāmiņa bija botāniķe, studējusi Sorbonas universitātē. Viņa man bērnībā rādīja savas grāmatas, un tas acīmredzot nogūlās.

Taču, gadiem ritot, nācu pie slēdziena, ka botāniķis tomēr nevarēs nopelnīt tik daudz naudas, lai uzturētu ģimeni, un tā es botāniku noliku malā, lai kļūtu par ārstu. Vēlāk, kad parādījās daudz brīvā laika, ķēros pie tā, kas man likās tas īstais, un nevienu sekundi to neesmu nožēlojis.»

Tomēr Ā. Auders nav vēlējies atklāt, vai tas ir arī peļņas avots: «Uz to negribētu atbildēt, bet šī divsējumu grāmata maksā dārgi.»

«Latvijā – ap 150 latiem. Bet uz Eiropas valstu fona tas nav ļoti dārgi. Lielas divsējumu grāmatas ar tādu materiālu daudzumu mēdz maksāt daudz vairāk.

Anglijas Karaliskajai dārzkopības biedrībai bija stratēģija, ka tomēr tai grāmatai ir jābūt pēc iespējas pieejamākai. Tas nozīmē, ka cena netiek nenormāli uzskrūvēta, bet ir tāda, lai šo enciklopēdiju varētu iegādāties gan mājsaimnieces, gan tie cilvēki, kam ir interese par skujkokiem,» viņš stāstījis.

Jāatgādina, ka 2002. gada novembrī kā partijas Jaunais laiks pārstāvis viņš kļuva par Latvijas īpašu uzdevumu ministru veselības aprūpes lietās Einara Repšes valdībā, 2003. gada janvārī — par veselības ministru. 2003. gada aprīlī viņš demisionēja pēc KNAB ierosinātās krimināllietas par Ā. Audera darbībām, ļaunprātīgi izmantojot pacientu uzticēšanos. Medijos Ā. Auders kļuva slavens ar savu apgalvojumu, ka viņam esot «zelta rokas».

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā «zoodārza prezidents» kļuva par sorosītu

Sandris Točs, speciāli DB,27.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savu pretinieku psiholoģiska ietekmēšana un pazemošana ir iecienīta metode Sorosa organizāciju darbā. Savulaik uz savas ādas to pilnā mērā izjuta bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers. Viņu bakstīja ar lietussargiem un nesauca citādi kā par «zoodārza prezidentu». Līdz kāds gudrs padomnieks – ļoti iespējams, tas bija toreizējais prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs – ieteica Valdim Zatleram «nobučot Džordža Sorosa roku».

Patiesi, atlika Latvijas Valsts prezidentam privātā dzīvoklī satikties ar miljardieri Džordžu Sorosu, un attieksme pret viņu izmainījās kā uz burvju mājienu.

Tagad Valdis Zatlers ir kļuvis «pieņemams», lai ko viņš darītu vai nedarītu. Maksimas traģēdijas sēru dienā, kad zem sagruvušā veikala drupām dzīvību tikko bija zaudējuši 54 cilvēki un pie televizoriem raudāja pat sveši cilvēki, Valdis Zatlers ar kundzi Lilitu devās uz modes skati Viļņā. Fotogrāfijas jautrā noskaņā no Lietuvas naktskluba Zolitūdes traģēdijas sēru dienā uz mirkli šokēja pat Zatlera partijas biedrus. Jebkuru citu šādas bezsirdības demonstrācija, iespējams, padarītu par politisko līķi uz visiem laikiem. Taču ne sorosītu sorosītu medijos – te kopš noteikta laika Zatleram ir «atlaists» viss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik ģimenei ar bērniem sava dzīvokļa iegāde, ņemot hipotekāro kredītu, ir stipri apgrūtināta. Galvenais šķērslis - banku prasība vēl pirms kredīta saņemšanas iemaksāt tā dēvēto pirmo iemaksu, kas parasti ir aptuveni 15-20% no kredīta summas. Daudzām ģimenēm šī prasība ir neizpildāma, līdz ar to gan hipotekārais kredīts, gan savs mājoklis paliek vienīgi vēlmju līmenī, taču situācija varētu mainīties tuvākajos mēnešos, kad plānots sākt atbalsta programmu ģimenēm ar nepilngadīgiem bērniem mājokļa iegādei, vēsta laikraksts Diena.

Programmas būtība - hipotekārā kredīta pirmo iemaksu galvos valsts, līdz ar to kredītņēmējam tā nebūs jāiemaksā uzreiz pirms kredīta saņemšanas, bet tā tiks ieturēta no kopējās izsniegtās kredīta summas. Praksē tas nozīmē, ka ģimenei nevajadzēs bankai uzreiz iemaksāt daļu pirkuma summas vai arī tā būs mazāka nekā citos apstākļos, skaidro laikraksts.

Esot iecerēts, ka galvojumu varēs saņemt arī nepilnās ģimenes un pāri, kas dzīvo civillaulībā, Dienai stāstījis Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktores vietnieks Mārtiņš Auders. Banku noteiktā pirmā iemaksa, kura jāiemaksā uzreiz, vēl pirms kredīta saņemšanas, parasti ir 15-20% no kredīta summas. Atbalsta programma paredz, ka ģimene ar vienu nepilngadīgu bērnu varēs saņemt galvojumu 10% apmērā no kredīta summas, ar diviem bērniem - 15% apmērā, bet ar trim un vairāk - 20% apmērā. Taču, ja kredītņēmējs nebūs spējīgs pildīt savas saistības ar banku un tiks pasludināts par maksātnespējīgu, valsts galvotā pirmā iemaksa bankai tiks segta no valsts budžeta, proti, to samaksās visi nodokļu maksātāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ieilgušas gadu pauzes Ekonomikas ministrijas veidotā darba grupa atsākusi meklēt zāles ielaistai kaitei – īres tirgus nesakārtotībai, izstrādājot nākamo Dzīvojamo telpu īres likuma projektu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pašlaik par to ir samērā maz informācijas; likumprojekta sākotnējo versiju Ekonomikas ministrija (EM) sola publiskot šovasar. Iepriekšējā šī likuma versija tika izstrādāta 2012.–2013. gadā, tomēr daudzo iebildumu skaita dēļ atsaukta, skaidro EM Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktores vietnieks Mārtiņš Auders. Šobrīd ir sagatavots un nodots apspriešanai darba grupā aktualizētais likumprojekts «Dzīvojamo telpu īres likums», kā arī likumprojekti «Grozījums Civilprocesa likumā» un «Grozījums Notariāta likumā». Jāatgādina, ka pirms pāris gadiem pēc tam, kad Satversmes tiesa par atbilstošu atzinusi normu par īres līguma saistošo spēku nākamajam dzīvokļa īpašniekam, ministrija to atsauca. Pašlaik spēkā esošais likums «Par dzīvojamo telpu īri» ir ar ļoti garu bārdu, pieņemts 1993. gadā, un tas vairs neatbilst sociālajai, ekonomiskajai situācijai valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visi īres līgumi būs jāreģistrē zemesgrāmatā, un tie būs slēdzami uz konkrētu termiņu bez pagarināšanas iespējām

To paredz jaunais Dzīvojamo telpu īres likuma projekts, kas 12. oktobrī izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

Ekonomikas ministrijas Mājokļu departamenta direktors Mārtiņš Auders un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes pasniedzējs, zvērināts advokāts Jānis Lapsa, kurš arī piedalījies likumprojekta izstrādē, skaidro, ka īres līgumu reģistrācija zemesgrāmatā ir efektīvs instruments gan ēnu ekonomikas mazināšanai, gan izīrētāja un īrnieka interešu aizsardzībai. «Zemesgrāmatā reģistrētajiem īres līgumiem ir skaidri redzams gan īres līguma beigu termiņš, gan īres maksa. Līdz ar to tā ir aizsardzība gan īrniekam, jo izīrētājs viņu nevar izlikt no dzīvokļa pirms īres termiņa beigām vai pēkšņi paaugstināt īres maksu, ja tas nav atrunāts līgumā, gan izīrētājam, jo īrniekam samazinās iespējas dzīvokli neatbrīvot pēc īres līguma termiņa beigām,» skaidro J. Lapsa. Proti, īres līgumu reģistrēšana zemesgrāmatā ir priekšnoteikums piespiedu saistību izpildei bezstrīdus kārtībā. Tas nozīmē – ja pēc īres līguma termiņa beigām īrnieks dzīvokli neatbrīvo, izīrētājs var vērsties tiesā un tiesnesis, balstoties uz zemesgrāmatā reģistrēto līgumu, kurā redzams tā beigu termiņš, septiņu dienu laikā bezstrīdus kārtībā pieņem lēmumu par īrnieka piespiedu izlikšanu no telpām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar CBRE Baltics un nekustamo īpašumu tirgus ekspertiem rīko konferenci Jauno nekustamo īpašumu tirgus un attīstība.

Nekustamā īpašuma tirgus ir lielu pārmaiņu priekšā, tāpēc šobrīd notiekošās aktivitātes ir dinamiskas, un to ietekmē dažādi faktori – gan pandēmijas radītie ierobežojumi un sekas, gan tehnoloģiju attīstība, finansējuma pieejamība, tāpat arī demogrāfiskais aspekts un ekonomiskā situācija valstī, kā arī politiskie lēmumi.

Covid-19 krīze ir būtiski paātrinājusi izmaiņas, kas jau bija iesākušās noteiktos nekustamo īpašumu tirgus segmentos. Fiziskie ierobežojumi arī negatīvi ietekmējuši tirdzniecības centrus un viesnīcas, saasinot diskusijas publiskajā telpā par ierobežojumu samērīgumu, valsts atbalstu un līdzšinējā biznesa modeļa maiņu industrijā. Tajā pat laikā ir pieaudzis pieprasījums pēc privātmāju un nelielu dzīvokļu īres.

Komentāri

Pievienot komentāru