Āris Auders nesaka: esmu bijušais ārsts. Tā ir aizvērta, kaut arī nozīmīga lappuse viņa biogrāfijā, ko pārklājusi cita. «Esmu skujkoku kolekcionārs un fotogrāfs,» viņš akcentē, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.
Kā informē laikraksts, pagājšnedēļ Eiropas Savienības mājā Rīgā, Aspazijas bulvārī, tika rādīts Ā. Audera septiņu gadu darba auglis, kas tapis sadarbībā ar Britu skujkoku biedrības priekšsēdētāju Dereku Spaiseru un Anglijas Karalisko dārzkopības biedrību. Enciklopēdija Royal Horticultural Society Encyclopedia of Conifers: A comprehensive guide to cultivars and species jeb Anglijas Karaliskās dārzkopības biedrības skuju koku enciklopēdija: šķirņu un sugu visaptveroša rokasgrāmata, kurā apkopota informācija par visām 615 pasaules skujkoku sugām un vairāk nekā 8000 reģistrētām skujkoku šķirnēm.
Jautāts, vai uzskata, ka, atstājot medicīnu, liktenis iegriezies labvēlīgā gultnē, Ā. Auders Latvijas Avīzei atbildējis: «Esmu apmierināts ar to, kā ir iznācis. Medicīna ir diezgan sarežģīta būšana – jāceļas sešos no rīta, nepārtraukti jāriskē ar pacientu dzīvībām, strādājot pamatīgā stresā... Slimnieki pie ārsta nenāk ar gaišām, cēlām domām, viņi nāk ar savu nelaimi pēc palīdzības. Kā sveci dedzina no abiem galiem, tā pamazām arī to ārstu sadedzina – parādās izteikta nervozitāte, ko ļoti bieži sāk «ārstēt» ar alkoholu. Salīdzinājumā ar to visu dārzkopība faktiski ir tāda kā paradīze ar pavisam citādu, daudz veselīgāku dzīvesveidu. Pats roku un stādu savu dārzu, kur aug viena no lielākajām Eiropas skujkoku kolekcijām. Kolekcionēju mazos skujkokus no visas pasaules, kuri vien spēj izdzīvot mūsu klimatiskajos apstākļos.»
Runājot par to, kā radusies doma, ka jāsāk darboties ar skujkokiem, Ā Auders teicis: «Tā vēsture īsti skaidra nav. Mana vecmāmiņa bija botāniķe, studējusi Sorbonas universitātē. Viņa man bērnībā rādīja savas grāmatas, un tas acīmredzot nogūlās.
Taču, gadiem ritot, nācu pie slēdziena, ka botāniķis tomēr nevarēs nopelnīt tik daudz naudas, lai uzturētu ģimeni, un tā es botāniku noliku malā, lai kļūtu par ārstu. Vēlāk, kad parādījās daudz brīvā laika, ķēros pie tā, kas man likās tas īstais, un nevienu sekundi to neesmu nožēlojis.»
Tomēr Ā. Auders nav vēlējies atklāt, vai tas ir arī peļņas avots: «Uz to negribētu atbildēt, bet šī divsējumu grāmata maksā dārgi.»
«Latvijā – ap 150 latiem. Bet uz Eiropas valstu fona tas nav ļoti dārgi. Lielas divsējumu grāmatas ar tādu materiālu daudzumu mēdz maksāt daudz vairāk.
Anglijas Karaliskajai dārzkopības biedrībai bija stratēģija, ka tomēr tai grāmatai ir jābūt pēc iespējas pieejamākai. Tas nozīmē, ka cena netiek nenormāli uzskrūvēta, bet ir tāda, lai šo enciklopēdiju varētu iegādāties gan mājsaimnieces, gan tie cilvēki, kam ir interese par skujkokiem,» viņš stāstījis.
Jāatgādina, ka 2002. gada novembrī kā partijas Jaunais laiks pārstāvis viņš kļuva par Latvijas īpašu uzdevumu ministru veselības aprūpes lietās Einara Repšes valdībā, 2003. gada janvārī — par veselības ministru. 2003. gada aprīlī viņš demisionēja pēc KNAB ierosinātās krimināllietas par Ā. Audera darbībām, ļaunprātīgi izmantojot pacientu uzticēšanos. Medijos Ā. Auders kļuva slavens ar savu apgalvojumu, ka viņam esot «zelta rokas».