Visi īres līgumi būs jāreģistrē zemesgrāmatā, un tie būs slēdzami uz konkrētu termiņu bez pagarināšanas iespējām
To paredz jaunais Dzīvojamo telpu īres likuma projekts, kas 12. oktobrī izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.
Ekonomikas ministrijas Mājokļu departamenta direktors Mārtiņš Auders un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes pasniedzējs, zvērināts advokāts Jānis Lapsa, kurš arī piedalījies likumprojekta izstrādē, skaidro, ka īres līgumu reģistrācija zemesgrāmatā ir efektīvs instruments gan ēnu ekonomikas mazināšanai, gan izīrētāja un īrnieka interešu aizsardzībai. «Zemesgrāmatā reģistrētajiem īres līgumiem ir skaidri redzams gan īres līguma beigu termiņš, gan īres maksa. Līdz ar to tā ir aizsardzība gan īrniekam, jo izīrētājs viņu nevar izlikt no dzīvokļa pirms īres termiņa beigām vai pēkšņi paaugstināt īres maksu, ja tas nav atrunāts līgumā, gan izīrētājam, jo īrniekam samazinās iespējas dzīvokli neatbrīvot pēc īres līguma termiņa beigām,» skaidro J. Lapsa. Proti, īres līgumu reģistrēšana zemesgrāmatā ir priekšnoteikums piespiedu saistību izpildei bezstrīdus kārtībā. Tas nozīmē – ja pēc īres līguma termiņa beigām īrnieks dzīvokli neatbrīvo, izīrētājs var vērsties tiesā un tiesnesis, balstoties uz zemesgrāmatā reģistrēto līgumu, kurā redzams tā beigu termiņš, septiņu dienu laikā bezstrīdus kārtībā pieņem lēmumu par īrnieka piespiedu izlikšanu no telpām.
Advokāts arī norāda, ka zemesgrāmatā publiski pieejamie īres līgumi būs papildu drošība potenciālajam nekustamā īpašuma pircējam, kuram būs iespēja pārliecināties, vai netiek pārdots īpašums, par kuru ir noslēgts īres līgums.
Zināmu viļņošanos sabiedrībā ir izsaukusi arī norma, ka turpmāk visi īres līgumi būs terminēti un bez pagarināšanas iespējām. Tas nozīmē, ka pēc īres līguma termiņa beigām būs jāslēdz jauns līgums. J. Lapsa skaidro, ka īres līgumi nevar būt beztermiņa, jo tad īrnieks faktiski kļūst par kvazi īpašnieku, kas nav pareizi.
Visu rakstu Sola būtiskas pārmaiņas īrniekiem un izīrētājiem lasiet 23. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.