Amerikāņu popzvaigzne Madonna savā koncertturnejā nopelnījusi 282 miljonus ASV dolāru (153.40 milj. Ls), kas dziedātāju padara par visu laiku finansiāli visveiksmīgāko solomākslinieci.

Madonnai rekordpeļņa

Madonna savu koncertturneju Sticky + Sweet sāka šā gada augustā Kārdifā Velsā un noslēgs ar koncertu šomēnes Sanpaulu Brazīlijā, ziņo apollo.lv. Db jau ziņoja, ka dziedātāja pameta savu ierakstu kompāniju Warner Music, ar kuru bija sadarbojusies 25 gadu garumā, un parakstīja līgumu ar koncertturneju organizatoru kompāniju Live Nation.

Live Nation informē, ka amerikāņu popzvaigznes 28 koncertu turnejā ASV pārdoti 550 000 biļešu, ienesot 91,5 miljonus ASV dolāru. Madonna iepriekšējo peļņas rekordu sasniedza 2006. gadā, kad viņas koncertturneja ienesa 193,7 miljonus ASV dolāru, bet viņas pēdējās trīs turnejas pēdējo sešu gadu laikā ienesušas gandrīz 500 miljonus USD (248 milj. Ls).

Pie šī Eiropas un Āzijas savienojuma koridora gan nopietni jāpiestrādā

Par to ir pārliecināts Samskip Van Dieren Multimodal izpilddirektors Henks van Dīrens, kuram ir vairāk nekā 40 gadu ilga pieredze transporta nozarē. 1993. gadā pēc 20 gadu darba viņš pieņēma būtisku lēmumu pārorientēties no autopārvadājumiem uz intermodālo transportu (īsjūras un dzelzceļa pārvadājumi). Kopš tā laika viņa ikdienas darbs esot būt «intermodālajam arhitektam». Kompānija Samskip, kurai ir 250 apakšuzņēmēju, pieder 22 kuģi, lielākais Eiropas 45 pēdu konteineru parks (10 000), četras saldētavas, 1000 puspiekabes un 200 kravas auto. Latvijas dzelzceļa rīkotajā konferencē «Globālās transporta kustības vīzija 2050» H. van Dīrens stāstīs par dzelzceļa būtisko lomu gan šodienas kravu plūsmā, gan nākotnes izaugsmē.

Valsts piešķirtā finansiālā atbalsta dēļ VAS "Latvijas dzelzceļš" var tikt iekļauts vispārējā valdības sektorā, tādējādi negatīvi ietekmējot valsts budžetu, šādas bažas pauž Finanšu ministrija (FM).

Pagājušajā nedēļā, 18.augustā, valdība uzklausīja FM ziņojumu par fiskālo risku deklarāciju, kurā FM paudusi bažas par iespēju, ka, ņemot vērā Eiropas Komisijas (EK) metodoloģiju, valsts sniegtā atbalsta dēļ "Latvijas dzelzceļš" varētu tikt iekļauts vispārējā valdības sektorā. 2019.gadā, ņemot vērā EK kritērijus, vispārējā valdības deficītā tika iekļauta Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas satiksme", tādējādi 2020.gada valsts budžetā samazinot fiskālo telpu par 72 miljoniem eiro.

FM aģentūrai LETA norādīja, ka, gatavojot 2021.gada un vidēja termiņa budžetu, tika identificēts, ka valsts piešķirto dotāciju "Latvijas dzelzceļam" dēļ šis uzņēmums varētu tikt iekļauts vispārējā valdības sektorā, tādējādi ietekmējot arī budžeta deficītu.

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Bezprecedenta gadījums Eiropā, tomēr ne Lietuvas premjers, ne satiksmes un komunikāciju ministrs, ne Lietuvas dzelzceļa vadītājs nesola atjaunot sliedes

Eiropas Komisija 2. oktobrī pieņēma lēmumu gandrīz 28 miljonu eiro apmērā sodīt Lietuvas dzelzceļu (AS Lietuvos geležinkeliai) par konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, jo uzņēmums, likvidējot sliežu ceļu, kas savieno Lietuvu un Latviju, pārkāpis ES konkurences noteikumus. EK lēmumā ir paredzēts ne tikai naudas sods, bet arī prasība Lietuvas dzelzceļam «izbeigt pārkāpumu un atturēties no jebkādiem pasākumiem, kam ir tāds pats vai līdzvērtīgs mērķis vai iedarbība», vēsta EK paziņojums presei.

Par konkurences politiku atbildīgā komisāre Margrēte Vestagere ir izteikusies, ka tas ir «bezprecedenta gadījums, uzņēmumam demontējot sabiedrisko dzelzceļa infrastruktūru, lai pasargātu sevi no konkurences». Uzņēmēji un VAS Latvijas dzelzceļš vadība cer, ka tiks atjaunotas sliedes. Satiksmes ministrs Uldis Augulis jau ir izteicies, ka no Latvijas puses satiksme slēgtajā posmā varētu tikt atjaunota diennakts laikā. Tikmēr nedz DB aptaujātais Lietuvas premjers Sauļus Skvernelis, nedz satiksmes un komunikāciju ministrs Rokas Maišulis, nedz Lietuvas dzelzceļa vadītājs Mantas Bartuška atjaunot sliedes nesola. «Man šķiet, ka diplomātiskais ceļš nu jau ir izsmelts. Ja citādi nesaprot, Latvijai jārīkojas pietiekami asi jautājumos, kas interesē Lietuvu,» DB sacīja Liepājas mērs Uldis Sesks.

Modernizē elektrovilcienus Azerbaidžānai; ražos tramvajus Ufai

Līdztekus dīzeļvilcienu modernizācijai VAS Pasažieru vilciens (PV) vajadzībām AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) iesaistījusies arī citos projektos, par kuriem intervijā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

Cik tālu pavirzījies RVR iecerētais – jauns vilciena modelis, zemās grīdas tramvajs – gada laikā kopš DB intervijas ar RVR 100% akciju īpašnieka SIA East-West Industrial Group valdes locekli Eduardu Bozi?

Ja skatāmies laika periodu nedaudz vairāk par gadu, ir realizēti jaunbūves projekti, piemēram, šaursliežu vilciens (Novij Afon alu tramvajs) vienā eksemplārā, un garantijas laikā nav bijušas nevienas reklamācijas. Protams, pamatlieta, pie kā strādājam, ir dažādi modernizācijas projekti. Viens no pēdējiem ir Azerbaidžānas dzelzceļam domātie pieci četrvagonu elektrovilcieni. Trīs vilcieni jau atrodas Baku, tuvākajā laikā tiks nosūtīti arī pārējie. Izaicinājums bija piegādāt pirmo vilcienu līdz Eiropas spēļu sākumam. Šī gada sākumā vienojāmies ar klientu, un pirmie divi sastāvi tika piegādāti jūnija pirmajās dienās.

Potenciālā soda Lietuvas Dzelzceļam priekšvakarā par konkurences ierobežošanu, 2008.gadā nojaucot sliežu ceļu starp Mažeiķiem un Reņģi Latvija iesniegusi Lietuvai notu par satiksmes atjaunošanu, noskaidroja aģentūra LETA.

Latvija pieprasa dzelzceļa sliežu atjaunošanu, lai nodrošinātu kravu pārvadājumu iespēju attiecīgajā posmā.

2008. gadā izpostītais dzelzceļa posms Mažeiķi – Reņģe: Lietuvieši ietur stilu

Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Ārlietu ministrijā (ĀM), nota Lietuvas Ārlietu ministrijai tika iesniegta šī gada 26.septembrī ĀM valsts sekretāra vietnieces Solveigas Silkalnas tikšanās laikā ar Lietuvas vēstnieku Latvijā Artūru Žurausku. Nota tika iesniegta, pamatojoties uz Satiksmes ministrijas vēstuli ĀM.

Notā tika paustas bažas par deviņus gadus ieilgušo jautājumu Mažeiķi - Reņģe dzelzceļa sliežu atjaunošanas procesā, kā arī norādīts, ka šis process turpina kropļot konkurenci un rada ievērojamus zaudējumus Latvijas transporta sektoram un ar to saistītajām nozarēm.

Neskatoties uz pelēkajām debesīm, Londonā krāšņi un krāsaini svētdien sācies ikgadējais Notinghilas karnevāls, kas veltīts Karību reģiona kultūrai.

Rietumlondonā notiekošā karnevāla, kas tiek uzskatīts par lielāko ielu festivālu Eiropā, apmeklētāju pūļus izklaidē cilvēki ķekatās ar koši rozā parūkām, dejotājas ar spalvu pārbagātām galvasrotām un varavīksnes krāsās koši mirdzošiem tērpiem mugurā.

Plānots, ka divu dienu pasākumu apmeklēs apmēram miljons cilvēku.

Svētdiena bija Ģimenes diena, kurā dažādu stilu mūzikas pavadībā parādē devās bērni, kamēr citiem karnevāla apmeklētājiem bija iespēja baudīt Karību jūras salu ēdienkarti.

Krāsainie tērpi ļoti izteiksmīgi kontrastēja ar debesīm, kuras bija apmākušās, taču iepriekš prognozētais lietus tā arī neparādījās.

Aerodium sadarbībā ar Ķīnas investoriem atvēris pasaulē pirmo lidošanas amfiteātri, kas paredzēts pastāvīgu šovu un klientu apkalpošanas nodrošināšanai, informē uzņēmumā.

Vēja tunelis Flying Dream atrodas svēto kalnu SongShan vidū, netālu no pasaulslavenā Šaolinas klostera Ķīnā.

Katru dienu klienti varēs gan vērot lidošanas un kung fu šovu, gan arī paši piedzīvot īstu lidojumu. «Tā kā vēja tunelis atrodas netālu no Šaolinas klostera, kurā mūki jau gadu simtiem ir mēģinājuši izzināt levitāciju, tad arī šova galvenā ideja ir parādīt lidošanas attīstību no dzenbudisma rašanās līdz šim brīdim. Šovā sākotnēji iesaistīti vairāk kā 200 kung-fu meistari, dejotāji, dziedātāji un, protams, lidošanas akrobāti, kuri lido līdz pat 15 metru augstumam, » atklāj projekta vadītāja Līga Gablika.

Nākamā krīze, ko var piedzīvot Eiropa un pasaule, iespējams, būs saistīta ar nekustamo īpašumu tirgu un hipotekāro kreditēšanu, intervijā aģentūrai LETA pieļāva Eiropas Centrālās bankas (ECB) Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī.

«Izaugsme nekustamo īpašumu tirgū, komercīpašumu tirgū ir ļoti būtiska gan cenu, gan darījumu apjoma ziņā. Manā skatījumā risku rada mainīgo procentu likmju izmantošana, jo nav garantijas, ka, likmēm pieaugot, palielināsies arī uzņēmumu ieņēmumi vai iedzīvotāju algas, taču maksājumi par kredītiem pieaugs. Mēs ļoti uzmanīgi sekosim norisēm nekustamo īpašumu tirgū. Tas attiecas ne tikai uz Latviju vai Baltiju, bet arī uz citām valstīm,» sacīja Nuī.

Tādēļ viņa uzsvēra, ka krīzei ir jābūt gataviem un bankām ir jābūt drošām un stabilām, nodrošinot pietiekamu labas kvalitātes kapitālu. Pēc Nuī teiktā pašlaik eirozonas banku vidējais pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs ir virs 14%, kas būtiski pārsniedz pirmskrīzes līmeni.

Lucavsalas eko kopiena kopā ar apvienību Free Riga šodien plāno sākt parakstu vākšanu, pieprasot atcelt Rīgas domes lēmumu par pašvaldības īpašumu izpārdošanu un aicinot izziņot plašu sabiedrisko apspriešanu par Lucavsalas teritorijas turpmāko attīstību, savukārt Vides aizsardzības klubs (VAK) gatavo sūdzību tiesībsargam par to, ka Rīgas domes deputāti liedz iedzīvotājiem iespēju izteikties.

VAK viceprezidente Elita Krūmiņa norādīja, ka jautājumā par Lucavsalas pārdošanu Rīgas dome iespēju iedzīvotājiem izteikties liegusi divreiz - vispirms Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā, kurā Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) paskaidrojis, ka Rīgas domei neesot tādas prakses uzklausīt cilvēkus no malas, otru reizi - domes sēdē, kad tika pieņemts gala lēmums par Lucavsalas pārdošanu. Ar koalīcijas deputātu balsu vairākumu tika nobalsots pret biedrības Jumpravsala priekšsēdētājas Rasmas Griņas uzklausīšanu.

«Deputātiem ir uzspļaut uz cilvēkiem. Lēmums par Lucavsalas atsavināšanu, par to neinformējot cilvēkus, ir amorāla rīcība. Vēl nedēļu iepriekš [Rīgas dome] lielījās, ka Rīgas iedzīvotāji beidzot redz sociāldemokrātisku politiku, bet pēc tam aptīra tos, kas nav tik labi situēti,» uzskata Krūmiņa.

Aizvadītajā nedēļas nogalē kā zibens no skaidrām rudens debesīm izskanēja ziņa, ka Latvijas valsts, samaksājot 2 latus, kļuvusi par 51 % Parex bankas akcijām bagātāka. Kā skaidro premjers Ivars Godmanis - «lai stabilizētu finanšu situāciju» un «neradītu lavīnu banku sektorā».

Par to lavīnu premjeram ir taisnība, patiesībā jau šorīt jautājums mazāk ir par Parex banku.

Stāsts ir par pārējām Latvijas bankām un Latvijas finanšu sektoru kopumā. Tā nākotne lielā mērā ir Latvijas iedzīvotāju - mūsu, Jūsu, to cilvēku, ko satikām šorīt ceļā uz darbu, pastnieka, kas piegādāja Jums Dienas biznesu - rokās. Ja mēs visi šajā pirmdienas rītā izņemsim savus noguldījumus no Latvijas bankām, iztukšosim algas kontus, pārskaitīsim kaut kur projām uzņēmumu līdzekļus, tad, visticamāk, par spīti darbam, ko paveikušas pārējās Latvijas lielās bankas, «kuģis», ja ne nogrims, tad ļoti nopietni sašūposies. No otras puses, protams, ir gluži cilvēcīgi saprotama vēlme savu īpašumu, savu naudu glabāt tik droši, cik vien iespējams.

«Mēs esam gatavāki nekā pirms iepriekšējās krīzes. Mēs jau kā sabiedrība esam pieredzējušāki. Tomēr DnB Nord Bankas pētījums liecina, ka sabiedrība ir kļuvusi arī paļāvīgāka un domā, ka gan jau mēs kaut kā visu pārvarēsim, un nākotne iedzīvotājiem šķiet krietni vien pozitīvāka, nekā tas varētu būt faktiski.

Cilvēki ne vienmēr domā par to, kas būs rīt vai parīt. Pirms krīzes arī viss bija ļoti jauki, visi priecājās, kā pieaug iekšzemes kopprodukts (IKP), kā būvējas mājas, un tad nepatikšanas nāca kā zibens spēriens no skaidrām debesīm,» uzsakta ekonomists Uldis Osis.

Viņš sacīja, ka pašlaik pasaules ekonomikas drauds ir Ķīnas attīstība. «Pašlaik, iespējams, šāda pati situācija var veidoties Ķīnā. Tagad tur IKP samazinājās par 1%, un visi jau satraucas un sāk diskutēt, vai Ķīnai būs mīkstā vai cietā piezemēšanās. Latviju tas var ietekmēt caur Eiropas Savienību (ES). Tā pati Vācija, Skandināvija ļoti daudz eksportē uz Ķīnu, sākot ar naudu, beidzot ar industriāliem produktiem. Ķīnā ir liels nekustamo īpašumu burbulis. Ja tas plīsīs, Ķīnā var būt kārtīga cietā piezemēšanās. Tam būs slikta ietekme uz visu pasauli, jo līdz šim Austrumāzija bija vienīgais lielais pasaules reģions ar stabilu izaugsmi. Ķīnas un Indijas ekonomika visu vilka uz priekšu. Tādēļ arī Eiropā un Ziemeļamerikā krīze nebija tika dziļa, cik tā varēja būt. Ja šī lielā austrumu tirgus vairs nav, situācija ir ļoti nopietna,» paskaidroja ekonomists.

Iebilstot pret minimālo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēra atcelšanu, vienlaikus palielinot mikrouzņēmumu nodokļa likmi līdz 15%, partija Vienotība piedāvā mazajiem uzņēmējiem brīvas izvēles iespējas; premjers nepiekrīt

«Brīvdienās strādājām, izanalizējām premjera piedāvājumu un radījām savējo, bet pretī saņemam «Nav laika to analizēt»,» DB norāda partijas Vienotība valdes loceklis Edvards Smiltēns. Viņš norāda, ka partija ir pārsteigta par «sniegu no skaidrām debesīm», kas izpaužas kā vēlme atgriezties 2012. gadā un MUN maksātājiem palielināt nodokļa likmi līdz 15%, bet atteikties no valsts sociālās apdrošināšanas maksājuma minimuma. «Tādējādi minimālās sociālās apdrošināšanas koncepts ir miris un tiek radīta bumba valsts sociālās apdrošināšanas budžetā, kura var sprāgt jau 2019. gadā,» uzsver E. Smiltēns.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(341).jpg

Laika gaitā mūsu valstī ir ieviesies jauns sava veida ticējums - ja atbildīgās amatpersonas apgalvo, ka kādā jomā viss ir teju labākajā kārtībā, ka viss tiek kontrolēts un ne par ko nav jābaidās, ir skaidrs, ka jau dažas dienas vēlāk uzzināsim pilnīgi pretēju vēsti.

Turklāt var izveidot veselu cilvēku sarakstu, kuriem nav pat vērts prasīt viedokli, piemēram par to, vai ar banku X viss ir kārtībā - tāpat taisnību neteiks. Šāda situācija pirms trīs gadiem bija ar bēdīgi slaveno Parex banku, tāda pati tā ir ar Latvijas Krājbanku (LKB). Tās darbības pārtraukšana daudziem bija kā spēriens no skaidrām debesīm.

Tā vietā, lai strādātu un risinātu aktuālos jautājumus bēgļu krīzes kontekstā, koalīcijas partijas spēlē vecās spēlītes vēlētāju acu aizmālēšanai. Tomēr ilgākā laika periodā tās atgriezīsies kā sāpīgs bumerangs

Laikā, kad visas Eiropas valstis šādā vai tādā veidā cenšas rast risinājumus bēgļu problēmai, Latvijas varas partijas kārtējo reizi ir uzsākušas tādu kā «Kas dārzā» spēli. Valdība esot nestabila, valstī esot konstitucionālā krīze, bēgļu jautājumā vienoties nevaram, tāpēc uz ES iekšlietu ministru tikšanos Briselē nebrauksim. Pēc šīs loģikas Latvijā ir permanenta konstitucionālā krīze, jo visas Saeimā esošās partijas pēdējo 25 gadu laikā vēl nekad nav bijušas kādā jautājumā pilnīgi vienās domās. Arī koalīcijā ar vairākām partijām kāds vienmēr domās citādi nekā pārējie. Kas attiecas uz valdības krišanu, tad te ir gluži kā matemātikā – no saskaitāmo kārtības summa nemainās. Var nomainīt ministru A pret ministru B, taču pie esošās izvēles tas neko sevišķi neietekmēs, bet pašreizējā politiskā kombinācija pie varas esošajiem ir pārāk ērta, lai tajā kaut ko mainītu. Droši vien kādam, kas pašlaik nav tiešā varas siles tuvumā, tīk doma par valdības krišanu, tāpēc šādas runas turpina virmot jau kopš tā brīža, kad šī valdība sāka darbu. Runas veicina arī premjeres Laimdotas Straujumas nogurušais skatiens, tomēr ne jau uz līdzjūtības izraisīšanu pašlaik būtu jākoncentrējas.

Viesnīcas “Jelgava” telpās plānots izveidots SPA, informē SIA "Kulk" viesnīcas "Jelgava" direktore Jeļena Naumova-Martišūne.

Plānots, ka SPA tiks atvērts apmeklētājiem 2023.gadā. "Mēs ticam, ka dzīve agri vai vēlu atgriezīsies ierastajā gultnē un varēsim uzņemt savus viesus jaunajā atpūtas zonā," stāsta J. Naumova-Martišūne.

SPA paredzētas dažādas saunas, gaismas un audio terapijas zonas, aromātiska duša, baseins ar masāžas staciju un kaskādi.

"Mūsu viesnīcā apmetas sportistu delegācijas, lielu starptautisku uzņēmumu pārstāvji, tāpat arī vietējie iedzīvotāji, un viesi labprāt izmanto viesnīcā jau esošo atpūtas kompleksu ar pirtīm un trenažieru zāli. Mēs esam pārliecināti, ka iespēja apmeklēt šo jauno SPA kļūs par vēl vienu iemeslu dot priekšroku tieši mūsu viesnīcai," saka J.Naumova-Martišūne.

Rīgas pilsētas pašvaldības īpašuma privatizācijas komisijas sēdē šodien apstiprināta cena zemesgabaliem Lucavsalā - izsoles sākumcena 103 hektāriem Lucavsalas zemes būs 26,58 miljoni eiro.

Kā skaidroja Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR), kopējo cenu veido katra atsevišķa zemesgabala novērtējums, kas svārstās no 6,65 eiro par kvadrātmetru līdz pat 356,77 eiro par kvadrātmetru atkarībā no teritorijas izmantošanas iespējām.

Īpašuma departaments patlaban izstrādā izsoles noteikumus, bet pati izsole gaidāma rudenī.

Tikmēr Rīgas domes Vienotības un Nacionālās apvienības frakciju deputāti asi iebilst pret komisijas vairākuma lēmumu apstiprināt cenu zemesgabaliem Lucavsalā, norādot, ka tā būs lielākā pašvaldības nekustāmā īpašuma pārdošana kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Vecrīgas īpaša režīma zonas pagarināšanai nav pamata - šādu pazoņijumu Rīgas domei nosūtījis reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns.

Jāpiekrīt tam, ka, šķiet, nevienu dienu ap Vecpilsētu izveidotā barjeru sistēma un naudas iekasēšana nav attaisnojusi savu primāro mērķi - nodrošināt Rīgas pilsētas vēsturiskā centra un vides aizsardzību.

Autovadītāji, kas vēlas vizināties pa Vecrīgu, galvenokārt ir iedalījušies divās kategorijās: attapīgie, kam izdevās vienā vai otrā veidā nokārtot iebraukšanai nepieciešamās bezmaksas atļaujas, kā arī mazāk attapīgie, kas par iebraukšanu regulāri maksā pietiekami lielas naudas summas.

Protams, ir vēl trešā kategorija - Rīgas domes, Finanšu ministrijas u.c. valsts un pašvaldību institūciju amatpersonas, kam ir hroniskas pārvietošanās grūtības, kas savukārt nozīmē to, ka gadījumā, ja viņus nepievedīs ar auto līdz pat darbavietas durvīm, viņi tur var arī nenokļūt. Tādējādi šī īpašās zonas sistēma faktiski kalpoja vien kā papildus līdzekļu ieguves avots Rīgas budžetam (nākamgad vien bija paredzēts iegūt 1 milj. Ls). Nedaudz smieklīgs gan ir pilsētas tēvu apgalvojums, ka šī nauda esot nepieciešama, lai uzturētu kārtībā Vecrīgas ielas. Pirmkārt, sanāk, ka tādā gadījumā maksa būtu jāiekasē jau par iebraukšanu Rīgā, otrkārt- nevarētu teikt, ka ziemas sezonā ielu kvalitāte Vecrīgā pozitīvi atšķirtos no situācijas pārējā galvaspilsētā.

«Bankas un baņķieri nekur netiek mīlēti, bet bez banku devuma ekonomikā arī nekur neiztiek,» intervijā laikrakstam Diena sacījis ilggadējais Saeimas Finanšu un budžeta komisijas vadītājs Kārlis Leiškalns.

Runājot par Krājbankas krahu, viņš norādījis: «Lai gan iepriekš bija visdažādākās runas, Krājbankas krīze parādījās kā pērkons no skaidrām debesīm. Tomēr ārkārtīgi precīzi nostrādāja FKTK situācijā, kad krīze jau bija atklāta un faktiski no tās vairs nevarēja izvairīties. Tomēr, skatoties uz notikumiem, kas attīstījās ārkārtīgi strauji, man rodas sajūta, ka Latvijas valsts amatpersonas rīkojās kā aktieri filmā, kuras scenārijs un režisora griba ir labi zināma. Krājbankas sakarā mazāki pārmetumi ir FKTK, kas tiešām nevarēja zināt prettiesiskus bankas amatpersonu lēmumus, šeit vairāk uzmanības ir jāpievērš drošības institūciju rīcībai.»

Mednieku terminoloģijā 2013. gadā autotirgotājiem Latvijā medību bija pat ļoti daudz, taču medījumu ir ievērojami mazāk, nekā cerēts.

2013. gads jaunu auto tirgotājiem nav bijis viegls. Ikvienam autosalonam burtiski ar zobiem un nagiem bija jācīnās par saviem klientiem, jo to skaits joprojām bija ļoti ierobežots, bet konkurence milzīga. Autotirgotāji daudzkārt sūrojās, ka tirdzniecības apjomi 2013. gadā nav lielāki, kādi tie bija 2011. gadā, bet saimnieciskie izdevumi, ieskaitot autosalonu uzturēšanu, ir palielinājušies teju divkārtīgi.

Nespējam konkurēt ar kaimiņiem

Kā vienu no sāpīgākajām un ielaistajām kaitēm autotirgotāji min nodokļu atšķirības starp Baltijas valstīm, kas tiešā veidā atbalsta starptautisku uzņēmumu un lielo auto parku reģistrāciju Igaunijā un Lietuvā. Pēc Auto asociācijas datiem, salīdzinot ar tuvējām kaimiņvalstīm, transportlīdzekļu ekspluatācijas ziņā nodokļu vide Latvijā ir nelabvēlīgākā – nodokļu slogs Latvijā 15 reizes pārsniedz kaimiņvalstīs esošo. Līdz ar to puse automašīnu, kas pārsniedz 30 tūkstošu latu vērtību, tikušas reģistrētas Igaunijā. Tas nozīmē, ka lielākā daļa dārgo auto, kas vizinās Latvijā, nav tik ļoti gaidītie kaimiņvalsts tūristi, bet gan pašmāju apsviedīgākie autoīpašnieki, kuri steigšus ir izmantojuši nodokļu atšķirības.

Kā zibens no skaidrām debesīm - tā var dēvēt Finanšu ministrijas paziņojumu, ka patlaban nav plānots virzīt ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādībā esošu personu paaugstināšanu.

Negaidīts šis paziņojums ir vismaz divu pamatiemeslu dēļ. Pirmkārt, sabiedrība nepārtraukti tiek «barota» ar paziņojumiem par to, cik labi pildās nodokļu ieņēmumi, kas ļauj domāt, ka beidzot atkal ir iespējams pieņemt tādus lēmumus, kas būtu vērsti uz iedzīvotāju labklājības līmeņa palielināšanu. Otrkārt, jau no šā gada sākuma dažādi valdības pārstāvji ir laiku pa laikam skandinājuši, ka minētie soļi jebkurā gadījumā ir jāsper. Šobrīd pēkšņi izrādās, ka to nav iespējams darīt, jo valsts budžeta iespējas ir ierobežotas, un tālāka šā jautājuma virzība būšot iespējama vidējā termiņā, kad situācija ar budžetu būs uzlabojusies. Citiem vārdiem sakot, atvieglojumi būs kaut kad vēlāk, bet, lūdzu, neprasiet, kad konkrēti. Protams, nevar noliegt, ka budžeta iespējas ir ierobežotas - tā tas vienmēr ir bijis, tā tas būs, un šāda situācija ir tikai normāla. Tomēr šeit netiek ņemts vērā kāds būtisks aspekts.

Latvija, kas kā kucēns gadiem ilgi kāri zīdusi Eiropas Savienības fondus, jau kādu laiku ir nolaidusi ausis, jo izredzes nākotnē turēties pie barojošā un garšīgā avota tūlīt, tūlīt izzudīšot.

Tā vismaz bija pieņemts uzskatīt līdz šim, apspriežot to, kad pienāks fondu «pastarā diena», kad būs jāvāra latviešiem ierastā cirvja kāta zupa bez tā dēvēto umami jeb piekto garšu sniedzošā Eiropas kāposta. Neskatoties uz to, ka latvietis, acīmredzot, gēnu līmenī cer uz labāko, bet gaida sliktāko, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis pasaka kodolīgi – nauda būs (plašāk 18.05.2017. DB). Arī pēc 2020. gada, ko nu jau esam pieraduši piesaukt kā robežšķirtni starp līdzšinējo fondu pieredzi un biedējošo nākotni līdz ar jauno ES daudzgadu budžetu.

Pēc Dombrovska sacītā, nav bijis «uzstādījuma» noārdīt kohēzijas kabatu Eiropas Savienības makā. Tātad – uzelpojam – varēsim turpināt «rīt ripas» Eiropas atbalsta miljonu un miljardu veidā, gan barojot tautsaimniecību, gan apmierinot no fondiem sevišķi atkarīgās nozares, piemēram, būvniecību. Ja Dombrovskis nemelo, tad sanāk, ka tiek uz nenoteiktu laiku atlikts brīdis, kad Latvija, iespējams, uzkāps uz Eiropas fondu naudas grābekļa, ar to domājot mirkli, kad kā zibens no skaidrām debesīm nāks apjausma, ka jāspēj izdzīvot arī bez pieejas fondiem. Pagaidām savas bažas varam pamielot vien ar to, ka aktualitāti iegūs zīlēšana – cik, kam un kad «nogriezīs». Tā kā Brexit sev līdzi nes savienības kopējā budžeta samazināšanos, skaitļošana ir pilnīgi pamatota. Lai Latvija nebūtu tā vieta, kuru skar vislielākās Brexit seku brāzmas (kā nekā Lielbritānija ir ne tikai viena no lielākajām Vecā kontinenta ekonomikām, bet šī konservatīvā un reizē dumpinieciskā zeme ir arī starp lielākajām neto maksātājām ES budžetā), mūsu politiķiem jābūt pietiekami aktīviem un pamanāmiem, lai kopējā maka turētājiem nepaslīd garām fakts, ka te, ģeogrāfiski varbūt Eiropas nomalē, bet pēc pārliecības – fondu naudas nepieciešamības degpunktā, kohēzija tiek turēta sevišķi augstā vērtē.