Starptautiskā lidosta Rīga saglabā vadošo lomu reģionā, plāno pasažieru skaita kāpumu un jaunu infrastruktūru

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda VAS Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdētāja Ilona Līce. Viņa sāk ar ļoti labu ziņu. Proti, lidosta saņēmusi Eiropas Komisijas atzinumu, ka Latvijas valsts dividenžu politika attiecībā uz lidostu nav uzskatāma par valsts atbalstu. Tas nozīmē, ka no 2018. g. līdz 2023. g. lielāko daļu dividenžu varēs atstāt uzņēmuma rīcībā infrastruktūras projektu attīstībai. «Tas savukārt nozīmē, ka lidostas attīstības 6. kārta būs simtprocentīgi.»

Fragments no intervijas, kas publicēta 10. maija laikrakstā Dienas Bizness:

Vai tiešām tā ir, ka nekur un nekad ES valstis lidostas neatbalsta?

Lidostas virs pieciem milj. pasažieru nē. EK ļoti strikti seko avioindustrijas un valsts attiecībām .

Darbinieku prasmju pilnveidošanas tehnoloģiju platforma UpMatched paziņojusi par veiksmīgu pre-seed (pirmsēklas) investīciju piesaistes raunda noslēgumu, kas jaunuzņēmumam ļaus turpināt strauju izaugsmi Baltijas valstīs.

Par jaunuzņēmuma investoru kļuvis finanšu tehnoloģiju uzņēmuma Twino dibinātājs Armands Broks, iegūstot daļu no kapitālsabiedrības akcijām.

A.Broks pievienojas UpMatched ekspertu komandai – personāla vadības konsultāciju uzņēmuma ERDA dibinātājai Zanei Čulkstēnai, vadošajai personālvadības ekspertei Baltijas valstīs, ERDA līdzīpašniecei Pārslai Baško, informācijas tehnoloģiju ekspertam Naurim Blokam, kā arī uzņēmuma UpMatched vadītājam Ričardam Križanovskim.

"Papildus investīcijas ļaus paātrināt UpMatched izaugsmi, vēl vairāk pilnveidojot produkta funkcionalitāti un turpinot piesaistīt jaunus sadarbības partnerus Baltijas reģionā", norāda uzņēmuma vadītājs Ričards Križanovskis, piebilstot, ka komanda īpaši novērtē jaunā akcionāra ilgstošo uzņēmējdarbības pieredzi, kā arī plašo biznesa kontaktu loku, kas būs īpaši noderīgi UpMatched produkta attīstībai.

Pasaulei bez pandēmijas nācies dzīvot arī piegāžu krīzes apstākļos. Ir grūtības dažādas lietas no to ražošanas centriem pamatā Āzijā nosacīti lēti un ātri pārvietot līdz to patēriņa vietām.

Šāda situācija arī bijusi viena no visā pasaulē inflācijas pieaugumu balstošajām kolonnām. Politikas noteicēji, šķiet, lielas cerības likuši uz to, ka piegāžu saspīlējums pasaulē risināsies.

Tādējādi arī, piemēram, patēriņa cenu tālākam skrējienam bieži tiek piedēvēts pārejošs raksturs. Tiesa gan, šādā uzstādījumā parādās arvien lielāki robi. Piegāžu krīze jau tagad turpinājusies krietni ilgāk nekā tika lēsts pirms tam, un turklāt tā var potenciāli ievilkties arī visu nākamo gadu. Līdz ar to – šajā ziņā uz kādu cenu atslābu cerēt var būt veltīgi. Tam var būt jūtamāka negatīva ietekme arī uz ekonomisko aktivitāti.

Sastrēgumi pieaug

Šonedēļ, piemēram, kuģniecības nozares milža A.P. Moeller-Maersk vadība, ziņojot par savu iepriekšējā ceturkšņa finanšu sniegumu, klāstīja, ka vēl neredz beigas pasaules piegāžu krīzei. Moeller-Maersk Finacial Times norādīja, ka konteineru kuģu sastrēgums, piemēram, Losandželosas un citās ostās kļūst pat tikai lielāks.

Banku peļņa pērn sasniedza jaunu rekordlīmeni - 371.6 miljonus latu, bet šī peļņa nākamo vismaz pāris gadu laikā tā arī paliks lielākā banku peļņa.

Nebūs rekordpeļņa

Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons atzina, ka šogad banku peļņa būs mazāka. Pēc T. Tverijona skaidrotā, bankas ir ļoti atkarīgas no tautsaimniecības, ir tās spogulis. "Ekonomikas izaugsmes tempi ir samazinājušies, kreditēšanas tempi samazinājušies, bet galvenie banku ienākumi ir no kreditēšanas, plus objektīva kredītportfeļa kvalitātes pasliktināšanās, kas liek bankām veidot speciālus uzkrājumus, kurus bankas var veidot tikai uz savu izdevumu rēķina, tātad faktiski uz peļņas rēķina. Tādējādi gan šogad, gan nākamgad banku peļņa būs mazāka nekā iepriekšējos gados."

Ar vienu darvas karoti var sabojāt visu medus mucu - šo seno teicienu droši var attiecināt uz situāciju, kad ar kārtējām baumām par lata devalvāciju daudziem tika pabojāta valsts deviņdesmitgades svētku sajūta.

Tiesa, absurdākais visā šajā epopejā sākās pēc tam - it kā par attiecīgo baumu izplatīšanu Drošības policija bija pratinājusi vienu no grupas Putnu balle mūziķiem par to, ka viņš no skatuves aicinājis cilvēkus palikt koncertā, nevis skriet uz banku izņemt naudu, kā arī aizturējusi Ventspils augstskolas rektoru par viņa pausto viedokli publiskā diskusijā.

Šajā kontekstā jāatceras kāda Latvijas uzņēmēja teiktais intervijā Db žurnālam Numurs par esošo krīzi pasaulē - krīzes vaininieki tagad sēž Havajās, dzer kokteili un ņirdz par to visu. Domājams, arī reālie devalvācijas baumu palaidēji šobrīd savā nodabā ņirgājas par notiekošo. Un jāteic godīgi - pareizi dara.

ASV mikroprocesoru ražotāja Intel peļņa pirmajā ceturksnī gandrīz četrkāršojusies, ziņo BBC.

Tīrā peļņa trīs mēnešos (līdz 27.martam) bijusi 2,44 miljardi ASV dolāru, kas ir rekordpeļņa pirmajam ceturksnim. Salīdzinājumam - tajā pašā laika posmā pirms gada Intel peļņa bija 629 miljoni ASV dolāru.

Personālo datoru tirgum atgūstoties no globālās lejupslīdes, Intel ieņēmumi pieauguši par 44% līdz 10,3 miljardiem ASV dolāru.

Intel vadītājs Pols Otellini sacījis, ka viņš ir optimistisks attiecībā uz nākotnes perspektīvām. Saskaņā ar prognozēm otrajā ceturksnī ieņēmumi varētu būt ap 10,2 miljardiem ASV dolāru.

Intel ir pirmā lielā tehnoloģiju kompānija, kas paziņojusi par darbības rezultātiem šogad.

ASV mikroprocesoru ražotājs Intel otrajā ceturksnī strādājis ar rekordlielu peļņu. AFP arī norāda, ka tā ir lielākā ceturkšņa peļņa kompānijas vēsturē.

Kompānija paziņoja, ka otrajā ceturksnī tā ir strādājusi ar 2,9 miljardus ASV dolāru lielu peļņu, kas ir ievērojams kāpums, salīdzinot ar attiecīgo laika posmu pērn, kad kompānija strādāja ar 398 miljoniem ASV dolāru lieliem zaudējumiem.

Otrā ceturkšņa ieņēmumi, salīdzinot ar attiecīgo laika posmu pērn, palielinājušies par 34% līdz 10,8 miljardiem ASV dolāru. Iepriekš Intel vadītājs Pols Otellini (Paul Otellini) sacīja, ka viņš ir optimistisks attiecībā uz nākotnes perspektīvām un prognozēja, ka otrajā ceturksnī ieņēmumi varētu būt ap 10,2 miljardiem ASV dolāru.

Jāatzīmē, ka šā gada pirmajā ceturksnī kompānijas peļņa arī bija viena no lielākajām vēsturē. Tīrā peļņa trīs mēnešos (līdz 27.martam) bija 2,44 miljardi ASV dolāru, kas ir rekordpeļņa pirmajam ceturksnim. Salīdzinājumam - tajā pašā laika posmā pirms gada Intel peļņa bija 629 miljoni ASV dolāru.

«Mēs negribam spekulēt par VAS starptautiskā lidosta Rīgas izteikumiem sakarā ar iespējamo airBaltic parādu un no tā iespējamām darbībām» to preses konferencē norādīja lidsabiedrības pārstāvis Jānis Vanags.

«Lai gan airBaltic ir gājis ļoti labi, un ir sasniegta gan rekordpeļņa, gan rekordliels pasažieru skaits, ir nepieļaujami, ka Rīgas lidosta liek airBaltic maksāt divreiz nekā īru aviokompānijai. Tāpēc mēs esam sagatavojuši Konkurences padomei iesniegumu par 6 milj. Ls piedziņu no Rīgas lidostas, taču pieļaujam, ka līdz tiesas dienai šī summa var sasniegt arī 8 milj. Ls,» uzsvēra J.Vanags.

Jāatgādina, lidosta Rīga Rīgas apgabaltiesā 19. jūlijā plāno iesniegt prasību par vairāk nekā 2,5 miljonu latu parāda piedziņu no nacionālās lidsabiedrības airBaltic.

Pēc VAS Starptautiskā lidosta Rīga lūguma aviokompānija airBaltic pagarinājusi laiku līdz 20.jūlija plkst. 14, lai lidosta varētu sagatavot priekšlikumus, kā atrisināt situāciju, kurā Latvijas aviokompānija par viena pasažiera apkalpošanu lidostā Rīga maksā divreiz vairāk nekā īru aviokompānija Ryanair.

Iepriekš laiks tika noteikts līdz plkst. 12.

airBaltic jau jūlija sākumā ar sūdzību vērsās Konkurences padomē, lai izvērtētu nevienlīdzīgu konkurenci Rīgas lidostā.

Vakar lidostas Rīga valdes loceklis Jānis Ķuzulis norādīja, ka nepieļauj iespēju, ka airBaltic 2,5 miljonus lielo parādu varētu nesamaksāt.

airBaltic nav samaksājusi lidostai Rīga 146 rēķinus. J.Ķuzulis pauda pārliecību, ka lidostas Rīga prasības ir pilnīgi pamatotas un iepriekš izskatītas visas iespējas parādu pieprasīt likuma noteiktajās robežās.

J. Ķuzulis noliedza, ka lidostas Rīga prasība, kas 19.jūlijā tika iesniegta Rīgas apgabaltiesā, jebkurā veidā būtu saistīta ar airBaltic sūdzību Konkurences padomei par 6 milj. Ls piedziņu no lidostas, kas airBaltic radušies nevienlīdzīgās cenu politikas rezultātā.

VAS Starptautiskā lidosta Rīga 11.augustā Rīgas apgabaltiesā iesniegs prasības papildinājumu par parāda 3,4 milj. Ls apmērā piedziņu no nacionālās lidsabiedrības airBaltic.

Kopš 19.jūlija, kad starptautiskā lidosta Rīga vērsās tiesā par parāda piedziņu no airBaltic par vairāk nekā 2,5 miljoniem latu, airBaltic neesot veikusi nevienu maksājumu lidostai, tādēļ parāds šobrīd pieaudzis līdz 3,4 miljoniem latu, DB informēja lidostas Sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Santa Auguste.

airBaltic vadītājs Bertolds Fliks, komentējot situāciju norāda: «Mums nav un nebūs pieņemams, ka starptautiskā lidosta Rīga klaji diskriminē airBaltic. Mēs atbalstām vienlīdzīgas konkurences nosacījumus lidostā visām aviokompānijām. Kopš pagājušā gada novembra starptautiskā lidosta Rīga ir vairākkārt palielinājusi maksu airBaltic, lai nosegtu zaudējumus, ko rada līgums ar Ryanair. Ir absurdi, ka Latvijas valstij daļēji piederošs uzņēmums maksā divreiz vairāk nekā kāda īru kompānija. Par šo diskriminējošo situāciju mums ir bijušas neskaitāmas sarunas gan ar Satiksmes ministru, gan ar lidostas vadību, taču risinājumu nav izdevies rast. airBaltic šajā sakarā jau ir vērsusies Konkurences padomē, kā arī iesniegusi pieteikumu tiesā, kurā faktisko zaudējumu apmērs sastāda 7 miljoni LVL.»

Baltijas apdrošināšanas nozares nākotne – tikai dažas lielās starptautiskās grupas

Latvijas tirgus ir pārāk mazs tik daudz apdrošinātājiem, tādēļ visdrīzāk jau tuvākajā laikā šeit darbosies tikai aptuveni piecas lielas apdrošināšanas kompānijas – šādu viedokli intervijā Dienas Biznesam pauž AAS Gjensidige Baltic (Gjensidige) ģenerāldirektors Aleksandrs Rjabovs.

Gjensidige nesen iegādājās apdrošināšanas kompāniju PZU Lietuva – kāda ir darījuma summa un kādēļ tika pieņemts šāds lēmums?

Apdrošināšanas sabiedrība iegādājās 99,88% PZU Lietuva akciju par 54 miljoniem eiro, kas ir salīdzinoši liela summa, tomēr Gjensidige, izvērtējot apdrošinātāja portfeli un nākotnes plānus, secināja, ka cena atbilst kompānijas vērtībai. Mums gan ir iespēja cenu koriģēt atbilstoši tam, kā uzņēmums attīstīsies gan pirms, gan pēc darījuma noslēgšanas.

#Zemā tirdzniecības piecenojuma dēļ nākotnē elektroenerģijas tirgotājiem radīsies nepieciešamība ļoti intensīvi domāt par savu produktu saturu un kvalitāti.

Zemā tirdzniecības piecenojuma dēļ nākotnē elektroenerģijas tirgotājiem radīsies nepieciešamība ļoti intensīvi domāt par savu produktu saturu un kvalitāti

Pagājušais gads bijis viens no veiksmīgākajiem Latvenergo koncerna darbības laikā - uzņēmuma peļņa sasniegusi 322,2 miljonus eiro, bet EBITDA rādītājs - 541,7 miljonus eiro, kas ir par 38% vairāk nekā 2016. gadā. Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs uzsver, ka uzņēmuma darbības rezultātus pērn pozitīvi ietekmējuši koncernā pieņemtie lēmumi, augstā ūdens pietece Daugavā, kā arī enerģētikas nozares attīstība kopumā. Lai arī pērn gūta rekordpeļņa, valdes priekšsēdētājs skaidro, ka tā sastāv no koncerna ikgadējās saimnieciskās darbības rezultāta - 173,1 miljona eiro un nodokļu reformas rezultātā reversētā atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa - 149,1 miljona eiro.