Kā zibens no skaidrām debesīm - tā var dēvēt Finanšu ministrijas paziņojumu, ka patlaban nav plānots virzīt ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādībā esošu personu paaugstināšanu.
Negaidīts šis paziņojums ir vismaz divu pamatiemeslu dēļ. Pirmkārt, sabiedrība nepārtraukti tiek «barota» ar paziņojumiem par to, cik labi pildās nodokļu ieņēmumi, kas ļauj domāt, ka beidzot atkal ir iespējams pieņemt tādus lēmumus, kas būtu vērsti uz iedzīvotāju labklājības līmeņa palielināšanu. Otrkārt, jau no šā gada sākuma dažādi valdības pārstāvji ir laiku pa laikam skandinājuši, ka minētie soļi jebkurā gadījumā ir jāsper. Šobrīd pēkšņi izrādās, ka to nav iespējams darīt, jo valsts budžeta iespējas ir ierobežotas, un tālāka šā jautājuma virzība būšot iespējama vidējā termiņā, kad situācija ar budžetu būs uzlabojusies. Citiem vārdiem sakot, atvieglojumi būs kaut kad vēlāk, bet, lūdzu, neprasiet, kad konkrēti. Protams, nevar noliegt, ka budžeta iespējas ir ierobežotas - tā tas vienmēr ir bijis, tā tas būs, un šāda situācija ir tikai normāla. Tomēr šeit netiek ņemts vērā kāds būtisks aspekts.
IIN neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādībā esošu personu palielināšana ir aktuāls jautājums tiem cilvēkiem, kuru ienākumi nebūt nav uzskatāmi par lieliem. Tātad runa ir par iedzīvotājiem, kuri, algas dienā saņemot nedaudz lielākus ienākumus, daļu no tiem nevis noglabās kumodē nebaltām dienām, bet gan laidīs apgrozībā, galvenokārt iepērkoties pārtikas veikalā. Un tas nozīmē uzreiz divus pozitīvus efektus - iedzīvotāju labklājības līmeņa uzlabošanos, kā arī lielāka naudas daudzuma apgrozību mazumtirdzniecībā. Respektīvi, vismaz daļa no naudas, kas nenonāktu valsts kabatā IIN veidā, tur atgrieztos kā PVN. Drīzāk gan šeit būtu jarunā par ko citu... Proti, plānojot šā gada valsts budžeta grozījumus, ministrijas izrādīja vēlmi to darīt ar tā dēvētajiem treknajiem gadiem raksturīgu atvēzienu. Kā jau vairākkārt izskanējis, šī ir pirmā reize pēc vairāku gadu pārtraukuma, kad budžeta grozījumu ietvaros nauda kādam tiks nevis ņemta nost, bet gan likta klāt. Turklāt ministriju apetīte nav nekāda mazā - teju vai nepieklājīgi pieminēt tās struktūras, kas ir sagribējušas līdz vienam miljonam latu, it īpaši ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija ir paprasījusi virs 20 miljoniem latu, bet Veselības ministrija - ap 19,5 miljoniem latu. Kopējā summa tadējādi veido 70 miljonus latu, par kuru pat premjers Valdis Dombrovskis izteicies, ka atsevišķu ministru vēlmes liek bažīties par trekno gadu darba principu atgriešanos.
Un visbeidzot... Diemžēl, lemjot par minētajām iespējamo atvieglojumu pozīcijām, ministriju līmenī nekādi netiek ņemts vērā tas, ko neskaitāmas reizes ir uzsvēris gan DB, gan dažādi eksperti, gan arī pat VID vadītāja - neapliekamajam minimumam un iztikas minimumam beidzot ir jāsakrīt! Pat neraugoties uz to, ka iztikas minimums Latvijā tiek rēķināts, balstoties uz politiskiem lēmumiem, nevis loģiskiem aprēķiniem. Bet tas jau ir pavisam cits stāsts.