Revīzijas ziņojums par LVRTC ir tendenciozs un liela daļa no Valsts Kontroles (VK) norādītajiem pārkāpumiem nav korekti, Db sacīja bijušais LVRTC valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe.

Veicot revīziju, VK lielu uzmanību veltījusi tieši faktam, ar ko toreizējais LVRTC vadītājs L.Dripe brauc. «VK interesē konkrēti vārdi un uzvārdi, ar ko var sasiet saistībā ar kādu citu,» novērojis L.Dripe.

Viņš arī noraida VK pārmetumus par prēmiju izmaksu un ceļojumu izdevumu atmaksu, jo tieši viņš šo sistēmu, stājoties amatā kopš 2007.gada septembra, ir sakārtojis. Ja iepriekš prēmijas tika maksātas 6 reizes gadā, tad L.Dripe panāca, ka pieņemts lēmums par prēmiju izmaksu divreiz gadā. Savukārt šogad atbilstoši valdības rīkojumam prēmijas vispār netika maksātas. Ja arī kādam kontā parādījās nauda, tad tā bija par 2008.gadu nevis šo gadu, piebilda L.Dripe.

Novecošana kā Ķīnā tā Latvijā ir pārāk apjomīga, lai to «paslaucītu zem tepiķa». Ar šausmu žanram piederīgajām ragaviņām, kurās saskaņā ar dažu folkloras artefaktu vecie aizlaikos tikuši aizvesti uz mežu, arī neies cauri – pensionāri ir spēcīga elektorāta daļa. Tāpēc jautājums ir – kā un kur dzīvosim, kad novecosim? Un kā to laikus plānot, lai neiznāk kā Ķīnā.

Šīs pārdomas veicināja biznesa žurnāla Bloomberg Businessweek publikācija par dramatisko situāciju Ķīnā, kur sabiedrības novecošana ir tikpat liela kā Japānā 1990. gados. Tikai, kā raksta autors, ar to lielo atšķirību, ka Ķīna kļūs veca pirms pagūs kļūt bagāta.

Latvijas ķīnieši apstiprina tendenci

Novecošana pati būtu pusbēda, bet Hārvarda universitātes pētnieks Džozefs Dž. Kristians, kas specializējas Ķīnas senioru mājokļu jautājumos, saka senajā Viduszemē mūsdienās praktiski ir izzudusi tai tradicionālā daudzu paaudžu kopdzīve, mainot pilsētu un apdzīvoto vietu «sejas» un dzīves telpas plānojumu. Pierēķinot klāt visai neattīstīto pensiju sistēmu un viena bērna politikas un oficiālās izaugsmes (lasi – peļņas) ideoloģijas dēļ aizvien skaudrāk redzamo paaudžu atsvešināšanos un bezcerīgi briestošo veco ļaužu īpatsvaru, iegūstam sociālo katastrofu.

Bez liekas afišēšanas ar Rīgas pašvaldību noslēgts nodomu protokols, kurā vicemērs Ainārs Šlesers ar savu parakstu apliecinājis atbalstu konkrētam projektam, paver iespēju Daugavas 11.novembra krastmalā saimniekot vienai firmai - P.V.B.

Tā iecerējusi izveidot šeit bārus, restorānus, kafejnīcas, viesnīcas, veikalus, jahtu un laivu piestātnes, raksta laikraksts Diena.

Iepazīstoties ar vienošanās saturu, domes opozīcija vaino A. Šleseru viena uzņēmuma lobēšanā. Tā ir arī pret iespējamu azartspēļu zāles atvēršanu uz Daugavas. Vicemēra birojā par kazino nekas neesot zināms, savukārt konkursa nerīkošanu A.Šlesera padomnieks Ģirts Dripe sauc par «vecu tēmu, kas ir izrunāta». Konkurss par tiesībām pietauvoties krastmalā nav bijis nepieciešams, jo iecere pieder konkrētajam uzņēmumam. «Ideja pietiekami ilgi bija publiski karsta tēma, bet neviens cits nepieteicās,» norādījis Ģ.Dripe.

Bez sīkākiem paskaidrojumiem, beidzoties piecu gadu darba līgumam, Rīgas dome ir pārtraukusi darba attiecības ar Rīgas pilsētas arhitekta biroja vadītāju Jāni Dripi, apstiprināja arhitekts.

J. Dripe db.lv skaidroja, ka Pilsētas arhitekta biroja nolikums paredz, ka līgums ar tā vadītāju tiek slēgts uz pieciem gadiem, un to ir iespējams pagarināt vēl uz pieciem gadiem. Taču šajā gadījumā tā nav noticis. Rīkojumā norādītais darba uzteikšanas iemesls ir «sakarā ar to, ka beidzas līguma termiņš». Sīkākus skaidrojumus J. Dripe pagaidām nav guvis. Kolēģi, Kultūras ministrija, būvnieki, RTU mācībspēki ir neizpratnē par šo lēmumu.

Tagad pašvaldība sludinās konkursu uz biroja vadītāja vietu, bet, vai tajā piedalīties, J. Dripe ļoti rūpīgi apsvēršot.

Sešās kapitālsabiedrībās, kurās Satiksmes ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, vairs nebūs padomju.

Piektdien sasauktajās ārkārtas akcionāru sapulcēs pieņemti lēmumi likvidēt padomes četros uzņēmumos: VAS Elektronisko sakaru direkcija (ESD), VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), VAS Latvijas Jūras administrācija (LJA) un VAS Valsts informācijas tīkla aģentūra (VITA).

Lai lemtu par VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) un AS Biķernieku kompleksā sporta bāze (Biķernieki) padomju atsaukšanu, šā gada 7. aprīlī plānots sasaukt šo uzņēmumu ārkārtas akcionāru sapulces.

Līdz šim ESD padomē darbojās Lauris Dripe, Ingrīda Gailume, Arnis Luhse, Daiga Jurēvica un Valdis Dvinskis. CSDD padomē bija pieci locekļi – Dainis Liepiņš, Jānis Kancēvičs, Juris Kokins, Arnis Luhse un Aigars Ķimenis. LJA – Aigars Krastiņš, Laima Rituma, Iveta Lupika, Leonīds Loginovs, Imants Sarmulis un Aivars Boja. Savukārt VITA padomes locekļi bija Lauris Dripe, Inta Rozenšteine, Juris Miķelsons, Valērijs Karpuškins un Andris Pauls-Pāvuls.

Dienas biznesam, kā Bonnier Business Press (BBP) grupas avīzei kopā ar kolēģiem no māsu avīzēm bija iespēja uzdot jautājumus par aktualitātēm ekskluzīvi BBP organizētajā intervijā ar Ukrainas prezidentu Viktoru Juščenko.

Kādu iemeslu dēļ pēdējā laikā tik lielā mērā ir saasinājušās Maskavas un Kijevas nesaskaņas? Cik liela, jūsuprāt, politikā ir personīgo attiecību loma?

Vēl viens uzskatāms un ļoti būtisks iemesls ir tas, ka Krievija un Ukraina reiz izvēlējās atšķirīgus sociālās un politiskās attīstības modeļus. Tāpēc mūsu kolēģi Krievijā ir pārlieku politizējuši dažus tīri tehniskus sadarbības jautājumus. Te jāpiemin sarunas par tirgus situācijai atbilstošu nomas maksu par Krievijas flotes īslaicīgu atrašanos Ukrainas teritorijā un robežu demarkācijas jautājumu. Turklāt ir notikušas arī vairākas neefektīvas diskusijas par vēstures, kultūras, valodas un citiem humanitāriem jautājumiem, kas ir ļoti nozīmīgi Ukrainas neatkarībai un suverenitātei.

Reformu partijas (RP) līderim, eksprezidentam Valdim Zatleram radušās veselības problēmas, tādēļ viņš uz laiku savu darbību politikā mazinās.

«No aktīvās politikas es neaizeju,» viņš šorīt akcentēja intervijā LNT raidījumā 900 sekundes. «Es esmu politikā un es būšu politikā vismaz līdz nākamajām vēlēšanām. Būšu Reformu partijas priekšsēdētājs,» skaidroja Zatlers.

Viņš norādīja, ka, kamēr savedīs kārtībā savu veselību, darbs partijā nekādā gadījumā neapstāšoties.

Kā stāstīja pats Zatlers, viņam tiks veikta ķirurģiska operācija. Taču viņš bija atturīgs prognozēt, cik mēnešus prasīs atveseļošanās, lai atkal spētu strādāt ar pilnu jaudu. Viņš gan uzsvēra, ka arī šajā atlabšanas periodā darbu partijā turpināšot.

Asociācijas Latvijas koks padomes priekšsēdētājs būs Valdis Aunītis, bet līdzšinējais vadītājs Juris Biķis būs viņa vietnieks.

Tā nolemts asociācijas Latvijas koks biedru pilnsapulcē. Līdz šim V. Aunītis bija šīs asociācijas padomes priekšsēdētāja Jura Biķa vietnieks jau trīs gadus. Tādējādi faktiski ir notikusi vadītāju rokāde.

«Nekur jau no nozares neaizeju, jo kopā ar V. Aunīti asociāciju pārstāvēsim Latvijas Kokrūpniecības federācijā un citās vietās,» tā norāda Juris Biķis. Viņš atzīst, ka šādas pārmaiņas ir bijušas nepieciešamas, lai labāk strukturētu savus daudzos darba pienākumus.

«Jura Biķa prombūtnes laikā jau esmu viņu aizvietojis un līdz ar to esmu lietas kursā par notiekošo, kā arī strādājis daudzās darba grupās, kas saistītas ar nozarei svarīgu jautājumu risināšanu,» stāsta jaunais asociācijas Latvijas koks padomes priekšsēdētājs Valdis Aunītis. Viņš atzīst, ka šis amats ir sabiedrisks un par to nekāda atlīdzība nepienākas, un no tā necietīs arī darbs SIA Rona, kur Valdis Aunītis ir vadītājs. «Tas nebija negaidīti,» tā uz jautājumu par nonākšanu šajā amatā atzīst V. Aunītis.

Saeimas deputāts Ainārs Šlesers tiesas spriedumu pildīs, taču norāda, ka tiesāšanās 5000 latu dēļ nevar būt par šķērsli valsts kontrolierei Ingunai Sudrabai kļūt par reālu prezidenta amata kandidāti, aģentūrai BNS pavēstīja Šlesera pārstāvis Ģirts Dripe.

Komentējot Augstākās tiesas (AT) Senāta lēmumu neierosināt kasācijas tiesvedību Sudrabas prasībā pret Šleseru, Latvijas Neatkarīgo televīziju un Latvijas Televīziju (LTV), Šlesers joprojām uzskata, ka viņa viedoklis par pierobežas zemēm bijis pamatots, jo Sudraba savulaik strādājusi Parex bankā un ar šo banku saistītiem cilvēkiem ir piederējušas zemes pierobežā.

«Taču, tā kā tiesa lēmusi citādi, Šlesers uzskata, ka tiesāšanās 5000 latu dēļ tagad ir jānoliek malā, īpaši laikā, kad Sudrabai ir iespējas kļūt par reālu Valsts prezidenta amata kandidāti. Ir jāļauj Sudrabai netraucēti gatavoties iespējai kandidēt uz šo amatu,» pastāstīja Dripe.

2011. gadā Vecrīgā būs redzami pārdomātāki risinājumi, kā arī likumdošana tiks vairāk sakārtota, teic Rīgas galvenais arhitekts Jānis Dripe, norādot uz šobrīd pilsētas centra ne īpaši pievilcīgajām pagaidu būvēm.

LNT raidījumam 900 sekundes viņš arī norāda, ka šobrīd uzņēmēji apelē pie krīzes un pēc to domām jebkura iespēja nopelnīt ir attaisnojums ne īpaši kvalitatīvām būvēm. «Kopumā mums ir samērā sakārtota pilsēta no plānošanas un likumdošanas viedokļa. Rīga ir kompakta pilsēta, bet diemžēl Pierīgā decentralizēti ir sabūvēts daudz ēku bez tālredzīgiem plāniem,» atzīst pilsētas galvenais arhitekts.

Tuvākajos gados svarīgākie būvlaukumi atradīsies Pārdaugavā, kur plānots attīstīt darījumu centrus. « Šī ideja nav jauna, tā radās pagājušā gadsimta 20.-30. gados, kad tapa skaidrs, ka Daugavas labajam krastam trūkst kapacitātes. Līdz ar to Pārdaugavā tuvākajās pāris desmitgadēs notiks aktīva būvniecība,» stāsta J. Dripe.

Starptautiskajā metu konkursā, kura mērķis bija izstrādāt Rīgas cirka vēsturiskās ēkas atjaunošanas un teritorijas attīstības vīziju, saņemti 20 darbi un izvēlēti labākie no tiem.

Saskaņā ar starptautiskas žūrijas vērtējumu tika piešķirtas divas otrās vietas, divas trešās vietas, kā arī četras veicināšanas balvas. Lai noteiktu uzvarētājus, iepirkuma komisija turpinās darbu, pārbaudot žūrijas godalgoto dalībnieku kvalifikāciju, informē VSIA «Rīgas cirks». Iesniegtie darbi skatāmi raksta galerijā!

«Šis ir nozīmīgs brīdis Rīgas cirkam - esam ieguvuši vairākas labas vīzijas par cirka ēkas nākotni, kas ilgtermiņā ļaus atdzimt Jāņa Frīdriha Baumaņa projektētajai fasādei un arēnai, kā arī nodrošinās iespēju Rīgas cirka teritoriju pilnvērtīgi apdzīvot kā māksliniekiem, tā sabiedrībai,» pauž Rīgas cirka valdes locekle Ināra Kehre. Konkursa dokumentāciju izņēmušas 149 personas, plaši apmeklēta novietnes apskate, iesniegti 20 projekti, kuros dalībnieki ieguldījuši nozīmīgu darbu ēkas izpētē un jaunu risinājumu vīzijās.

Rīgas domes vadība pieprasa vēl šajā gadā sasaukt valdības un Saeimas ārkārtas sēdes, grozīt nākamā gada budžetu un samazināt konkrētus nodokļus. Ja nē – Einaram Repšem jāmeklē cits darbs, informēja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka padomnieks Ģirts Dripe.

«Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) un domes priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Šlesers (LPP/LC) uzskata, ka Valda Dombrovska valdības lēmums palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokli par 3% un uzņēmumu ienākumus apkraut ar papildus 10% ir pretvalstisks un novedīs Latviju strupceļā,» teikts paziņojumā.

«Iedzīvotāji nemaksās 26% lielu ienākumu nodokli, visticamāk, viņi maksās apaļu nulli. Tas būs pamatīgs trieciens tieši pašvaldībām, jo pašvaldību galvenais ienākumu avots ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Tāpēc tas nekavējoši jāsamazina,» sacījis N. Ušakovs (SC).

Šādas rīcības pamatotību apliecinot arī finanšu ministra Einara Repšes (JL) pēkšņais paziņojums, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa paaugstināšana bijusi kļūda un arī Latvijas Bankas atzinums, ka nodokļus nākamajā gadā nevajadzēja celt.

Žūrija metu konkursā par Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta un Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kompleksu apbūvi piešķīrusi divas otrās vietas.

Divas otrās vietas piešķirtas tāpēc, ka neviens no darbiem neatbilda visām pasūtītāja prasībām, šodien informēja konkursa žūrija.

Uzvarētāji konkursā ir arhitekti no Dānijas (PLH Arkitekter A/S sadarbībā ar COWI A/S), kā arī Latvijas SIA Outofbox (sadarbībā ar SIA RUUME arhitekti, SIA Vektors T, SIA E.Daniševska birojs un SIA Landshape). Abi otrās vietas ieguvēji atlīdzībā saņems 45 000 eiro.

Dānijas arhitekti iesniedza darbu ar devīzi R210G1A6, bet Latvijas arhitekti ar devīzi - SMXL2022. Darbus var aplūkot tīmekļa vietnē edzl.lv/lv/aktualitates/metu-konkurss.

Kultūras ministrijas eksperts Jānis Dripe uzsvēra, ka Rīgas dzelzceļa tilta un Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla apbūve ir sarežģīta gan no arhitektūras un publiskās ārtelpas viedokļa, gan transporta organizācijas un dzelzceļa specifisko tehnoloģiju viedokļa, tāpēc iesniegto darbu skaits - 15 - vērtējams ļoti atzīstami.

Vācijas izstāžu rīkotājs Messe Frankfurt Exhibition GmbH netālu no lidostas Rīga plāno izveidot izstāžu centru un jau tuvākajā laikā savu ieceri plāno prezentēt Rīgas domes izveidotajā Investīciju un uzņēmējdarbības veicināšanas padomes sēdē.

Rīgas pilsētas arhitekts Jānis Dripe Db apstiprināja, ka no kompānijas Messe Frankurt Exhibition GmbH patiešām nāk šāda iniciatīva. Viņš skaidro, ka jaunais izstāžu un konferenču komplekss varētu slieties pie lidostas, Mārupes teritorijā.

Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers pastāstīja, ka ar Messe Frankfurt pārrunas notiek jau sen, vēl laikā, kad viņš bija satiksmes ministrs. Taču tagad ir saņemti pozitīvi signāli no uzņēmuma, kas apliecina gatavību ieguldīt naudu Rīgā.

J. Dripe arī uzskata, ka Rīga, salīdzinot ar Viļņu vai Tallinu ģeogrāfiski ir labāka izstāžu rīkošanai, tāpēc Messe Frankfurt Exhibition GmbH izvēle esot pilnībā saprotama.

Stāvot Gaismaspils būvlaukumā ar baltu ķiveri galvā un oranžo vesti mugurā, kultūras ministres ārštata padomnieks arhitekts Jānis Dripe pauž pārliecību, ka vēl joprojām projekta infrastruktūras būvniecības darbus ir iespēja pabeigt laikā - līdz 2014. gadam, kad Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Taču drošu pārliecību par to grauj skaitļi: līdz nodošanas brīdim palicis mazliet vairāk nekā 13 mēnešu, darbus iespējams veikt 14 mēnešos, un Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) krājumu pārvešanai nepieciešami septiņi mēneši, raksta laikraksts Diena.

Kritiku esot izpelnījusies arī būvniecības darbu iepirkuma procedūra, jo pēc neveiksmīga konkursa ministrija ķērusies klāt sarunu procedūrai ar galvenās ēkas būvnieku - Nacionālā būvkompāniju apvienība (NBA), ko kritizē biedrība Delna.

«Mūsu lielā problēma šodien ir infrastruktūra - visu inženierkomunikāciju pieslēgums pie īstajiem, nevis pagaidu tīkliem. Atbilstoši normālai procedūrai tiem būtu jābūt 14 mēnešiem, bet šodien saruna ir par to, kā to izdarīt ātrāk. Mums ir konsultācijas ar IUB, Delnu, ar esošo būvdarbu veicēju. Teorētiski tas vēl ir iespējams,» laikrakstam stāstījis J. Dripe.

Iespaids ir ļoti labs - tā par pabeigto Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēku saka tās arhitekts Gunārs Birkerts, kurš šajās dienās ieradies dzimtenē, vēsta laikraksts Diena. Lai arī ne viegls un garāks, nekā sākumā cerēts, bibliotēkas tapšanas ceļš ir vainagojies ar oficiāliem atklāšanas pasākumiem.

Pēdējo reizi bibliotēku redzējis vēl bez grīdām, 89 gadus vecais arhitekts gandarīti saka, ka tagad beidzot varējis novērtēt tās sajūtas, ko dod gatavā bibliotēkas ēka: «Tā ir ļoti silta un - attiecībā uz darbu - ļoti labi nostrādāta.» Sastaptie cilvēki bibliotēkā gan bijuši «vairāk ceļotāji, ne lasītāji». Par redzēto ir gandarījums, bet ne pārsteigums, jo ir piepildīta iecere, kādai tai arī bija jābūt.

Atbildot uz Dienas vaicāto par bibliotēkas apkārtni, kur ļoti tuvu sienām brauc baļķu vedēji, arhitekts norādījis, ka ēka jau no paša sākuma bijusi ieplānota tieši tur, kur tagad uzcelta. «Pilsētas attīstība, kas toreiz bija paredzēta, nav notikusi,» viņš secina.

Tā sauktajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie pārmet apsūdzības uzturētājam prokuroram Monvīdam Zelčam nespēju pamatot pēkšņo lēmumu grozīt apsūdzības un arī nespēju precīzi izskaidrot jauno apsūdzību būtību, turklāt tas notiekot pēc 11 gadu izmeklēšanas un trīs mēnešu lietas skatīšanas tiesā, raksta laikraksts Diena.

Tāpat prokurora atsevišķas rīcības un lūgums par tiesas sēžu atlikšanu radījuši aizdomas par centieniem novilcināt lietas izskatīšanu. Novembra pēdējā tiesas sēdē šķita, ka prokurors ar savu rīcību pat sadusmoja tiesnesi.

Minētajā kriminālprocesā kopumā par krāpšanu lielā apmērā un organizētā grupā apsūdzētas deviņas personas – bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, uzņēmējs Andris Šķēle, bijušais uzņēmuma Tet valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, bijušais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Nils Freivalds, kā arī bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe. Apsūdzēts arī Lattelecom (Tet) tā laika komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele, Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis un bijušais uzņēmuma Hannu Digital valdes loceklis Gintars Kavacis.

Nilam Ušakovam vajadzētu piešķirt ārpuskārtas arhitekta diplomu, komentējot Rīgas mēra izteikumus par Gaismaspils līdzību ar lielveikalu Maxima, laikrakstam Diena sacījis arhitekts Pēteris Bajārs.

Trešdienas vakara LTV1 raidījumā 100. pants N. Ušakovs izteicās, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) celtne Mūkusalas ielā «izskatās kā tāda milzīga Maxima». Lielveikalu tīkla Maxima pārstāvji viņa salīdzinājumu gan uztverot kā komplimentu.

Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende diskusijās ar pilsētas galvu par slavenā arhitekta Gunāra Birkerta projektēto LNB ēku neielaidīšoties, tikai norādījusi, ka viedokļi par ēkas iekļaušanos pilsētvidē būtu jāizsaka arhitektiem.

N. Ušakovs, kurš iepriekš jau skarbi bija teicis, ka «iztērēt ap 130 miljoniem Nacionālās bibliotēkas jaunajai ēkai krīzes apstākļos ir stulbs projekts», arī ceturtdien sarunā ar Dienu no viedokļa atkāpties negrasījies, sakot, ka «ēka izskatās drausmīgi». «LNB ēka ir supersimbols par milzīgu naudu, kam būtu jāraisa sajūsma, bet rezultāts tāds nav,» uzskata galvaspilsētas mērs.

Daugavas krastmalas iznomāšanai pietiekušies divi pretendenti – privātpersona Ritvars Ozols un uzņēmums SIA P.V.B., lai gan nekāds konkurss vēl netiek rīkots, Db uzzināja Rīgas domes Investīciju un uzņēmējdarbības veicināšanas padomes sēdē.

Rīgas pilsētas arhitekts Jānis Dripe sēdē norādīja, ka neskatoties uz to, kurš pretendents bija pieteicies pirmais un, neskatoties uz to, ka SIA P.V.B. pieteikumu un ideju par pontona būvju izvietošanu Rīgas domē iesniedzis jau pirms pieciem gadiem, konkurss tik un tā būs jārīko, jo teritorija atrodas vēsturiskajā centrā, tāpēc šai vietai konkursa kārtībā jāizvēlas labākais un skaistākais risinājums. Turklāt J. Dripe paskaidroja, ka Rīgas vēsturiskā centra attīstības plānā, kā arī faktiski dzīvē, starp Vanšu un Akmens tiltiem pontona būves jau bijušas, tādēļ ideja nemaz neesot jauna.

Tomēr SIA P.V.B. pārstāvji sēdē norādīja, ka izvietojot pontona būves, uz tām varētu strādāt līdz pat 25 uzņēmumiem. Savukārt otrs pretendents – R. Ozols teica, ka viņš vēlas tajā vietā izveidot tikai vienu divstāvu restorānu, kurā ieguldītu apmēram 100 tūkstošus latu. Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers teica, ka būtu jārod iespēja abiem interesentiem sastrādāties un rast visām pusēm pievilcīgu risinājumu, lai, iespējams, nevajadzētu rīkot konkursu tieši par to, kurš ieceri īstenos. Tad konkursu varētu rīkot nevis par projekta īstenotāju un attīstītāju, bet gan tikai par arhitektonisku risinājumu šai vietai.

«Kad Bemhenam beidzās pilnvaru termiņš, domes vadībai nevajadzēja organizēt konkursus, bet tagad Dripem ir jāpierāda sava profesionalitāte, piedaloties konkursā. Jāatzīmē, ka atšķirībā no Bemhena, Dripe ir saņēmis nozares pārstāvju atzinību par paveikto Rīgas pilsētā,» norāda deputāts Olafs Pulks.

Jāatgādina, ka šonedēļ kļuva zināms, ka domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs nepagarinās darba līgumu ar pilsētas arhitektu.

Vienotības bloka Rīgas domes (RD) deputātiem esot aizdomas, ka patiesais arhitekta biroja likvidēšanas iemesls esot Jāņa Dripes nostāja zonējumu maiņai Rīgas pilsētā, iebildumi pret debesskrāpju uzsliešanu Rīgā un nepakļāvība citu domes vadības projektu realizēšanai.

«Dripe ir ļoti neērts domes koalīcijai, jo arhitekta lēmumi ir profesionāli un nelokāmi, neļaujoties ietekmēties politiskā un biznesa spiedienam,» uzskata domes deputāts Jānis Mārtiņš Zandbergs.

Opozīcijas deputāti arī atzīmē, kamēr N.Ušakovs plāno pilsētas arhitektūru, tikmēr vicemēra Andra Amerika birojā pasūtītas dāvanas par Rīgas nodokļu maksātāju naudu. Dāvana pasūtīta, lai suminātu kādu domes deputātu dzimšanas dienā. Kopā ar dāvanu Rīgas pilsētas izpilddirektoram pieprasīts arī dāvanu maisiņš.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) iekšdarbu veikšanu apgrūtina LNB pasūtītāja - Kultūras ministrijas (KM) - laikus nenodrošinātā inženierkomunikāciju (apkures, kanalizācijas, elektrības) pieslēgšana ēkai, šodien žurnālistiem sacīja LNB būvdarbu vadītājs Valdis Koks.

«Līgumā, kas noslēgts ar Nacionālo būvkompāniju apvienību (NBA), nav paredzēts, ka NBA nodrošina ārējās infrastruktūras pieslēgšanu, tāpat kā iekšējo informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju pieslēgšanu. Objekta pasūtītājam KM ir jānodrošina šie pieslēgumi, lai būvnieki varētu turpināt darbu,» sacīja Koks.

Viņš skaidroja, ka siltumapgāde LNB ēkai pieslēgta tikai 2011.gada 6.decembrī, divus mēnešus vēlāk, nekā bija paredzēts. «Patlaban temperatūra LNB pirmajā stāvā jau sasniegusi plus 13 grādus, augšējos stāvos tā jau ir sasniegusi plus 16 grādus, bet mitrums telpās vēl ir augsts. Tur, kur mitrums atļauj, apdares darbi jau ir sākti,» skaidroja Koks.