Jaundibinātais Draugiem Group uzņēmums Draugiem Capital noslēdzis pirmo investīciju darījumu, investējot 1,14 miljonus eiro kosmētikas uzņēmumā Prime Prometics, kļūstot par uzņēmuma mazākuma akcionāru.

Prime Prometics ir e-komercijas uzņēmums, kas tiešsaistē tirgo kosmētikas produktus sievietēm pēc 50. Jaunvārds prometics iezīmē jauno pro-age tendenci skaistumkopšanas nozarē – uzņēmums ir par skaistu novecošanu pretstatā līdz šim nozarē dominējušajai anti-aging ievirzei, ka novecošana ir jāaizkavē. Papildus produktu izplatīšanai Prime Prometics izglīto sabiedrību, organizē kopienu atbalstu un popularizē ideju, ka skaista novecošana ir vērtība.

Uzņēmuma Prime Prometics vadītājs Kaspars Eglītis, kurš pirms šī uzņēmuma izveides strādāja Draugiem Group un vēlāk izmēģināja spēkus dažādās e-komercijas nozarēs, stāsta, kā radās ideja: “Mans tētis ir onkologs un ikdienā daudz strādā, lai palīdzētu sievietēm cīņā ar krūts vēzi. Es zinu, ko sievietes ķermenim nodara ķīmījterapija, un tāpēc sapratu, ka ir vajadzīgi produkti, kas arī pēc vēža ārstēšanas ļauj turpināt sievietēm justies sievišķīgi.” Eglītis ir pārliecināts, ka Draugiem Group iesaiste pavērsīs plašas iespējas Prime Prometics attīstībai: “Šī investīcija ir daudz vairāk nekā tikai nauda – tās ir arī jaunas zināšanas no Latvijas pirmā “vienradža” izveidotājiem, iespēja apgūt jaunus tirgus un pārdošanas kanālus.”

Lai gan notiek lietotāju migrācija starp sociālajiem tīkliem, daļai Latvijas portāla Draugiem.lv lietotāju aktīvāk pievēršoties Facebook, pašmāju sociālajā tīklā iesaistās cilvēki, kuri iepriekš ar virtuālo vidi bijuši uz «jūs, uzskata eksperti, kuri ir vienisprātis, ka Draugiem.lv ir pāragri «apglabāt».

Dzērienu ražotāja Aldaris komunikāciju direktore Laura Krastiņa norādīja, ka Facebook aug un attīstās, taču kompānijas piemērs rāda, ka nav piepildījušās pirms dažiem gadiem izteiktās prognozes, ka viss notiks Facebook un Twitter tīklos. Tieši portālā Draugiem.lv ražotājam ir lielākais profils, lai gan darbošanās tur sākta tikai pērn. Tagad lapai "Draugiem.lv" ir aptuveni 40 000 sekotāju. Vērtējot pēc auditorijas, kas ir Aldara produktu patērētāji, viss notiek Draugiem.lv, sprieda Krastiņa.

Arī digitālās aģentūras Digibrand sociālo mediju stratēģis Aldis Blicsons aicināja «neglabāt» vēl Draugiem.lv, piebilstot, ka to jau mēģināja darīt 2011.gadā. Savukārt kebabnīcu TurKebab līdzīpašnieks un komunikācijas vadītājs Andis Zusts norādīja, ka ikvienai platformai ir lēcieni un «aizgulēšanās», tāpēc nevar kādu projektu «apglabāt», jo nevar paredzēt, kādi uzlabojumi tiks veikti.

Draugiem TV ir iesniegusi Konkurences padomē (KP) iesniegumu lietas ierosināšanai par TV3 un LNT darbībām. Pēc TV3 dalībnieka Modern Times Group (MTG) publiskā paziņojuma par LNT iegādi un LNT vadības nomaiņu, LNT uzsāka vērst pret Draugiem TV pēc satura tādus pašus pasākumus kā TV3, Db informēja draugiem.lv runasvīrs Jānis Palkavnieks.

Viņš paskaidroja, ka TV3 un LNT retranslācijas aizliegumu pamato ar uzskatu, ka nacionālo programmu retranslēšanai ir nepieciešama piekrišana, lai gan likumā ir noteikts pretējais.

«Neskatoties uz to, ka ar likumu ir noteikts, ka gan programmu izplatīšanai interneta vidē, gan, izmantojot kabeli, ir vienādi noteikumi, TV3 un LNT, slēpjoties aiz šķietama Autortiesību likuma pārkāpuma, cenšas aizliegt Draugiem TV veikt darbības, kuras Draugiem TV prasa likums. Draugiem TV retranslēšanas pienākumu uzliek likums,» atzīmēja draugiem.lv runasvīrs.

Draugiem TV 2011.gada nogalē uzsāka programmu TV3 un LNT retranslāciju. Neilgi pēc retranslācijas uzsākšanas, TV3 izvirzīja Draugiem TV pretenzijas, prasot pārtraukt programmas TV3 retranslēšanu, jo Draugiem TV nav saņēmusi TV3 piekrišanu šādai retranslēšanai. Draugiem TV paskaidroja TV3, ka retranslēšanai piekrišana nav vajadzīga.

Sociālo komunikāciju portāla Draugiem.lv izveidotajā interneta televīzijas platformā Draugiem TV prettiesiski izmantots nacionālo komerctelevīziju kanālu saturs, norāda LNT pārdošanas direktors Guntars Traubergs.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka, ka programmu retranslācijai publiskajos elektronisko sakaru tīklos nepieciešams saņemt retranslējamās programmas īpašnieka piekrišanu. Telekompānija LNT šādu atļauju Draugiem TV nebija devusi, skaidroja Traubergs.

«Kopš pagājušā gada beigām, kad Draugiem.lv, pārkāpjot Autortiesību likumu, testa režīmā iedarbināja jauno platformu, LNT vairākkārt ir vērsusies pie Draugiem.lv ar piedāvājumu noslēgt sadarbības līgumu, lai izbeigtu autortiesību pārkāpumu, taču tas tika ignorēts un LNT bija spiesta vērsties tiesā,» norādīja Traubergs.

Draugiem Group uzņēmums Printful šogad plāno atvērt ražotni kādā no Eiropas valstīm, informēja Draugiem Group pārstāvis Jānis Palkavnieks.

Viņš pastāstīja, ka ražotni plānots atvērt 2017.gadā septembrī, taču pagaidām nav zināms, kurā no Eiropas valstīm. Patlaban uzņēmuma pēta no kuras Eiropas valsts ir vislabākās piegādes uz citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, ņemot vērā piegādes cenas un ātrumu.

Palkavnieks arī pastāstīja, ka īsziņu sūtīšanas sistēma Text2reach plāno uzsākt pakalpojuma izplatību, piedāvājot uzņēmējiem «white label» risinājumu.

Viņš arī atzīmēja, ka pērn Draugiem Group atvēra jaunu ražotni ASV. Jaunās ražotnes atvēršana radīja nepieciešamību pēc papildu speciālistu, tai skaitā programmētāju, resursiem, kas gada laikā veicināja Draugiem Group darbinieku skaita pieaugumu par 200 nodarbinātajiem jeb 50%. Patlaban Draugiem Group komandā Latvijā un ASV strādā 360 dažādu nozaru eksperti.

Draugiem.lv televīzijas pakalpojums Draugiem TV būs pieejams līdz gada beigām, Db.lv apliecināja sociālā portāla pārstāvis Jānis Palkavnieks.

J. Palkavnieks norādīja, ka pašlaik esot noslēgušies testēšanas darbi un, kā jau iepriekš solīts, Draugiem TV būs pieejams līdz gada beigām. Sociālais portāls par precīzu TV pakalpojuma uzsākšanas datumu paziņošot vēlāk.

Db.lv jau vēstīja, ka 11. novembrī Draugiem.lv testa režīmā palaidis iedarbinājis savu jauno pakalpojumu Draugiem TV. Televīzija bija pieejama noteiktam skaitam cilvēku.

Portāla pārstāvis pastāstīja, ka kopumā ielūgumi TV testēšanai tikuši izsūtīti tūkstoš Draugiem.lv aktīvākajiem un ilgākajiem lietotājiem. Draugiem.lv arī esot ņēmis vērā testētāju ietekumus un uzlabojis savu produktu.

Noslēdzot finanšu gadu, Draugiem Group uzņēmumi strādājuši ar 14 909 138 eiro apgrozījumu un 1 487 655 eiro peļņu, informē uzņēmumā.

Lielākā grupas daļa uzņēmumu peļņu investēja savā attīstībā un jaunu eksporta tirgu apguvē. 2017. gadā atvērti jauni biroji Cēsīs un Barselonā, kā arī Printful ražotne Rīgā.

Mapon gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn tika veikti lieli investīciju projekti - izveidots jauns produkts Tachogram, nopirktas daļas Somijas partnera uzņēmumā Mapon Finland, iegādāts klientu portfelis no mazākiem tirgus spēlētājiem, kā arī atvērta filiāle Barselonā. Lai veicinātu straujāku uzņēmuma attīstību, par 62% palielināts darbinieku skaits un veikti ieguldījumi IT infrastruktūrā. Mapon apgrozījums audzis par 15%, savukārt eksporta daļa augusi par 28%, kopā veidojot nepilnus trīs miljonus eiro. Ņemot vērā apjomīgās investīcijas, uzņēma peļņa šogad ir 82 tūkstoši eiro. Nākamgad Mapon apgūs jaunus ārvalstu tirgus ar mērķi palielināt uzņēmuma eksporta daļu.

Sākotnēji draugiem.lv bija vien draudzēšanās portāls, desmit gadu laikā radušies dažādi saistīti projekti, kas pamazām attīstījušies par atsevišķiem uzņēmumiem. Intervijā DB draugiem.lv izveidotāji Lauris Liberts un Agris Tamanis stāsta par desmit gados piedzīvoto, Amerikas pieredzi, neveiksmēm biznesā, kas piederas pie lietas, un atklāj, ka no nulles sākt biznesu ir grūtāk, bet tad, kad ir citi projekti, katra nākamā sākums ir vieglāks.

Desmit gadi – tas ir daudz vai maz?

L.L. Interneta pasaulē tā ir mūžība. Šie desmit gadi bijuši ļoti piesātināti. Pašiem liekas, ka daudz esam iemācījušies un sapratuši. Atskatoties pagātnē, uzsākot to visu, izpratne bija ļoti niecīga. Droši vien, ka tiktāl esam nokļuvuši, jo apkārt ir gudri cilvēki un mums paveicās ar atsevišķiem pakalpojumiem.

Kurā brīdī jūs sākāt darīt kaut ko papildu?

L.L. Jau pēc pāris mēnešiem, kad mēs palaidām draugiem.lv, bija ambīcijas, ka vajag kaut ko piedāvāt ārzemēs saistībā ar portālu. Mēģinājām jau pēc kāda pusotra gada un tad tā pamatīgi apsvilinājāmies.

#Izaugsmes tempi bija tik strauji, ka vajadzēja pāriet no kopstrādes vietas Barselonas ostā uz savu biroju.

Draugiem Group autoparku kontroles sistēmas uzņēmums Mapon pārcēlies uz jaunām biroja telpām Barselonā, Spānijā, informē Draugiem Group runasvīrs Jānis Palkavnieks.

«Barselonā mums jau kādu laiku darbojas Mapon un izaugsmes tempi bija tik strauji, ka vajadzēja pāriet no kopstrādes vietas Barselonas ostā uz savu biroju. Pagaidām tur strādā 5 cilvēki (tai skaitā vadītājs Kristaps Veidmanis no Latvijas) un esam atvēruši vairākas vakances,» atklāj J.Palkavnieks.

Viņš piebilst, ka atverot birojus ārvalstīs, uzņēmums paredz iespēju, ka tās ir attīstīabas «vēstniecības» visiem Draugiem group uzņēmumiem. Jaunā biroja telpas tiek īrētas.

Tikai nedaudzas valstis ir spējušas pretoties sociālā tīkla Facebook dominancei, tomēr vienā no Eiropas mazākajām valstiņām – Latvijā – vietējais sociālais tīkls Draugiem joprojām ir līderis, raksta The Wall Street Journal, kas mēģinājis noskaidrot, kas padarījis Draugiem tik unikālu.

Vērtējot procentuāli, arī Facebook varētu apskaust Draugiem panākumus. Sociālais tīkls, kas dibināts 2004. gadā, patlaban apvienojis 1,2 miljonus lietotāju iepretim 327 tūkst. Latvijas lietotāju, kas reģistrējušies Facebook. Ik dienas Draugiem apmeklē 500 tūkstoši lietotāju, aktīvie lietotāji izmanto sociālo tīklu aptuveni 44 minūtes dienā, kopā radot miljardu skatījumu mēnesī. Saskaņā ar Draugiem pārstāvja Jāņa Palkavnieka iepriekš pausto tie ir aptuveni 44% no Latvijas interneta. Uzņēmuma gada apgrozījums veido 14,8 miljonus eiro.

WSJ raksta, ka, iespējams, viens no iemesliem, kādēļ vietējais sociālais medijs spējis pārspēt Facebook, ir tas, ka Draugiem spējuši izveidot vairākus iesācējuzņēmuus, kas laika gaitā pārvērtušies par neatkarīgām kompānijām. Patlaban Draugiem grupa sastāv no 14 mazākiem uzņēmumiem, kuros kopumā strādā ap simts darbinieku, iepriekš vēstīja fastcompany.com. Draugiem paguvis ieiet SMS mārketinga lauciņā, lietotņu izstrādāšanas sfērā, un «pat izveidojuši sociāli integrētu televīzijas platformu», raksta The Wall Street Journal.

Privātā kapitāla fondu pārvaldnieks BaltCap un investīciju uzņēmums Draugiem Capital investē ievērojamus līdzekļus daudznozaru uzņēmumā SIA Pepi Rer, kas pazīstams kā būvniecības, iepakojuma materiālu un attīstošo rotaļlietu ražotājs ar zīmoliem ProVent un IGLU.

Šī darījuma rezultātā BaltCap un Draugiem Capital kļūst par uzņēmuma vairākuma akcionāriem.

Valkā bāzētais Pepi Rer ir ražošanas un e-komercijas uzņēmums ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi, kura pamatprodukcija ir polietilēna putas. Pirms astoņiem gadiem rādās IGLU stāsts, kad radošā komanda, attīstot jaunus materiāla pielietojumus, testējot biezās putu loksnes, radīja drošu rotaļlietu konceptu bērnu radošuma attīstībai. IGLU ražošanā ievēro augstus kvalitātes standartus, nepārtraukti uzlabojot produktu. Vairāk nekā 90% IGLU produkcijas tiek eksportēts uz vairāk nekā 25 valstīm, un šobrīd tas ir viens no vadošajiem zīmoliem pasaulē savā segmentā.

«Latvijas vizītkaršu aplikāciju izstrādājs - start-up uzņēmums Infy.me - vēl nesen prezentēja savu produktu - papīra vizītkaršu pārvaldīšanas aplikāciju. Taču šodien ar sarūgtinājumu jāsecina, ka Latvijā plaši pazīstamā sociālā tīkla draugiem.lv uzturētāji aizņēmušies ideju no Infy.me, integrējot līdzīgu produktu savā portālā,» šodien izplatītā paziņojumā norāda start-up uzņēmuma pārstāvis Oskars Putniņš.

Draugiem.lv gan apgalvojumus par idejas zagšanu noliedz.

«Protams, mēs nevaram apgalvot, ka draugiem.lv mums nozaguši ideju, jo neesam to patentējuši, un pasaulē var atrast līdzīgus piemērus,» stāsta Infy.me valdes priekšsēdētājs O. Putniņš, «taču interesanti, ka līdzīgs produkts draugiem.lv piedāvājumā parādījies apmēram mēnesi pēc mūsu tikšanās.» Infy.me pārstāvji prezentējuši savu produktu arī Draugiem.lv, lūdzot padomu drošības jautājumos. Draugiem.lv atzinīgi novērtējuši idejas potenciālu un piekrituši palīdzēt, bet pašlaik esot redzams, ka ideja «ir vienkārši paņemta un atdarināta».

Latvijas Neatkarīgā televīzija (LNT) patlaban neuzskata par vajadzīgu strīdā ar Draugiem TV par LNT retranslēšanu iesaistīt vidutāju, savukārt TV3 šādu iespēju neizslēdz, liecina televīziju pārstāvju norādītais, komentējot attiecīgu Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) ieteikumu.

LNT uzskata, ka Draugiem TV Autortiesību likumu un Elektronisko plašsaziņas likumu interpretē sev par labu, turklāt tīši nepilda tiesas lēmumus un joprojām turpina nelegāli retranslēt LNT internetā, norādīja LNT attīstības direktors Gints Miķelsons.

Viņš piebilst, ka jautājums ir nodots tiesībsargājošām institūcijām, proti, tiesai. «Izmantot citus, papildus vidutājus pašlaik neuzskatām par vajadzīgu,» komentē Miķelsons.

LNT arī aicina NEPLP kvalitatīvāk pievērsties likumu normām par legālām darbībām interneta televīzijas jomā.

Savukārt TV3 mārketinga un izpētes direktors Domas Ūselis informēja, ka televīzija viennozīmīgi atbalsta strīda risināšanu gan sarunu ceļā, gan izmantojot vidutāja starpniecību.

AS Mapon, uzņēmums, kas nodarbojas ar attālinātu autoparku pārvaldības risinājumu izstrādi un izplatīšanu, uzsāktās ekspansijas Eiropā turpināšanai marta sākumā emitēja obligācijas par trim miljoniem eiro, tās tika pārdotas dažu stundu laikā.

Par uzņēmuma attīstības plāniem un ekspansijas stratēģiju Dienas Bizness izjautāja Mapon valdes locekli un finanšu direktoru Alekseju Avanesovu un Mapon valdes locekli un Co-CEO Ingu Rūķi.

Pastāstiet par uzņēmuma pirmsākumiem, darba specifiku, nozari, kurā darbojaties! Vai pašos pirmsākumos jau ir bijis mērķis kļūt par globālu uzņēmumu, un kā šis mērķis realizējās, kādi bijuši galvenie izaicinājumi?

Ingus Rūķis: Mapon pirmsākumi ir meklējami ārpus Draugiem Group, un pilnīgas sākuma ieceres ir uzņēmuma radītāju atmiņās. Draugiem Group līdzīpašnieki sākumā ieguldīja uzņēmumā, pēc tam to pilnībā izpirka. Uzņēmums sākotnēji tika radīts ar mērķi risināt klientu izaicinājumus darbā ar starptautiskajiem kravu pārvadājumiem - vienmēr zināt, kur atrodas automašīna, cik tālu no galamērķa tā ir. Draugiem Group kļūstot par īpašnieku, šī ideja tika attīstīta, pievienota virkne risinājumu, kas palīdz uzlabot autoparku efektivitāti, un ambīcijas kļuva lielākas. Proti, bija skaidrs, ka Latvijas tirgus ir par mazu, un faktiski jau kopš 2011. gada ir noticis darbs pie šīs uzņēmuma eksportspējas attīstīšanas. Šajā laikā ir izveidojies partneru tīkls visā pasaulē, ir vairāki meitas uzņēmumi ārpus Latvijas – Dānijā, Somijā, Igaunijā, pārstāvniecība Spānijā.Uzņēmuma nonākšana Draugiem Group īpašumā bija samērā loģisks process, jo uzņēmumam bija jāattīstās un tam bija nepieciešami daudz lielāki līdzekļi. Tobrīd Draugiem jau bija sasniedzis zināmu finanšu briedumu, lai būtu šāda iespēja ieguldīt jaunās perspektīvās idejās.

Pret SIA Draugiem un tā īpašnieku Lauri Libertu pirms diviem gadiem sākta tiesvedība par domēna draugiem.lv prettiesisku iegūšanu, vēsta žurnāls Ir.

Prasītājs esot SIA Digitālie finansu risinājumi, kas pirms septiņiem gadiem esot bijis sākotnējais domēna īpašnieks un portāls draugiem.lv strādājis kā šā SIA produkts. Taču Liberts vienpersoniski domēnu pārreģistrējis uz SIA Draugiem.

Starp Libertu un tā brīža SIA Digitālie finansu risinājumi akcionāriem bijusi vienošanās par finansiālu kompensāciju, kuru Liberts nav pildījis. «Par solījumu tika atgādināts vairāku gadu garumā, taču bez rezultāta un SIA Digitālie finansu risinājumi nolēma savas intereses aizstāvēt tiesiskā ceļā,» žurnālam teicis Jānis Pucis, Digitālie finansu risinājumi īpašnieks un valdes loceklis.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

#Uzņēmums jau ir pasūtījis skiču projektu ēkas iespējamajai paplašināšanai.

DB paviesojās AS Draugiem Group par 3,1 milj. eiro nopirktajā biroja ēkā Pārdaugavā.

«Līdz šim mums ir bijušas trīs mājas. Pirmais bija pavisam neliels birojs Rīgā, Bruņinieku ielā, kur strādāja 20 cilvēki. Pēc tam mūsu birojs ar 50 darbinieku lielu komandu bija Sapņu fabrikā, bet pēdējais un lielākais bija Mārupē, kur sākotnēji bijām 80 cilvēki. Pagājušajā gadā, līdz ar grupas uzņēmuma Prinful straujo attīstību, mūsu saimes skaits pieauga par 100 cilvēkiem un bija laiks meklēt jaunu mājvietu. Šobrīd Latvijā strādā 230 cilvēki un uz vietas birojā ir līdz 200 darbiniekiem,» stāsta Draugiem Group runasvīrs Jānis Palkavnieks.

Arī jaunajās telpās kapacitāte audzēt darbinieku skaitu ir jau izsmelta, bet labā ziņa ir tā, ka ēkai, kas būvēta kā aplis ar vidū esošu pagalmu, ne visur ir trīs stāvi, kas ir pieļaujami. Uzņēmums jau ir pasūtījis skiču projektu ēkas iespējamajai paplašināšanai.

Tuvāko piecu gadu laikā uzņēmums Draugiem Group Cēsīs plāno īstenot vairākus vērienīgus nekustamā īpašuma projektus, kuru kopējā vērtība varētu sasniegt pat 10 miljonus eiro.

Šobrīd jau esam saņēmuši būvatļauju sākt darbu pie Katrīnas nama atjaunošanas, ko plānots pabeigt šā gada vasarā, kā arī uzsākt būvniecību Konrāda namā un tam pieguļošajās ēkās, Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums stāsta Jānis Palkavnieks, Draugiem Group runasvīrs. Viņš norāda, ka Konrāda namā uzņēmums iecerējis ierīkot mūsdienīgas biroju, kopstrādes telpas, kā arī vairākus īstermiņa un ilgtermiņa īres dzīvokļus, ko paredzēts izbūvēt arī Katrīnas namā. Tāpat tuvāko piecu gadu laikā uzņēmums Cēsīs plānojis radīt arī atsevišķu īres namu ciematu - Mājas Cēsīs Cīrulīšos, kur īrniekiem būs pieejamas ne tikai modernas mājas, bet arī ilgtspējīgas atpūtas vietas, gājēju un velo celiņi, zaļa ārtelpa, kā arī vairākas koplietošanas telpas, stāsta J.Palkavnieks.

Draugiem.lv «tēva» Laura Liberta jaunais bizness ir Amerikā – Draugiem Group uzņēmums Printful apdrukā krekliņus un citus priekšmetus pēc pieprasījuma citiem uzņēmējiem

Šobrīd viņš jūtas līdzīgi kā draugiem.lv pirmsākumā, tikai tagad tirgus ir globāls un iespējas ir simt reižu lielākas. Arī kompānijas ambīcijas ir ievērojamas – biznesa plāns paredz, ka 2020. gadā Printful akcijas tiks kotētas biržā. Lauris uzskata, ka visiem Baltijas uzņēmējiem jāsaprot mūsu tirgus izmērs un pašos pamatos jāapzinās, ka plašas biznesa iespējas paveras vien starptautiskajos ūdeņos.

Fragments no intervijas:

Kad piebraucu pie Draugiem Group ēkas, taksists pajautāja, vai draugiem.lv vēl pastāv, jo viņa skatījumā tikai ar portālu šos gadus nevarot izdzīvot. Pastāsti – ko tagad dara draugiem.lv un pārējie grupas uzņēmumi?

Jau teju desmit tūkstoši uzņēmumu visā pasaulē izmanto "Draugiem Group" zīmola "DeskTime" darba laika uzskaites programmu un pēdējās nedēļās interese par to ir daudzkāršojusies.

"Draugiem Group" runasvīrs Jānis Palkavnieks stāsta, ka līdz ar ārkārtējo situāciju strauji pieaugusi attālinātā darba aktualitāte un saistībā ar to martā 2,5 reizes ir pieaudzis ar "DeskTime" saistīto atslēgvārdu meklējumu skaits, trīs reizes vairāk meklēts tieši "DeskTime" risinājums un piecreiz pieaudzis lejupielāžu skaits. Interesanti, ka specifiskie atslēgvārdi, piemēram, produktivitātes mērīšana attālinātā darbā pieaugusi pat 20 reizes.

Prēmijas piesaista virtuālajiem apskāvieniem 

Ikdienā mazinoties savstarpējam kontaktam, vēl vairāk ir nepieciešami mehānismi, kā darbinieki...

Līdz ar klientu skaita pieaugumu, pieaudzis klientu atbalsta nodaļas darba apjoms, jo ienāk daudz vairāk zvani un e-pasti no lietotājiem. "Pēc straujā klientu skaita pieauguma un jau pirmajām atsauksmēm varam secināt, ka šajā ārkārtas situācijā "DeskTime" loma efektīvā darbinieku pārvaldē ir izšķiroša. Neatkarīgi no komandas lieluma, automātiskā darba laika uzskaite piefiksē visus darbinieka projektus, izmantotās lapas un lietotnes, atklājot gan darbinieku liekās aktivitātes, gan ļaujot veiksmīgi sekot līdzi visiem aktuālajiem projektiem un to patiesajam izpildes laikam," norāda Toms Bļodnieks, "DeskTime" projektu vadītājs.

Runājot par to, kā šobrīd klājas grupas uzņēmumiem, J. Palkavnieks teic, ka "Vendon", "draugiem.lv" un "Mapon" darbojas gandrīz ierastajā režīmā. "Pārvadājumi notiek un šobrīd ir vēl jo svarīgāk sekot tiem līdzi. "Mapon" ir gatavs dalīties savā kompetencē, ja kāds Latvijā grib ieviest saslimušo kontaktpersonu izsekošanas sistēmu," viņš norāda.

Līdz ar ārkārtas stāvokļa pasludināšanu "Draugiem Group" pieņēma lēmumu strādāt attālināti. Izņēmums ir cilvēki, kam fiziski jābūt uz vietas un, piemēram, jāpieņem vai jānodod lietas piegādei.

Runājot par to, ko no kolēģiem prasa attālināts darbs, viņš izceļ, ka vadītājiem jāpievērš lielāka uzmanība savai komandai. "Draugiem Group" kultūrā ierasta neformāla komunikācija, piemēram, neplānoti ar kolēģi vai vadītāju iedzert kafiju, aprunāties. Birojā šāda nejauša komunikācija, kas veicina saliedētību, ir biežāk iespējama, bet tagad tā jāveido apzināti. "Darbs veido 80 līdz 90% no darba laika un 10 līdz 20% ir sociālā dzīve, par ko tagad nedrīkst aizmirst. Cenšamies darīt visu to, kas ierasts birojā, tikai no mājām. Piemēram, lai "atšķaidītu" darba sarunas, mums ir čatiņi, kur stāstām, ko ēdam pusdienās, liekam suņu un kaķu bildes, lai komunikāciju maksimāli pietuvinātu reālajai dzīve," stāsta J. Palkavnieks.

Arī grupas lielākā uzņēmuma "Printful" mārketinga vadītājs Raitis Puriņš norāda, ka tagad kā nekad ir svarīgi atrast laiku, lai atvilktu elpu un papriecātos.

Arī "Printful" komanda organizē attālinātas kafijas pauzes un spēļu vakarus, kā arī sūta cits citam bildes no savas jaunās darba vides ar ģimeni, istabas biedriem un četrkājainajiem draugiem. "Lai arī digitāla, tā tomēr ir enerģijas un pozitīvu emociju apmaiņa, kas uzlabo garastāvokli," viņš spriež.

Lai arī "Printful" ir ražošanas uzņēmums, tam grupā ir vislielākā pieredze attālinātā darbā, jo kompānijas 50 cilvēku mārketinga komandā darbinieki strādā dažādās valstīs. "Strādājot vairākās laika joslās, nedrīkst zaudēt tempu. Piemēram, ievērojam noteikumu, ka uz e-pastiem jāatbild 24 stundu laikā. Atbilde "atbildēšu pēc divām dienām" arī ir atbilde – jebkas ir labāk par klusumu. Nedēļas beigās no katra komandas biedra saņemu atskaiti brīvā formā par aizvadītās nedēļas aktualitātēm, pārdomām un prioritātēm nākamajai nedēļai," viņš teic.

Komanda ir vienojusies, kādus rīkus lietot video zvaniem, sarakstēm un dokumentu veidošanai. Tā mēģina pieturēties pie tās pašas darba kārtības, kāda bija birojā: regulāras "tikšanās", diskusijas par prioritātēm un kolēģu informēšana par jaunumiem. "Saziņa vairs nav tik spontāna, kā agrāk un tajā ir krietni mazāk neverbālās komunikācijas – neatrodamies vairs vienā telpā un video zvani mēdz kļūt par audio zvaniem. Cenšos runāt pēc iespējas nepārprotamāk un sniegt pārdomātus komentārus gan par to, ko kolēģi izdarījuši labi, gan par to, ko būtu jāuzlabo," teic R. Puriņš.

Atšķirībā no biroja darba, kas paveicams pie datora, ražošanā darbs no mājām nav iespējams un lielākais grupas uzņēmums "Printful" darbojas kā ierasts, bet darbinieki izmanto maskas, ievēro distanci un lieto dezinfekcijas līdzekļus. J. Palkavnieks teic, ka ražošana vienmēr ir riskantāka un tur ir īpaša piesardzība, jo, piemēram, ja ražotnē ir kāds saslimušais, tad tiem kolēģiem, kurus attiecīgo instanču epidemioloģiskajā izmeklēšanā atzīs par kontaktpersonām, būs jāievēro pašizolācija. Ražotne un pārējie kolēģi pēc dezinfekcijas turpinās strādāt. "Sliktākajā gadījumā dezinfekcijas laikā nestrādā viena maiņa, kas ir astoņas stundas," skaidro J. Palkavnieks, piebilstot, ka uzņēmumā ir nodrošināta divu metru distance gan ēdot, gan strādājot. Visiem ir maskas un cimdi, līdz ar to ļoti zems risks saslimdināt kolēģus.

Tāpat ražošanā izaicinājums ir tas, ka ārkārtas situācijas dēļ var būt aizkavētas piegādes, ja kāds partneris nevar laikā piegādāt kādu materiālu.

Savukārt IT jomā teju vienīgais risks ir tas, kāds internets darbiniekam mājās ir pieejams. Tāpat izaicinājums ir komunikācija. "Kad nolēmām, ka visi, kam tas iespējams, strādās attālināti, kolēģi varēja pieteikties un viņiem uz mājām aizveda biroja krēslus un galdus, jo, ja sēdi uz virtuves ķeblīša, tas var slikti atsaukties uz veselību," piebilst J. Palkavnieks. Arī R. Puriņš uzsver, ka darba aprīkojumam mājās jābūt gandrīz identiskam ierastajai darba videi birojā, lai attālinātā režīmā neciestu darba kvalitāte. Atkarībā no amata specifikas, kolēģiem tiek nodrošināta ne tikai datortehnika, bet arī ar datorkrēsli, austiņas un papildu ekrāni.

"Draugiem Group" uzņēmums "Roadgames" izstrādājis divas spēles, kas dod iespēju doties virtuālā piedzīvojumā un iepazīt Itālijas pilsētu Veronu un atklāt mūsu pašu Rīgu, neizejot no mājas. Atšķirībā no "Roadgames" spēles dabā, tās virtuālajā versijā spēlētāji pārvietojas, izmantojot "Google Street View", kurā meklē foto objektus un atbildes uz dažādiem jautājumiem. Spēles virtuālā versija ir izstrādāta, lai tā maksimāli būtu pietuvināta reālai ceļojumu un sacensību pieredzei. Pirmās spēles no šodienas līdz 14. aprīlim būs bezmaksas. Pēc tam komandas biļetes cena būs 4,99 eiro, no kuriem viens eiro tiks ziedots tās valsts, kur notiek virtuālā spēle, medicīnas sistēmas atbalstam cīņā ar "Covid-19". "Ne tikai cilvēkiem, bet arī uzņēmumiem ir jāpielāgojas jaunajiem apstākļiem. Šis ir veids, kā mēs pārprofilējam savu darbību – spēli pārceļam no reālās vides uz virtuālo, lai vienlaikus neradītu riskus sabiedrības veselībai un sniegtu atbalstu," stāsta Liene Grenevica, "Roadgames" vadītāja.

"Draugiem Group" ietver zīmolus "Printful", "Mapon", "Vendon", "Istabai", "GiftCard", "DeskTime", "Fast Brands", "Tachogram", "Startup Vitamins", "perkamkopa.lv", "draugiem.lv", kuros kopumā strādā 682 darbinieki. Grupas lielākais uzņēmums ir drukas, šūšanas un piegādes ārpakalpojumu kompānija "Printful", kas sniedz interneta veikalu īpašniekiem iespēju piedāvāt pircējiem vairāk nekā 160 dažādu produktu, pašiem neieguldot ražošanas iekārtās. Savā pastāvēšanas vēsturē uzņēmuma ražotnes apdrukājušas vairāk nekā 13 miljonus dažādu produktu. Pērn "Printful" tika iekļauts Inc.com ASV straujāk augošo uzņēmumu sarakstā. "Prinful" Inc. un a/s "Printful Latvia" kopējais apgrozījums 2018. gadā bija 77 miljoni dolāru.

Latvijas kompānijas Draugiem Group Amerikā bāzētais drukas ārpakalpojumu uzņēmums Printful, kas vēl pirms gada savu Eiropas ražotni plānoja atvērt Polijā vai kādā citā valstī, tomēr izvēlējies Latviju, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

«Vairāku gadu garumā pētījām Poliju, Vāciju, Angliju. Tikai pēdējā laikā sākām izskatīt arī Latviju kā variantu. Tur nospēlēja pāris faktori. Pirmkārt, zināms patriotisms. Mēs esam 100% latviešiem piederoša kompānija no Latvijas, visa mūsu pievienotā vērtība – programmēšana – tiek veikta tieši Latvijā. Otrkārt, pagājušā gada nogalē atvērām otru ražotni Šarlotē Ziemeļkarolīnā, kas ir turpat Amerikas ietvaros, bet citā štatā, un tur jau bija atšķirība likumdošanā, piemēram, par darbaspēku, kā iegūt nepieciešamās atļaujas ražošanai. Domājot par to, ka mums tas viss būtu jādara, piemēram, Vācijā vai Polijā, sapratām, ka process ievilktos daudz ilgāk saistībā ar valodas barjeru un citiem apstākļiem. Mēs tomēr uzskatām sevi par startup kompāniju un gribam, lai lietas notiek ātri. Tas nospēlēja par labu Latvijai, jo mēs intuitīvi jutām, ka Latvijā to izdarīt būs ātrāk. Par laimi, mums nāk līdzi Draugiem Group vārds, kas sarunās ar dažādiem partneriem ļauj mūs uztvert nopietnāk,» stāsta Dāvis Siksnāns, Printful vadītājs. Ražotnes izveidē kopumā tiks investēts vairāk nekā viens miljons eiro. Pagaidām Latvijas ražotnē strādā desmit darbinieku, bet plānots, ka ilgtermiņā tiks nodrošinātas darbavietas 150 cilvēkiem.

Nodrukājot miljono t-kreklu, darbu uzsāk Draugiem Group uzņēmuma Printful otrā ražotne ASV

Klātesot Latvijas vēstniekam ASV un Ziemeļkarolīnas štata amatpersonām, darbu uzsāka Draugiem Group uzņēmuma Printful otrā ražotne ASV pilsētā Šarlotā.

«Pirms sešiem gadiem es kopā ar sievu ierados ASV, kas uzskatāms par Printful sākumu, lai gan toreiz mēs vēl nenojautām, ka Draugiem Group veidos drukas uzņēmumu. Mēs esam nodrukājuši vairāk nekā miljonu t-kreklu un pusmiljonu citu apdrukas priekšmetu. Mums ir jau otrā ražotne ASV un gada laikā atvērsim trešo kādā Eiropas valstī. Nākotnes plāns ir kļūt par pirmo Latvijas uzņēmumu, kas tiek kotēts ASV Fondu biržā,» nākotnes plānus atklāj Draugiem Group dibinātājs Lauris Liberts.

Jaunākais portāla draugiem.lv iOS programmētājs Kristers Jurševskis pabeidzis darbu pie portāla draugiem.lv lietojumprogrammas, kas paredzēta Apple planšetdatora iPad lietotājiem.

iPad paredzētajā lietojumprogrammā ir tās pašas funkcijas, kas pieejamas draugiem.lv viedtālruņa iPhone lietojumprogrammā.

Lietojumprogrammu izstrādājis Kristers Jurševskis, kam, uzsākot darbu draugiem.lv, bija 15 gadi, savukārt lietojumprogramma bija gatava viņa 16 dzimšanas dienā. Draugiem.lv komanda pamanīja K. Jurševska izveidoto lietojumprogrammu DoIt un pēc neilga laika uzaicināja viņu darbā. Patlaban K. Jurševskis apvieno mācības skolā un darbu draugiem.lv.

«Ceru, ka nākotnē Kristers būs viens no tiem, kas draugiem.lv paspārnē izveidos kādu projektu, jo izskatās, ka viņš to grib un, pats galvenais – viņam sanāk tas, ko viņš dara,» iepriekš LTV Ziņu dienestam norādīja Draugiem.lv pārstāvis Jānis Palkavnieks.

Latvijas IT kompānija Draugiem Group kolektīvās iepirkšanās portālā perkamkopa.lv piedāvā «iegādāties» darba vietu uzņēmumā. Piedāvātas tiek vakances grupas struktūrvienībās, tostarp arī PHP programmētājiem draugiem.lv un perkampkopa.lv.

Kompānija norāda, ka topošais darbinieks varēs iemēģināt jaunu roku pasaules tendencēs, strādājot pie Responsive Web Design risinājumiem, varēs darboties ar dažādām ārējām sistēmām – sociālajiem medijiem, reklāmas un maksājumu sistēmām.

Jaunajiem Draugiem programmētājiem tiek piedāvāts konkurētspējīgs atalgojums, visas grupas uzņēmuma darbinieku privilēģijas, siltas pusdienas birojā katru dienu, veselības aprūpe, kā arī kultūras un izglītojoši pasākumi.

Publicēti arī piedāvājumi strādāt citās grupas struktūrvienībās – sociālo mediju monitoringa uzņēmumā Prodesk, kā arī kļūt par perkamkopa.lv piedāvājumu pārdevēju.

Ārzemēs kredītdevēji sociālajos tīklos pēta potenciālos klientus, bet Latvijā lielāka interese par šiem portāliem bijusi parādu piedzinējiem.

Gozējoties pa sociālajiem tīkliem, būtu vērts kādā brīvā brīdī padomāt, kādu informāciju par sevi šo interneta vietu lietotājs ir gatavs publicēt. Par tevi informāciju vāc arī korporatīvā vide, piemēram, biznesa medijs The Wall Street Journal (WSJ) raksta, ka arvien vairāk izplatīta ir kredītdevēju prakse iegūt informāciju par klientiem, izmantojot tādus sociālos portālus kā Twitter, Facebook u. c.

Iegūtā informācija tiekot izmantota, lai padarītu pilnīgāku ainu par klientu kredītspēju un pārbaudītu to identitāti. WSJ raksta, ka šāda tendence raisa bažas gan daudziem patērētājiem, gan jomas regulatoriem. Aizdevumu kompānijas mēdz pievērst uzmanību tam, vai, piemēram, sociālajā tīklā LinkedIn ir norādīta tā pati darba vietas informācija, kas piesakoties kredītam. Tāpat tiekot vērots, vai Facebook lietotājs nav publicējis, ka ir atlaists vai aizgājis no darba. Tiekot pētītas arī citas interneta vietnes; piemēram, mazajam biznesam, par kuru ir negatīvas atsauksmes eBay, var rasties grūtības saņemt papildu kredītu, norāda WSJ. Latvijā gan pagaidām šāda prakse vēl neesot vērojama, norāda gan bankas, gan ātro kredītu sniedzēji, tomēr kredītu piedzinēji ekonomiskās krīzes laikā sociālos tīklus izmantojuši daudz aktīvāk. To apliecina Draugiem.lv pieredze.