Šobrīd milzīga uzmanība pasaulē pievērsta tam, kas notiek Covid-19 vakcīnas frontē. Jo ātrāk tā tiks saražota un izplatīta, jo ātrāk potenciāli gals var pienākt aktuālajam ekonomiskās un sabiedriskās situācijas murgam. Kopumā gan pārsvarā eksperti norāda, ka, neskaitoties uz šādu vakcīnas cerību, priekšā, visticamāk, gaidāma smaga ziema.

Lai nu kā – interesanti, ka vakcīnas uznācienu šobrīd daudzi sasaista ar būtiski vājāku ASV dolāru. Valdot šādam fonam, gandrīz katrs lielais finanšu tendenču prognozētājs šobrīd metas pazemināt savas nākamā gada ASV dolāra vērtības aplēses. Piemēram, ASV "Citigroup" sagaida, ka nākamgad ASV dolāra vērtība uz vakcīnas fona var samazināties pat par 20%, kas būtu ļoti straujš kritums, ziņo "Bloomberg". Spēcīgs dolārs raksturojis faktiski visus iepriekšējos 10 gadus, lai gan nu tie runāts par šādas ēras beigām.

Jau daudzus gadus ierasts, ka pie ASV dolāra tirgus dalībnieki griežas paaugstinātas neskaidrības apstākļos. Proti, ja viss draud brukt un gāzties, tad vienīgais, kam atliek ticēt, ir nekas cits kā ASV dolārs. Jeb - ja investoru pārliecība sašķobās, aug ASV dolāra cena. Pēdējie gadi jau vairākkārt rādījuši, ASV dolārs pasaules ekonomikai neskaidrākos brīžos ir populārāks drošais patvērums nekā, piemēram, zelts. Savukārt šobrīd daži gaida, ka nākamgad, mazinoties Covid-19 neskaidrībai, finanšu tirgus dalībnieki uzmanību atkal varēs pievērst kaut kam citam.

ASV dolārs turpinās būt spēcīgs un ASV Federālo Rezervju sistēma normalizēs savu politiku straujāk nekā tirgus dalībnieki sagaida, uzskata Goldman Sachs galvenais ekonomists Jans Hatziuss.

«Mēs prognozējam, ka dolārs būs spēcīgs,» viņš uzsvēris, piebilstot, ka prognozē, ka dolārs ar eiro sasniegs paritāti līdz šā gada beigām.

Kopš pērnā gada novembrī notikušajām ASV Prezidenta vēlēšanām dolāra vērtība pret Japānas jenu ir augusi par 7%, bet pret eiro – par 2,6%, tirgus dalībnieku vidū valdot prognozēm, ka jaunais prezidents veicinās ekonomikas izaugsmi, mazinot nodokļus un palielinot izdevumus. D. Tramps ir uzsvēris, ka dolārs ir pārāk spēcīgs, savukārt ASV Valsts kases pārstāvis Stīvens Munhins norādījis, ka ārkārtīgi spēcīgais dolārs var īstermiņā negatīvi ietekmēt ekonomiku.

Sudraba vērtības kritums šogad tuvojas 20%, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šis gads pagaidām pagalam neveiksmīgs izvērties pasaulē populārākajiem dārgmetāliem. Turklāt strauji zemāk klejo ne tikai zelta cena, kas kopš janvāra sākuma samazinājusies par 8,5%. Vēl vājāk klājies tā saucamajam nabago zeltam – sudrabam. Šī metāla vērtība Londonas preču biržā šogad sarukusi jau par 17%, un šīs nedēļas beigās tā atradās 14 ASV dolāru atzīmes par unci tuvumā. Turklāt augustā vien šī dārgmetāla vērtība noplanēja zemāk par veseliem 7%.

Dolārs un likmes

Sudrabam, līdzīgi kā tas ir ar daudzām citām izejvielām, netīk spēcīgais ASV dolārs. Šīs valūtas cenai augot, izejvielas (tās tiek pārsvarā tirgotas ASV dolāros), to skaitā metāli, kļūst dārgākas pircējiem citās valūtās. Sevišķi dārgmetāliem neērti ir arī pieņēmumi par procentlikmju paaugstināšanos, jo tad tiem grūtāk konkurēt ar finanšu instrumentiem, kas sola regulārus procentu ienākumus. Vidēji tiek gaidīts, ka ASV Federālo rezervju sistēma savas procentlikmes šogad paaugstinās vēl divas reizes. Tāpat tiek skaidrots, ka šobrīd, ja investoriem tomēr ir jāizvēlas kāds drošais patvērums, tad dārgmetālu vietā priekšroka tiek dota atsevišķām valūtām, piemēram, Šveices frankam un Japānas jēnai. Šajā ziņā noteikti jāizceļ, ka šo drošā patvēruma lomu ieņēmis nekas cits kā jau pieminētais ASV dolārs. Ja ziņu fons ir drūms (šajā gadījumā ir liels uztraukums par globālo protekcionismu) – palielinās pieprasījums pēc ASV dolāriem un to vērtība aug. Šī valūta joprojām ir un paliek viens no pasaules finanšu sistēmas stūrakmeņiem, un grūti iedomāties, ka tā varētu nebūt (var brukt viss cits, bet ir pārliecība, ka dolārs izdzīvos).

ASV FRS vadība 2.novembrī kārtējo reizi paaugstināja ASV dolāra bāzes procentu likmi. Jaunais bāzes procentu likmju koridors ir 3,75%-4,00% (grafikos bieži attēlo koridora augšējo atzīmi).

Vienlaicīgi ASV FRS turpinās savu aktīvu mazināšanu. Vēl martā ASV FRS aktīvi bija pārsnieguši 8,96 triljonus ASV dolāru, bet līdz oktobrim aktīvi jau samazināti par vairāk nekā 242 miljardiem dolāru.

Globālā ietekme

ASV dolāram šobrīd vērojams straujākais procentu likmju kāpums kopš septiņdesmito gadu beigām. Tas nevar neatstāt būtiskas sekas uz globālo finanšu tirgu. Pēc BIS (Bank for International Settlements) šī gada otrā ceturkšņa datiem parāds ASV dolāros ārpus ASV pārsniedz 13 triljonus dolāru, bet ASV iedzīvotāji, uzņēmumi un valdības institūcijas aizņēmušās 66,8 triljonus dolāru. 75 bāzes punktu paaugstinājums šādam dolāru kredītu apjomam procentu izmaksas pasaulē sadārdzina par aptuveni 50 miljardiem dolāru mēnesī (vairāk nekā 8 miljardi ārpus ASV un ap 42 miljardiem dolāru ASV). Protams, viss parāds netiek pārfinansēts vienā dienā un procentu likmju paaugstināšanas ietekme uz tirgu pilnā apmērā būs jūtama tikai vairāku mēnešu laikā. Svarīgi atzīmēt, ka pie parāda apkalpošanas izmaksu pieauguma ārpus ASV vēl jāpieskaita klāt ASV dolāra vērtības kāpums. ASV dolāra indekss šogad kāpis par vairāk nekā 17%. Šo indeksu rēķina kā dolāra vērtības izmaiņas pret valūtu grozu kurā ietilpst eiro (58%), Japānas jena (14%), britu mārciņa (12%), Kanādas dolārs (9%), Zviedrijas krona (4%) un Šveices franks (4%).

Piektdien ASV dolārs nedaudz atguvās, mazinot iepriekšējās divās dienās piedzīvoto kritumu, liecina MarketWatch dati.

Investoru uzmanība patlaban ir vērsta uz ASV nodarbinātības datiem, kas tiks publicēti šodien.

Dolārs iepriekšējo dienu laikā piedzīvoja kritumu pēc tam, kad sasniedza augsto 100 Japānas jenu atzīmi, jo tirgus dalībnieki prognozēja vērtības kāpuma bremzēšanos, turklāt daudzi paredz, ka ASV Federālo Rezervju sistēma drīz dos mājienus par bāzes likmes paaugstināšanu nākamajā gadā.

Eiro vērtība saruka par 0,17% līdz 1,2654 dolāriem, bet dolāra kurss pret jenu pakāpās līdz 108,84 jenām.

Barclays Bank vecākais brokeris Motonari Ogava prognozē, ka dolārs visdrīzāk atjaunos savu augšupejošo virzienu, ko balstīs ASV darba tirgus datu.

Nepārspīlējot var teikt, ka visa pasaule šobrīd ir sastingusi ASV prezidenta vēlēšanu rezultātu gaidās. Runa ir ne tikai par politiskā kursa maiņu, ja pie varas nāks neērtais Donalds Tramps. Konkrēta kandidāta izvēle lielāku ietekmi var atstāt uz situāciju pasaules finanšu tirgos.

Ir jāpiebilst, ka politiskā un ekonomiskā kursa maiņa gadījumā, ja uzvarētu Tramps, ir ilūzija. Kā to pierāda amerikāņu mūsdienu vēsture, kandidāta pirmsvēlēšanu retorika un viņa darbības prezidenta amatā var kardināli atšķirties. Manuprāt, esošajā amerikāņu varas sistēmā brīvības pakāpe prezidentam ir krietni mazāka nekā citu valstu prezidentiem.

Tomēr emocionālais saspringums ap šo notikumu rada iespaidu par īpašu nozīmi personālijas izvēlē. Un tā kā emocijas (vai sentiments) ir tas, kas šobrīd visvairāk virza cenas finanšu tirgos, tad arī šeit sagaidāms būtisks svārstīgums.

Vērtējot vadošo pasaules finanšu tirgu reakciju uz pirmsvēlēšanas kolīzijām, Klintones uzvara tiek vērtēta kā daudz labvēlīgāka tirgiem. Tas nozīmē to, ka viņas uzvaras gadījumā iespējams cenu pieauguma uzplaiksnījums akciju tirgos vēl par 2%-4% (pēc vakardienas 2% pieauguma), kā arī dolāra vērtības pieaugums pret citām valūtām 1% līdz 2% robežās. Iespējams ir arī naftas cenas pieaugums. Savukārt obligāciju tirgus, kurš ir daudz konservatīvāks un stabilāks finanšu tirgus segments, visticamāk neuzrādīs būtiskas kustības. Bet, mūsuprāt, šī eiforija būs īstermiņa un tās nemainīs esošos trendus tirgos. Pēc dažām dienām situācija atkal stabilizēsies un cenas sāks dreifēt konkrēto tirgu esošo tendenču ietvaros.

Spēcīgs ASV dolārs var atnest smagu attīstības valstu finanšu stabilitātes un maksātspējas krīzi

Jau kādu laiku pasaules centrālās bankas iesaistījušās savstarpējā procentlikmju un valūtu cīņā, kuras viens no mērķiem droši vien ir no kāda cita reģiona importēt šā brīža vispārējo deficītu – ekonomikas pieaugumu un inflāciju. Ekonomiku bezprecedenta stimulējoša monetārā politika noved pie vājākas vietējās valūtas, kas tad attiecīgi palīdz valsts ražotājiem un eksportētājiem un sadārdzina importu. Runas par tā saucamajiem valūtu kariem atkal aktualizējušās pēc Ķīnas valūtas devalvācijas.

Šajā valūtu kaujā zaudētāja pozīcijās nonācis ASV dolārs – tā cena pieaug, kas attiecīgi atstāj negatīvu ietekmi uz šīs valsts kompāniju ieņēmumiem. Pašlaik daudzi ekonomisti sagaida, ka ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) jau nākamajā mēnesī paaugstinās savas noteiktās procentlikmes. Tomēr nav izslēgts, ka līdz ar minēto Ķīnas soli, kas tikai uzsver vispārēju ASV dolāra stiprumu attiecībā pret lielāko daļu pasaules valūtu, šāds lēmums var tikt pieņemts vēlāk. Tiesa gan, arī gadījumā, ja ASV monetārās politikas noteicēji lems rīkoties vēlāk, tirgus dalībnieku bāzes scenārijs joprojām ir tālāks dolāra kursa pieaugums.

Vidējā termiņā paredz lētāku ASV dolāru

ASV dolārs šogad pretojies tirgus dalībnieku paredzējumiem par to, ka tā cenai vajadzētu sarukt. Valūtu analītiķi gan spītīgi turpina prognozēt, ka gada laikā ASV dolāram tomēr vajadzētu sagurt. Piemēram, Thomson Reuters aptuveni 80 valūtu ekspertu aptaujā vidēji lēsts, ka pēc gada eiro cena atradīsies pie 1,17 ASV dolāru atzīmes. Pārsvarā tiek vērsta uzmanība uz to, ka ASV tautsaimniecība kļūs vājāka, un rezultātā jau šā mēneša beigās tiek gaidīta arī dolāra likmju samazināšana no ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) puses.

Nav alternatīva

Dažkārt gan tiek klāstīts – pat, ja FRS spers šādus soļus, ASV dolāram no Rietumvalstu valūtām tāpat būs pašas augstākās likmes. Tas var nozīmēt, ka pieprasījums pēc dolāru aktīviem saglabājas liels. Nav arī tā, ka ASV FRS rīkotos viena pati – par vēl mīkstāku monetāro politiku mājienus nav kautrējušies dot arī citu pasaules nozīmīgāko reģionu centrālie baņķieri. Tādējādi, arī visiem pārējiem esot jauna ekonomikas papildu stimulēšanas viļņa zemā starta stadijā, dolāra vājums, iespējams, var arī nepienākt. Valdot šādam fonam, lielākā daļa Reuters aptaujāto ekspertu izsaka pieņēmumu, ka spēcīgs ASV dolārs varētu būt aktuāls visu šo gadu un lēzena tā cenas samazināšanās varētu notikt vien nedaudz vēlāk.

ASV un Eiropas Savienības valstu piemēroto sankciju Krievijai rezultātā varētu tikt mazināts ASV dolāra dominējošais stāvoklis pasaulē, raksta Bloomberg.

Viena no valstīm, kur valūtu maiņa ir kļuvusi izteiktāka, ir Hongkonga, kur dolāra pārdošanas aktivitāte ir likusi centrālajai bankai kopš 1. jūlija iegādāties vairāk nekā 9,5 miljardus ASV dolāru, lai izvairītos no tās valūtas kursa strauja kāpuma, jo sankcijas ir veicinājušas Krievijas naudas pieplūdumu valstī. Tā, piemēram, otrs lielākais Krievijas bezvadu komunikāciju operators MegaFon daļu no saviem naudas uzkrājumiem pārvietoja uz šīs valsts valūtu. Kā liecina Maskavas biržas dati, Ķīnas juaņu un Krievijas rubļa maiņas darījumi ir pieauguši līdz lielākajam apjomam kopš 2010. gada beigām.

Pagaidām gan neviens neparedz, ka dolārs tuvākajā laikā zaudēs savu galvenās biznesa valūtas statusu pasaulē, tā dominance gan mazinās. Kopš 2001. gada, kad dolāra tirgus daļa pasaules rezervēs bija 72%, tā sarukusi zem 61%. Šī tendence izteiktāka kļuva pēc finanšu krīzes 2008. gadā.

Šogad valūtu frontē dominējis ASV dolārs. Tā vērtība pakāpusies pret lielu daļu no citām pasaulē visvairāk tirgotajām valūtām. Tas noticis, neskatoties uz pagājušā gada beigu un šā gada sākuma prognožu birumu, ka ASV dolāram tomēr vajadzētu sagurt (vairums tirgus dalībnieku eiro/ASV dolāra virzienu kļūdaini min jau gandrīz divus gadus, liecina "Reuters" dati).

Pēdējos gados pierādījies – ja finanšu tirgos aug stress, tirgus dalībnieki patvērumu meklē tieši ASV dolāros. Tādējādi šogad, nostiprinoties pieņēmumiem par pasaules ietekmīgāko tautsaimniecību bremzēšanos un esot aktuāliem vairākiem ASV un Ķīnas tirdzniecības kariņa saasināšanās viļņiem, pieprasījums pēc ASV dolāriem saglabājās liels. Tāpat, ja vērtē lielāko tautsaimniecību izaugsmi, ASV tā saglabājās salīdzinoši veselīgāka. Līdz ar šādu situāciju ASV dolāri – pat, ja ne īpaši glīti – tāpat uz pārējā fona izskatās laba alternatīva.

Valdot šādam fonam, eiro cena ASV dolāros kopš šā gada sākuma sarukusi par 3,3%, un šīs nedēļas otrajā pusē tā atradās pie 1,109 ASV dolāru atzīmes. Dažās pēdējās nedēļās gan tomēr ir vērojams zināms ASV dolāra cenas atslābums, kas eiro cenai ļāvis pakāpties gandrīz par 2%.

ASV dolārs ir pārvērtēts un visdrīzāk pret eiro un Japānas jenu tā kurss neaugs, kamēr vien ASV Federālo Rezervju sistēma vairāk nekā vienu reizi necels likmi, uzskata Amundi Asset Management analītiķi.

Tirgus jau ir iecenojis, ka FRS cels likmi pirmo reizi gandrīz desmit gadu laikā, saka kompānijas eksperts Džeimss Kvoks. Kā liecina OECD pirktspējas paritātes indekss, dolārs patlaban ir par aptuveni 14% pārvērtēts pret eiro, bet pret jēna – par 12%.

Amundi viedoklis kontrastē ar Goldman Sachs Group iepriekš prognozēto, ka eiro varētu samazināties par 10 ASV dolāra centiem, Eiropas Centrālajai bankai turpinot īstenot savu kvantitatīvās mīkstināšanas programmu.

Pēdējo 12 mēnešu laikā dolāra vērtība ir augusi par 15%, sasniedzot 1,1125 dolārus par eiro un par 10% līdz 119,84 jēnām. Eksperti paredz, ka dolāra vērtība līdz gada beigām sasniegs 125 jēnu vērtīnu, bet eiro vērtība – 1,07 dolārus, raksta Bloomberg.

2017. gads metīs investētājiem nopietnu izaicinājumu, finanšu tirgos šis būs sarežģīts gads, iezīmīgs ar nestabilitāti un ļoti lielu politisko notikumu, tā saukto „melno gulbju”, iespaidu. D. Trampa prezidentūras sākums un joprojām neparedzamā ASV politika attiecībā uz brīvo tirdzniecību, Ķīnas valdības centieni iegrožot valsts ekonomikas pārkaršanu, OPEC vienošanās stabilizēt naftas cenas, vēlēšanas svarīgākajās ES ekonomikās – Vācijā, Francijā, Itālijā, referendums Nīderlandē, Brexit process – tie visi ir notikumi, kas 2017. gadā pilnīgi noteikti šūpos finanšu tirgus.

„Aktīvam investētājam tirgus nenoteiktība paver lielākas iespējas, tāpēc 2017. gads būs patiesi interesants, un investētāji var gūt labu peļņu. Mēs esam sagatavojuši perspektīvāko 2017. gada investīciju virzienu prognozes ikvienam kapitāla veidam – valūtām, akcijām, indeksiem, obligācijām un izejvielām. Pērn mūsu analītiķu komandai izdevās precīzi paredzēt tirgus virzienu visos kapitāla veidos, bet investētāji, kas izmantoja rekomendācijas par FTSE 100 indeksu, sojas cenas perspektīvām un Apple akcijām, ieguva labu investīciju atdevi, jo šo pozīciju izmaiņas sasniedza pat 12-16%. Kredītpleca iespējas izmantojušo investētāju peļņa attiecīgi bija vēl lielāka,” – aktīviem investētājiem domāto 2017. gada prognožu paketi piedāvā uzņēmuma TMS Brokers analītikas nodaļa .

ASV dolārs izdzēsis ASV akciju tirgus šā gada guvumus, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Straujais ASV dolāra cenas pieaugums pēdējo dienu laikā tirgus dalībnieku vidū sējis bažas, ka šāda situācija ļoti negatīvi ietekmēs daudzu šīs valsts eksportējošo uzņēmumu ienākumus. Spekulācijas gājušas pat tik tālu, ka tiek spriests par to, vai dārgais dolārs neietekmēs visu ASV ekonomikas atgūšanos.

Rezultātā daudzi tirgus dalībnieki steidz pārdot arī savas akcijas, kas pēdējo tirdzniecības sesiju laikā nozīmē vadošo ASV akciju tirgus indeksu vērtību slīdēšanu arvien zemāk. Līdz ar to ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtības izmaiņas kopš šā gada sākuma vairs nevar lepoties ar mērenu plusu – nu tām priekšā jau jāliek mīnusa zīme. Kopumā ASV S&P 500 vērtība kopš šā gada sākuma ir samazinājusies gandrīz par pusprocentu, bet kopš pagājušā mēneša beigām tā ir sarukusi par 2,7%.

Ceturtdien ASV dolārs piedzīvoja straujāko kāpumu pēdējā mēneša laikā.

Dolāra vērtība kāpj, reaģējot uz ASV Federālo Rezervju sistēmas sanāksmes septembra detalizētu pārskatu, kas atspoguļoja lielas daļas politikas veidotāju vēlmi sākt 85 miljardu ASV dolāru lielās ikmēneša monetārās stimulēšanas programmas bremzēšanu jau šajā gadā.

Bloomberg veidotais U.S. Dollar indekss ceturtdien pakāpās par 0,6%, kas ir straujākais kāpums tirdzniecības sesijas laikā kopš 5. septembra. 3. oktobra sesiju indekss noslēdza pie 1007,87 punktiem, kas ir zemākais līmenis kopš 20. februāra.

Dolāra kurss pret eiro palielinājās par 0,4% līdz 1,3524 dolāriem pret eiro un pēc tam sasniedza 1,3486 dolāru atzīmi, kas ir spēcīgākais līmenis kopš 30. septembra.

Aizvadītās nedēļas sākumā finanšu tirgos joprojām valdīja riskam pozitīvas tendences – akciju tirgi turpināja kāpumu, procentu likmes bija stabilas, nafta joprojām tirgojās ļoti šaurā koridorā starp 55 un 56 ASV dolāriem par barelu, norāda AS Norvik Banka Dīlinga nodaļas vadītājs Pēteris Strazdiņš.

.

Tā rezultātā arī ar pārējiem aktīvu tirgiem korelējošās valūtas kā Krievijas rublis, Turcijas Lira un līdzīgas nedēļu sāka pozitīvi, kāpjot pret USD un EUR. Nedēļas otrajā pusē situācija mainījās un tirgus kopš ceturtdienas ir pārņēmis neliels pesimisma vilnis, akciju tirgi koriģējas zemāk, procentu likmes krīt, un arī dolārs pret risk-sensitīvajām valūtām ievērojami atguvies. Kopējai situācijai nepalīdz arī runas par potenciālo procentu likmju celšanu ASV, vai Eirozonas politiskajiem riskiem, par kuriem tuvojoties vēlēšanām svarīgās Eiropas valstīs atkal satraucas tirgus dalībnieki.

Tā rezultātā, piemēram, Krievijas rublis kopš trešdienas maksimumiem ap 56.50 rubļu par vienu dolāru zaudējis ap 2.5% un tirgojas ap 58 RUB atzīmi par vienu dolāru. Rubļa kritumam palīdzējuši arī amatpersonu izteikumi par pārāk stipra rubļa kursa nevēlamību, šī tēma apspriesta arī ekonomikas ministra un prezidenta Putina tikšanās reizē. Tāpat, tradicionāli šādos apstākļos kāpusi Japānas jena – USDJPY piektdien atrodas pie 112.60 jenu par dolāru atzīmes, lai gan trešdien dolārs maksāja ap 115 jenas. Jāpiezīmē, ka valūtas tirgi pēdējās pāris nedēļas tirgojušies uz ļoti liela optimisma viļņa, tādēļ korekcija šķiet tikai loģiska, bet pagaidām nav pamata runāt par nopietnu tendenci pret riskantiem aktīviem.

Piektdien Ziemeļjūras vieglās jēlnaftas Brent cena saruka zem 57 dolāriem par barelu, jo spēcīgāks ASV dolārs turpināja radīt spiedienu uz izejvielu tirgu, raksta Reuters.

Stiprāks dolārs padara dolāros nominētās izejvielas dārgākas citu valūtu turētājiem, tādējādi ierobežojot viņu izejvielu un citu aktīvu iepirkumus.

Rezultātā Brent cena aprīļa piegādēm saruka par 25 centiem līdz 56,83 dolāriem. Savukārt ASV vieglās jēlnaftas WTI cena aprīļa piegādēm pakāpās par 5 centiem līdz 47,1 dolāram. Iepriekšējā tirdzniecības sesijā tās cena saruka par 2,3%.

Kopš nedēļas sākuma Brent cena ir ievērojami samazinājusies un varētu testēt tehniskā atbalsta robežu – 55,92 dolārus par barelu.

«Naftas cena ir piedzīvojusi smagu kritumu. Pašlaik kustības virza tirgus, jo pieprasījumu veido lētās cenas mednieki,» norāda Phillip Futures analītiķis Daniels Angs.

Patlaban ASV dolārs atrodas politiķu strīdu spīlēs, tomēr atelpu pagājušajā nedēļā tam deva nākamā Federālo Rezervju sistēmas (FRS) vadītāja nominēšana, norāda SEB bankas eksperti.

Pēc 31. janvāra, kad beigsies pašreizēja FRS vadītāja Bena Bernankes termiņš, ietekmīgo ASV FRS pirmo reizi tās vēsturē varētu vadīt sieviete, līdzšinējās centrālās bankas ekonomiku atbalstošās politikas spēcīga atbalstītāja Dženeta Jelena. Lai arī Senātā ir neliela opozīcija, pagaidām nav bažu, ka Senāta balsojums varētu būt negatīvs, saka eksperti, piebilstot, ka citu pozitīvu ziņu dolāram nav.

Šī ir kritiska nedēļa dolāram, jo, līdz ceturtdienai nepanākot risinājumu ASV parāda griestu jautājumā, valstij nebūs naudas lai norēķinātos par savu parādu. 17. oktobrī maksājumus vēl varētu segt no nodokļu ieņēmumiem, bet 22. oktobrī, pēc Kongresa budžeta biroja aplēsēm, nauda beigtos. Pagaidām tirgus paļaujas uz pēdējā brīža risinājumu.

Daudziem mēģinot sadzīvot ar jaunajiem riskiem ekonomikai, ko nesusi Ķīnas vīrusa izplatīšanās, drošība tiek meklēta pie ASV dolāriem.

Būtībā daudzi tirgus dalībnieki raugās drošā patvēruma virzienā, kur šajā ziņā pirmais rindā ir neviens cits kā "karalis dolārs" (kurš izgriež pogas pat zeltam).

Arī iepriekšējās finanšu krīzes laikā ASV dolāra cenas izmaiņas lielā mērā bija uzskatāmas par tirgus dalībnieku optimisma vai pesimisma indikatoru. Ja ziņu fons bija drūms, neskatoties uz dažādām runām par pašas ASV ekonomikas un visas finanšu sistēmas (ne)stabilitāti, palielinājās pieprasījums pēc nosacīti drošajiem ASV dolāriem un tā vērtība auga, un otrādāk.

Katrā ziņā tieši šī valūta joprojām ir un paliek viens no pasaules finanšu sistēmas stūrakmeņiem.

Var spekulēt, ka kāda apokaliptiska scenārija gadījumā ticība tam pazudīs gluži vai pēdējā (jeb kam tad vispār atliek ticēt, ja ne ASV dolāram - nav jau dižas alternatīvas).

Pirmdien, 2009.gada 9.martā, ASV akciju tirgi kārtējo reizi saruka. Piektdien, 6.martā, vērojamais pieaugums neturpinājās un S&P 500 indekss samazinājās līdz 12 gadu zemākajam līmenim, tirdzniecības sesijas noslēgumā sasniedzot 676,53 punktus.

Īpaši slikta šī diena bija augsto tehnoloģiju investoriem. Tehnoloģiju kompāniju augstākā punkta sasniegšanas 9 gadu jubilejā (proti, 2000.gada 9.martā NASDAQ indeksa vērtība sasniedza vēsturiski augstāko atzīmi) NASDAQ indekss nogāzās līdz atzīmei, kas bija tieši četras reizes zemāk nekā pirms deviņiem gadiem sasniegtais augstākais līmenis.

Pesimisms un apātija – šie vārdi vislabāk raksturo ieguldītāju noskaņojumu šajā periodā. Cerības uz strauju indeksu atgūšanos pēc 2008.gada straujā krituma nepiepildījās, un tirgus pakāpeniski slīdēja aizvien zemāk. Tomēr arī krīzes pirmajiem mēnešiem raksturīgais paniskais noskaņojums (kad bija dzirdami izteikumi par visas ASV ekonomikas sabrukumu) bija izzudis. Analītiķu prognozes par turpmāko dienu notikumiem atšķīrās – daļa uzskatīja, ka tirgus lejupslīde turpināsies, taču lielākā daļa gaidīja nelielu tehnisko pieaugumu pēc piedzīvotā 25% krituma kopš gada sākuma.

Piektdien dolāra vērtība pret eiro tuvojās 11 gadu augstākajam līmenim, jo ceturtdienas negaidītais Šveices Bankas lēmums veicina tirgus dalībnieku pieprasījumu pēc drošiem ieguldījumiem, raksta Bloomberg.

Dolāra kurss pret eiro sasniedza 1,1644 dolārus par eiro. Ceturtdien dolārs sasniedza spēcīgāko līmeni kopš 2003. gada, tā vērtībai pieaugot līdz 1,1568 dolāriem par eiro.

«Tādi aktīvi kā dolārs un zelts būs iecienītākie produkti, kuros ieplūdīs investoru līdzekļi, meklējot drošu patvērumu,» saka Australia & New Zealand Banking Group Ltd eksperts Ričards Jetsenga. Viņš paredz, ka pašreizējās tirgus tendences turpināsies.

Laikraksts Dienas Bizness jau rakstīja, ka šonedēļ uz pasaules finanšu tirgus skatuves pamatīgu traci sacēlusi Šveices Centrālā banka, kura pēkšņi atteikusies no savas vietējās valūtas – franka – cenas kāpuma iegrožošanas.

Zimbabve laidusi apgrozībā jaunu valūtu, lai nomainītu Zimbabves dolāru, kas pārmērīgas devalvācijas dēļ ir zaudējis iedzīvotāju uzticību.

Jaunā valūta zigs (ZiG) jau aprīļa sākumā tika ieviesta elektroniski, bet tagad ir iespējams lietot šo valūtu arī banknošu un monētu formā.

Šis ir Zimbabves jaunākais mēģinājums iziet no ilgstošas valūtas krīzes, kura uzsver valsts ekonomiskās problēmas. Valdība iepriekš bija apsvērusi vairākas idejas par Zimbabves dolāra nomaiņu, tostarp ieviešot zelta monētas un pat izmēģinot digitālu valūtu.

Jaunā valūta, kura nosaukums ir vārdu Zimbabves zelts (Zimbabwe Gold) saīsinājums, ir atbalstīta ar valsts zelta rezervēm. Kopš elektroniskās ieviešanas 5.aprīlī tā tomēr nav ieguvusi uzticību un pat dažas valdības iestādes atteikušās to pieņemt.

Zigs ir sestā valūta, kas Zimbabvē lietota kopš Zimbabves dolāra kursa sabrukuma 2009.gadā piecu miljardu procentu hiperinflācijas apstākļos. Tam sekoja haotiska notikumu virkne - vispirms ASV dolārs tika atļauts kā likumīgs maksāšanas līdzeklis, pēc tam to aizliedza, bet tad atkal atļāva.

Eiro/ASV dolāra virzienam kādā brīdī paredz pretēju tendenci.

Eiro cena ASV dolāros šogad, neskatoties uz agrākajām aplēsēm, sarukusi. Šo otrdien tā dzīvojās nedaudz zem 1,12 ASV dolāru atzīmes, kas no šā gada sākuma ir kritums par 2,35%. Eiro cena ASV dolāros uz leju planēja arī visā pagājušajā gadā (kopumā tā saruka par 4,4%).

Šobrīd vidēji analītiķi turpina spītīgi paredzēt to, ka ASV dolāram kādā brīdī būtu jāsagurst. Pēc 12 mēnešiem eiro cena tiek pareģota pie 1,18 ASV dolāru atzīmes, liecina Thomson Reuters aptuveni 70 šī tirgus ekspertu aptaujas rezultāti (to mediāna). Tas ir aptuveni tikpat, cik līdzīgā aptaujā pirms mēneša. Liela daļa gan piebilst – ASV dolāram spēcīgam vajadzētu saglabāties vēl kādus trīs līdz sešus mēnešus. Tomēr pēc tam šīs valūtas cenai vajadzētu samazināties.

ASV dolāra cenas kāpums īstermiņā, iespējams, ir ierobežots, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lielākā daļa tirgus dalībnieku noskaņojušies, ka ASV dolāra procentlikmju palielināšana tiks īstenota jau šā gada beigās gaidāmajā Federālo rezervju sistēmas (FRS) sanāksmē. Augstāku dolāra likmju optimisms šobrīd uzņēmis lielus apmērus, kas pēdējo nedēļu laikā straujāk liek palielināties arī ASV dolāra cenai.

Šo otrdien, piemēram, eiro vērtība bija noslīdējusi līdz 1,074 ASV dolāru atzīmei. Jāatgādina, ka vēl pagājušā mēneša vidū eiro atradās 1,15 ASV dolāru līmeņa tuvumā – tas nozīmē, ka kopš tā laika eiro cena ASV dolāros ir samazinājusies jau par 6,4%. Nav izslēgts, ka eiro drīzumā varētu pietuvoties saviem šā gada martā sasniegtajiem līmeņiem zem 1,05 ASV dolāru atzīmes.

Ir nepieciešams ar neordināriem lēmumiem panākt lielākus nodokļu ieņēmumus. Mums ir jākļūst godprātīgākiem. Kā to panākt, nezinu, varbūt vajag ar kādu skaļu saukli – nodokļus maksāt ir seksīgi vai kā citādi, kas aizķertu sabiedrību, rosina Latvijas Darba devēju konfederācijas padomes loceklis, taksometru nozares konsultants Jānis Naglis.

Fragmenti no intervijas

Šobrīd darbojaties taksometru nozarē kā konsultants, kas šajā jomā ir aktuāls?

Taksometru nozare diemžēl ir viena no vispelēkākajām ekonomikām pārējo vidū. Pēc Finanšu ministrijas novērtējuma ēnu ekonomika taksometru nozarē ir 80%, bet parēķinot uz mašīnu skaitu, drīzāk tā varētu būt tuvāk 90%. To parāda arī jaunākie Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati. Kopumā samaksātā nodokļu masa ir pieaugusi par 20%, salīdzinot 2015. gadu ar iepriekšējo. Arī šogad pieaugums turpinās, taču pēdējie dati liecina, ka ir sākusies stagnācija. 1,3 milj. eiro, kas nodokļos ir iekasēti šā gada astoņos mēnešos, ir nieks, jo realitātē, summējot visus nodokļus kopā, ieņēmumiem būtu jābūt aptuveni četri miljoni eiro. Tāpēc nepieciešams kaut ko radikāli darīt šajā jomā. Nozare ar lielām grūtībām vienojās par tā saukto īpašo taksometru nodokli 286 eiro, bet diemžēl tas izkūpēja. VID, Sociālās apdrošināšanas aģentūra nav spējīgas uzskaitīt vai sastrīmēt nodokļus, lai tie nonāktu vienā paketē un vienā maksājumā. To varētu arī traktēt kā īpašu atbalstu vienai nozarei – taksometru pārvadājumiem - jo sanāk nepilnas summas nodokļu nomaksa. Faktiski šis bija vēl viens arguments, kāpēc nozares piedāvājums nevar tikt realizēts dzīvē. Tomēr tik melni kā šobrīd strādāt nav iespējams un ir jāpieņem kādi ekstraordināri mēri, lai nozari sakārtotu.

Jūnijs ASV akciju tirgū nebija pārsteigumu mēnesis – FRS rīkojās paredzami, indeksi ierastā gaitā virzījās uz augšu un tehnoloģiju sektors atkal bija līderis šajā rallijā uz jaunām virsotnēm. S&P 500 pieauga par 3,5%, bet Nasdaq-100 par 6,2%, dārgāks kļuva arī “Lieliskais septiņnieks; Dow Jones Industrial Average Index pieauga par 1,4%, bet Russell 2000 samazinājās par 0,6%.

Tikmēr Eiropas STOXX 600 indekss, kas atspoguļo 17 Eiropas valstu biržās kotēto 600 lielāko uzņēmumu dinamiku, zaudēja 1,62%.

Negaidītais Emanuela Makrona lēmums pēc neveiksmīgajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām atlaist Francijas parlamentu un rīkot ārkārtas vēlēšanas nepalīdzēja Francijas CAC 40, kas mēneša laikā zaudēja 6,4%. Francijas vadošo banku akcijas tika pakļautas spēcīgam spiedienam: Societe Generale zaudēja gandrīz 20% no vērtības, Credit Agricole – 14,1% un BNP Paribas – 12,2%. Lai gan galvenais pārdošanas vilnis, visticamāk, ir beidzies – jārēķinās, ka vēl kādu laiku var saglabāties pārdevēju spiediens uz akciju cenām.

Politiķi ir uzmanības centrā