Pašlikvidācijas gadījumā aktīvu izstrādes process nav ierobežots ar laika termiņu, tādēļ aktīvi nav jāpārdod par jebkādu cenu
Pēdējie banku un lielāko uzņēmumu maksātnespējas gadījumi saistās ar skandāliem un kriminālprocesiem saistībā ar maksātnespējas administratoru negodprātīgo rīcību, tādēļ AS ABLV Bank, izvēloties pašlikvidācijas ceļu, varētu būt izdarījusi pareizo izvēli, lai maksimāli daudz naudas saņemtu kreditori, nevis maksātnespējas administratori. Turklāt šajā gadījumā aktīvus pārdot nespiedīs termiņi, un tas varētu ļaut iegūt lielākas summas.
Datu par to, cik daudz uzņēmumu tiek likvidēti, balstoties uz to īpašnieku lēmumu un viņu ieceltiem likvidatoriem, un kāds ir šādi likvidējamo uzņēmumu īpatsvars no kopējā likvidēto uzņēmumus skaita, nav. Tomēr starp divu kategoriju uzņēmumu likvidatoriem ir liela atšķirība. «Maksātnespējas administratoru ieceļ tiesa, un viņa lēmumus un darbu kontrolē kreditoru sapulce, savukārt īpašnieku iecelta likvidatora darbu kontrolē īpašnieki,» vienu būtisku atšķirību starp divu veidu likvidatoriem skaidro Ainis Dābols, kurš ir īpašnieku iecelts likvidators vairākos uzņēmumos. Viņš norāda – lai arī būtība abu kategoriju likvidatoriem ir viena un tā pati – norēķināties ar kreditoriem –, tomēr maksātnespējas administratoriem ir noteikts termiņš, kurā viņiem ir jāveic konkrētas darbības, savukārt dalībnieku ieceltam likvidatoram šāda termiņa nav. «Administratoram normatīvi uzliek par pienākumu rīkot aktīvu izsoles un, ja tās nenotiek, tad jāsamazina pārdodamās mantas cena līdz tam brīdim, kamēr kāds tomēr to nopērk, savukārt likvidatoram šādu striktu ierobežojošu rāmju nav, un tas nozīmē, ka likvidators pārdošanas cenu var nesamazināt, bet meklēt atbilstošāko aktīvu pircēju,» vēl vienu būtisku atšķirību starp administratoru un likvidatoru rāda A. Dābols. Viņš arī atzīst, ka savā darba praksē, likvidējot konkrētus uzņēmumus, ir saskāries ar dažādām situācijām, kurās likvidatoram ir bijis vieglāk pieņemt lēmumus nekā tad, ja tas būtu jāveic administratoram. «Nevar noliegt, ka administratoriem ir izdevīgāk parādnieka aktīvus izpārdot maksimāli ātri un par šo darbu saņemt normatīvos paredzēto atlīdzību, savukārt likvidatoram, lai arī būtība ir tieši tāda pati, tomēr attieksme ir cita,» vērtē A. Dābols.