Piena pārstrādes uzņēmums DK Daugava, kā arī zīmols Daugava ir pārdots un nonācis ukraiņu investoru īpašumā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Kā norāda informācijas avots, ukraiņiem pārdota piena pārstrādes rūpnīca, maizes ceptuve Sērene, liellopu ferma Birzes, kā arī piena produktu zīmols Daugava.

Uzņēmuma līdzīpašnieks Aigars Vaivars no komentāriem pagaidām atturējās.

Kā ziņots, Vaivars jau šā gada februārī atzina - tā kā piena produktu ražošana savulaik perspektīvajam Krievijas tirgum vairs nav aktuāla, par 1,5 miljoniem eiro uzņēmuma DK Daugava akcionāri piedāvā iegādei piena pārstrādes rūpnīcu Sērenē, kurai ir arī Krievijas tirgum derīgais produkcijas sertifikāts.

DK Daugavas akcionāri piedāvā pārdošanā piena pārstrādes rūpnīcu par cenu, kādu rūpnīcai izmaksāja piena pirmapstrādes Tetra Pak aparātu cehs.

Piena un maizes produktu ražotājas SIA DK Daugava (Daugava) darbība Krievijas krīzes dēļ ir pilnībā apstājusies, tikmēr līdzīpašnieks Aigars Vaivars pārdod savā īpašumā esošās fermas un maizes cepšanas biznesu, turpmāk pievēršoties citai jomai - lauksaimniecības tehnikas pakalpojumu iznomāšanai.

Vaivars informē, ka tiek pārdotas viņa īpašumā esošās liellopu fermas Birzes, kā arī maizes ceptuve Sērene. Fermu komplekss ar 400 liellopiem tiek pārdots par 875 000 eiro, savukārt ceptuve - par 485 000 eiro.

«Tas ir labs sākums kādam, kas vēlēsies nodarboties ar šo lietu, jo īstenībā būtu jāiegulda četri, pieci miljoni, bet šajā gadījumā piedāvājums ir ļoti labs. Turklāt īpašumi nav apgrūtināti ne ar kredītiem, ne citām saistībām,» sacīja Vaivars.

«Patiesībā lauksaimniecība man nekad nav bijusi ļoti tuva, tomēr 20 gadus šo biznesu vadīju. Tagad gribu radikāli mainīt darbības jomu, turpmāk sniegšu lauksaimniecības tehnikas pakalpojumus. Tehnika joprojām ir ļoti laba, un jau ir pasūtījumi,» atzina uzņēmējs. Jautāts par pircēju interesi, viņš norādīja, ka tā esot liela.

Daugavas potenciāls aktīvas atpūtas nodrošināšanā uz ūdens Rīgā nav pilnībā izmantots.

Šovasar Rīgas iedzīvotājiem un viesiem tiks paplašināts aktīvās atpūtas piedāvājums Daugavā – pa upi varēs braukt ar SUP jeb sērfa dēļiem, kur braucējs izmanto garu airi, lai tiktu uz priekšu, bet Pārdaugavas pusē pie Vanšu tilta ūdenī plānots izveidot piepūšamo atrakciju trasi. DB uzrunātie uzņēmēji atzīst, ka aktīvās atpūtas iespējas pēdējos gados kļūst daudzveidīgākas, bet piedāvājums varētu būt vēl plašāks. Patlaban Daugavā iespējams braukt ar veikbordu, lidot ar turbīndēli vai doties vairāku kilometru izbraucienā ar laivām, bet pilsētas kanālos atpūtnieki var izvēlēties kaut ko rāmāku – braukt ar katamarānu vai doties pilsētas apskates tūrē ar koka kuģīti.

Piesaistot sadarbības partneri no ārvalstīm, vides uzņēmums SIA E Daugava ir gatavs uzņemt un pārstrādāt SIA Riepu bloki Starta ielā Rīgā uzkrātās riepas, aģentūru LETA informēja E Daugava izpilddirektors Arnis Jumītis.

E Daugava rīcībā nav precīzas informācijas, cik daudz nolietoto riepu uzkrājusi SIA Riepu bloki, taču, atsaucoties uz publiski izskanējušu informāciju, Jumītis pauda, ka tās ir aptuveni 1000 tonnas. E Daugava ir gatava pārstrādāt šādu riepu apjomu, iesaistot pārstrādē ārvalstu partneri.

«SIA E Daugava nolietoto riepu pārstrādi veic pirolīzes iekārtā, kas ir vienīgā šāda veida iekārta Latvijā. Atbilstoši saņemtās atļaujas nosacījumiem, pašreiz gadā pirolīzes iekārtā atļauts pārstrādāt līdz 1500 tonnu nolietoto riepu,» informēja Jumītis, skaidrojot, ka uzņēmums drīkst veikt arī riepu smalcināšanu - līdz 4500 tonnām gadā. Uzņēmuma teritorijā atļauts uzglabāt līdz 6000 tonnām nolietoto riepu.

SIA Daudznozaru kompānija Daugava valdes priekšēdētāja amatu pametis viens no uzņēmuma līdzīpašniekiem Aigars Vaivars, liecina Lursoft dati.

Viņa vietā valdes priekšsēdētāja amatā stājies Krievijas pilsonis Stepans Mkhitarijans (Stepan Mkhitarian), kuram pieder 0,78% SIA Daudznozaru kompānija Daugava daļu.

Pērnā gada aprīlī par SIA Daudznozaru kompānija Daugava līdzīpašnieku kļuvis Krievijas piena pārstrādes uzņēmums Gogol-Mogol DVA. Savukārt 2013. gada augustā Gogol-Mogol DVA un Aigaram Vaivaram uzņēmuma dalībnieku sarakstā pievienojās arī Stepans Mkhitarians un Vladimirs Sigarevs. Katram no jaunpienācējiem pieder 0,78% uzņēmuma daļu, savukārt Aigaram Vaivaram pieder 30% uzņēmuma kapitāldaļu, bet Gogol-Mogol DVA – 68,43% uzņēmuma daļu, liecina Lursoft dati.

Olympic Casino Latvia (OCL) ir vēris durvis kazino telpām pieczvaigžņu viesnīcā Grand Hotel Kempinski Riga, kā arī spēļu zālei un sporta bāram viesnīcā Radisson Blu Daugava.

Līdz ar jūlijā atvērtajām izklaides vietām, OCL izklaides pakalpojumus sniedz jau trīs Rīgas viesnīcās.

Jūnijā OCL ziņoja par Shangri La tīklā esošā SL Casino Riga (SIA Storm Latvia) aktīvu iegādi viesnīcas Grand Hotel Kempinski Riga telpās. Tas uzskatāms par vienu no vērienīgākajiem pēdējo gadu darījumiem Latvijas azartspēļu un izklaides industrijā. Kazino telpās būs atrodami 10 spēļu galdi, kā arī 24 spēļu automāti.

“Šā gada pavasarī OCL izdevās noslēgt darījumu ar SIA Storm Latvia, pārņemot uzņēmuma aktīvus, kas, pateicoties nelielajam nolietojumam, joprojām ir teicamā stāvoklī. Grand Hotel Kempinski Riga viesnīcā esošais kazino ir daļa no mūsu ilgtermiņa stratēģijas, kurā starp daudziem uzsvariem izceļas divi, proti, skaidrot un iepazīstināt sabiedrību ar kazino kultūru, koriģējot gadu gaitā nostiprinājušos aizspriedumus, kā arī pakāpeniski sagatavoties regulējuma izmaiņām, kas pēc pusotra gada ierobežos spēļu zāļu un kazino darbību Rīgas vēsturiskajā centrā, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcās. Ir paveikts liels darbs, pielāgojot telpas, infrastruktūru un procedūras atbilstoši šā brīža epidemioloģiskās drošības prasībām un OCL standartiem, lai rīdzinieki un pilsētas viesi varētu droši izbaudīt pasaules līmeņa kazino izklaidi tepat pie mums Rīgā,” par jauno OCL kazino un iecerēm skaidro kompānijas valdes priekšsēdētājs Gints Pakārklis.

Aizvadītajā diennaktī upēs turpināja celties ūdens līmenis, un paredzams, ka tas turpināsies palielināties, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija.

Daugavā pie Veļižas ūdens līmenis pieaudzis par 73 cm, bet Daugavā Baltkrievijas teritorijā ūdens līmeņa paaugstināšanās intensitāte nedaudz samazinās un posmā no Suražas līdz Verhņedvinskai ūdens līmenis paaugstinājās par 53 - 171 centimetriem.

Daugavā Latvijas teritorijā straujākā ūdens līmeņa paaugstināšanās aizvadītajā diennaktī novērota posmā no Daugavpils līdz Jersikai, kur ūdens līmenis paaugstinājās par 95 - 196 centimetriem. Arī citās Latgales upēs turpinās ūdens līmeņa paaugstināšanās: Rēzeknē pie Griškāniem, Dubnā posmā no Višķiem līdz Sīļiem un Laucesā pie Lenderņas par 15 - 24 cm diennaktī. Savukārt Ošā pie Kūleniekiem, Pededzē pie Litenes, Lielajā Juglā pie Zaķiem un Aiviekstē posmā no Lubānas līdz Aiviekstes HES par 30 - 54 centimetriem.

Ar lauksaimniecību saistītā biznesā esmu vairāk nekā 25 gadus, esmu nomaksājis miljoniem eiro darba algās, miljoniem nodokļos, miljonus kredītiestādēm. Bet kur ir mani miljoni?

To DB intervijā vaicā zīmola Daugava izveidotājs Aigars Vaivars.

Ražošana nenotiek, visi cilvēki atlaisti. Šādi mediji interpretējuši jūsu biznesa situāciju. Kas tieši tiek pārdots un kāpēc?

Informācija ir izskanējusi nepareizi. DK Daugava pieder tikai piena pārstrādes rūpnīca. Rūpnīca savukārt pieder diviem īpašniekiem – viens ir Vaivars Aigars, kuram pieder 30%, otrs – divi Krievijas pilsoņi kopā ar Krievijas uzņēmumu Gogol-Mogol, viņiem kopā ir 70%. No Krievijas puses DK Daugavas darbība de iure ir pilnībā apturēta jau no rudens, kopš ieviesa embargo, jo tirgus pilnībā apstājās. Esmu arī izstājies no DK Daugava valdes, jo nevēlējos uzņemties saistības, kas varētu rasties pārējo īpašnieku darbības rezultātā. Mana firma Agrofirma Daugava ir noslēgusi līgumu ar piena rūpnīcu par tās izmantošanu, kur Agrofirma Daugava ir izvietojusi savu struktūrvienību un turpina ražot ar tiem strādniekiem, ko krievi atlaida, bet es pieņēmu atpakaļ. Viņi turpina strādāt tajā pašā rūpnīcā un ražo to pašu produkciju. Arī maizi turpinām cept.

ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) paziņojis par izlīgumu ar Latvijas "Swedbank" saistībā ar Krimas sankciju pārkāpumu.

"Swedbank" ir piekritusi pārskaitīt 3 430 900 ASV dolāru (3 144 179 eiro), lai nokārtotu savu iespējamo civiltiesisko atbildību par OFAC noteikto Krimas sankciju pārkāpumu.

2015. un 2016.gadā Latvijas "Swedbank" klients izmantoja Latvijas "Swedbank" elektroniskās bankas platformu no interneta protokola adreses Krimā, lai nosūtītu maksājumus personām Krimā, izmantojot ASV korespondentbankas. Izlīguma summa atspoguļo OFAC konstatējumu, ka Latvijas "Swedbank" acīmredzamie pārkāpumi netika brīvprātīgi pašaizliedzīgi atklāti.

Kā teikts OFAC paziņojumā, pirms Krievijas 2014.gada iebrukuma Ukrainas Krimas reģionā "Swedbank" bija piesaistījusi kuģniecības nozares klientu Krimā, kuram piederēja trīs īpašam nolūkam dibinātas kompānijas, kurām katrai bija konts Latvijas "Swedbank". Laika posmā no 2015.gada 5.februāra līdz 2016.gada 14.oktobrim klients iniciēja 386 darījumus par kopējo summu 3 312 120 ASV dolāru (3 035 326 eiro), izmantojot kontus, kas piederēja kompānijām, kuri tika apstrādāti, izmantojot ASV korespondentbankas.

"Swedbank" peļņa Latvijā pērn bija 135 miljoni eiro, kas ir par 55,17% jeb 48 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gadā, informē bankā.

Peļņa galvenokārt palielinājusies, jo pieauguši bankas ieņēmumi. Bankas izdevumi šajā laika posmā arī ir auguši, skaidro bankas pārstāvji.

Vienlaikus bankas mājaslapā publiskotais finanšu pārskats liecina, ka 2022.gadā "Swedbank" grupas peļņa Latvijā bija 103,992 miljoni eiro, kas ir par 41,45% vairāk nekā 2021.gadā, bet pašas "Swedbank" peļņa pērn pieaugusi par 40,4% un bija 103,070 miljoni eiro.

"Swedbank" grupas aktīvi 2022.gada decembra beigās bija 8,514 miljardi eiro, kas ir par 7,1% vairāk nekā 2021.gada beigās, kad bankas grupas aktīvi bija 7,499 miljardi eiro.

Bankā norāda, ka tīrie procentu ienākumi 2022.gadā ir palielinājušies par 49%, kamēr tīrie komisiju ienākumi ir palielinājušies par 9%. Finansēšanā bankas kredītportfeļa apmērs ir pieaudzis par 7%. Mājsaimniecību kreditēšanas apjomi palielinājušies par 8%, kamēr uzņēmumu kredītportfelis palielinājies par 7%. Depozīti, salīdzinot ar 2021.gadu, ir pieauguši par 12%. Savukārt kopējie bankas izdevumi 2022.gadā ir sasnieguši 119 miljonus eiro. Savukārt kredītuzkrājumi 2022.gadā ir bijuši 2,4 miljoni eiro, kas ir līdzīgi kā 2021.gadā, kad kredītuzkrājumu apmērs bija 2,5 miljoni eiro.

Valsts policijas izmeklētajā lietā par futbola spēļu rezultātu manipulāciju mantkārīgos nolūkos aizturēti astoņi cilvēki, piektdien preses konferencē pavēstīja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

«Aizturētas divas amatpersonas no kluba un divi spēlētāji, bet pārējie četri ir organizators un cilvēki, kuri viņus atbalstīja,» teica Grišins. «Šajā organizācijā bija izveidojies lomu sadalījums - gan uzpirktie cilvēki, gan tādi, kas atbalstīja finanšu plūsmas. Esam guvuši apstiprinājumu, ka nenomaksātie nodokļi varētu būt mērojami vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā, līdz ar to varat iedomāties organizācijas apgrozījumu.»

Kā izteicās Grišins, apsūdzētajiem inkriminēta krāpšana lielā apjomā organizētā grupā un tiek izskatīti arī pierādījumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions (stadions Daugava) ir izstrādājusi jaunu vizuālo identitāti, kas atspoguļošot stadiona nacionālo nozīmi sporta un kultūras jomās.

Saskaņā ar 9. februārī Ministru kabinetā pieņemto stadiona Daugava un Grīziņkalna revitalizācijas stratēģiju, stadions līdz 2022. gadam tiks pilnībā atjaunots un pārveidots, izbūvējot jaunus sporta objektus un atjaunojot jau esošās būves.

«Esam uzsākuši nozīmīgu un jaunu posmu stadiona Daugava attīstībā un tādēļ arī ieviešam jaunu stadiona vizuālo identitāti, kas labāk atspoguļos pilnībā atjaunotā stadiona nacionālo, funkcionāli plašo nozīmi gan Latvijas sporta, gan kultūras dzīvē. Stadiona jaunā identitāte ir sakņota vēsturiskā izcelsmē un komunicē stadiona nacionālās nozīmes vēstījumu, kura vērtības ir ilgtermiņa stabilitāte un pamatīgums, kā arī sportiskā gara un Latvijas kultūras unikalitātes sintēze,» saka Elmārs Martinsons, stadiona Daugava valdes loceklis.

Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) pagaidām saņēmis vien atsevišķus izsaukumus uz applūdušām teritorijām, informēja dienesta pārstāvji.

Neraugoties uz to, ka patlaban Ogres upē ceļas ūdens līmenis, pagaidām jauni izsaukumi nav saņemti. Viens izsaukums šorīt saņemts Jelgavā, kur applūdusi kāda māja un cilvēki no tās netiek ārā.

Kā informēja VUGD pārstāvji, svētdien tika saņemta informācija no Dobeles slimnīcas, kur pagrabstāvā un lifta šahtā paaugstinājies ūdens līmenis. Glābēji kopā ar Dobeles pašvaldības komunālā dienesta pārstāvjiem veikuši ūdens atsūknēšanu. Ūdens ieplūšana slimnīcas saimniecības telpās notika, jo ziemā, šķūrējot sniegu, bija aizbērta drenāža un kūstošais sniegs nevarēja aizplūst pa kanalizācijas akām, un tāpēc uzkrājās slimnīcas pagrabstāvā.

Paceļoties līdz 7,06 metriem, ūdens līmenis Daugavā pie Daugavpils pārsniedzis kritisko septiņu metru atzīmi, pilsētā sākušas applūst zemākās vietas.

Kā vienas no patlaban apdraudētākajām vietām Daugavpils pilsētas domes civilās aizsardzības speciālists Vladislavs Ruskuls min mazdārziņus Nometņu ielas rajonā un Grīvas kapus.

Straujā ūdens līmeņa celšanās Daugavā pie Daugavpils ir saistīta ar ledus sastrēgumu, kas Daugavā izveidojies pie Vaikuļāniem Daugavpils novada Līksnas pagastā, skaidroja Ruskuls.

Daugavpils novada domes izpilddirektores vietnieks Aleksandrs Aizbalts, komentējot situāciju Vaikuļānos, atzīst, ka ledus sastrēgums pamazām sāk skaloties un ir cerības, ka tuvākajā laikā tas tiks pārrauts. Situāciju gan sarežģījot tas, ka Daugava lejpus Nīcgales joprojām nav atbrīvojusies no ledus.

Patlaban ūdens līmenis Daugavā ir pazeminājies un situācija Pļaviņās kopumā kļuvusi mierīga, aģentūrai LETA pastāstīja Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja Gunta Žilde (Jēkabpils reģionālā partija).

Žilde sacīja, ka pusstundu pēcpusdienā bija vērojama ledus kustība, kas radīja bažas par ūdens līmeņa kāpumu Daugavā, taču tagad tas ir samazinājies zem kritiskās robežas un ledus upē nekustas.

Viņa papildināja, ka arī mazajā pietekupē ūdens ir atkāpies.

Tomēr domes priekšsēdētāja uzsvēra, ka atbildīgie dienesti arvien darbojas pastiprinātā gatavībā un situācija tiek pastiprināti vērota.

Jau vēstīts, ka otrdienas pēcpusdienā izkustējās ledus sastrēgums Daugavā lejpus Jēkabpils, kas izraisīja ūdens līmeņa celšanos Pļaviņās.

Pļaviņās plkst.15 ūdens līmenis Daugavā bija 10,65 metri - desmit centimetrus zemāks nekā piecos no rīta, - bet jau pēc pusstundas tas paaugstinājās līdz 10,87 metriem.

"Swedbank" Latvijā veidos holdingkompāniju, kura kļūs par Baltijā strādājošo grupas banku īpašnieci, informē "Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

"Swedbank" grupa nolēmusi stiprināt klātbūtni Baltijas valstīs, izveidojot jaunu holdingkompāniju, kura tiks reģistrēta Latvijā un apvienos "Swedbank" grupas bankas Baltijā. Šādā veidā "Swedbank" formalizēs jau pastāvošo operatīvās darbības modeli, vienlaikus nodrošinot plašākas pilnvaras Latvijas un Baltijas līmeņa vadībai.

Holdingkompānijas vienīgā īpašniece būs Zviedrijas "Swedbank", un jaunā kompānija būs 100% īpašnieks meitasbankām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Paredzēts, ka "Swedbank" grupas prezidents būs jaunā holdinguzņēmuma padomes priekšsēdētājs, savukārt "Swedbank" vadītājs Baltijā kļūs par holdinkompānijas valdes priekšsēdētāju. Holdingkompānijas valdes priekšsēdētājs būs arī padomes priekšsēdētājs katrā no Baltijas valstu meitasbankām.

Konstatējot naudas atmazgāšanas risku, AS «Swedbank» nekavējoties informē attiecīgās iestādes un izvērtē sadarbības turpināšanu ar klientu, aģentūrai LETA sacīja «Swedbank» Risku vadības pārvaldes vadītājs Latvijā Juris Bogdanovs.

«Jebkurā laikā, kad saņemam brīdinājuma signālus vai novērojam darbības, kas varētu liecināt par naudas atmazgāšanas risku, mēs rīkojamies nekavējoties, informējot attiecīgās valsts iestādes un izvērtējot sadarbības turpināšanu ar klientu,» viņš norādīja.

Savukārt, aizbildinoties ar klientu konfidencialitāti, banka nekomentē Zviedrijas sabiedriskajā televīzijā izskanējušo informāciju, ka, iespējams, «Swedbank» izmantota naudas atmazgāšanai, norādīja Bogdanovs.

Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs «Re:Baltica», kas Zviedrijas televīzijas izmeklēšanā bija Latvijas partneris, publicējis materiālu, norādot, ka arī Latvijas «Swedbank» klientu vidū bija firmas, kuru naudas izcelsmei vai arī to patiesajiem īpašniekiem vajadzētu radīt vismaz jautājumus uzraugošajām iestādēm un bankai pašai.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar Kultūras un sporta centru Daugavas stadions ir definējusi stadionā attīstāmo sporta objektu funkcijas un prasības teritorijas attīstībai. Līdz ar to šobrīd ir kļuvuši zināmi gan stadionā būvējamie objekti, gan nākotnē tajā pārstāvētie sporta veidi.

Paredzams, ka pēc projekta īstenošanas stadionā pārstāvēto sporta veidu skaits būs divreiz lielāks nekā pašlaik – tiks izbūvēta nepieciešamā infrastruktūra daudziem līdz šim stadionā nepārstāvētiem sporta veidiem, piemēram, basketbolam, volejbolam, florbolam, handbolam, kērlingam u.c. sporta veidiem, kā arī tiks plānota vieta velotrekam, kas Latvijā nav pastāvējis jau vairākus gadu desmitus. Plašāka funkcionalitāte tiks paredzēta arī vieglatlētikas disciplīnām gan arēnā, gan slēgtā manēžā.

«Izstrādājot stadiona Daugava attīstības risinājumu, ir paveikts nozīmīgs darbs, lai savietotu sporta un kultūras kopienas vajadzības, ievērojot stadiona teritorijas un apbūves ierobežojumus, projekta finanšu iespējas un projekta objektu ekonomisko pamatojumu nākotnē,» saka Edgars Severs, IZM valsts sekretāra vietnieks – Sporta departamenta direktors.

Izmaiņas dalībnieku sarakstā reģistrētas SIA Daudznozaru kompānija Daugava, kuras vienīgais īpašnieks līdz šim bijis Aigars Vaivars, liecina Lursoft dati.

Dalībnieku sarakstā tagad atrodams arī Gogol-Mogol DVA, kurš kļuvis par 40,31% uzņēmuma daļu turētāju, savukārt atlikušās daļas vēl aizvien ir Aigara Vaivara pārziņā.

Lursoft rīcībā esošā informācija liecina, ka Gogol-Mogol DVA ir Krievijas uzņēmums, kurš pašreiz nav saistīts ar citiem Latvijā reģistrētiem komersantiem. Krievijas uzņēmuma pamatnodarbošanās ir piena izstrādājumu ražošana, taču Gogol-Mogol DVA arī gaļas izstrādājumu ražošanu.

2011.gadā daudznozaru kompānija strādājusi ar 3,031 miljona latu apgrozījumu, gadu noslēdzot ar 284,5 tūkstošu latu lieliem zaudējumiem.

Daugavas ūdenī Rīgas centrā starp AB dambi un viesnīcu Radisson Daugava notikusi nezināmas izcelsmes ķīmiskas vielas noplūde, informē Valsts vides dienesta (VVD) Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes (Lielrīgas RVP) pārstāvji.

Notikuma vietā ap pulksten trijiem pēcpusdienā strādāja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), SIA Eko Osta un VVD Lielrīgas RVP inspektori. Daugavā starp AB dambi un viesnīcu Radisson Daugava ievietota viena 140 metrus gara norobežojošā un viena 133 metrus gara absorbējošā bona. Tālāka piesārņojuma izplatība ūdenī apturēta.

Lielrīgas RVP inspektori pieļauj nezināmās vielas nonākšanu ūdenī no Daugavas gultnes, tāpēc lietas izmeklēšanai iespējams būs nepieciešams iesaistīt arī ūdenslīdējus. Zināms, ka Daugavā ieplūstošie lietus notekūdeņi nezināmo vielu nesatur.

SIA Latvian Dairy, kas iegādājusies Daudznozaru kompāniju Daugava, investē uzņēmumā 0,5 miljonus eiro, uz pusi palielina darbinieku skaitu un sāk jaunas produkcijas ražošanu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pagājušā gada oktobrī darbu atsāka bijusī piena pārstrādes uzņēmuma ražotne Sērenes pagastā. Uzņēmums ticis gan pie jauniem īpašniekiem, gan arī jauna nosaukuma – SIA Latvian Dairy. Savulaik uzņēmējam Aigaram Vaivaram piederošais uzņēmums Daudznozaru kompānija Daugava tagad pieder Kipras Republikā reģistrētam uzņēmumam Goforth Ltd. (70%) un trim Ukrainas pilsoņiem. Bijušais Daudznozaru kompānijas Daugava īpašnieks Aigars Vaivars šobrīd nodarbojas ar lauksaimniecību, viņš saglabājis īpašuma tiesības uz preču zīmi Daugava.

SIA Latvian Dairy īpašnieki uzņēmuma attīstībā investējuši aptuveni 0,5 miljonus eiro, tie ieguldīti galvenokārt ražotnes rekonstrukcijā, lai varētu sākt jaunās produkcijas – siera sālījumā ražošanu.

SIA Daudznozaru kompānijai Daugava līdzšinējiem dalībniekiem Gogol-Mogol Dva un Aigaram Vaivaram pievienojošies divi jauni līdzīpašnieki – Stepans Mkhitarians un Vladimirs Sigarevs, liecina Lursoft informācija.

Krievijas uzņēmuma Gogol-Mogol Dva un uzņēmēja A. Vaivara līdzdalība pamatkapitālā ir samazināta, savukārt katram no jaunpienācējiem pieder 0,78% uzņēmuma daļu.

Tāpat līdz ar jaunu dalībnieku pievienošanos SIA Daudznozaru kompānijai Daugava ir mainīts arī kompānijas pamatkapitāls, kurš pašlaik veido 3,188 miljonus latu.

Aizvadītajā gadā Daudznozaru kompānija Daugava strādāja ar 2,1 miljonu Ls apgrozījumu, kas ir par 28% mazāk nekā 2011. gadā. Savukārt zaudējumi pēc nodokļu nomaksas bija 768,9 tūkst. Ls. 2012. gadā uzņēmumā vidēji strādājuši 137 darbinieki. Kā norādīts vadības ziņojumā, pērnais bijis pārmaiņu gads uzņēmuma attīstībā. Lielākā uzmanība pievērsta esošā tirgus izpētei, jaunu pasūtījumu piesaistīšanai, klientu vēlmju izzināšanai, kā arī savas darbības efektivitātes uzlabošanā.

Plūdi Ogres upē laiku pa laikam ogrēniešiem liek pārdomāt pašu drošību, pašvaldības spēju rūpēties par šo drošību un lieku reizi pārbauda arī operatīvo dienestu gatavību ārkārtas situācijām. Kā uz visiem laikiem pasargāt Ogres lejteces iedzīvotājus no nepatīkamām situācijām, kad pie mājas palodzes klauvē ledi? To, sarunā ar pieredzējušu hidroenerģētiķi un upju «rakstura» pazinēju Hariju Jaunzemu no Ķeguma novada, skaidroja portāls www.daugavasbalss. Izrādās, risinājums šai problēmai noformulēts jau Rīgas HES nodošanas aktā. Tas ir salīdzinoši lēts, taču nepopulārs.

— Interneta vietnēs lasāmi satrauktu iedzīvotāji viedokļi par to, ka Ogres upē aizsprostam pie hidroelektrostacijas saliktas atpakaļ slūžas un pacelts ūdenslīmenis. Vai šāda rīcība, zinot, ka pavasarī atkal gaidāmi plūdi, ir pamatota?

— Ja upē ir aizsprosts, tad labāk, lai ledus izveidojas pie augstāka ūdenslīmeņa. Biezāks ūdens slānis neizsals cauri un, ja būs nepieciešams, plūdu laikā upē varēs nodrošināt pietiekamu ūdens caurplūdi. Ledus nav nosēdies uz upes gultnes un, operatīvi rīkojoties, cilvēkus var pasargāt.

Protams, ir dzirdēti arī viedokļi, ka dambi vajadzētu nojaukt pavisam. Mēs, cerot uz labāku iznākumu, jau daudz ko esam Latvijā nojaukuši un cerētā ieguvuma vietā ir tikai papildu problēmas. Līdzīgi būtu arī ar spēkstacijas dambi. Tā tomēr ir iespēja kaut nedaudz, tomēr ietekmēt upes plūdumu.

Lielvārdes novadā jau devīto gadu AS «Latvenergo» darbinieki un biedrība «Mēs zivīm» no egļu zariem izgatavojuši 474 zivju mākslīgās nārsta ligzdas.

Nārsta ligzdas maijā izvietos Daugavā pie Kaibalas un Ikšķiles - katrā vietā pa aptuveni 200. Šogad pirmo reizi pilotprojektā tās arī ievietos kādā no Pļaviņu HES ūdenskrātuves krasta līcīšiem un, kad būs noticis nārsts, ikru paraugus nodos zinātniskajam institūtam «BIOR» izpētes veikšanai.

Piedaloties vairāk nekā 100 interesentiem, šogad ir izgatavots vislielākais zivju nārsta ligzdu skaits – 474. Iniciētais vides projekts attīstās: iepriekšējā gadā biedrības «Mēs zivīm» pārstāvji veica izpēti par nārsta ligzdu izvietošanas iespēju Pļaviņu HES ūdenskrātuves krasta līcīšos.

Šogad pirmo reizi 40 ligzdas tiks ieliktas Daugavā augšpus hidroelektrostacijas. Vēl viens šī gada jaunums, kuru plāno īstenot AS «Latvenergo", ir sadarbībā ar zinātnisko institūtu «BIOR» analizēt ikru paraugus no zivju mākslīgajām nārsta ligzdām, lai noteiktu ikru kvalitāti, zivju sugas un citus parametrus.

Šonedēļ Daugavas baseinā Baltkrievijā un Krievijā gaidāmi spēcīgi nokrišņi, to ietekmē aprīļa pirmajā pusē ūdens līmenis likteņupē ievērojami paaugstināsies, liecina jaunākās prognozes.

Ūdens līmenis Daugavā Latvijas teritorijā var kāpt vēl par vairākiem metriem. Gaidāmi lielākie pali kopš 2013.gada aprīļa, bet pie Jēkabpils ūdens līmenis nepakāpsies tik augstu kā šā gada janvāra lielajos plūdos.

Atbilstoši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem patlaban pie Daugavas sāk applūst zemākās palienes. Pēdējās divās nedēļās ūdens līmenis Daugavā pie Latvijas un Baltkrievijas robežas cēlies par piecarpus metriem, pie Daugavpils - par četriem metriem, pie Jēkabpils - par diviem metriem.

Lai sasniegtu 2013.gada palu maksimālo atzīmi, ūdens līmenim Daugavā pie Daugavpils vēl jākāpj par divarpus metriem.

Liela daļa no šonedēļ gaidāmajiem nokrišņiem būs sniegs, kas kusīs pakāpeniski. Pastāv risks, ka spēcīgi nokrišņi būs arī nākamnedēļ, tādēļ augstākais ūdens līmenis, iespējams, būs tikai aprīļa vidū vai otrajā pusē. Ja nokrišņu daudzums būs ļoti liels, ūdens līmenis Daugavā šopavasar var pakāpties augstāk nekā 2013.gada palos.