Atklāta pieteikšanās Latvijas Dizaina gada balvai 2025 — nacionālas nozīmes apbalvojumam dizainā, kura mērķis ir apzināt, izvērtēt un popularizēt Latvijas dizaineru izcilāko sniegumu, sekmējot Latvijas dizaina nozares attīstību.

Šogad ieviesti jauninājumi konkursa kategorijās, papildus pastāvošajām piecām kategorijām — produktu dizains, pakalpojumu dizains, komunikācijas dizains, vides dizains un digitālie risinājumi —, ieviešot nomināciju "Jaunais dizainers".

Latvijas Dizaina gada balvas 2025 (LDGB 2025) konkurss turpina 2023. un 2024. gadā iedibināto konkursa norises un vērtēšanas kārtību, un šis gads ir noslēdzošais trīs gadu norises ciklā, ko organizē Latvijas Dizaina centrs.

"Vēlamies veicināt studentu interesi par dalību konkursā, ko novērojām jau pagājušajā gadā, tāpēc konkursā ieviesta nominācija "Jaunais dizainers", lai topošajiem profesionāļiem, kuri pieteikuši studiju procesa laikā izstrādātus darbus, radītu samērīgu konkurenci un sniegtu atzinību tālākam attīstības iedrošinājumam. Studējošo darbi tiks pieteikti esošajās kategorijās ar papildu atzīmi, ka tas ir studiju laikā izstrādāts darbs, attiecīgi žūrija to ņems vērā, vērtējot darbus un lemjot par to virzīšanu nākošajā kārtā. Finālā iekļuvušie studējošo darbi sacentīsies par "Jaunā dizainera" titulu," komentē Latvijas Dizaina centra vadītāja Dita Danosa.

Pieteikumu skaits dažādās konkursa Gada balva dizainā 2014 kategorijās izlīdzinās; pavisam par lauriem šogad cīnās 103 darbi

«Konkurss Gada balva dizainā 2014 uztur Latvijas dizaina nozares profesionālās darbības asinsriti. Lielā un pastāvīgā ieinteresētība par dalību konkursā apliecina nepieciešamību pēc regulāra šāda līmeņa notikuma. Jaunie darbi parāda nozares profesionāļu jaunrades spēju un kvalitāti. Katrs dizaina sasniegums ir jauns pakāpiens Latvijas dizaina skolas attīstības piramīdā un solis tuvāk tās atpazīstamībai. Tas ir arī pakāpiens tuvāk jaunai dizaina domāšanai, kas ir meklējumi citai attieksmei starp cilvēciskajām vajadzībām un vides ilgtspējas saglabāšanu,» stāsta Andrejs Broks, Latvijas Dizaineru savienības priekšsēdētājs. Dizaina izstāde Design Isle 2014, kuras ietvaros apskatāma Gada balva dizainā 2014 ekspozīcija, notiek izstāžu hallē Ķīpsala no 2. līdz 5. oktobrim.

Izvērtējot 149 iesniegtos darbus dažādās nominācijās, tostarp par labāko biroju interjera dizainu, modes un tekstila dizainu, rūpniecisko dizainu u.c., aizvadītās nedēļas beigās tika sumināti dizaineri, kuriem piešķirta Gada Balva dizainā 2012.

Jau vēstīts, ka šogad atkal bija vērojams intereses pieaugums par šo konkursu - 2010. gadā konkursā bija pieteikti 112 darbi, bet šogad- 149 darbi, kas, pēc Latvijas Dizaineru savienības valdes priekšsēdētāja Andreja Broka domām, Latvijai ir visai liels skaitlis.

Konkurss Gada balva dizainā notiek piekto gadu pēc kārtas. Šī ir vienīgā šāda nacionālā mēroga balva, ja neskaita Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Eksporta un inovāciju balvu.

Šogad kategorijā «Interjera dizains» un «Biroju interjera dizains» galveno balvu ieguva Zane Tetere, Kārlis Lauders, Elīna Tetere, birojs Open AD par darbu Birojs Greenhouse.

Latvijas Dizaina gada balvas finālam izvirzīti 20 darbi, informē Latvijas Dizaina centra vadītāja Dita Danosa.

Fināla žūrija izvērtējusi nominantu darbus konkursa otrajā kārtā un noteikusi labākos dizaina jomas pārstāvjus produktu, komunikācijas, vides, digitālo risinājumu un pakalpojumu dizaina kategorijās.

No 58 pieteikumiem finālā iekļuvuši 19 darbi: pieci komunikācijas, produktu un vides dizaina darbi, četri pakalpojumu dizaina darbi un viens digitālais risinājums. Katras kategorijas uzvarētājs, kā arī "Grand Prix" ieguvējs tiks paziņoti apbalvošanas ceremonijā 24.maijā plkst.19 Rīgas cirkā.

Latvijas Dizaina gada balvai kopumā tika iesniegti 127 darbi no kuriem dalībai konkursa otrajā kārtā atlases žūrija bija izvirzījusi izvirzīja 58 darbus, kurus fināla žūrijas locekļi spraigās diskusijās vērtēja, klātienē tiekoties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Radošo industriju pārstāvniecības telpās 21.maijā un 22.maijā.

Latvijā pirmais uzbūvētais luksusa klases O Yachts katamarāns dodas uz Francijas dienvidiem izbraukumam pa Vidusjūru, un septembrī tas tiks prezentēts kompānijas potenciālajiem klientiem Kannās.

Francijas investors un kompānijas O Yachts partneris Daniels Levī izklāsta, kāpēc šim visai internacionālajam biznesa projektam par īstenošanas vietu izraudzīta Latvija. Viņš priecājas, ka Kannās O Yachts tiks pieteikta zem Latvijas karoga.

Cik noprotu, pirms par savas kompānijas mājvietu izvēlējāties Latviju, esat izvērtējis kādas desmit zemes. Tad kāpēc Latvija?

Vispār es izvērtēju 12 valstis. Mums ar partneriem ir biznesa plāns, kas ietver dažādus kritērijus – darbiniekus ar nepieciešamajām prasmēm, mārketinga stratēģiju utt. Protams, bija jāatrod arī valsts, kurā tas viss var tikt īstenots.

Es mūsu kompānijā biju atbildīgs tieši par katamarānu ražotnes vietas izvēli un, vērtējot tās 12 valstis, patiesībā apbraukāju visu pasauli. Tas prasīja trīs gadus. Citās valstīs nereti darbaspēks bija pārāk dārgs. Nākas dzīvot mūsdienu realitātē, visai piesātinātā pasaulē, un tev ir jābūt konkurētspējīgam, tomēr tas nenozīmē, ka lētam. Tā, piemēram, ap Melno jūru ir ļoti lēts darbaspēks, bet diemžēl tas nav izglītots. Šādai ražotnei vajag zināmu sabiedrības izglītotības līmeni, kas nodrošina piedāvājumu.

Tā kā kvalitatīvs dizains prasa nozīmīgas investīcijas, uzņēmējiem būtu jāsaprot savas iespējas, tad jāmeklē pakalpojuma sniedzēji, nevis jācenšas «makšķerēt» zemāko cenu, intervijā Dienas Biznesam saka Edgars Zvirgzdiņš, kura vadītā dizaina studija Associates, Partners et Sons saņēma Latvijas Dizaina gada balvu par filmu festivāla Riga IFF vizuālo komunikāciju un vides objektiem.

Fragments no intervijas

Kas, tavuprāt, ir labs dizains?

Tas ir diezgan provokatīvs jautājums. Daudz vieglāk ir definēt, kas nav labs dizains. Dīters Rams (Dieter Rams) ir definējis desmit laba dizaina principus un tie joprojām ir aktuāli. Manuprāt, tos var papildināt ar vēl vienu principu, proti, ka labs dizains prasa visaptverošu pieeju. Dizaineriem ir ne tikai jārisina kāds konkrēts uzdevums, bet paralēli arī jāanalizē daudzi un dažādi procesi, kas notiek sabiedrībā un uzņēmējdarbībā. Jau kādu laiku ir vērojama globāla tendence – dizaineri sāk padziļināti interesēties par biznesu un uzņēmēji – par dizainu un dizaina domāšanu. Šīs abas pasaules pēdējā laikā sadarbojas arvien ciešāk – dizaina domāšana menedžmenta grāmatās tiek postulēta kā atbilde uz daudziem biznesa jautājumiem. Es šobrīd apgūstu uzņēmējdarbības vadību MBA programmā Berlīnē, jo vēlos palīdzēt uzņēmumu vadītājiem, ar kuriem sadarbojos, daudz plašāk. Bieži vien pie manis atnāk kāds potenciāls klients, kuram šķiet, ka problēma ir kādā dekoratīvā risinājumā, taču patiesībā tā ir daudz dziļāka, tā var skart uzņēmuma stratēģiju un pozicionējumu, kā rezultātā dizaina konsultācija ir kļuvusi par biznesa konsultāciju.

Starptautiskās daudznozaru izstādes Design Isle (Dizaina sala) mērķis ir kļūt par starptautisku tikšanās vietu dizaina nozares dalībniekiem un arī galapatērētājiem, šodien, atklājot Ķīpsalā pirmo Rīgas starptautiskā dizaina izstādi Design Isle 2013, uzsvēra izstādes projekta koordinators Oskars Zaļkalniņš.

Viņš norādīja, ka jau šogad izstāde vienkopus pulcē labākos pašmāju un ārvalstu dizainerus, ražotājus, tirgotājus un iepircējus, lai radošā vidē prezentētu jaunākos nozares produktus un pakalpojumus, svinētu dizaina svētkus un veicinātu radošo industriju attīstību Latvijā.

Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības BT 1 valdes priekšsēdētājs Viesturs Tīle atzīmēja, ka dizaina attīstībai kopumā par labu liecina tas, ka šogad dizains ir pārstāvēts plaši un vairāki dizaina objekti ir izvietoti atsevišķā telpā.

Latvijas Dizaineru savienības valdes priekšsēdētājs Andrejs Broks pauda cerību, ka «dizaina salas» koncepts nākotnē attīstīsies gan idejiski, gan arī telpiski. «Cerams, ka šī izstāde tiks uztverta kā dizaina nozares attīstības veicinātājs, kā arī dizains tiks uzlūkots kā potenciāli ļoti nozīmīgs ieguldījums tautsaimniecībā. Tāpēc ceru, ka šim pasākumam un dizainam kopumā uzmanību pievērsīs arī valdība.»

Šogad konkursā Gada balva dizainā saņemts par gandrīz 70% vairāk pieteikumu nekā pērn; kopā tie ir 172 iepretī 103 gadu iepriekš. Turklāt pieteikto darbu skaitā pašlaik dominē rūpnieciskais dizains, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc krīzes vairāku gadu garumā bija vērojama pieteikumu skaita samazināšanās un dalībnieku skaits dažādās kategorijās svārstījās. Būvniecības buma laikā dominēja interjera dizains, tagad par vadošo kategoriju kļuvis rūpnieciskais dizains. Tāpat ir arī pieaugums vides dizaina kategorijā saistībā ar pašvaldību ieinteresētību dizaina un labiekārtošanas jautājumos. Savukārt grafiskais dizains ir aktuāls jebkurā tirgus situācijā, šajā ziņā ir stabilitāte,» pieteikumu dinamiku raksturo Andrejs Broks, Latvijas Dizaineru savienības priekšsēdētājs.

Gada balva dizainā 2015 konkursantu darbi būs apskatāmi no šodienas līdz svētdienai Rīgas starptautiskajā dizaina izstādē Design Isle, kas trešo reizi Ķīpsalā vienkopus pulcēs vairāk nekā 190 dizainerus no visas Baltijas.

Konkurss Gada balva dizainā ne tikai godina gada labākos dizaina darbus, bet arī izceļ dizainu kā produktu ar pievienoto vērtību

Jau šo ceturtdien skatītāju un ekspertu vērtējumam tiek nodota konkursa Gada balva dizainā 2013 izstāde Design Isle, bet sestdien tiks nosaukti tie dizaina darbi, kas šogad novērtēti kā labākie.

Pavisam šogad konkursam Gada balva dizainā 2013 pieteikti 118 darbi, kas ir gandrīz par 30 darbiem mazāk nekā pērn, kad tika pieteikti 149 darbi. Visplašāk pārstāvētā dizaina kategorija ir Industriālais dizains, kurā ir iesniegti 44 darbi. Otra vispopulārākā konkursa kategorija ir Interjera dizains ar 21 projektu. Kategorijās Grafiskais dizains un Vides dizains iesniegti 12 darbi, savukārt Foto dizainā un Modes dizainā – pa astoņiem darbiem. Neformālajā konkursā, kurā varēja piedalīties ikviens interesents, tika iesniegti 13 darbi, informē Sabīne Koklačova, konkursa Gada balva dizainā 2013 organizatora Latvijas dizaineru savienība valdes priekšsēdētāja vietniece.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju jau divpadsmito gadu rīko konkursu Eksporta un inovācijas balva. Konkursa patrons ir Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Uzņēmumus, kuri ir sasnieguši labus rezultātus biznesā un apliecinājuši uzņēmējdarbībai raksturīgo konkurences garu, aicina pieteikties konkursam Eksporta un inovācijas balva 2016. Iepazīties ar konkursa nolikumu un pieteikt savu dalību var LIAA mājaslapā liaa.gov.lv līdz š.g. 26.septembrim.

Konkursā tiks novērtēti komercsabiedrību sasniegumi un noteikti laureāti šādās kategorijās:

- Eksportspējīgākais komersants lielo/ vidējo un mazo komercsabiedrību grupās,

- Importa aizstājējprodukts,

- Inovatīvākais produkts,

- Rūpnieciskais dizains,

Latvijas Dizaineru savienības tradicionālajā konkursā Gada balva dizainā sadalītas balvas 2013. gada labākajiem dizaina darbiem.

Pavisam šogad konkursam Gada balva dizainā 2013 tika pieteikti 118 darbi, kas ir gandrīz par 30 darbiem mazāk nekā pērn, kad tika pieteikti 149 darbi. Visplašāk pārstāvētā dizaina kategorija bija Industriālais dizains, kurā iesniegti 44 darbi. Otra vispopulārākā konkursa kategorija bija Interjera dizains ar 21 projektu.

Kategorijās Grafiskais dizains un Vides dizains iesniegti 12 darbi, savukārt Foto dizainā un Modes dizainā – pa astoņiem darbiem. Neformālajā konkursā, kurā varēja piedalīties ikviens interesents, tika iesniegti 13 darbi, informēja Sabīne Koklačova, konkursa Gada balva dizainā 2013 organizatora Latvijas dizaineru savienība valdes priekšsēdētāja vietniece.

Pašmāju sporta inventāra ražotāja “Akurat Racks” radītā fitnesa siena “Akurat Wall” nominēta Vācijas Dizaina balvai, kas ik gadu tiek pasniegta inovatīvākajiem dizaina risinājumiem.

Latvijā radītā fitnesa siena izvirzīta balvai kategorijas “Izcils produkta dizains” apakškategorijā “Universālais dizains”.

Starptautiskajai dizaina balvai nominētā “Akurat Wall” ir fitnesa siena, kas ļauj veikt dažādus vingrinājumus: tā piemērota gan vingrošanai, gan spēka treniņiem, fitnesam, parkūram, fizikālai terapijai u. c. Fitnesa siena, kuras autors ir dizainers Miks Pētersons (“NORDI furniture”), izgatavota no Latvijā ražota 40 mm bieza bērza saplākšņa.

FOTO: Ne stūrī, bet uz plaukta 

Edgars Staune kopā ar tēvu un brāli radījuši funkcionālu sporta inventāra uzglabāšanas risinājumu...

“Nominācija Vācijas Dizaina balvai ir ļoti augsts mūsu darba novērtējums un kārtējais apliecinājums tam, ka Latvijā var tapt globāli konkurētspējīgi produkti ne tikai funkcionalitātes, bet arī dizaina ziņā. Radot mūsu “Akurat Wall” fitnesa sienu, domājām gan par to, lai tā būtu vienkārši un ērti uzstādāma un lietojama, gan par to, lai tā papildinātu interjeru telpā, kurā tiks uzstādīta. Tas, ka produkts ir funkcionāls, nenozīmē, ka tas nevar būt estētisks, un mūsu fitnesa siena ir tam labs piemērs,” norāda “Akurat Racks” zīmola izveidotājs Edgars Staune.

Vācijas Dizaina balvu piešķir Vācijas Dizaina padome – eksperts zīmola un dizaina jomā Vācijā. Balva iedibināta 1969. gadā, lai attīstītu dizainu ar pievienoto vērtību. Laika gaitā šis apbalvojums kļuvis par starptautisku dizaineru, arhitektu u. c. darba novērtējumu. Šobrīd Vācijas Dizaina balva nosaka starptautiskos standartus inovatīvai dizaina attīstībai globālajā tirgū. Šo balvu iegūst tikai dizaina risinājumi, kas atzīti par būtiskiem Vācijas un starptautiskā mērogā. Balvai iesniegtos darbus ik gadu vērtē starptautiska žūrija – vadošie eksperti visās dizaina disciplīnās.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Apbalvošanas ceremonijā Dekoratīvās Mākslas un dizaina muzejā noskaidroti pirmie Latvijas Nacionālās dizaina gada balvas ieguvēji – pirmo vietu ieguva Datu vizualizācijas rīks Infogram, autors: Infogram, otro Izstādes stendu dizains Civilizācijas nospiedumi, autors: Ilze Kalnbērziņa Praz, savukārt trešajā vietā ierindojās Bērnu balansa ritenītis Brum Brum, autors: Krišjānis Jermaks. Galvenās balvas ieguvējs no Kultūras ministrijas saņem finansiālu atbalstu 2000 EUR vērtībā dalībai kādā no starptautiskajiem dizaina konkursiem.

IT uzņēmuma Accenture specbalvu Digitālais bizness ieguva zīmola dizains Soma, autors: Zīmolu dizaina studija Overpriced.

«Dizaina nozarē slēpjas Latvijas veiksmes stāsti, tieši tā varam produktam vai pakalpojumam piešķirt pievienoto vērtību. Žūrijas darbs bija ļoti grūts, taču rezultātā no 147 darbiem izvēlēts šīs balvas pirmais ieguvējs,» komentē kultūras ministre Dace Melbārde.

Inforgram vadošais dizaineris Jānis Godiņš skaidro: «Mūsu dizains ir serviss, un tā mērķis ir palīdzēt jebkuram cilvēkam vienkāršā veidā izpaust savus vēstījumus. Dizains ir jebkurā mūsu uzņēmuma procesā – gan veidojot pašu produktu, gan darba kultūrā, gan komunikācijā ar klientiem.»

Paziņoti Latvijas Dizaina gada balvas (LDGB) 2024 ieguvēji piecās kategorijās, godinot labākos dizaina darbus produktu, pakalpojumu, komunikācijas, vides un digitālo risinājumu jomās.

Grand Prix un Kultūras ministrijas prēmiju 2000 eiro apmērā saņēma dizaineres Sarmīte Poļakova un Māra Bērziņa par biotekstilu Pre–Loved. Žūrija piešķīra arī piecas atzinības balvas, un savu speciālo balvu pasniedza arī Patentu valde.

"Dizains ir problēmu risināšanas kompetence, kas izmanto dizaina metodes un estētiku, integrējot cilvēkus gan izstrādes procesā, gan pašos risinājumos. Runājot par dizaina atbildību, jāsecina, ka dizaina fāzē rodas aptuveni 40 % no visām pieejamības problēmām. Dizains kopā ar zinātni un tehnoloģijām ir sviras, kas var atbalstīt un radīt aprites, kā arī klimata pozitīvismu. Tādējādi izaicinājumi, ar kuriem saskaramies un kurus risina dizains, sākas ar cilvēkam, florai un faunai labvēlīga klimata saglabāšanu un beidzas ar pārmaiņām, kas saistītas ar mākslīgā intelekta paātrināto progresu un draudiem, ko katram iedzīvotājam rada Krievijas īstenotais karš pret Ukrainu. Ņemot to visu vērā, dizaina ētiskā dimensija kļūst aizvien aktuālāka," akcentēja fināla žūrija.

Apbalvošanas ceremonijā mākslas centrā «Zuzeum» 12. aprīļa vakarā tika noskaidroti nacionālas nozīmes apbalvojuma Latvijas Dizaina gada balva 2018 laureāti.

Pirmo vietu ieguva RIGA IFF vizuālā komunikācija un vides objekti, autors: Associates, Partners et Sons, otro – elektroiekārtas Mass Portal industriālā dizaina valoda un Mass Portal plastikāta auklas žāvētājs FD1, autors: SIA Mass Portal, savukārt trešajā vietā ierindojās mājaslapa www.liepaja.lv - Liepājas pašvaldības mājaslapa, autors: SIA Wrong Digital. Galvenās balvas ieguvējs no Kultūras ministrijas saņems finansiālu atbalstu 2000 EUR vērtībā Latvijas dizaina starptautiskajam mārketingam.

Pirmās vietas ieguvēji savā uzrunā atzina: «Mūsu ģimenes mūs ir redzējušas ļoti maz, jo mēs pamatā strādājām ar šo projektu.» Un pateicās tiem, kas piekrita šāda filmu festivāla vizuālās komunikācijas un vides objektu izstrādei un novēlēja nākotnē saskarties ar arvien drosmīgākiem, krāsainākiem, rotaļīgākiem vizuālajiem noformējumiem Rīgas vidē.

Noslēdzies dizaina konkurss – Red Dot Award, kas ik gadu vērtē produktus ar izcilu dizaina kvalitāti. Šogad konkurence bijusi īpaši sīva – žūrijas vērtējumam 49 dizaina kategorijās nodoti produkti no vairāk nekā 60 valstīm. Balva piešķirta Stenders plastilīna ziepēm, informē uzņēmums.

"Plastilīna ziepes radījām Covid-19 pandēmijas pirmā uzliesmojuma laikā, kad roku mazgāšanas rutīna kļuva vēl nozīmīgāka nekā jebkad agrāk. Kā zina daudzi vecāki, mazgāšanās ne vienmēr ir vieglākais dienas posms – bērniem patīk spēlēties ūdenī, bet tīrība un kārtība ne vienmēr ir viņu prioritāte. Tāpēc bija svarīgi motivēt bērnus mazgāt rokas regulāri un ar prieku," stāsta Stenders izpilddirektore Kristīne Grapmane.

Portrets: Stenders izpilddirektore Kristīne Grapmane 

"Mana pieredze ir veidojusies mērķtiecīgi, caur ļoti apzinātiem lēmumiem. Jau studiju laikos...

Starp Red Dot Award: Product Design 2021 uzvarētājiem šogad ir tādi pasaulē slaveni zīmoli kā Bose, Fujifilm, Google, Lenovo, Maserati, Philips, Sony u. c.

"Esam patiešām lepni, ka Red Dot Winner sarkanā punkta uzlīme turpmāk rotās arī Stenders zīmola produktu. Šis apbalvojums apliecina komandas spēku un Stenders komandai ir svarīgi piedāvāt pircējiem arvien jaunus produktus. Jūtamies gandarīti, ka mūsu darbu novērtē ne tikai mūsu klienti visā pasaulē, bet arī dizaina eksperti, un tagad pasaules līmeņa novērtēts dizains varēs rotāt ikvienu pasaules vannasistabu," uzsver Kristīne Grapmane.

Godalgotie produkti, to skaitā Stenders plastilīna ziepes, tiks prezentēti tiešsaistes izstādē no 21. jūnija, kā arī iekļauti Red Dot dizaina gadagrāmatā. Red Dot dizaina nedēļas ietvaros no 21. līdz 25. jūnijam konkursa interneta vietnē un sociālo mediju kanālos piecas dienas būs veltītas tieši godalgotajiem produktiem. Savukārt no 21. jūnija līdz nākamā gada 31. maijam laureātu izstādes "Dizains uz skatuves" un "Pagrieziena punkti mūsdienu dizainā" būs redzami Red Dot dizaina muzejā Esenē, kur tiks izstādītas arī Stenders plastilīna ziepes.

Red Dot dizaina balva dibināta 1955. gadā. Katru gadu tā tiek piešķirta produktiem, kas izceļas ar īpaši augstu dizaina kvalitāti. Pieteikumi tiek vērtēti 49 kategorijās, katru pieteikumu individuāli izvērtē 50 pasaulē atzīti eksperti. Produktu dizaina kategorijā līdz šim šo balvu saņēmuši šādi Latvijas zīmoli: An&Angel stikla trauki, Rīgas Krēslu fabrikas ķeblītis Bloom, Flow Design magnētiskie apģērbu pakaramie un Atlas Dynamics droni Atlas Pro.

Par spīti tam, ka Latvijas Dizaineru savienības rīkotajā konkursā Gada balva dizainā šogad ir mazāk pretendentu nekā pērn, kvalitātes latiņa nav noslīdējusi

Tā DB atzīst Latvijas Dizaineru savienības (LDS) priekšsēdētājs Andrejs Broks. «Šogad gan profesionālajam, gan skolu konkursam Gada balva dizainā ir iesniegti 106 pieteikumi. Tas ir nedaudz mazāk nekā pagājušajā gadā, taču šogad izvērtēšanai tika pieņemti darbi tikai mēbeļu un interjera dizainā, bet rūpniecisko dizainu tika nolemts analizēt reizi divos gados, lai būtu lielāks laika sprīdis, kad labajiem darbiem uzkrāties,» skaidro A. Broks. Šī gada pieteikumu aktivitāti viņš vērtē kā vidēju, tomēr tie ir kvalitatīvi. Žūrija piecu cilvēku sastāvā kā ik gadus vērtēja iesniegto konkursantu darbu komerciālo vērtību, atbilstību tirgus prasībām, kā arī māksliniecisko pienesumu.

Viss, kas ir mums apkārt, ir dizains. Tas ir kļuvis starpdisciplinārs, jomas saplūst, un viss mainās, mēs varam no tā baidīties, bet mums nāksies to pieņemt

Tā DB pauž Una Rozenbauma, kuras veidotā kampaņa #esesmuintroverts saņēma Dizaina Gada balvu 2019. Unu Rozenbaumu kaitina tas, ka Rīgai trūkst vides dizaina vīzijas, un galva viņai ir pilna ar trakām idejām. Viņai pietika drosmes latviešu autorus Londonas grāmatu tirgū pieteikt kā introvertus, bet, ja viņa uz vienu dienu kļūtu par Rīgas pilsētas radošo direktori, strūklakās lītu šampanietis.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness:

Kādas ir tavas profesionālās attiecības ar dizainu?

Esmu hard core freelancer, kas nozīmē, ka ar melnu muti raujos gabaldarbos, taču man ir daudz vairāk projektu nekā tad, kad strādāju reklāmas aģentūrā. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc kopā ar vēl pāris potenciālajām partnerēm jau sāku plānot uzņēmuma izveidošanu šī gada rudenī. Uzņēmuma Wannabe Intelligent darbības profils būs kultūras komunikācija, ar ko es nodarbojos pēdējos piecus sešus gadus. To redzu kā brīvu nišu Latvijā. Iepriekš šķita, ka šādām aktivitātēm nav naudas, bet kopš valsts simtgades, kad lielākajai daļai projektu tāda bija nepieciešama, daudzi ir aptvēruši, ko kultūras komunikācija spēj dot, ka tā strādā gan filmām, gan literatūrai. Ja par to runā pietiekami interesantā veidā, tas palīdz, nevis traucē. Agrāk Latvijā bija priekšstats, ka mākslu nevajag pārdot, proti, ja ir labs produkts, tas sevi var pārdot pats. Tas ir mīts jeb «bleķis», jo mēs dzīvojam tādā vidē, kur notiek sīva konkurence nevis tikai starp Latvijas, bet visas pasaules produktiem, kas nozīmē, ka mums ir jāspēj pateikt, par ko būs konkrētā filma vai grāmata.

Latviešu uzņēmums «UX Design Agency» izcīnījis sudraba apbalvojumu pasaulē plašākajā dizaina konkursā «A'Design Awards», kas ik gadu pulcē tūkstošiem pasaules labāko dizaineru no vairāk nekā 100 valstīm.

Uzņēmums «UX Design Agency» saņēmis sudraba apbalvojumu kategorijā «Mobile Technologies, Applications and Software Design» par inovatīvo mobilās bankas aplikācijas «Light Bank» dizaina konceptu.

«Light Bank» ir nākamās paaudzes mobilās bankas dizains, kas lauž stereotipu par finansēm kā kaut ko komplicētu, neizprotamu un lietotājam nepatīkamu.

«A'Design Award» ir viens no ietekmīgākajiem konkursiem dizaina industrijā. Ik gadu tam piesakās vidēji 35 tūkstoši dizaina profesionāļu no visas pasaules. Šogad apbalvoti 2437 laureāti no 106 valstīm, kas sacentās par labākā telpiskā, industriālā, modes un digitālā dizaina titulu 98 dažādās kategorijās.

Iesniegtos dizaina darbus vērtēja starptautiska 200 cilvēku žūrija, kuras sastāvā bija ne tikai ietekmīgi dizaina profesionāļi un pazīstami akadēmiķi, bet arī preses pārstāvji un uzņēmēji.

Apbalvošanas ceremonijā Latviešu biedrības namā šovakar tiks paziņots «Latvijas Dizaina gada balvas 2019» galvenās balvas ieguvējs 20 finālistu konkurencē, informē pasākuma organizatori.

Pirmo reizi Latvijas Dizaina gada balvas vēsturē finālistiem bija jāaizstāv savi darbi auditorijas, žūrijas un citu skatītāju priekšā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā – katram finālistam tika dotas 3 minūtes.

Šā gada finālistu darbus skatiet galerijā!

«Latvijas Dizaina gada balvas 2019» starptautiskajā žūrijā strādāja seši dizaina nozares eksperti: Viktorijas un Alberta muzeja (Victoria and Albert Museum) Dizaina, arhitektūras un digitālās mākslas nodaļas vadītājs, kā arī 2018. gada Londonas dizaina biennāles radošais direktors Kristofers Tērners (Cristopher Turner, Londona, Lielbritānija), dizainere un zīmola «TALANTED» līdzīpašniece Indra Komarova (Rīga, Latvija), starpdisciplināras dizaina studijas «Dotdash» direktore ar vairāk nekā 30 gadu pieredzi dizainā Despina Makris (Despina Macris, Brisbona, Austrālija), LDGB pirmā gada uzvarētāju, uzņēmuma «Infogram» vadošais produktu dizainers Jānis Godiņš (Rīga, Latvija), dizaina biroja «Fjord» un «Accenture Interactive» Helsinku biroja dizaina nodaļas vadītājs un radošais direktors Daniels Bošs (Daniel Bosch, Helsinki, Somija) un Londonas Dizaina biennāles 2018 uzvarētājs, dizainers Artūrs Analts (Rīga, Latvija).

Atšķirībā no lieliem uzņēmumiem, kādos ir strādājuši dizaineri Orians Anvari un Dāvis Vilcāns, savā grafikas dizaina studijā Wig viņiem ir iespēja ar klientiem darbosies nepastarpināti.

Grafikas dizaina studija Wig veido noformējumus produktiem, zīmola grāmatas, kā arī digitālu produktu dizainu, piemēram, mobilajām lietotnēm, mājaslapām. Wig cenšas būt nevis rokas, kas izpilda klienta pasūtījumu, bet gan partneris, kas uzklausa un iesaka atbilstošāko risinājumu, piemēram, klients vēlas mājaslapu, bet sarunu gaitā noskaidrojas, ka viņam noderīgāka būtu mobilā lietotne – uzņēmuma dizaineri pasūtītājam to arī pateiks. «Klients zina savu biznesu, mēs – savu. Saliekot to kopā, iegūstam optimālu rezultātu. Pēdējā laikā arvien biežāk cilvēki ieklausās un uztver mūs kā partnerus,» saka Dāvis Vilcāns, grafikas dizaina studijas Wig līdzīpašnieks.

Eksporta un inovāciju balvā reiz jau augstu novērtētais dizaina papīrlietu pionieris startē vēlreiz – ar tautu meitu brunču iedvesmotu kolekciju un ādas dienasgrāmatu

«Nav būtiski – skandināvs, japānis, igaunis –, cilvēki nolasa īstās pirmatnējās lietas, kas nāk no mūsu saknēm. Nav svarīgi, kura novada brunči tie ir vai no kuras valsts nāk. Viņi nolasa harmoniju, ko izstaro brunču audums, sajūtu, kas tur ir iekšā,» saka SIA Dizaina papīrlietas (zīmols Purpurs) valdes locekle Ginta Šmite. Viņa rāda fotogrāfijas ar dažādām Latvijas ainavām, kuru krāsu ritmi faktiski viens pret vienu atkārtojas audumos, kuros iesieta sērijas Etno pierakstu grāmatas un albumi: «Re, jūra, debesis, priede, kāds spilgts ziediņš – tas viss tur ir iekšā, Tūjas brunču krāsu līnijās.»

Latvijas jaunā māksliniece Marta Zariņa-Ģelze, gūstot uzvaru Swatch Art Rules konkursā, vienā acu mirklī nokļuvusi starp tiem pasaules populārajiem cilvēkiem, piemēram, Joko Ono, kas radījuši pulksteņu dizainus, žurnālistiem sacīja modes eksperte un portāla Arterritory līdzīpašniece Una Meistere.

«Šī nav gadījuma balva. Tā ir nopietna dizaina balva no Šveices pulksteņu ražotāja Swatch, kas ir ļoti inovatīva kompānija,» pauda Meistere.

Viņa jaunajai māksliniecei pēc uzvaras konkursā vēl prast stratēģiski izmantot šo iespēju un nezaudēt savu radošumu.

Zariņas-Ģelzes uzvara konkursā rāda, ka māksliniecei ir izdevies realizēt to, pēc kā pati ir tiekusies, jo viņai ir izdevies integrēt konceptuālo domāšanu dizainā, norādīja Rīgas mākslas telpas kuratore Inga Šteimane.

Pati māksliniece atklāja, ka, strādājot pie pulksteņa dizaina, iedomājusies, kā justos uz skatuves kā uzvarētāja un kāds varētu būt kliedziens no emociju pārpilnības. Zariņa-Ģelze konkursā uzvarēja ar ideju Scream of Victory (Uzvaras kliedziens), kas balstās uz sajūsmas kliedziena digitālu atveidu gan trofejas, gan pulksteņa dizainā. Pēc Latvijas mākslinieces dizaina tiks veidota Swatch TTR Snovborda pasaules čempionāta galvenā balva - trofeja un laureātu dāvanas - pulksteņi 2012./2013.gada sezonā.

Uzņēmuma Lightguide medicīnisko izstrādājumu ražošanas telpās Līvānos augstās tehnoloģijas satiekas ar augstas kvalitātes dizainu. To interjers ieguvis starptautisko, prestižo Red Dot Design Award 2024 dizaina balvu kategorijā Spatial Communication jeb “Telpas komunikācija”.

Lai atzīmētu radošumu un izcilību dizainā, 1. novembrī svinīgā Red Dot Design Award 2024 apbalvošanas ceremonijā Konzerthaus Berlīnē pulcējās viesi no 30 pasaules valstīm. Viņu vidū — pārstāvji no Latvijas, jo medicīnisko izstrādājumu ražotnes Lighthouse interjera dizains kļuvis par vienu no šīgada uzvarētājiem. Godalgotais darbs ir Latvijas dizaina biroja H2E (Ingūna Elere, Mārtiņš Vītols), arhitektu biroja Mindaro Arch (Antra Saknīte) sadarbības rezultāts. Ceremonijā piedalījās arī projekta pasūtītājs — Lighthguide vadītājs Daumants Pfafrods, kura izveidotais optiskās šķiedras ražošanas uzņēmums Lightguide šonedēļ svin 20 gadu jubileju.

Kopdarbā starp Mindaro Arch un H2E bijusī noliktava pārvērsta par mūsdienīgu darba telpu, vienlaikus izveidojot arī jaunu uzņēmuma Lightguide vizuālo kodu un iekštelpu navigācijas dizainu. Jauno ražošanas telpu platība ir vairāk nekā 5300 m² platībā, no kuriem tīrtelpas veido ap 2000 m².