Igaunijas medību klubus sarūgtinājis jauns likums, kurš paredz, ka mežu privātīpašnieki var aizliegt medīt sev piederošajos mežos, citējot laikrakstu Äripäev, raksta BBN.

Likums, kurš paredz, ka medniekiem turpmāk būs jāprasa mežu īpašniekiem atļauja medīt viņiem piederošajos mežos, stāsies spēkā šā gada 1. martā. Igaunijas Medību biedrība uzskata, ka likums ir neobjektīvs un ka tā pieņemšanā savu pirkstu pielikuši lielie mežu īpašnieki. Tāpat mednieki nobažījušies, ka valsts ļauj ārzemniekiem lemt par tiesībām medīt Igaunijā – medību biedrības pārstāvji pauž, ka septiņi no desmit lielākajiem zemes īpašniekiem, kas lieguši medīt sev piederošajos mežos, ir ārvalstnieki vai tiem piederošas kompānijas.

Jau rakstīts, ka Igaunijā lielākais privātais mežu īpašnieks ir zviedrs Jonass Valstroms (Jonas Wahlstrom), un viņam Igaunijā pieder aptuveni 23 tūkst. hektāru zemes, lielākoties mežu.

Zviedrs Tords Bengtsons Priekules novada Kalētu pagastā saimnieko jau trešo gadu. Dzīvo Tords, neviena nesaprasts, vagoniņā, kuru ieskauj pārauguši dadži, suņuburkšķi un milzu mēslu kaudzes. Nerūp viņam ne lopu labturība, ne izbadušo lopu nodarījumi kaimiņu dārzos, ne Latvijas Saeimā sarakstītie likumu krājumi, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Par Torda savdabīgo saimniekošanas manieri jau runājot visā pagastā. Pie zviedra īpašuma nosaukuma nav, arī pastu viņš saņem no kaimiņienes Henitas Kupjanskas. «Mani neinteresē, kas notiek Torda kūtī, bet tieši skar tās lietas, ko dara viņa lopi manā zemē, kad izlaužas. Tie nopostījuši kukurūzas sējumus, nereti brīvi dzīvojas pa dārzu, un, kaut vai kliedz, zviedrs savus lopus nemeklē,» sūdzējusies kaimiņiene.

Viņa arī apstiprinājusi: ir policijai sūdzējusies, ka Torda lopi postījuši viņas dārzus un sējumus. Tordam Bengtsonam uzlikts sods, bet kaimiņienei labuma nekāda, dzīve rit vecajās sliedēs.

Viens laimīgais zviedrs saņems iespēju sākt jaunu dzīvi Berlīnē komplektā ar apmaksātu dzīvokli un valodas nodarbībām gada garumā. Taču ir viens āķis - pirms tam vārds oficiāli jānomaina uz Klaus-Heidi, vēsta thelocal.de.

Vācijas Lufthansa ir lielākā aviokompānija Eiropā. «Mērķis ir atrast personu, kas Berlīni mīl tik ļoti, ka viņš vai viņa ir gatavs ziedot savu īsto vārdu, kļūstot par Klaus-Heidi,» teicis Magnuss Engvals, aviokompānijas vecākais mārketinga speciālists.

Zviedrija ir viena no valstīm, kur iedzīvotāji vārdus maina bieži, un Berlīne zviedru acīs kļūst arvien pievilcīgāka. Konkurence par mazbudžeta lidojumiem uz Berlīni ir sīva, tādēļ Lufthansa mārketinga komanda nolēmusi izmēģināt kaut ko jaunu, lai iekārdinātu ceļotājus.

Lai gan velosezona šogad izstiepusies nedaudz garāka kā citus gadus, kad novembra beigās jau zemi klāja sniegs, velosipēdu darbnīcas un tirgotāji sākuši naski piedāvāt jaunu pakalpojumu – velogarāžu, kur savu uzticamo braucamo novietot ziemas sezonā.

Princips pavisam vienkāršs – klients atved savu velosipēdu uz konkrēto vietu, samaksā par pakalpojumu un līdz pavasarim aizmirst, ka mājoklī jāatrod vieta arī velosipēdam, kas gada aukstajos mēnešos visbiežāk kalpo kā drēbju statīvs. Protams, dzīvoklī iespējams velosipēdu arī ar speciāliem stiprinājumiem novietot pie sienas vai pat griestiem, bet ne visos mājokļos tam atradīsies piemērota vieta. Turklāt gleznu no sienas taču nost nerausi, lai pāris mēnešus skatītos uz savu ciskudrilli.

Aptaujātās velodarbnīcas teic, ka pakalpojums nebūt nav ienesīgs bizness un brīva niša, bet iespēja ziemas sezonā lietderīgi izmantot savas pustukšās noliktavas un nodrošināt, ka meistariem ir darbs, jo garāžas pakalpojums tiek piedāvāts komplektā ar velosipēda tehnisko apkopi. Tas nozīmē, ka, iestājoties pavasarim, klientam vairs nebūs jālauza galva par sava braucamā savešanu darba kārtībā. Velodarbnīcas gan ir pārliecinātas, ka nākamajā pavasarī būs mazāk darba un pie to durvīm neveidosies garas rindas, jo lielākā daļa velobraucēju, kā ierasts, visu tomēr atstāšot uz pēdējo brīdi un līdz ar pirmajiem pavasara saules stariem attapšoties, ka braucamo vajag tagad un tūlīt, turklāt ideālā kārtībā.

Ceturtdien Ķīpsalā ieripojis miljonu eiro vērtais Betmena auto, kas būs apskatāms arī nedēļas nogalē gaidāmajā Baltijā lielākajā autotūninga šovā Auto Exotica 2017, informē izstādes rīkotāji.

Batmobile ir tapis Skandināvijā un radīts pēc Tima Bērtona 1989. gada supervaroņu filmas Batman redzamā spēkrata parauga. Šis ir pirmais betmobilis, kas ir identiska mēroga un reāli funkcionējošs auto.

Projekta autors ir zviedrs Leifs Garvins, kuram ideja par šādu auto tapa uzreiz pēc minētās kinofilmas Batman noskatīšanās tālajā 1989. gadā. Tomēr pie idejas realizācijas viņš ķērās tikai 10 gadus vēlāk, kad satika līdzīgi domājošo somu Villi Tikanenu.

Virsbūves paneļi ir izgatavoti no jaunās paaudzes kompozītmateriāla oglekļa šķiedras, ko izmanto arī superauto ražotāji savu bolīdu konstrukcijā. Tas ir garāks par Rolls-Royce Phantom limuzīnu un platāks par masīvo Range Rover apvidus automobili. Tam ir ļoti zema autovadītāja kabīne ar sfērisku priekšējo vējstiklu, milzīgi aizmugurējie spārni kā amerikāņu rokenrola perioda automobiļiem, kā arī stilizētas turbīnas virsbūves priekšējā un aizmugurējā daļā.

Somijas Stockmann grupa trešdien apstiprinājusi jaunu vadītāju, kā arī paziņojusi nepatīkamu jaunumu Latvijas patērētājiem - tiks slēgti visi Seppala veikali Latvijā, ziņo Reuters.

Grupa iecerējusi likvidēt līdz pat 380 darbavietām. Šāds lēmums pieņemts pēc kārtējiem ceturkšņa zaudējumiem.

Stockmann smagi skārusi tendence klientiem pāriet uz iepirkšanos tiešsaistē, bet vajāks Krievijas rublis un recesija Somijā problēmas vēl vairāk pastiprināja.

Kompānija paziņojusi, ka zviedrs Pers Telins (Per Thelin) kļūs par jauno vadītāju, sākot ar 10. novembri. Pašreizējais vadītājs Hannu Penttila atkāpjas no amata.

Ārvalstu uzņēmumu un privātpersonu ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos pērn sasniedzis 11,29 miljardus eiro, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Straujo kāpumu sekmējusi holdingkompānijas AS "Swedbank Baltics" reģistrācija 2021.gada februārī.

Uzņēmumam sākotnēji reģistrēts 35 000 pamatkapitāls, kas oktobrī palielināts līdz 3,88 miljardiem eiro. Jaunreģistrētais holdings arī kļuvis par AS "Swedbank" akcionāru.

Vienlaikus "Lursoft" secinājis, ka 2021.gada izskaņā ārvalstu ieguldījumi bija reģistrēti 18 300 uzņēmumu pamatkapitālos, kas ir mazāk nekā 2020.gada beigās, kad ārvalstu ieguldījumus bija piesaistījuši 19 800 Latvijas uzņēmumu.

Visievērojamāk ārvalstu kapitāla uzņēmumu skaits pērn sarucis Krāslavas novadā, kur 2020.gada beigās bija 102 uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu, taču 2021.gada beigās - vairs tikai 64. Ieguldītāju skaits gan krities nedaudz lēnāk, gada laikā samazinoties par 26,2%.

Mežizstrādes uzņēmumā SIA Billerudkorsnas Latvia, kas iepriekš bija pazīstams kā SIA Latsin, notikušas izmaiņas, uzņēmumā ievērojami samazinoties valdes locekļu skaitam. Tāpat uzņēmumā izveidota padome, liecina Lursoft dati.

Kopš 13. marta kompānijas valdē turpina darboties līdzšinējie valdes locekļi Iveta Lismente un Varis Sīpols, tāpat valdei pievienojies arī Didzis Zālītis, savukārt valdi pametis līdzšinējais tās priekšsēdētājs, zviedrs Svens Uno Gustavs Brinens (Sven Uno Gustaf Brinnen) un valdes locekļi Stigs Borje Jonsons (Stig Borje Jonsson), Jānis Zvaigzne, Pers Lenarts Tore Persons (Per Lennart Tore Persson) un Ernsts Arvīds Svanborgs (Ernst Arvid Svanborg).

Tāpat uzņēmumā atjaunota arī padome. Iepriekšējā padome darbu pārtrauca 1998. gadā. Pašlaik padomes locekļu amatā iecelts minētais E. A. Svanborgs, S. U. G. Brinens, kā arī padomes priekšsēdētājs Bjorns Anderss Pauls Fredriksons (Bjorn Anders Paul Fredriksson), kā arī Nils Johans Sakari (Nils Johans Sakari) un Karīna Ingebrorga Elizabeta Palma (Carina Ingeborg Elisabet Palm).

Sporta komplekss «Mūsa», kas savulaik organizēja tikai sacensības autosportistiem, tagad pārtapis par piedzīvojumu parku «Mūsa Raceland» un tiek veidots kā atpūtas vieta visai ģimenei. Vienlaikus tajā joprojām norisinās arī autosporta pasākumi.

Izpilddirektors Dāvis Nātriņš ir pārliecināts, ka «Mūsa Raceland» ir ceļā, lai no attīstības projekta kļūtu par pelnošu biznesu, taču tas prasa arī lielas investīcijas.

Saskaņā ar «Mūsa Raceland» attīstības plāniem nākamgad piedzīvojumu parkā tiks atvērts restorāns. Šobrīd norisinās tribīņu uzlabošanas darbi, lai nākotnē izvērstu autosporta pasākumu rīkošanu.

«Mūsa Raceland» atrodas Bauskas novada Gailīšu pagastā. 2016. gada vasaras sākumā sporta kompleksu iegādājās divi zviedru uzņēmēji un viens latviešu uzņēmējs, taču kopš pagājušā gada «Mūsa Raceland» īpašnieks ir tikai viens no viņiem - Deivids Borgs (David Borg). D. Nātriņš stāsta, ka 30 hektārus lielā zeme ar sacīkšu trasi pirms iegādes darījuma bija samērā nolaistā stāvoklī. Līdz ar īpašnieku maiņu sākušies atjaunošanas darbi, kā rezultātā tagad tiek izmantota ne vien trase, bet arī pārējā teritorija.

Latvijā ir zemu nodokļu vide. Turīgākie zviedri, spāņi vai franči būtu laimīgi, ja viņu valstīs būtu šādi nodokļi, tā intervijā laikrakstam Dienas Bizness, saka SEB Luxembourg privāto klientu aktīvu plānošanas vadītājs Jorgens Grēnlunds (Jörgen Grönlund).

Ja es būtu jūsu klients ar svaigi nopelnītiem dažiem miljoniem eiro un jautātu, ko man darīt, lai maksimāli lielu apjomu no šīs summas paturētu sev, ko jūs man kā Luksemburgas privāto klientu baņķieris ieteiktu?

Ja runājam par nodokļiem, tad ir notikusi ļoti liela pārmaiņa, kā tiek pārvaldīta šāda privātā bagātība. Iepriekš tika lietoti holdingi un trasti jūsu aktīvu strukturizācijai, un zināmā mērā tas aizvien notiek, tomēr pasaulē vispārīgi ir redzama ļoti liela pārbīde par labu aktīvu pārvaldības caurskatāmībai. Tie risinājumi, kas darbojās pirms desmit vai 15 gadiem un balstījās darījumu slepenībā un dažkārt arī nodokļu apiešanā, vairs nedarbojas.

"YouTube" zvaigzne PewDiePie paziņojis, ka uz laiku pārtrauks darbību video platformā, jo "jūtas ļoti noguris", ziņo BBC.

30 gadus vecais zviedrs, īstajā vārdā Fēlikss Kjellbergs, ieguvis slavu ar videospēļu komentāriem un kādu brīdi bija pasaulē vispelnošākais jūtūberis. Vienlaikus viņš guvis arī sliktu slavu saistībā ar apsūdzībām rasismā un antisemītismā.

"Nākamā gada sākumā es uz brīdi būšu prom. Plašāk paskaidrošu vēlāk," video ierakstā pavēstījis PewDiePie.

Šā gada sākumā PewDiePie, kuram šobrīd ir 102 miljoni abonentu, lielākā "YouTube" kanāla slavu atņēma Bolivudas ierakstu kompānija "T-Series", kurai tagad ir vairāk nekā 121 miljons abonentu.

"Nākamgad es ņemu pārtraukumu no "YouTube". Es gribēju to pateikt jau iepriekš, jo esmu izlēmis. Esmu noguris. Es jūtos ļoti noguris. Es nezinu, vai varat to redzēt," PewDiePie smiedamies paziņojis.

A/s Latvijas elektriskie tīkli noslēgusi vairāk nekā 1,12 miljonus eiro jeb aptuveni 790 tūkstošus latu apjomīgu iepirkumu konkursu par 110 kilovoltu (kV) elektroiekārtu piegādi, par uzvarētāju izvēloties Alstom Grid SAS filiāli Latvijā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Paredzēts, ka iepirkuma ietvaros tiks piegādātas elektroiekārtas apakšstacijām «Bolderāja I» un «Dagda».

Kopumā konkursā pieteicās trīs komersanti, bet kā uzvarētāja galvenais izvēles kritērijs tika noteikts saimnieciskais izdevīgums.

SIA Latvijas elektriskie tīkli reģistrēta 2011. gadā, un tās pamatkapitāls veido 130,45 milj. Ls. Uzņēmumu vada Guntis Stafeckis, bet valdes locekļa amatā darbojas Vita Andersone, Mārcis Kauliņš, Jānis Kirkovalds un Imants Zviedrs. Vērtējot pēc aizpērnā gada apgrozījuma, Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 a/s Latvijas elektriskie tīkli ierindojas 133. vietā. Aizpērn uzņēmuma apgrozījums veidoja 28,98 milj. Ls, bet peļņa – 2,82 milj. Ls.

Ofšoru un banku pakalpojumu slepenības laiks ir aiz muguras, bet informētai savu aktīvu pārvaldīšanai gana daudz uzmanības ir vajadzīgs aizvien, saka SEB Luxembourg privāto klientu aktīvu plānošanas vadītājs Jorgens Grēnlunds (Jörgen Grönlund).

Fragments no intervijas (intervija pilnā apjomā publicēta 28. jūnija laikrakstā Dienas Bizness):

Ja es būtu jūsu klients ar svaigi nopelnītiem dažiem miljoniem eiro un jautātu, ko man darīt, lai maksimāli lielu apjomu no šīs summas paturētu sev, ko jūs man kā Luksemburgas privāto klientu baņķieris ieteiktu?

Ja runājam par nodokļiem, tad ir notikusi ļoti liela pārmaiņa, kā tiek pārvaldīta šāda privātā bagātība. Iepriekš tika lietoti holdingi un trasti jūsu aktīvu strukturizācijai, un zināmā mērā tas aizvien notiek, tomēr pasaulē vispārīgi ir redzama ļoti liela pārbīde par labu aktīvu pārvaldības caurskatāmībai. Tie risinājumi, kas darbojās pirms desmit vai 15 gadiem un balstījās darījumu slepenībā un dažkārt arī nodokļu apiešanā, vairs nedarbojas.

SEB Private Banking aktīvu plānošanas vadītājs Luksemburgā un nodokļu speciālists Jorgens Gronlunds stāsta, ka drīzumā Eiropā dalībvalsīm būs savstarpēji jāapmainās ar banku informāciju par klientu ienākumiem un kontu atlikumiem. Naudu nākotnē paslēpt tādējādi būšot grūtāk, ko varētu arī attiecināt uz vēlmi izvairīties no nodokļu maksāšanas.

Eiropas Savienībā (ES) un OECD valsīs drīzumā stāsies spēkā jaunais regulējums par vienotu ziņošanas standartu, kas paredz informācijas apmaiņu starp valstīm par klientu kontu atlikumiem un ienākumiem. Līdz šim iecienīta valsts, kuras bankās daudzi izvēlējās glabāt savus līdzekļus, bijusi Šveice. Vai, jūsuprāt, arī Šveice izvēlēsies pievienoties šīm prasībām?

Jaunā sistēma paredz, ka dalībvalstis savstarpēji apmainīsies ar informāciju par klientu ienākumiem un kontu atlikumiem. Šveices valdība ir piekritusi pievienoties OECD iniciatīvai, tomēr gala lēmums būs atkarīgs no parlamenta un, iespējams, arī publiska referenduma. Tāpēc šobrīd nevar vēl droši apalvot, ka Šveice pievienosies, bet domāju, ka tai noteikti nāksies pievienoties. Tas, ko mēs pēc kāda laika redzēsim, būs visaptveroša, globāla caurspīdīga sistēma, kurā iesaistīsies visas valstis, ar dažiem nelieliem izņēmumiem. Es nespēju iedomāties, ka kāda no pasaules lielajām ekonomikām varētu nepievienoties, tāpēc domāju, ka arī Šveice noteikti pievienosies – tas varētu notikt vēl pēc gada vai diviem.

Darījums palīdzēs FMS tuvāko 2–3 gadu laikā dubultot darbinieku skaitu līdz 300–400 cilvēkiem un audzēt eksporta artavu.

Lielu daļu no darījuma summas Ziemeļvalstu IT kompānija Visma Group (turpmāk Visma), kura ir iegādājusies visas Latvijas IT uzņēmumu FMS un FMS Software akcijas, ir samaksājusi uzreiz, bet daļa tiks samaksāta atkarībā no FMS nākotnes rezultātiem. Līdzšinējā FMS vadība ir ieinteresēta darbību turpināt, DB intervijā stāsta FMS izpilddirektors Jānis Bergs.

Par kādu summu Visma nopirka FMS un FMS Software?

Mēs vienojāmies summu neatklāt. Darījumā ir iesaistīti FMS un Visma akcionāri un pat, ja gribētu summu atklāt, tad pārkāptu vienošanos. Summa ir pietiekami solīda.

Vai darījuma summa tika samaksāta uzreiz, vai arī ir nosacījumi, ka jums uzņēmumā jāstrādā vēl pāris gadu?

Telekomunikācijas uzņēmuma SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) padomē notikušas izmaiņas – tajā iecelts jauns priekšsēdētājs, kā arī darbu sākuši vairāki jauni padomes locekļi, liecina jaunākā informācija Lursoft.

Kopš 21. novembra LMT padomes priekšsēdētāja amata pienākumus pilda Somijas pilsonis Erki Tero Kivisāri (Erkki Tero Kivisaari), kurš stājies līdzšinējā padomes vadītāja Zviedrijas pilsoņa Jana Hakana Martina Dahsltroma (Jan Hakan Martin Dahsltrom) vietā.

Tāpat darbu uzņēmuma padomē uzsācis jauns padomes loceklis Karls Stefans Demetrioss Bloks (Carl Stefan Demetrios Block) un Andrī Leimanis. Viņi stājušies līdzšinējā padomes locekļa Mata Roberta Tillija (Mats Robert Tilly) un padomes priekšsēdētāja vietnieka Jura Pūces vietā.

Darbu uzņēmuma padomē turpina padomes loceklis Mārtiņš Martinsons, Toms Meisītis, zviedrs Klaess Johans Ingemars Nukanders (Claes Johan Ingemar Nykander) un Ingrīda Marija Stenmarka (Ingrid Maria Stenmark).

Papildināta ar pēdējām trim rindkopām.

Līdz ar visu valdes sastāvu no amata atstādināts līdzšinējais Estonian Air prezidents Tero Taskila, kurš pirms darba Igaunijas lidsabiedrībā pildīja Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic komercdirektora amata pienākums, vēsta ERR.

Taskila no amata atstādināts tādēļ, ka Estonian Air vadība uzņēmusies riskus, kas būtiski pasliktinājuši aviokompānijas finanšu rādītājus.

Novembrī Taskilas vietā Estonian Air vadītāja amatā stāsies Jans Palmers.

Estonian Air zaudējumi šā gada pirmo deviņu mēnešu laikā sasniedza 20,2 miljonus eiro, kas ir teju divas reizes vairāk, salīdzinot ar Igaunijas lidsabiedrības zaudējumiem attiecīgajā laika periodā pirms gada (11,2 miljoni eiro).

Tapis zināms pilns Igaunijas nacionālās aviokompānijas Estonian Air uzraudzības padomes sastāvs, kurā ietilps četri cilvēki, raksta ERR News.

Igaunijas Finanšu ministrija darbam Estonian Air padomē virza Erki Urvu (Erki Urva), kas iepriekš divu gadu ilgā laika posmā darbojās kā Estonian Air izpilddirektors. Tāpat Finanšu ministrija virza Tarmo Porgandu (Tarmo Porgand), Igaunijas Valsts nekustamo īpašumu valdes locekli.

No Ekonomikas ministrijas puses darbam lidsabiedrības padomē izvēlēts Erki Rāsuke (Erkki Raasuke) un Mārtens Vaikmā (Marten Vaikmaa), kas abi darbojās uzņēmuma padomē laikā, kad no Estonian Air vadītāja amata tika atsaukts Tero Taskila.

Četriem padomes dalībniekiem būs jāievēl padomes priekšsēdētājs pašiem. Ekonomikas ministrs Juhans Parts (Juhan Part) pauda, ka viņš vēlētos, lai vadītāja amatā tiek atjaunots E. Rāsuke.

Iepriekš aizmirstībā grimusī izcilā arhitektūras pērle atdzimst, pirmie sakārtoti vīna pagrabi, kur šogad sāks rūgt jaunizveidotās Kabiles vīna darītavas sidrs un augļu vīns

Sidra ražotni Kabiles muižā attīsta arhitekte Agate Eniņa un tāllēcēja Lauma Grīva. Agate ikdienā ir sertificēta arhitekte birojā Mark arhitekti un docētāja Rīgas Tehniskajā universitātē, bet muižas restaurācija ir viņas «saldais ēdiens».

Muižas atdzimšana ir Agates «ģimenes kopprojekts », kā viņa pati to definē. Muižu ģimene iegādājusies pirms diviem gadiem (īpašnieks ir Agates patēvs, zviedrs Jans Gustafssons), lēnā garā izejot projektēšanas procesu, un tagad sākušies reālie atjaunošanas darbi. Pagaidām muižas teritoriju no parka ainavas atdala žogs, kas vēlāk, ģimenei šeit uzturoties biežāk, tiks aizvākts, jo arī vēsturiski tā šeit nav bijis.

Zviedrijas Centrālā banka turpinās sacensties ar eiro , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ja runā par netradicionāliem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem, tad tajos pilnā apmērā iesaistījušies arī mūsu aizjūras kaimiņi – Zviedrija. Šīs valsts Centrālā banka savu kronu refinansēšanas likmi noteikusi negatīvu pie -0,35% atzīmes un iesaistījusies arī likviditātes drukāšanas pasākumos. Zviedrijas ekonomikas dati nav tie labākie, kas liek spekulēt, ka valsts monetārās stabilitātes sargam avārijas pasākumus tautsaimniecības veselības nodrošināšanai vajadzēs vērst plašumā. Pagājušonedēļ Zviedrijas IKP dati gan atklāja, ka šīs valsts ekonomika otrajā ceturksnī gada skatījumā pieaugusi samērā strauji – par 3%. Tiek ziņots, ka šo pieaugumu nodrošināt palīdzējis eksports, kamēr ļoti vāji klājies investīcijām un iekšējam patēriņam. Jāpiebilst, ka nesenie dati arī atklājuši, ka Zviedrijā bezdarba līmenis pieaudzis līdz 8,5% atzīmei, bet gada inflācija jūnijā atzīmējusies pie -0,4% atzīmes. Katrā ziņā šobrīd Zviedrijas tautsaimniecība tomēr nav tajā labākajā stāvoklī un ierindas zviedrs droši vien labāk pašlaik izvēlētos lepoties ar savu tradicionālo ēdienu – pūdēto siļķi.

Latvijas medicīnas konkurētspējas šķautne ir tās cilvēciskums, te klīnikas nepārvērš par tehnikas garāžām

«Nebija jābūt Einšteinam, lai redzētu, ka tuvojas krīze,» par savlaicīgo aktīvu daļu pārdošanu iepriekšējā desmitgadē saka Nordic & Baltic Property Group padomes loceklis Tomass Lindeborgs. Pēckrīzes jaunās investīcijas ir tēmētas uz skandināviem, kas optimizē biznesu pašu mājās.

Jūs mērķtiecīgi esat ieguldījis Premium Medical klīnikā Rīgā, iznākumā kļūstot par īpašnieku. Vai tas norāda uz jūsu pārliecību par privātās medicīnas nākotni Latvijā?

Tad jāsāk ar manu filozofiju. Es esmu muļķa zviedrs. Nāku no vides, kurā viss darbojas un peļņa ir paredzama, tāpēc nevajag baidīties, ka valsts tev ko atņems vai karš izpostīs. Bet investīciju konkurence Skandināvijā un Lielbritānijā ir baismīga. Mums ir liela vidusšķira, kas daudz iemaksā pensijās, tāpēc pensiju fondu nauda agresīvi dzenas pakaļ peļņas iespējām. Man kā privātajam investoram tas nozīmē ārkārtīgu konkurenci, tāpēc mani jau sen ir saistījušas attīstības ekonomikas, Baltiju ieskaitot, kur sāku darboties ap 2002. gadu. Man ļoti patīk jūsu valstis, bet pašā sākumā šeit bija slikta likviditāte, tāpēc bizness vairāk bija Krievijā. Saprotams, tagad situācija ir mainījusies. Bet es gribēju teikt, ka atšķirībā no vietējiem Baltijā, Krievijā un arī Ķīnā, kur man ir dažas investīcijas, mans horizonts ir daudz tālāk – tā nav ātrā nauda. Tāpēc mana nonākšana šeit ir mazākās konkurences dēļ, un ieguldījis es esmu aktīvos, kas man dos priekšrocības ilgtermiņā, ne tūdaļ.

Klīnika Premium Medical pērn palielinājusi apgrozījumu par 36,97%, un tas veido 365,435 tūkstošus Ls, tomēr uzņēmums gadu noslēdzis ar zaudējumiem 112,901 tūkst. Ls apmērā, liecina Lursoft dati.

2013. gada sākumā SIA Premium Medical lielākais kapitāldaļu turētājs Marliese Investments Limited kļuvis par 100% daļu īpašnieku, un kopš februāra par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju iecelts Juris Bārzdiņš. Līdzšinējie uzņēmuma vadītāji un mazākuma daļu īpašnieki Leons Platacs un Signe Dauškane-Platace pārtrauca darbību uzņēmumā.

Kompānijas padomē darbojas Latvijas iedzīvotāja Jekaterīna Kosolova, kas pilda padomes priekšsēdētājas amata pienākumus, savukārt padomes priekšsēdētāja vietnieka amatā darbojas zviedrs Tomass Lindeborgs (Thomas Lindeborg).

2013. gadā SIA Premium Medical vadība plāno turpināt pakalpojumu sniegšanu visās esošajās klīnikas darbības jomās. Tāpat šogad tiek paredzēts klientu skaita pieaugums, un tādējādi uzņēmums plāno piesaistīt jaunus ārstus.

Zviedrijas mēbeļu kompānija IKEA pēc veikala atvēršanas Latvijā plāno virzīties uz Igaunijas tirgu un atvērt veikalu arī Tallinā, teica IKEA veikala Latvijā operatora Paul Mason Properties vadītājs Sigurdurs Palmasons.

«Pēc veikala atvēršanas Latvijā mēs plānojam virzīties arī uz Igauniju. Pagaidām ir pāragri teikt, kad tas konkrēti notiks,» teica Palmasons, piebilstot, ka arī kaimiņvalstī IKEA savu veikalu plāno atvērt galvaspilsētā - Tallinā.

Viņš piebilda, ka Latvijā, visticamāk, būs tikai viens veikals un citus nav plānots atvērt. Lielāko daļu ieguldīto līdzekļu veikala Latvijā izveidē kompānija plāno atpelnīt 18 mēnešu laikā pēc veikala atvēršanas.

Palmasons neizslēdza, ka kopējais investīciju apmērs varētu arī pārsniegt sākotni plānotos 60 miljonus eiro. «Mums ir jāiegulda ne tikai veikala izveidē, bet arī infrastruktūrā, jāsagatavo ceļi, ūdensapgāde, kas prasīs investīcijas. Protams, veikala būvniecība pats par sevi paredz lielas investīcijas - tā ir milzīga celtne,» teica Palmasons.

Torentu vietnes Pirate Bay līdzdibinātājs Fredriks Neijs pēc četrus gadus ilgas bēguļošanas beidzot ir notverts, ziņo thelocal.se.

Neijs noķerts uz robežas starp Laosu un Taizemi. Viņš tika meklēts četrus gadus, jo sakarā ar hakerēšanas noziegumiem viņam 2010. gadā tika piespriests cietumsods.

Zviedrs uz robežas notverts kopā ar savu sievu.

Arestu Zviedrijas medijiem apstiprinājis viņa advokāts Jonass Nilsons: «Fredriks piezvanīja man vakar un paskaidroja, ka bijis Bangkokā, kur tika arestēts. Cik es zinu, darbinieki no Zviedrijas vēstniecības ir ceļā uz vietu, kur viņš atrodas. Viņam teikts, ka viņš tiks vests uz Zviedriju.»

Savulaik slepeno pazemes bunkuru izmantošanai mūsdienās ir dažādi piemēri, tostarp tajos mēdz piedāvāt arī nakšņošanas pakalpojumus. Taču zem rehabilitācijas centra «Līgatne» esošais padomju laiku slepenais bunkurs šādu iespēju tuvākajā nākotnē nepieļauj, biznesa portālam db.lv pastāstīja SIA «Rehabilitācijas centra «Līgatne»» klientu apkalpošanas daļas vadītāja Ludmila Annuškāne.

«Bunkurā netiks izveidota viesnīca, jo tam ir nepieciešami lieli ieguldījumi, kuru mums nav,» saka L. Annuškāne, kura bunkurā strādājusi arī padomju laikos. Bunkurs kā slepens objekts ir izbūvēts pagājušajā gadsimta astoņdesmitajos gados politiskās un valsts varas elites vajadzībām, valsts vadīšanai atomkara gadījumā.

FOTO: ekskluzīva viesnīca armijas bunkurā

Bunkurs ir cieši saistīts ar Rehabilitācijas centru «Līgatne», kuram šobrīd ir «atveseļošanās» periods, un tieši ieņēmumi no tūrisma plūsmas uz bunkuru palīdzējuši risināt centra finansiālās problēmas. Vēl 2013. gadā Rehabilitācijas centram «Līgatne» ikmēneša izdevumi regulāri bija lielāki nekā ieņēmumi. Līdz ar to izveidojās finansiālas problēmas, kuru rezultātā tas vairs nespēja segt tekošos izdevumus, nodokļu parādus un pieaugošos procentu maksājumus. Kopējais parāds sasniedza 442 428 eiro. Šobrīd visi parādi ir nomaksāti un Rehabilitācijas centrs «Līgatne» kaļ attīstības plānus.