Trešdien, 17. jūnijā, tiks atklāta jaunā Ventspils Elektronikas centra ēka, kurā sākotnēji strādās četri elektronikas uzņēmumi. Elektronikas centra lielākajā daļā darbību izvērsīs HansaMatrix grupas uzņēmums Ventspils elektronikas fabrika, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Ventspils elektronikas centrs papildina Ventspils Augsto tehnoloģiju parka teritorijā esošo ražošanas un biroju ēku kompleksu. Elektronikas centra ražošanas ēka 4473,1 m2 piemērota elektronikas un elektrotehnikas ražotājiem. No Ventspils brīvostas pārvaldes ēku sākotnēji nomās četri ar elektronikas nozari saistīti uzņēmumi: HansaMatrix grupas uzņēmums SIA Ventspils elektronikas fabrika, SIA Aspired, SIA Oram Mobile un SIA Eurolcds.

Centra lielāko daļu nomā SIA Ventspils elektronikas fabrika, kas jau šobrīd strādā esošajā Ventspils Augsto tehnoloģiju parka ēkā, bet vēlas savu darbību Ventspilī būtiski paplašināt.

Kompānija Sony izstrādājusi elastīgā krāsu videoekrāna prototipu, atsaucoties uz kompānijas paziņojumu, ziņo Reuters.

Ekrāns sastāv no ārkārtīgi tieva elastīga materiāla, kas apklāts ar organiskiem pusvadītājiem. Sony savu izstrādāto ekrāna prototipu plašākai sabiedrībai paredzējusi prezentēt ceturtdien (27. maijā).

Jāatzīmē, ka tas nav nekas jauns. Db.lv jau ziņoja, ka divi Kembridžas universitātes profesori nodibināja kompāniju Plastic Logic un izveidoja elektronisko grāmatu Que proReader, kuras ekrāns ir veidots no plastmasas nevis no stikla.

«Tas ir viegls. Ar to var apieties kā ar papīru. Attīstot šo tehnoloģiju nākotnē Que būs tik elastīgs, ka to varēs arī sarullēt kā papīru,» uzsver viens no profesoriem Henings Siringaus (Henning Sirringhaus).

«Gribu radīt produktus, kas ir citiem ir noderīgi. Ražošana ir līdzeklis, lai to sasniegtu,» intervijā DB saka uzņēmējs, Hanzas Elektronikas dibinātājs un līdzīpašnieks Ilmārs Osmanis.

Pēc elektronikas studijām Rīgas Tehniskajā universitātē viņš sāka mācīties aspirantūrā un strādāt par pētnieku. No zinātnieka ikdienas viņam nav patikusi izjūta par pētniecības atrautību no dzīves. Deviņdesmito gadu sākumā neilgi strādājis elektronikas rūpnīcā Lielbritānijā, tad atgriezās Latvijā un drīz sāka veidot savu biznesu. Uzņēmēja «jaunākais bērns» – šķidro kristālu displeju ražotne EuroLCDs – dibināta 2012. gadā, tomēr pēc uzņēmēja teiktā tā vēl ir start-up fāzē. «Diez vai šo lietu būtu sākuši, ja zinātu, ko tā prasa,» I. Osmanis pasmejas tā, ka var saprast – tam jaunajam, kas daudz ko prasa, ir arī liela vilkme.

Elektronikas dienā 2014 skolēni demonstrējuši atzīstamas zināšanas elektronikā un izgatavojuši gan kustīgu robota roku, gan saules bateriju darbināmu automašīnu, gan lietošanai gatavu automašīnas videoreģistratoru ar GPS signāla uztvērēju, informē pasākuma organizatori.

«Bērni, jūs esat veikuši pareizo izvēli. Jūs esat nodrošinājuši sev nākotni,» jaunos elektroniķus uzslavēja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola , «jums būs lielāka alga nekā vienaudžiem, jo elektronikas nozare turpina augt un mūsu aplēses rāda, ka līdz 2020.gadam Latvijā pietrūks vairāk nekā 20 tūkstoši matemātikas, informācijas tehnoloģiju, inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības speciālistu. Jums būs iespēja strādāt jomā, kur 90% produkcijas eksportē. Jums būs iespēja pašiem radīt inovācijas, dot lietām dzīvību».

Savukārt Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas (LETERA) prezidents Normunds Bergs mudināja jauniešus tēmēt augstāk: «Es aicinu jūs pārlieku neaizrauties ar domu par darba iegūšanu. Darbošanās elektronikas nozarē nozīmē, ka jūs paši varēsiet izgudrot jaunus produktus, dibināt uzņēmumus un paši ražot. Jūs varat kļūt par darba devējiem citiem.»

Bērnu un jauniešu interese par elektroniku pieņemas spēkā, un Latvijā aug spējīgu šīs nozares speciālistu paaudze – tāda ir galvenā atziņa pēc Elektronikas dienas 2015, kas ceturtdien norisinājās Rīgas Tehniskajā koledžā, vēsta Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija (LETERA).

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu dalībnieku skaits ir dubultojies, un šoreiz piedalījās 160 dalībnieki. Elektronikas pulciņi no visas Latvijas piedalījās konkursos un darbnīcās, kā arī izstādei bija sarūpējuši visdažādākās pašu izgatavotās iekārtas – sākot no odu atbaidīšanas sistēmas un beidzot ar funkcionējošu 3D printeri.

Elektronikas diena norisinājās otro gadu pēc kārtas un tā pierāda, ka elektronikas nozarei Latvijā ir liels potenciāls. Pēdējos gados Latvijas elektronikas nozare ir strauji attīstījusies, uzņēmumiem gūstot panākumus un atpazīstamību pasaules tirgos, kas ir sekmējis bērnu interesi par perspektīvo nozari un elektronikas pulciņu dalībnieku skaita pieaugumu, apgalvo LETERA.

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Pasaules tendences industriālās elektronikas ražotājam Enics Elva nāk par labu: meklējot, kur izvietot ražošanu, klientu skats biežāk pievēršas nevis Ķīnai, bet Eiropai.

«Esam izdevīgākā pozīcijā nekā agrāk,» saka Igaunijas elektronikas ražošanas uzņēmuma Enics Elva vadītāja Emeke Sogenbitsa. Enics Elva gan tikai daļēji var saukt par Igaunijas uzņēmumu. Rūpnīca pieder vienai no lielākajām industriālās elektronikas grupām Enics, kurā bez rūpnīcas Elvā ietilpst septiņas citas ražotnes dažādās valstīs divās pasaules daļās.

Enics grupa ir izveidota 2004. gadā, taču tukšā vietā tā nav radusies. Bizness veidots uz elektronikas milža Elcoteq industriālās elektronikas ražošanas nozares bāzes. Līdz ar to Enics «šo un to» ir mantojis no Elcoteq – klientus, kontaktus, arī daļu rūpnīcu un darbiniekus. Elvas pilsētā, kas atrodas 30 km no Tartu, uz Latvijas pusi braucot, dzīvo ap 5–6 tūkstošiem iedzīvotāju. Pašlaik Elva ikdienā vairāk piesaista nevis atpūtniekus, bet cilvēkus, kas strādā.

Daimler AG, kas ir pasaules otrs lielākais luksusa automašīnu ražotājs, plāno apstrīdēt Bayerische Motoren Werke AG līdera godu cīņa uz «zaļajām automašīnām».

Daimler paziņoja, ka jau tuvākajā laikā tā prezentēs jaunas tehnoloģijas un jaunus modeļus, kuriem būs ievērojami samazināts oglekļa dioksīda izmešu daudzums, ziņo Bloomberg.

«Mēs viennozīmīgi uzbruksim jau šogad,» norādīja Daimler attīstības nodaļas vadītājs Tomas Vēbers (Thomas Weber). «Nav nekāda iemesla mums skatīties uz citiem. Viņiem ir jāskatās uz mums, jo mēs uzstādīsim atskaites punktu,» Detroitā notiekošajā auto izstādē paziņoja T. Vēbers.

Viņš arī norādīja, ka no šī gada pētniecībai un attīstībai piešķirtajiem 4.4 miljardiem eiro, pusi tā tērēs tieši zaļo tehnoloģiju attīstībai.

Pērno gadu elektronikas nozarē strādājošie uzņēmumi pvadījuši uz pozitīvas nots, kopumā elektronikas nozares apgrozījums palielinot par 29% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina Lursoft un laikraksta Dienas Bizness kopīgi veidotajā izdevumā TOP 500 publicētā informācija.

2011. gadā, tāpat kā citus gadus, nozares līderis bijis SIA Mikrotīkls, kura apgrozījums pērn sasniedza 43,81 milj. Ls, bet peļņa 14,44 milj. Ls. 2009. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 29,34 milj. Ls, savukārt peļņa veidoja 8,81 milj. Ls. Pēdējo gadu laikā SIA Mikrotīkls ir palielinājis apgrozījumu par 49,32% jeb 14,47 milj. Ls, bet peļņa augusi par 63,9% jeb 5,63 milj. Ls.

2012. gada Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101 sarakstā SIA Mikrotīks ieņem 19. vietu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, uzņēmumam ir izdevies pakāpties par sešām vietām.

Jau vairākus gadus nemainīgi otro vietu elektronikas nozares veiksmīgāko uzņēmumu sarakstā ieņem SIA Lexel Fabrika. Uzņēmums īpaši jāizceļ arī ievērojamā apgrozījuma pieauguma dēļ. Kopš 2009. gada SIA Lexel Fabrika apgrozījums palielinājies par 79,9%. SIA Lexel Fabrika vadība norāda, ka šāda uzņēmuma izaugsme balstās uz jaunattīstīto ražošanas segmentu – LifeSpace Control elektronikas komponentus saturošo produktu montāžu un testēšanu. 2011. gadu uzņēmums noslēdz ar ievērojamu peļņu 921 tūkst. Ls. 2009. gadā SIA Lexel Fabrika strādāja ar zaudējumiem 154,9 tūkst. Ls apmērā.

Biznesa augstskolas Turība Satversmes sapulce par Turības jauno rektoru vienbalsīgi ievēlēja Turības Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāni, asociēto profesori Zani Driņķi, kura jaunos amata pienākumus sāks pildīt no šī gada 1. jūlija.

Savukārt līdzšinējais, ilggadējais rektors Aldis Baumanis turpmāk savus spēkus veltīs stratēģiskajiem un pārstāvniecības jautājumiem, darbojoties kā Biznesa augstskolas Turība Attīstības padomes priekšsēdētājs.

Atsaucoties Biznesa augstskolas Turība rektora Alda Baumaņa lūgumam, augstskolas valde Satversmes sapulcei kā atbilstošāko kandidāti rektora amatam ieteica Uzņēmējdarbības fakultātes dekāni, Ph.D, asociēto profesori, Biznesa augstskolas Turība Goda profesori Zani Driņķi.

“Ar Turību profesore Z. Driņķe ir saistīta jau 20 gadus, un šajos gados viņa ir apliecinājusi savas zināšanas, pieredzi, profesionalitāti un stratēģisko redzējumu, kas ir ļoti svarīgi elementi, lai veiksmīgi varētu pildītu augstskolas rektora pienākumus un mērķtiecīgi virzītu augstskolu tālāk uz sasniegumiem. Papildu racionālām lietām būtiska ir arī emocionālā piederība Turības kolektīvam, un profesorei tāda noteikti piemīt, esot vienai no Turības līderiem,” uzsver Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētājs Imants Bergs.

Gandrīz 200 Vācijas ekonomikas profesori parakstījuši deklarāciju, noraidot pašreizējos priekšlikumus, kā atrisināt eirozonas parādu krīzi. To vietā viņi aicina grūtībās nonākušajām valstīm pasludināt bankrotu, vēsta thelocal.de.

Profesori prasa Vācijas valdībai kopā ar Eiropas partnerēm veicīgi izstrādāt detalizētu plānu, kā parādu nomāktajām eirozonas valstīm bankrotēt.

Uz šāda dokumenta parakstīšanu uzaicināti vairāk nekā 200 profesori, no kuriem 189 to arī izdarījuši. Kā informē medijs, starp viņiem ir vairākas prominentas personas, piemēram, Manfreds Neumans no Bonnas Universitātes un Justus Haucaps no Diseldorfas Universitātes.

Universitāšu pārstāvji uzskata, ka kolektīva atbalsta mehānisma vietā labāk būtu ļaut valstīm pārstrukturēt savus parādus.

Kā vēstīts, eirozonas finanšu ministri vienojušies izveidot pastāvīgu 500 miljardus eiro vērtu reģiona glābšanas fondu. Fonds, kas tiks saukts par Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM), aizstās pašreizējo 440 miljardus eiro vērto Eiropas finanšu stabilitātes mehānismu (EFSF).

Par algām, kādas Latvijā maksā, šurp brauktu tikai ārzemēs caurkritušie profesori, laikrakstam Latvijas Avīze sacījis Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūta direktors, asociētais profesors Māris Turks.

«Stenfordā stažierim ar doktora grādu, kurš tikai asistē profesoram, maksā 37 līdz 38 tūkstošus ASV dolāru lielu stipendiju gadā. Turklāt nodokļus no tās neatvelk. Latvijas partijas priekšvēlēšanu debatēs solīja, ka aicinās šurp ārvalstu profesorus, lai vietējiem būtu konkurence. Par kādu naudu tad aicinās? Šveicē asociētā profesora alga ir 18 000 franku vai aptuveni 9000 latu. «Pilnais» profesors saņem vēl vairāk. Vienam ārzemju profesoram varbūt mūsu augstskolas algu arī «sakasītu». Bet kāda jēga? Lai nodrošinātu konkurenci, vienu ārvalstu profesoru taču vajadzētu katrā fakultātē vai pat studiju programmā. Par algām, kādas te maksā, šurp brauktu tikai ārzemēs caurkritušie profesori, bet vai tādi mums vajadzīgi? Ārvalstu profesori pie mums brauks tikai gadījumā, ja spēs iegūt arī finansējumu pētījumiem. Var jau prasīt naudu no Eiropas fondiem, bet tad tik un tā vajag naudu līdzfinansējumam. Manam Šveices profesoram, pie kura biju doktorantūrā, bija aptuveni 120 000 latu gadā pētījumiem nepieciešamajām iekārtām vien. Es nemaz nerunāju par algām 20 cilvēkiem! Vai Latvijā ārvalsts profesors ko tādu dabūtu? Turklāt viņi brauktu šurp tikai tad, ja varētu rēķināties ar ko vairāk nekā universitātē, kur jau strādā,» uzskata M. Turks.

Cīņai pret terorismu ir jābūt Eiropas Savienības prioritātei Nr.1, kam seko bezdarba risināšana, cīņa pret krāpšanos nodokļu jomā, migrācija, ārējo robežu un vides aizsardzība - tā saskaņā ar jaunāko Eiropas Parlamenta pasūtīto Eirobarometra aptauju vērtē lielākā daļa cilvēku.

Latvijas iedzīvotāju vērtējumā jomas, kam būtu jābūt ES galvenajām prioritātēm, ir - cīņa pret terorismu (ES par galveno prioritāti to atzīst 82%, Latvijā - 76%) un veselība un sociālā drošība (ES - 63%; Latvijā - 73%) Latvijā 3.prioritāti dala cīņa pret bezdarbu (ES - 77%; LV - 72%) un cīņa pret krāpšanos nodokļu jomā (ES - 75%; LV - 72%).

Aptaujātie respondenti uzskata, ka ES būtu vairāk jārīkojas lielākajā daļā politikas jomu, par kurām viņi tika iztaujāti. Cīņu pret terorismu (82%) un bezdarba risināšanu (77%) cilvēki atzina kā, viņuprāt, galvenās prioritātes. 40% respondentu uzskata, ka terorisma draudu risks ir augsts, un no Eiropas Parlamenta piedāvātajiem pasākumiem cīņai pret terorismu kā trīs svarīgākos vērtē: cīņu pret teroristu grupējumu finansēšanu (42%), cīņu pret terorisma un radikalizācijas cēloņiem (41%) un ES ārējās robežas kontroles stiprināšanu (39%).

Šobrīd vēl norit Elektronikas centra interjera izveides darbi, notiek ēkas inženieraprīkojuma testēšana reālos darbības režīmos, tiek pabeigti apdares darbi un ēka tiek sagatavota nodošanai ekspluatācijā. Vēl nepieciešams ieklāt grīdas segumu, kā arī veikt pēdējos darbus esošās (VATP) un jaunās ēkas savienošanā, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Ventspils elektronikas centra ēka top Ventspils Augsto tehnoloģiju parka teritorijā un tā loģiski papildinās jau teritorijā esošo ražošanas un biroju ēku kompleksu. Viens no jaunās ēkas nomniekiem būs SIA Ventspils elektronikas fabrika, kas jau šobrīd strādā esošajā Ventspils Augsto tehnoloģiju parka ēkā, bet vēlas savu darbību Ventspilī paplašināt.

Elektronikas centru būvē SIA Abora sadarbībā ar Ventspils uzņēmumu SIA Pilsbūve pēc Ventspils brīvostas pārvaldes pasūtījuma. Kopējās būvniecības izmaksas plānotas ap 3 miljoniem eiro, no kuriem 40% segs Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Aizdevumu centra būvniecībai sniedz Pohjola Bank plc filiāle Latvijā.

Pirmdien, 17.martā, parakstīts līgums starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un Ventspils brīvostas pārvaldi par Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma saņemšanu divu jaunu ražošanas ēku būvniecības projektu īstenošanai Ventspilī.

Elektronikas centra un Tehnoloģiju centra būvniecība sāksies šopavasar un noslēgsies 2015.gada pirmajā pusē. Abas ražošanas ēkas – Elektronikas centrs (4300m2 platībā) un Tehnoloģiju centrs (4200m2 platībā) - tiks būvētas Ventspils Augsto tehnoloģiju parka teritorijā.

Elektronikas centra ēka būs vairāk piemērota elektronikas un elektrotehnikas ražotājiem, savukārt Tehnoloģiju centra ēka mašīnbūves, metālapstrādes, ķīmiskās rūpniecības, kā arī liela gabarīta izstrādājumu ražotājiem.

Šobrīd Ventspils brīvostas pārvalde strādā pie tā, lai informētu un piesaistītu potenciālos nomniekus jaunajām ražošanas ēkām. Interesi par telpu nomu esot izrādījuši jau vairāki uzņēmumi, apgalvo Ventspils brīvostas pārvalde. Viens no šiem uzņēmumiem ir SIA Hanzas elektronika, kam Ventspilī šobrīd pieder divi uzņēmumi - SIA Ventspils elektronikas fabrika un SIA Eurolcds.

Tā vietā, lai ar roku pildītu visus procesus, kas ir nepieciešami, lai pa durvīm ievestu jaunu klientu, to var izdarīt automātiski; tehnoloģija ir kalps, nevis kungs

Kā neaiziet pa «Kodak taku», pieredzē dalās kompānijas Practice Ignition (Austrālija) grāmatvedības un stratēģisko partnerību vadītājs Trents Maklarens (Trent McLaren). Rīgā viņš viesojās ikgadējā Grāmatvedības forumā.

Fragments no intervijas:

Jūsu kompānijas nosaukums ar vēsti par proaktīvu piešķilšanu itin labi piestāvētu mafinu ceptuvei vai kafijas grauzdētavai. Kā tas raksturo jūsu biznesu un grāmatvedību?

Pilnīgi iespējams, ka tas piestāvētu mafiniem, bet mūsu gadījumā tas nozīmē jaunas jaudas piešķilšanu jūsu darbam, konkrēti – grāmatvedībai. Nosaukums atspoguļo to, ko mēs mēģinām darīt ar grāmatvedību globālā mērogā.

Tā kā jūs neesat «Smits-un-kaut-kas», tad acīmredzot jums ir kaut kas jauns sakāms. Bet vai jūs esat kādas tendences līderi, vai arī jūs sekojat kādai tendencei?

Grāmatvežiem svarīgākais īstermiņa uzdevums ir apgūt nodokļu reformas labirintus, bet ilgtermiņā - sekot līdzi un spēt izmantot arvien pieaugošo IT risinājumu klāstu

Tādi ir Latvijas Grāmatvežu asociācijas organizētā Grāmatvedības foruma 2017 secinājumi. Grāmatvedība bija, ir un būs vajadzīga, un pilnībā šī joma bez cilvēka – profesionāļa – neiztiks, taču arvien tālākā pagātnē paliks laiks, kad grāmatvedim jāstrādā kā savdabīgam datu ievadītājam.

Viens no karstākajiem jautājumiem gan uzņēmumu īpašniekiem, vadītājiem, gan arī grāmatvežiem ir 2018. gadā iecerētā nodokļu reforma, kur ir pilnīgi jauns uzņēmuma ienākumu nodokļa likums, kura normu piemērošanas noteikumi vēl tikai top un nav akceptēti valdībā. Reforma paredz arī radikālas izmaiņas iedzīvotāju ienākumu nodokļa likumā, jo vienas likmes (23%) vietā būs trīs (20%, 23% un 31,4%). Grāmatvežiem pieaugs administratīvais slogs, vienlaikus viņiem jāprot pareizi interpretēt likumdevēju radītie akti to piemērošanā.

Attēls: Graplingaklubs.lv

Kur gan šis sports ir bijis visu manu mūžu?

– Tā jautā Marks Cukerbergs intervijā ar Džo Roganu. Cukerbergs ir svaigākais “upuris”, kurš aizrāvies ar Brazīlijas džiu džitsu, bet varētu minēt vēl veselu virkni citu slavenību un ievērojamu cilvēku, kuri ar lielu entuziasmu trenējas šo cīņas mākslu. Var pieminēt kaut vai Īlona Maska un Marka Cukerberga supercīņu, kas likās pavisam reāla, tomēr Masks, šķiet, pārdomāja. Slavenais aktieris Toms Hārdijs ne vien trenējas cīņu zālē, bet jau piedalījies vairākās sacensībās. Džo Rogans, Kjanu Rīvss, Čaks Noriss, Abū Dabī šeihs Zajeds ir tikai daži no zināmākajiem pārstāvjiem.

Elektronikas ražotāja Hanzas Elektronika, kā arī citu augsto tehnoloģiju ražošanas uzņēmumu īpašnieks Ilmārs Osmanis nodibinājis jaunu firmu SIA Mārupes Elektronikas tehnoloģijas, kas nodarbošoties ar produktu izstrādi, kā arī nelielu partiju produkcijas ražošanu, pastāstīja uzņēmējs.

Jaundibinātais uzņēmums nodarbošoties ar produktu izstrādi, kā arī mazo sēriju elektronikas ražošanu. Kā norādīja Osmanis, pašreizējais uzņēmums Hanzas Elektronika strādā ar lielāka apjoma ražošanas partijām.

Kā jau minēts nosaukumā, SIA Mārupes Elektronikas tehnoloģijas darbošoties Mārupes novadā, kur jau pašlaik notiekot sarunas par telpu īri. Ja telpas tiks laicīgi atrastas, tad, iespējams, uzņēmums darbu varētu sākt jau šoruden. Paredzams, ka jaunais uzņēmums apkalpos pašreizējo klientūru, norādīja Osmanis.

Uzņēmums SIA Mārupes Elektronikas tehnoloģijas nodibināts ar 20 000 eiro pamatkapitālu, no kura pagaidām apmaksāta puse, liecina Firmas.lv informācija. Kompānija pilnībā pieder SIA Hanzas Elektronika.

SIA Baltic Embedded pamatprodukts ir industriālais minidators.

Tas gan nav paredzēts plaša patēriņa vajadzībām. «Tas ir ļoti mazs datoriņš ar jaudu, ar kādu pirms četriem gadiem strādāja «lielās kastēs». Tas uzprojektēts tā, lai šis dators nebūtu gala iekārta, bet būtu viena no iekārtām, ko integrē citos produktos,» stāsta Viesturs Zeps, SIA Baltic Embedded vadītājs un līdzīpašnieks. Uzņēmuma ražotais industriālais minidators pieteikts konkursa Eksporta un inovācijas balva 2013 kategorijā Inovatīvākais produkts.

Viens no minidatora izmantošanas piemēriem ir IP video novērošanas kamera vietās, kur nav stabila elektrības un interneta tīkla.

Starptautiskajā elektronikas izstādē CES 2012 Samsung Electronics prezentējis jaunus LED un plazmas televizorus, kuros iekļautās inovācijas uzlabo Smart televizoru funkcijas un piedāvā jaunus veidus, kā izmantot televizorus mājas izklaidei un kontrolēt to funkcijas ar balsi un žestiem.

Jauno ierīču iespēju klāstu varēs papildināt, pievienojot tām papildus rīkus un tos atjauninot. Inovācija varētu palīdzēt mazināt to pircēju bažas, kas satraukušies, ka viņu iegādātais televizors varētu strauji novecot.

Tiek cerēts, ka televizors arī turpmāk Dienvidkorejas tehnoloģiju gigantam nodrošinās līderpozīcijas pasaules televizoru ražotāju tirgū. Samsung Patērētēju elektronikas prezidents Bokeuns Iūns (Boo-keun Yoon) Starptautiskajā elektronikas konferencē Lasvegasā atklāja, ka patlaban kompānija Samsung katras divas sekundes pārdod divus televizorus.

Papildus televizora iespēju pievienošanai un atjaunināšanai Samsung televizora modelim ES8000 pievienojis arī Samsung Smart Interaction tehnoloģiju - TV platformu, kas spēj uztvert cilvēka žestus un atpazīt cilvēka seju un balsi.

Jaunajā «Ventspils Elektronikas centra» ēkā trešdien atklāta Ziemeļvalstīs modernākās elektronikas grupas «HansaMatrix» rūpnīca. Tajā grupas uzņēmums «Ventspils elektronikas fabrika» ražos tādus inovatīvus produktus, kā Lightspace telpisko attēlu displeju elementus, globālā mērogā atpazīstamību guvušos kompānijas «Helico Aerospace Industries» izstrādātos bezpilota lidaparātus AirDog un starptautisko tirgu iekarojušos kompānijas «Mikrotīkls» datu maršrutētājus, teikts paziņojumā medijiem.

Uzbūvējot jauno elektronikas centra ēku, uzņēmums iegūst papildus 3500 kvadrātmetrus augstas kvalitātes ražošanas platības un komfortablas telpas darbiniekiem. Papildus tam «HansaMatrix» jaunas ražošanas līnijas izveidē investējuši vairāk nekā vienu miljonu eiro. Būtiska daļa no finansējuma nodrošināta no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrētās ES Struktūrfondu Augstas pievienotās vērtības (APV) programmas. Pusmiljonu eiro kredītu jaunu ražošanas iekārtu iegādei izsniedza banka «Citadele».

2014.gadā Ventspils rūpnīcā tika nodarbināti 90 darbinieki un saražota «HansaMatrix» produkcija 2,1 miljona eiro vērtībā. Līdz ar rūpnīcas paplašināšanos paredzēts darbinieku skaitu palielināt līdz aptuveni 130 un saražotās produkcijas apjomu vismaz divkāršot.

Krievijā izstrādātas tehnoloģijas ir zelta ādere, kuru Latvijas uzņēmēji nereti var izmantot gandrīz bez maksas, norāda Latvijas uzņēmuma Naco Technologies izpilddirektors Aleksandrs Parfinovičs.

Viņš atklāj, ka Krievijai nanotehnoloģiju nozarē ir ievērojama pieredze, bet Krievijas zinātnieku iestrādes Naco Technologies rīcībā nonākušas gandrīz bez maksas, pateicoties 2009.gada rudenī Rīgā notikušajam pasākumam Komerciālais reaktors, ko kopīgi organizēja Krievijas Starptautiskais zinātniski tehnoloģiskais centrs (SZTC), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), kā arī uzņēmējdarbības sākšanas atbalsta kompānija Virtual CEO.

Krievijas zinātnieki regulāri ģenerē lieliskas idejas, tomēr komerciāli tās bieži vien ir negatavas.

Parfinovičs skaidro, ka Komerciālā reaktora galvenā ideja ir palīdzēt tehnoloģijām atrast uzņēmējus, nav svarīgi, kur. SZTC galvenokārt galvenokārt sadarbojas ar zinātniekiem no valstīm, kur saprot krieviski, tostarp Krievijas, Ukrainas, Armēnijas un Gruzijas. Tāpēc tikšanās ar investoriem ir ērti rīkot tur, kur saprot krievu valodu.

Naftas cenu kritums pasaulē varētu nozīmēt to, ka Norvēģija virzās uz ekonomikas lejupslīdi, atsaucoties uz ekspertu aplēsēm, ziņo thelocal.no.

Divi vietējie profesori paziņojuši, ka, ja naftas cenas neatgriezīsies līmenī, kādā tās bija pirms dažiem mēnešiem, Norvēģija var ieslīgt jaunā recesijā.

Aprēķini ir balstīti uz naftas cenu kritumu par 25 procentiem. Naftas cena šobrīd atspoguļo cenu kritumu par 27 procentiem. Tas, cik kaitīgs naftas cenu kritums varētu būt Norvēģijas ekonomikai, ir atkarīgs no krituma iemesla un tā, cik ilgi zemais līmenis būs vērojams.

Augsto un intelektuālo tehnoloģiju līgumražotājas SIA Hanzas elektronika cenšas diversificēt ne tikai klientus, bet arī ražošanas sektorus, lai izvairītos no kāda sektora sabrukuma. Patlaban uzņēmums attīsta divus jaunus virzienus - militāro un medicīnas elektroniku, intervijā aģentūrai LETA atzina Hanzas elektronikas valdes priekšsēdētājs Ilmārs Osmanis.

«Ļoti stabils un perspektīvs šķiet industriālais bloks, šajā tirgū notiek konstants elektronikas lietošanas pieaugums, ar katru gadu arvien plašākā iekārtu spektrā un lielākā apjomā izmanto elektroniku. Piemēram, mūsdienu automašīnās jau puse no cenas ir elektronika. Arī telekomunikāciju sektors ir perspektīvs - cik daudz ir lietotāju, cik infrastruktūras nepieciešams. Protams, šajā nozarē ir plīsuši dažādi burbuļi, taču kopējā tendence ir apjomiem pieaugt. Šī nozare tagad ir viens no galvenajiem vilcējiem,» sacīja Osmanis.

Uzņēmējs norādīja, ka iezīmēti arī divi jauni virzieni. Viens no tiem ir medicīna, kurā jau ir sākts darbs. Otrs virziens ir aizsardzības joma jeb militāra pielietojuma produkcija.